Par preses konferenci Ekonomikas ministrijā

Preses konferencē 16. septembrī ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs informēja par Ekonomikas ministrijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmi uz Latvijas rūpniecības uzņēmumiem.

Par Latvijas preču eksportu

uz Krieviju

Šā gada pirmajā pusē Krievijas īpatsvars Latvijas preču eksportā uz ārvalstīm samazinājies līdz 15,9 procentiem. Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, eksporta apjomi uz Krieviju samazinājušies par 21,3 procentiem jeb 10,6 miljoniem latu. Savukārt jūnijā šā eksporta apjoms salīdzinājumā ar maiju ir samazinājies par 12,6 procentiem jeb 1,7 miljoniem latu. Ja sākotnējā informācija liecināja, ka vislielākais eksporta apjoma kritums attiecināms uz pārtikas ražošanas nozari, tad tomēr datu analīze rāda, ka tas skāris arī vairākas citas jomas. Šā gada otrajā ceturksnī lielākais eksporta samazinājums uz Krieviju bijis metālapstrādes un mašīnbūves produkcijai — par 27,7 procentiem jeb 3,9 miljoniem latu. Vieglās rūpniecības uzņēmumi eksportē uz Krieviju 12 procentus no eksporta kopapjoma. Jūnijā salīdzinājumā ar maiju eksporta apjoms uz Krieviju samazinājies par 18,1 procentu jeb 401 tūkstoti latu. Savukārt ķīmijas un tās starpnozaru rūpniecības uzņēmumu ražotās produkcijas eksporta apjoms uz Krieviju jūnijā salīdzinājumā ar maiju samazinājies par 43,7 procentiem jeb 774 tūkstošiem latu. Eksporta apjoma samazinājuma noteicošie faktori, kā uzsvēra L.Strujevičs, ir maksātspējas līmeņa pazemināšanās Krievijā, arī maksājumu norēķinu kārtība ir apgrūtināta, aizkavēta vai vispār apturēta.

Ko darīt krīzes situācijas mazināšanai

Kas darāms, lai šo krīzes situāciju Latvijā mazinātu? Ekonomikas ministrija iesaka ārējās tirdzniecības jomā veikt pasākumus, kas veicinātu Latvijas preču noietu citos pasaules tirgos, arī NVS valstīs. L.Strujevičs sacīja — tas, protams, nav viegls ceļš, uzņēmumiem nāksies gan pārstrukturēt ražošanu, gan izmainīt tehnoloģiju, lai sasniegtu jauno tirgu prasībām atbilstošus standartus. Sadarbībā ar Rūpniecības konfederāciju un nozaru asociācijām jāapzina uzņēmumi, lai noteiktu radušos zaudējumus un izskatītu jautājumu par nepieciešamo īslaicīgo finansiālo atbalstu atbilstoši likuma "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli" 13. panta "Valsts atbalsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) krīzes situācijā" nosacījumiem.Nepieciešams palielināt a/s "Latvijas eksportkredīts" pamatkapitālu un rezerves kapitālu, lai sniegtu kredītu garantijas, eksporta apdrošināšanu un tiešo finansējumu produkcijas eksportētājiem; savukārt nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu pagarināšanas komisijai pagarināt nodokļu parādu nomaksu uzņēmējiem, kuriem radušies zaudējumi Krievijas ekonomiskās un finansu krīzes rezultātā. Protams, veicami virkne pasākumu ārējās tirdzniecības jomā, lai radītu papildu iespējas Latvijas uzņēmējiem piedalīties starptautiskajos gadatirgos un izstādēs, kā arī turpināt vai uzsākt sarunas par preču eksporta iespējām uz Turciju un Vidusāzijas reģiona valstīm.

