Par reģionālā fonda finansējumu

Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Reģionu attīstība" uzsāka līgumu slēgšanu par finansējumu no Reģionālā fonda ar pašvaldībām un uzņēmējiem šā gada 30 jūnijā. Kopš 30. jūnija ir parakstīti 22 līgumi par Reģionālā fonda līdekļu saņemšanu. Atbilstoši Reģionālā fonda līdzekļu izlietošanas programmai visvairāk līgumu ir noslēgti par uzņēmējdarbības kredītu procentu dzēšanu, t.i., 20 līgumu.

Pašlaik finansējumu ir saņēmuši:

Preiļu raj. — 1

1. SIA "Anda–optec" (Līvāni) projekts "Kvarca optisko šķiedru kūļu ražotnes modernizācija".

Cēsu raj. — 1

1. Z/s "Saulstari–2" (Mores pag.) projekts "Kokapstrādes uzņēmuma paplašināšana".

Jēkabpils raj. — 2

1. Z/s "Vēveri" (Vīpes pag.) "Ražošanas potenciāla paplašināšana" (lauks. raž. tehnikas iegāde).

2. Z/s "Zemīši" (Sēlpils pag.) "Zāģmateriālu ražošanas palielināšana".

Krāslavas raj. — 10

1. Kooperatīvā sabiedrība "Krāslavas zvērsaimniecība" (Ūdrīšu pag.) "Kažokzvēru ražošanas apjoma palielināšana".

2. Z/s "Kurmīši" (Ūdrīšu pag.) "Ārstniecības augu audzēšana un pirmapstrāde".

3. SIA "Vārpa" (Kaplavas pag.) "Esošo ražotņu paplašināšana, jaunu tehnoloģisko iekārtu iegāde — kokapstrādei".

4. Z/s "Kalnarāji" (Dagdas pag.) "Graudu sēklkopības bāzes nostiprināšana, piena lopu ganāmpulka produktivitātes uzlabošana".

5. Z/s "Stivriņi" (Kastuļinas pag.) "Graudkopības, piena un gaļas lopkopības bāzes nostiprināšana".

6. Z/s "Ormija" (Robežnieku pag.) "Graudu sēklkopības bāzes nostiprināšana".

7. Z/s "Ezermala" (Andzeļu pag.) "Graudu sēklkopības bāzes nostiprināšana".

8. Z/s "Avots–G" (Robežnieku pag.) "Graudu sēklkopības bāzes nostiprināšana".

9. Z/s "Zarečje" (Robežnieku pag.) "Linkopības nozares attīstība".

10. SIA "Kora Koks" (Krāslava) "Jaunu tehnoloģisko iekārtu iegāde, ražošanas paplašināšana — kokapstrāde".

Madonas raj. — 3

1. Z/s "Aronmūrnieki" (Mārcienas pag.) "Lauksaimniecības uzņēmējdarbības paplašināšana".

2. Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju dome "Cesvaines pilsētas katlu mājas rekonstrukcija".

3. Z/s "Lazdas" (Ošupes pag.) "Graudu kaltes iegāde".

Liepājas raj. — 3

1. PU "Spīlas" (Rucavas pag.) "Papes ezera apsaimniekošana".

2. Z/s "Skābārži" (Vērgales pag.) "Kokzāģētavas paplašināšana".

3. SIA "G.M. Koks" (Rucavas pag.) "Kokvedēja automašīnas SCANIA iegāde".

Šā gada 19. augustā tika parakstīts akciju sabiedrības "Balvu maiznieks" dibināšanas līgums.

Akciju sabiedrības dibinātāji ir:

– kooperatīvā sabiedrība "Adzele" (Balvi),

– akciju sabiedrība "Jelgavas dzirnavnieks",

– bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība".

Akciju sabiedrības darbības mērķis ir dot savu ieguldījumu Latvijas Republikas tautas saimniecībā, veicot uzņēmējdarbību maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības jomā, kā arī attīstot rūpniecisko ražošanu Balvu rajonā, kas ir īpaši atbalstāmais reģions (1997. gada 15. novembra MK rīkojums Nr.570).

No reģionālās attīstības viedokļa ļoti svarīgi ir ne vien tas, ka uzņēmums attīsta vietējo ražošanu, bet arī tas, ka tiek nodrošinātas darba vietas vairāk nekā 80 cilvēkiem. Saskaņā ar 1998. gada 27. aprīlī Reģionālās attīstības padomē apstiprināto Reģionālā fonda izlietošanas programmu tas ir pirmais līgums, kuru VSIA "Reģionu attīstība" noslēdz ar uzņēmējiem par ieguldījumu uzņēmuma statūtkapitālā.

