Latvijas Centrālā depozitārija šķīrējtiesa gatava darbam

Skaitļi, fakti, analīze

Samaksa par lietas izskatīšanu un šķīrējtiesnešu honorāri (LVL)

Šā gada 3. septembrī notika Latvijas Centrālā depozitārija šķīrējtiesas padomes pirmā sēdē, kurā apstiprināja LCD šķīrējtiesas nolikumu. Tādējādi LCD šķīrējtiesa ir gatava strīdu izšķiršanai. Šķīrējtiesa ļaus operatīvāk atrisināt strīdus, turklāt par šķīrējtiesnešiem būs iespējams pieaicināt vērtspapīru tirgus speciālistus.

Šķīrējtiesas izveidošana bija paredzēta jaunajos LCD līgumos ar bankām un brokeru sabiedrībām, kuri tika noslēgti līdz 1998. gada 1. jūlijam. Pēc šo līgumu parakstīšanas varēja lemt par LCD šķīrējtiesas nolikuma apstiprināšanu. Kā paredz līgumi ar LCD dalībniekiem, LCD šķīrējtiesa ir depozitārija un dalībnieku kopīgi veidota institūcija, kuras padomē katrs LCD dalībnieks izvirza vienu pārstāvi, turklāt LCD šķīrējtiesas padomē ietilps arī LCD valdes priekšsēdētājs un jurists.

Izstrādājot šķīrējtiesas nolikumu, tika apkopoti arī LCD dalībnieku priekšlikumi, uz kuriem balstoties, tika izveidots nolikuma variants, ko apsprieda pirmajā LCD šķīrējtiesas padomes sēdē. Pašlaik nolikums tiek saskaņots ar LCD šķīrējtiesas padomes locekļu pārstāvjiem un pēc saskaņošanas to izsūtīs LCD dalībniekiem.

LCD šķīrējtiesas

nolikumā regulētie jautājumi

Sākotnēji bija paredzēts, ka LCD šķīrējtiesa izskata tikai strīdus par vērtspapīru darījumiem starp depozitārija dalībniekiem. Taču dalībnieki ieteica, ka šķīrējtiesai vajadzētu izskatīt strīdus starp jebkurām personām, ja tās panāk rakstisku vienošanos par strīda izšķiršanu LCD šķīrējtiesā un strīds ir saistīts ar vērtspapīru darījumiem.

LCD šķīrējtiesas padomes kompetencē ir iecelt šķīrējtiesnešus, lemt par to atcelšanu vai noraidīšanu, nepieciešamības gadījumā apstiprināt ekspertu komisijas darbības noteikumus un iecelt tās sastāvu.

Izskatot strīdus, šķīrējtiesa piemēro ANO Starptautiskās tirdzniecības komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot LCD šķīrējtiesas nolikumā noteiktās atrunas (piemēram, UNCITRAL noteiktie termiņi ir samazināti uz pusi).

LCD šķīrējtiesas darbu padomes sēžu starplaikos organizē LCD šķīrējtiesas sekretariāts (šobrīd to dara LCD jurists), kas konsultē par LCD šķīrējtiesas darbību un strīdu izskatīšanas kārtību LCD šķīrējtiesā.

Paredzēts, ka LCD šķīrējtiesas padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi sešos mēnešos, un kārtējā LCD šķīrējtiesas padomes sēde plānota 1999. gada 3. martā.

Kapitālbankas klientus pārņems LHZB

1998. gada 7. septembrī LR Vērtspapīru tirgus komisija pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru Latvijas Centrālais depozitārijs pārņem a/s "Latvijas Kapitālbanka" klientu vērtspapīru uzskaiti.

Pašlaik Latvijas Centrālais depozitārijs ir vienojies ar a/s "Latvijas Kapitālbanka" par klientu vērtspapīru uzskaites pārņemšanu. LCD pārņems visu klientu vērtspapīru uzskaiti vienlaicīgi un tālāk, līdzīgi kā tas notika ar klientu naudas kontiem, nodos to kādam citam kontu turētājam. LCD ir uzklausījis a/s "Latvijas Kapitālbanka" ieteikumus, kuram kontu turētājam vērtspapīru uzskaiti varētu nodot. Izvēloties a/s "Latvijas Kapitālbanka" klientu vērtspapīru uzskaites pārņēmēju, tiek ievērotas kontu apkalpošanas izmaksas un citi nosacījumi.

