Par uzņēmumu pēc privatizācijas

Kad Latvijā sāka veidoties zemnieku saimniecības, jaunpilnieka Gunvalda Sproģa vārds vairāk tika daudzināts augļkopju aprindās. Toreiz viņš nodarbojās ar augļu kociņu stādu audzēšanu un organizēja savu kokaudzētavu, ierīkoja zemeņu stādījumus Dobeles rajonā, turpat, aiz Jaunpils pašreizējām robežām (agrāk tā esot bijusi Jaunpils teritorija) Bikstu pagastā. Zemnieku saimniecība "Joži" reģistrēta 1992. gadā Dobeles rajona Bikstu pagastā, bet tās saimnieks G.Sproģis ar savu ģimeni dzīvo Jaunpils pagasta centrā "Pūcītēs". Starp citu, "Pūcītes" atrodas Putnu ielā, kas Latvijas mēroga konkursā "Par skaistāko daiļdārzu un lauku sētu" atzīmēta kā sakopta iela ar vairākiem daiļdārziem. Viens no šiem daiļdārziem pieder Sproģu ģimenei.

Diemžēl kokaudzētava ekonomisko izdevīgumu un perspektīvu vērienīgai saimniekošanai nesolīja, un saimnieks paplašināja zemeņu audzēšanu un graudkopību, bet augļu kociņu audzēšanu pārtrauca.

— Zemeņu un labības audzēšana viena otru papildina, un tāpēc ir darbs un ienākumi ilgākam laikam, — saka G.Sproģis. Zemenājs aizņem četrus hektārus, un tas ir viens no lielākajiem Tukuma rajonā. Šogad ziemas kvieši ‘Kosak’ iesēti 453 hektāros, vasaras kvieši ‘Dragon’ — 280 hektāros, rudzi ‘Puhovčanka’ — 120 hektāros. Iepriekšējos gados saimniecība no "Agrolīzinga" nomāja mazo Mepu kalti, taču šogad tiek nomāta paju sabiedrības "Dzirkstele" lielā kalte. Pašiem ir graudu tīrāmās iekārtas. Rudzi šogad deva 4,87 tonnas no hektāra (bunkura svarā). Kvieši sola ap četrām tonnām: ir lauki, kas devuši 7 tonnas kūluma, bet ir arī tādi, kur tas nepārsniedz 3 tonnas. Turklāt šogad laika apstākļi neļauj novākt visu izaudzēto ražu. Saimnieks cenšas katrai kultūrai iesēt arī elites sēklas materiālu, tādējādi vairākus gadus uz priekšu nodrošinoties ar pašražotu, kvalitatīvu sēklu.

Labību novāc ar diviem kombainiem "John Deere 2258". Labos laika apstākļos ar vienu šādu kombainu var novākt 40 ha dienā, bet šogad ir gandarījums, ja izdodas nokult 15 hektārus. Kombaini "John Deere" lietainā rudenī īpaši atmaksājas, jo spēj samērā labi pārvietoties arī pa izmirkušu zemi. Tā kā laukos konsekventi tiek ievērotas visas agrotehniskās prasības, tie ir tīri no nezālēm un graudu mitrums pēc to nokulšanas "Jožos" ir salīdzinoši mazāks nekā citviet druvās.

Tiek domāts par ziemāju sēju un jau izplānoti lauki nākamā gada ražai — ziemāji tiks sēti 400 hektāros, vasaras kvieši — 300 hektāros, cukurbietes, kas pieder "Pētertāļu" saimniecībai, 170 — 180 hektāros, bet pārējā platība no 1202 hektāriem aramzemes, kuru apstrādā abas saimniecības, tiks atvēlēta zaļmēslojumam. Starp citu, zeme galvenokārt tiek nomāta.

Zemnieku saimniecība "Joži" pieder G.Sproģim, bet "Pētertāļu" saimniecība, kas reģistrēta Tukuma rajona Irlavas pagastā, — viņa sievai Gunai Sproģei. Tādējādi abās saimniecībās vieglāk nodrošināt augu seku. Tiesa gan, jāatzīst, ka nereti laika apstākļi sējā izdara savas korekcijas, un tad iespējams runāt tikai par augu maiņu.

Saimniecībai vēl ir divi traktori "Valmet 8570", viens "Valmet 6600" un viens "Valmet 6400", kā arī sējmašīna "Amazone". Šogad gan sējai izmantoja tikko nopirkto zviedru RAPID RD 500 – 800F, par kuru atmaksājams kredīts septiņu gadu garumā. Abās saimniecībās nebaidās ņemt kredītu, pirkt dārgu, toties kvalitatīvu tehniku, jo tas atmaksājas. Arī saistībās ar bankām līdz šim neviens maksājuma termiņš nav nokavēts.