Šāda Reģionālā fonda līdzdalība uzņēmējdarbībā īpaši atbalstāmajos reģionos ir valsts atbalsts uzņēmējiem jaunās tehnikas un patentu iegādei, kā arī izpētes darbiem.

Pašlaik VSIA "Reģionu attīstība" darbinieki jau ir apsekojuši 46 (no 53 VSIA "Reģionu attīstība" saņemtajiem) uzņēmējdarbības projektiem. Projektu īpašniekiem ir nodoti līgumu projekti, ar uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un speciālistiem pārrunāti līgumu noteikumi.

Ekonomikas ministrijas

informācija

Par Privatizācijas aģentūras

padomes sēdi

11. septembrī notika Privatizācijas aģentūras (PA) padomes sēde. Sēdi vadīja padomes priekšsēdētājs Laimonis Strujevičs.

Padome akceptēja koriģēto PA izdevumu tāmi 1998. gadam un ieteica PA valsts pilnvarniekam L.Strujevičam to apstiprināt. Vienlaikus padome uzdeva valdei pārskatīt kopējo izdevumu prognozi 1998. gadam, precizējot atsevišķu šīs prognozes posteņu finansēšanai nepieciešamos līdzekļus, lai nodrošinātu likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam" paredzētās iemaksas Valsts īpašuma privatizācijas fondā.

Padome iepazinās ar valdes izstrādāto privatizējamās valsts a/s "Latvenergo" privatizācijas variantu salīdzinājuma analīzi.

Sēdes dalībnieki pieņēma zināšanai PA valsts pilnvarnieka L.Strujeviča informāciju, ka tiks izveidota pastāvīga komisija valsts īpašuma privatizācijas procesa pārbaudei. Padomes locekļi nolēma, ka konkrēts lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts pēc tam, kad būs izstrādāts minētās komisijas nolikums. Saskaņā ar PA statūtiem pilnvarniekam ir tiesības izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķos jautājumos.

Padomes locekļi pieņēma zināšanai PA valsts pilnvarnieka L.Strujeviča informāciju, ka viņš paredzējis konkursa kārtībā atlasīt un iecelt amatā divus valdes locekļus. Kā zināms, 1998. gada 2. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus PA statūtos, paredzot iespēju valdes locekļu skaitu palielināt līdz septiņiem. Padomes locekļi izteica vēlmi iepazīties ar jaunieceļamo valdes locekļu funkcijām, pienākumu sadali starp pastāvīgo komisiju un valdi, kā arī ar nepieciešamā finansējuma aprēķinu.

Sēdes dalībnieki noklausījās L.Strujeviča informāciju par privatizējamās valsts a/s "Latvenergo" prezidenta amata kandidāta konkursu un pieņēma zināšanai PA valdes atskaiti par padomes sēžu starplaikā paveikto.

Sēdē PA ģenerāldirektors Jānis Naglis informēja, ka 9. septembrī sagatavotais valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumu projekts tiks izsūtīts padomes locekļiem. Gadījumā, ja kāds no padomes locekļiem to ierosinās, iespējama arī PA padomes ārkārtas sēde šajā jautājumā.

Kārtējā PA padomes sēde notiks 1998. gada 2. oktobrī.

LPA informācija

Par jaunas

pastāvīgās komisijas izveidi

Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes sēdē 11. septembrī Latvijas Republikas ekonomikas ministrs, PA valsts pilnvarnieks Laimonis Strujevičs iesniedza padomei divus priekšlikumus.

Pirmkārt, valsts pilnvarnieks, kas ir atbildīgs par aģentūras darbību ar valsts īpašuma objektiem to privatizācijas procesā, ierosina izveidot jaunu PA pastāvīgo komisiju. Ir priekšlikums veidot pastāvīgo komisiju piecu cilvēku sastāvā.

Otrkārt, L.Strujevičs ierosina papildināt aģentūras valdi ar vēl diviem locekļiem. Ir izsludināts konkurss uz divām jaunām PA valdes locekļu amata vietām.Ekonomikas ministra priekšlikumus, kuri atbilst PA statūtiem, padome pieņēma zināšanai. Jāpiebilst, ka pastāvīgā komisija tiks izveidota, lai izpētītu, analizētu un novērtētu veikto valsts īpašuma objektu privatizācijas procesu.

Paredzēts, ka jauno PA valdes locekļu kompetencē būs galvenokārt jautājumi, kas skar privatizācijas noteikumu un valsts īpašuma objektu izpirkuma līgumu izstrādi un minēto līgumu izpildes kontroli.

