Skaitļi, fakti, analīze

Saskaņā ar vienošanos, kas Latvijas valdībai noslēgta ar SVF, kā arī lai novērtētu ne vien ieguldījuma, bet arī atdeves apjomus, Finansu ministrija, balstoties uz operatīvajiem datiem, veikusi pirmo brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbības izvērtējumu no budžeta ieņēmumu viedokļa.

Operatīvā informācija liecina, ka 1998. gada pirmajā pusē ar brīvostu un SEZ darbību saistītā nodokļos neiekasētā summa bijusi nepilns 21 miljons latu, no kuriem netiešajos nodokļos neiekasētā summa ir 20,6 milj. latu jeb 3,2% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem un 8,3% no iekasēto nodokļu ieņēmumu summas.

Tādējādi faktiski apstiprinājušās Finansu ministrijas prognozes, ka 1998. gadā kopumā iespējamais nodokļu samazinājums varētu būt 38 miljonu latu robežās jeb apmēram 2,5% no kopbudžeta ieņēmumu plāna. "Summa ir pietiekami ievērojama, taču tas ir reāls valsts ieguldījums konkrēto, galvenokārt ar starptautisko konkurenci saistīto reģionu attīstībā, no kuriem ceram turpmākajos gados sagaidīt arī manāmu atdevi," uzsvēra finansu ministrs Roberts Zīle.

Brīvostu un uzņēmējdarbības veicināšanas zonas tika izveidotas, lai attīstītu tirdzniecību, rūpniecību un starptautisko preču apmaiņu caur Latviju (tranzītu), piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībā. "Šo reģionu pievilcībai piešķirot dažādu nodokļu atvieglojumus speciālajās ekonomiskajās zonās reģistrētajiem uzņēmumiem, mums vienlaikus ir jārēķinās arī ar blakus efektu - negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem jeb nodokļu neieņēmumiem kādā noteiktā laikā, kurus no ekonomiskā viedokļa attaisnotu plānotā atdeve nākotnē," teica R.Zīle.

Domājams, ka brīvo ekonomisko zonu efektīvas darbības rezultāti, kas varētu palielināt arī nodokļu maksājumu apjomu, būs manāmi divu triju gadu laikā. "Tikmēr šobrīd, lai veicinātu to atdevi, būtu jāsekmē investoru interese par šiem lielā mērā uz tranzītu orientētajiem reģioniem. Finansu ministrija atkārtoti apstiprina savu iepriekšējo apņemšanos tikties ar katru no potenciālajiem investoriem brīvostās un SEZ, lai precīzi un pēc būtības izskaidrotu Latvijas valdības atbalsta politiku šajās zonās nodokļu likumdošanas līmenī," sacīja R.Zīle.

Papildinformācija

Tā kā 1997. gadā darbojās divas brīvostas un darbību uzsāka viena speciālā ekonomiskā zona, tad 1998. gada sākumā brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbības ietekme galvenokārt saistīta ar netiešo nodokļu ieņēmumu apjomu samazinājumu. Tiešo nodokļu (uzņēmumu ienākuma nodokļa, īpašuma nodokļa) summa un maksāšanas kārtība ir atkarīga no attiecīgā taksācijas perioda rezultātiem. Reāli izvērtēt uzņēmumu ienākuma nodokļa un īpašuma nodokļa maksājumu samazinājumu būs iespējams tikai pēc deklarācijas iesniegšanas nākamajā gadā, jo minēto nodokļu taksācijas periods parasti ir gads.

Netiešie nodokļi

Preču ievešana brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas teritorijā no ārvalstīm un izvešana no tām ir atbrīvota no muitas nodokļa, akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem.

Arī preces un pakalpojumi, ko zonas uzņēmējsabiedrībām un SEZ pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrībai brīvajās zonās sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, ir apliekami ar PVN, piemērojot 0% likmi.

Liepājas un Rēzeknes SEZ par būvniecības pakalpojumiem, ko sniedz uzņēmējsabiedrībām un pārvaldei ar PVN apliekamās personas, pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem ir piemērojama 0% likme. Ņemot vērā iepriekš minēto, šā gada pirmajā pusē vislielākais nesaņemto ieņēmumu apjoms ir bijis pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem - 19,8 milj. latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums pirmajā pusgadā bija 0,6 milj. latu.

Netiešo nodokļu iespējamais samazinājums

1998. gadā sakarā ar brīvostu

un speciālo zonu darbību (milj. latu)

Lielākais neiekasēto netiešo nodokļu apjoms ir saistīts ar brīvostu darbību.

Tiešie nodokļi

Uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma un īpašuma nodoklis

Tiešo nodokļu atvieglojumi atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai ir paredzēti Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām. Šogad reāli izvērtēt tiešo nodokļu samazinājumu var tikai saistībā ar Liepājas SEZ, jo Rēzeknes SEZ sāka darbu tikai šā gada jūlijā, un tur ir reģistrēta tikai viena uzņēmējsabiedrība.

1998. gadā tiešo nodokļu iespējamais samazinājums varētu būt 442 tūkst. latu, bet turpmākajos gados tas varētu pieaugt.

Tiešo nodokļu iespējamais samazinājums

1998. gadā sakarā ar speciālo zonu

darbību (tūkst. latu)

Pašreiz Latvijā ir pieņemti 4 likumi par brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām: par Rīgas tirdzniecības brīvostas izveidi (stājās spēkā ar 05.12.1996.g.), Ventspils brīvostas izveidi (ar 01.01.1997.g.), Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izveidi (ar 18.03.1997.g.) un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas izveidi (ar 04.11.1997.g.). Tādējādi 1997. gadā darbojās Rīgas tirdzniecības brīvosta, Ventspils brīvosta, un no marta sāka darbību Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona reālu darbību sāka tikai 1998. gada II ceturksnī.

FM informācija