"Jožos" un "Pētertālēs" labu prakses vietu atraduši gan tehnikuma audzēkņi, gan studenti. Saimniecības neliedza savu atbalstu ne Lauksaimniecības konsultāciju biroja organizētajiem demonstrējumiem labības audzēšanā, ne "Lauku dienu" pasākumam, ko organizēja rajona lauksaimniecības departaments. Firmas šeit izmēģināja un demonstrēja jaunāko pieredzi augu aizsardzības ķimikāliju lietošanā. Abi saimnieki regulāri seko līdzi jaunākajam, kas notiek saimniecībā attīstītajās nozarēs. Izmantojot firmas "Kverneland" ielūgumu, abi šovasar apmeklējuši Vāciju, iepazinušies ar turienes lauksaimniecību.

Šopavasar privatizēja Valsts Jaunpils lopkopības izmēģinājumu staciju, un to nopirka G.Sproģis. Gan viņš, gan viņa dzīvesbiedre ir jaunu ideju un progresa atbalstītāji laukos, gatavi iespēju robežās dot savu artavu lauksaimniecības zinātnē. Viņi uzskata, ka zinātnei jāmainās, jāstrādā efektīvāk ražotāja labā. Tad ir vērts par to arī maksāt. Nedrīkst būt tā, ka zinātnieks, kurš saņem valsts finansējumu, rīko izmēģinājumus, savu personisko mērķu vadīts, — uzskata saimnieki.

Agronomijas lietas Sproģu ģimenei piederošajos "Jožos" un "Pētertālēs" pārzina gados jauns speciālists — agronoms Uģis Kalps. Viņš ar saviem darba devējiem ir apmierināts, jo saimniecībā, kur vienmēr atbalsta jaunākos sasniegumus, iespējama viņa personīgā izaugsme. Organizatoriskos jautājumus vairāk nākas risināt pašam saimniekam. Bet G.Sproģe ir beigusi Lauksaimniecības Universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti, apmeklējot dažādus kursus, pārkvalificējusies par grāmatvedi, apguvusi datorzinības. Patlaban viņa mācās Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Tāpēc tieši G.Sproģe ir tā, kas veic grāmatvedības uzskaiti, rēķina algas, izdara dažādus ekonomiskos aprēķinus, lai iegūtu pamatu secinājumiem par viena vai otra pasākuma lietderību. Starp citu, regulāri audzējot labību un salmus iestrādājot augsnē, tās auglība gadu gaitā cēlusies.

Pagājušā pavasarī, kad tika slēgti līgumi ar Liepājas cukurfabriku par cukurbiešu piegādi, rajona lielaudzētājiem piepulcējās "Pētertāles" ar 170 hektāru lieliem cukurbiešu laukiem. Vēl 18 hektārus aizņem mežs un 15 hektārus — sēklas labība. Cukurbiešu raža padevusies varena, tāpēc pie pavasara līgumiem noslēgtā papildvienošanās paredz, ka pārstrādei pieņems visu izaugušo, tikai par nedaudz zemāku cenu.

Speciālisti, kas apskatījuši laukus, teic:

— Tiem Sproģiem nu gan velnišķīgi laimējies — slapja vasara un smilšainā laukā bietes iesējuši. Tāpēc tās tik labi padevušās.

Tomēr nevar nepiebilst, ka tika veikts viss agrotehnisko pasākumu komplekss, lai nodrošinātu labu ražu. Šeit bija ierīkoti agroķimikāliju izplatītājfirmu demonstrējumu lauciņi. Cukurbiešu novākšanai nopirkts Vācijā ražots sešrindu kombains. Nākamgad "Pētertālēs" sēs vasarāju.

Tāpat kā visur labības audzētājus, arī "Jožu" un "Pētertāļu" saimniekus skar nesakārtotība labības tirgū, pārstrādātāju diktatūra graudu iepirkuma cenu jomā. G.Sproģis uzskata, ka zemniekiem vajadzētu kooperēties, veidot savas graudu glabātavas. Tad būtu iespējams ar pārstrādātājiem tirgoties un prasīt par izaudzēto labību krietni vien lielāku cenu.

Jautāta par to, ko ģimene dara tad, kad nedomā par ražošanu, G.Sproģe atbild:

— Tādas dienas nav. Šodien domājam par to, ko darīsim rīt.

Šim saspringtajam dzīves un darba ritmam pielāgojušās arī visas trīs Sproģu meitas — Gunda, Anta un Māra.

Rūta Fjodorova

Autores foto

Gunvaldis Sproģis…

… un Guna Sproģe savos skaistajos laukos

Šā gada bagātā raža