Kā veidojam valsts budžetu

Tālāk L.Strujevičs pievērsa uzmanību valsts budžeta veidošanas nostādnēm 1999. gadam. Tās lielā mērā var uzskatīt par 1998. gada budžeta veidošanas pamatu turpinājumu. Ļoti daudzos dokumentos gan tiek apliecināts, ka valsts sniedz atbalstu vidējam un mazajam biznesam, valsts reģionu līdzsvarotai attīstībai, kā arī jaunu tirgu meklēšanai, inovācijas programmai utt. Taču — vai šai politiskajai koncepcijai ir arī pietiekams materiālais nodrošinājums? Šāda nodrošinājuma nav, teica L.Strujevičs. Ekonomikas ministrija šā gada aprīlī savos priekšlikumos 1999. gada budžeta izveidei iekļāva konkrētus ieteikumus mazā un vidējā biznesa, īpaši atbalstāmo reģionu, enerģētikas attīstības un citu programmu atbalstam. Tam bija paredzēti 19 miljoni latu. Budžeta veidošanas pirmajā posmā diemžēl izdevās saglabāt tikai 11 miljonus, bet šobrīd, pēc ekonomikas ministra rīcībā esošās informācijas, no šiem 11 miljoniem budžetā vairs nav paredzēts nekas.

— Ekonomikas ministriju un mani kā ekonomikas ministru tas absolūti neapmierina, — teica L.Strujevičs. — Ja mēs lūdzām 230 tūkstošus latu investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, tad Finansu ministrija savukārt uzskata, ka tāds atbalsts nav vajadzīgs. Mums ir nepieciešami 650 tūkstoši latu Inovāciju fonda izveidei, lai varētu sekmēt zinātņietilpīgu tehnoloģiju radīšanu; arī šeit nav atbalsta. Bez tā mums neizdosies šajā sfērā noturēt un iesaistīt jaunos zinātniekus, viņi aizies uz citām struktūrām, kur darbs tiks pienācīgi apmaksāts. Nav saglabāti arī 1,2 miljoni latu īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Ir izteikts priekšlikums — varbūt šos līdzekļus nākamgad varam saņemt no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Taču privatizācijas process beigsies, un izsīks arī šis fonds, kuru mēģina izstiept visos virzienos. Lūk, Latvijas eksporta finansiālā atbalsta programmai bija paredzēti 120 tūkstoši latu. Arī tā nav. Tad velti prasīt, kādēļ mēs īsā laikā nespējam pārorientēties uz citiem tirgiem. Ja būs tāda attieksme, mēs nekad netiksim ne uz Japānu, ne Kanādu, ne citurieni. Velti gaidīt, ka mūsu produkcija būs konkurētspējīga un valsts ārējās tirdzniecības bilance — pozitīva.

Latviju gaida m

Berlīnes gadatirgū

L.Strujevičs izteica pārliecību, ka Latvijas uzņēmējiem ļoti svarīgi ir piedalīties starptautiskās izstādēs. Viena no tādām iespējām būs Berlīnes gadatirgus ietvaros nākamā gada martā — "Import Shop Berlin 1999". Pagājušajā nedēļā L.Strujevičs tikās ar "Messe Berlin GmbH" izpilddirektoru un Austrumeiropas un Viduseiropas apvienības priekšsēdētāju Manfredu Buši, kurš uzskata — Latvijai un Vācijai jāturpina attīstīt un stiprināt attiecības ekonomisku, tirdzniecisku un politisku apsvērumu dēļ. Latvija tika uzaicināta piedalīties Berlīnes gadatirgus ietvaros notiekošajās izstādēs, gadatirgos, semināros un citos pasākumos. Šī piedalīšanās nebūs lēta, ja gribam izskatīties konkurētspējīgi un cienīgi pārstāvēt savu valsti. Bet Berlīne gaida mūsu uzņēmējus.

Par "Aizsargjoslu likuma"

metodikām

1997. gada februāra sākumā tika pieņemts "Aizsargjoslu likums", taču, kā informēja ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, tas līdz šim laikam vēl arvien nedarbojas, jo nav izstrādāta sekundārā likumdošana, t.i., 25 metodiskie noteikumi. Četri no tiem jāizstrādā Ekonomikas ministrijai, pārējie — Vides un reģionālās attīstības ministrijai, Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai un citām institūcijām.