Gan jaunās komisijas izveidošana, gan PA valdes papildināšana ir vērsta uz to, lai process kļūtu "caurspīdīgs", proti, lai sabiedrība saņemtu par to patiesu informāciju pietiekamā apjomā, lai tiktu celta izstrādāto dokumentu kvalitāte un paaugstinātos amatpersonu un darbinieku atbildība. Valsts īpašuma objektu privatizācijas beigu posmā, kad notiks pašu vērtīgāko un tautsaimniecībai svarīgāko uzņēmumu privatizācija, ir nepieciešams pastiprināt pārvaldes institūciju kontroli un sabiedrības informētību par privatizācijas procesu.

EM informācija

Par Zemkopības ministrijas

un Eiropas Komisijas

pārstāvju tikšanos

Trešdien, 16. septembrī, notika Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāta pārstāvju sarunas par iespējām nākamajā gadā paplašināt piena un zivju produkcijas eksportu uz Eiropas Savienības valstīm. Konkrēti skaitļi sarunās vēl netika nosaukti, taču Eiropas Komisija ir atbalstījusi Latvijas puses prasības. Iespējams, ka no 1999. gada 1. janvāra Latvijas piena un zivju ražojumu eksports pieaugs.

Pašlaik Latvijā ir lieli šīs produkcijas uzkrājumi, tāpēc šī tikšanās bija īpaši nozīmīga. Jāpiebilst, ka oficiālu apstiprinājumu apgalvojumam par eksporta kvotu palielināšanu uzzināsim novembra sākumā, kad Briselē notiks ES un Latvijas Lauksaimniecības apakškomitejas sanāksme. Līdz novembrim Eiropas Komisijai ir jāpanāk, lai arī pārējās ES dalībvalstis piekristu un atbalstītu Latvijas ražotājus. Tomēr jebkurā gadījumā Latvijai būs iespējas paplašināt eksportu uz ES ar pagaidu nosacījumiem.

Visai sarežģīta ekonomiskā situācija ir arī Eiropas Savienības valstīs, jo arī tur sakarā ar ekonomisko krīzi Krievijā ir "iesaldēts" Austrumu tirgus, tāpēc tikšanās laikā EK pārstāvji izteica priekšlikumu paplašināt gaļas eksportu no ES uz Latviju. Mūsu valsts pārstāvji šo prasību atbalstīja, jo pašlaik Latvijā nav visā pilnībā noregulēta gaļas ražošana.

Dagnija Muceniece

Par "Liepājas autobusu parka"

vērtspapīru reģistrāciju

1998. gada 14. septembrī Latvijas Privatizācijas aģentūra iesniedza izskatīšanai Vērtspapīru tirgus komisijā akciju sabiedrības "Liepājas autobusu parks" dokumentus vērtspapīru reģistrācijai un atļaujas saņemšanai to laišanai publiskajā apgrozībā. Publiskajā apgrozībā paredzēts laist 239 900 parasto akciju ar balsstiesībām. Vienas akcijas nominālvērtība ir Ls 1.

VTK informācija

Atvērta jauna

Rietumu bankas filiāle

Rietumu banka turpina paplašināt filiāļu tīklu Rīgā un Latvijā. 15. septembrī darbu sāka jaunā filiāle "Kalnciems". Tā atrodas Pārdaugavā Kalnciema ielā 48/50, pie maģistrāles, kas Rīgu savieno ar lidostu un Jūrmalu. Tādējādi laiku varēs ietaupīt ne vien tie klienti, kuru biroji atrodas Pārdaugavā, bet arī tie, kuri dodas uz lidostu vai Jūrmalu.

Bankas filiāļu skaita paplašināšanas politiku var raksturot kā konservatīvu, jo jaunu nodaļu atvēršana nav tikai pašmērķis. Tomēr filiāļu tīkls ar katru gadu paplašinās. Tas izskaidrojams gan ar pieaugošo bankas klientu skaitu, gan Rietumu bankas vēlmi piedāvāt klientiem maksimāli augstu servisa līmeni.

Visas Rietumu bankas filiāles darbojas vienotā datortīklā, ar vienādām operāciju iespējām un piedāvā pilnu bankas pakalpojumu klāstu. Rietumu bankas konta īpašnieks bez papildu reģistrācijas var izmantot jebkuras filiāles pakalpojumus.

Rietumu bankas nodaļas:

centrālais birojs — Rīga, Brīvības iela 54,

filiāle "Vesetas" — Rīga, Vesetas iela 7,

filiāle "Kalnciems"

— Rīga, Kalnciema iela 48/50,

filiāle "Pils" — Rīga, Pils iela 8/10,

filiāle "Dvinska"

— Daugavpils, Kandavas iela 19,

filiāle "Brasla" — Rīga, Braslas iela 16.

RB informācija

a