16. septembrī Latvijas Centrālais depozitārijs saņēma a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" piekrišanu pārņemt a/s "Latvijas Kapitālbanka" klientus. Tādējādi 29. septembrī to klientu konti, kuri paši nebūs izvēlējušies citu kontu turētāju, tiks automātiski pārskaitīti uz Latvijas Hipotēku un zemes banku. LHZB klientu kontu pārņemšanai tika izvēlēta tāpēc, ka tās klientu apkalpošanas izmaksas ir vienas no zemākajām, kā arī LHZB jau ir pieredze ar a/s "Sakaru banka" klientu vērtspapīru kontu pārņemšanu.

Jāatgādina, ka 1998. gada 3. septembrī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu ierosināt a/s "Latvijas Kapitālbanka" maksātnespējas lietu un uzlikt arestu visiem a/s "Latvijas Kapitālbanka" aktīviem - kustamai un nekustamai mantai, publiskā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem un naudas līdzekļiem.

Papildu ienākumi arī "Guttas" un "Ventspils naftas" akcionāriem

Pagājušajā nedēļā notika vēl divu uzņēmumu akcionāru pilnsapulces, kurās tika pieņemti lēmumi par dividenžu izmaksu. 8. septembrī a/s "Gutta" akcionāri pieņēma lēmumu izmaksāt dividendes - Ls 0,08 par akciju. Ar dividenžu saņemšanu gan akcionāriem kādu laiku būs jāpagaida, jo tās tiks aprēķinātas tikai 27. novembrī. A/s "Gutta" izmaksās arī prēmijakcijas, kuru īpašnieki tiks noteikti 21. septembrī. Taču, tāpat kā citu prēmijakciju īpašniekiem, arī "Guttas" akcionāriem vispirms būs jāsagaida šo akciju publiskošana un tikai tad tās reāli varēs saņemt. Pieredze rāda, ka parasti šis process ievelkas vairāku mēnešu garumā.

9. septembrī ar 3 santīmu dividendēm par katru akciju iepriecināja arī a/s "Ventspils nafta". Tā kā "Ventspils naftas" akcijas netiek tirgotas biržā, tās tiks aprēķinātas un izmaksātas 1. oktobrī.

Igauņus visvairāk interesē "Guttas" akcijas

Pēdējo divu nedēļu laikā atkal samazinājies Igaunijas Centrālajā vērtspapīru depozitārijā reģistrēto vērtspapīru daudzums - no Ls 2,6 milj. līdz Ls 2,4 milj. No Igaunijā reģistrētajām akcijām puse ir a/s "Gutta" akcijas, 42,3% - a/s "Brīvais vilnis" akcijas. Pārējo akciju daudzums gan ir pavisam neliels: 4,6% akciju pieder a/s "Latvijas Unibanka", 0,8% - a/s "Olainfarm" un 0,6% - a/s "Ventspils nafta".

Nedaudz samazinājies arī Latvijā reģistrēto Igaunijas vērtspapīru apjoms - no Ls 2,7 milj. līdz Ls 2,6 milj. Joprojām populārākās - 79,3% - ir "Merita Bank" obligācijas, 10,7% - "Ühispank"akcijas un 5,3% - "Hansa Leasing" parādzīmes, kas visi ir fiksēta ienākuma vērtspapīri.

"Baltic Prime Investment" - jaunais LCD dalībnieks

LCD padomes 8. septembra sēdē kontu turētāja statusā tika uzņemta brokeru akciju sabiedrība "Baltic Prime Investment", kuras lielākie akcionāri ir Māris Gailis - 30%, Ivars Grīnbergs - 24,7% un Kaspars Avotiņš - 44,7% akciju. Sabiedrības pašu kapitāls 1. jūnijā bija Ls 38 301, bet aktīvi - Ls 40 247. Gada laikā "Baltic Prime Investment" reģistrētais pamatkapitāls tiks palielināts līdz Ls 150 tūkst., taču jau līdz 22. septembrim saskaņā ar jaunā akciju laidiena noteikumiem pamatkapitāls sasniegs Ls 120 tūkst. Tādējādi tiks izpildīta prasība par brokeru sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz Ls 100 tūkst., kas jāizdara arī visām pārējām brokeru sabiedrībām.

"Baltic Prime Investment" līdz gada beigām sāks darbību arī biržā, taču galvenais sabiedrības darbības virziens būs dažādu investīciju programmu izstrāde un realizācija.

Dace Cauce