Atbilstoši "Aizsargjoslu likuma"prasībām Ekonomikas ministrija izstrādā 4 metodiku projektus, pēc kuriem nosaka aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm. Šī normatīvo dokumentu bāze nepieciešama, lai varētu risināt jautājumus par jaunu objektu celtniecību, kas saistīti ar naftas un gāzes krātuvēm, termināliem un dažādiem uzņēmumiem, kuru tehniskie un būvniecības dokumenti jāsaskaņo valsts institūcijās, lai garantētu vides un cilvēku veselības drošību.

Darbu pie metodiku izstrādāšanas Ekonomikas ministrijas speciālisti uzsāka jau 1997. gada maijā, bet oktobrī pirmo noteikumu projekti tika izskatīti valsts sekretāru sanāksmē. Taču viedokļu nesaskaņotības un nesakārtotās likumdošanas dēļ noteikumu izstrādāšana aizkavējusies. Beidzot kompromiss ir panākts, un visi 4 noteikumu projekti iesniegti Valsts kancelejā. Divi no tiem ("Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm" un "Drošības aizsargjoslu noteikšanas metodika ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm" pēc Zemkopības, Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts Zemes dienesta iesniegto papildinājumu iestrādes tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabineta Komitejas sēdē.

Par palīdzību kūdras ražotājiem

Šobrīd aktuāls kļuvis jautājums par palīdzību kūdras ražošanas nozarei. Kūdra ir viena no mūsu valsts energoresursu sastāvdaļām. Latvijā ar kūdras ieguvi nodarbojas vairāk nekā 20 uzņēmumu. Diemžēl šogad sakarā ar sliktajiem laika apstākļiem kūdras izstrādes apjomi (pēc Kūdras ražotāju asociācijas datiem) ir tikai aptuveni 10 — 12 procentu no iepriekšējo gadu ieguves, un šīs nozares uzņēmumi cietuši ļoti lielus zaudējumus. Lai 1999. gada sezonā nodrošinātu iepriekšējos gados sasniegtos ražošanas apjomus un saglabātu līdzšinējo darbavietu skaitu, kas Latvijas apstākļos ir ļoti svarīgi, nozares stabilizācijai nepieciešami aptuveni 300 tūkstoši latu. Kā uzsvēra ekonomikas ministrs, kūdras rūpniecības nozare arī atrodas lauku vidē un tajā strādā laukos dzīvojošie cilvēki. Iespējamie finansēšanas avoti varētu būt bezprocentu aizdevums vai aizdevums ar zemiem procentiem no Valsts īpašuma privatizācijas fonda vai Valsts kases, vai Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.Kūdras ražotājiem varētu palīdzēt arī aizdevums no PVAS "Latvenergo" enerģētiskās kūdras piegādātājiem uz Rīgas TEC-1, kas praktizēts arī iepriekšējos gados. EM nolēmusi atkārtoti iesniegt Saeimā izskatīšanai grozījumus "Likumā par akcīzes nodokli", lai arī kūdras ražotājiem, tāpat kā lauksaimniecības nozarē, tiktu atmaksāta zināma daļa par kūdras ieguvē izlietoto dīzeļdegvielu.

L. Strujevičs arī informēja par 14. septembrī notikušo PVAS "Latvenergo" prezidenta kandidāta konkursa komisijas sēdi, kurā, vēlreiz izvērtējot konkursa komisijas nolikuma 4.6. punktu un ņemot vērā Privatizācijas aģentūras (PA) valdes 3. septembra skaidrojumu, ka balsu vairākumam 12. augusta sēdē bija jābūt no 10 vismaz 6 balsīm, tika vienbalsīgi nolemts, ka Vilnis Krēsliņš nevar tikt izvirzīts par kandidātu "Latvenergo" prezidenta amatam. Tātad jāizsludina jauns konkurss. Šī izsludināšana ir Privatizācijas aģentūras valdes kompetencē, saskaņojot to ar PA padomi.

Mudīte Luksa, "LV"