Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 53. sesijā:

Runa ANO Ģenerālās asamblejas 53. sesijā 1998.gada 21.septembrī

Prezidenta kungs!

Ģenerālsekretāra kungs!

Ekselences!

Godātie delegāti!

Vispirms ļaujiet man apsveikt prezidenta kungu ar ievēlēšanu augstajā amatā un novēlēt sekmes uzticēto pienākumu veikšanā. Savukārt mums visiem novēlu lietišķu piecdesmit trešo Ģenerālās asamblejas sesiju.

1995.gadā ANO svinēja savu zelta jubileju. Šogad Apvienotās Nācijas atzīmē piecdesmito gadadienu, kopš pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, kas ir izcils cilvēces sasniegums. Deklarācija ir iedvesmojusi starptautisko sabiedrību veidot uzticamu un efektīvu cilvēku tiesību aizsardzības sistēmu.

Laikā, kad tika pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Latvija bija okupēta valsts. Padomju Savienība neievēroja cilvēktiesības, lai gan līdz 1991. gadam bija ANO dalībvalsts. Minēšu tikai vienu no tās daudzajiem cilvēktiesību pārkāpumiem: trīsarpus mēnešus pēc deklarācijas pieņemšanas Latvijas tauta, arī es personīgi, piedzīvoja lielāko deportāciju, kad uz staļiniskā okupācijas režīma gulaga nometnēm tika izsūtīti desmitiem tūkstošu cilvēku, tai skaitā sirmgalvji un bērni. Tas ir atstājis dziļas pēdas latviešu tautas apziņā un ir mainījis Latvijas demogrāfisko situāciju.

Latvijas tautai bija liegta iespēja izmantot ANO cilvēktiesību aizsardzības sistēmu. Taču, gadsimta izskaņai tuvojoties, situācija mainījās. Latvija atguva neatkarību.

Septiņus gadus būdama ANO dalībvalsts, Latvija ir izjutusi šīs lielākās starptautiskās organizācijas politisko un morālo atbalstu.

Tūlīt pēc neatkarības atgūšanas mūsu valstij bija jāpanāk ārvalsts karaspēka izvešana. To paveikt palīdzēja arī divas Ģenerālās asamblejas rezolūcijas un ANO ģenerālsekretāra iesaiste. Ar gandarījumu paziņoju, ka pirms nepilna mēneša slēdza pēdējo Krievijas militāro objektu mūsu zemē — agrīnās brīdināšanas radiolokācijas staciju Skrundā. Šis notikums apliecina starptautisko isntitūciju pozitīvo lomu divpusēju līgumu veiksmīgā izpildē.

Latvijas un ANO sadarbība ir bijusi panākumiem bagāta. Kā teicis senās Grieķijas klasiķis Eiripīds, "panākumiem līdzi nāk arī gudrības labā slava". Gudrība, ko Latvija guvusi ANO saimē, ir lieti noderējusi mūsu valsts ceļā uz demokrātisku sabiedrību.

Prezidenta kungs!

Latvijas valdība šobrīd veltī pastiprinātu uzmanību svarīgāko valsts reformu procesa uzdevumu veikšanai, īpaši ekonomikas un sabiedrības integrācijas jomā.

Mūsu valstī pēdējos gados vērojama stabila saimnieciskā augšupeja. Latvijai ir viens no augstākajiem nacionālā kopprodukta pieauguma tempiem un zemākais inflācijas līmenis Eiropas Savienības kandidātvalstīs; tai ir sabalansēts budžets, un tāds tas tiek plānots arī nākamajiem gadiem.

Latvija pievērš lielu uzmanību integrētas sabiedrības veidošanai. Tas ir sarežģīts uzdevums, jo padomju režīms apzināti radīja situāciju, kurā latvieši gandrīz kļuva par minoritāti savā valstī. Latvija apņēmīgi risina šo uzdevumu. Valdība jau līdz gada beigām izstrādās sabiedrības integrācijas programmas koncepciju, kas veicinās pilsoniskas sabiedrības izveidošanos un dos plašākas iespējas apgūt latviešu valodu. Tās īstenošana visiem Latvijas iedzīvotājiem ļaus vēl aktīvāk iekļauties sabiedrības un valsts dzīvē. Jau tagad Latvijā nodrošinātas plašas iespējas dažādām etniskajām grupām veidot savu kultūras dzīvi un iegūt izglītību nacionālajās valodās.

Šā gada jūnijā Latvijas parlaments pieņēma tālredzīgu lēmumu par izmaiņām Pilsonības likumā. To atbalsta lielākā daļa politisko spēku. Saskaņā ar demokrātiskai valstij atbilstošu kārtību drīzumā savu viedokli šajā jautājumā izteiks Latvijas tauta.

Apvienotajām Nācijām, īpaši Attīstības programmai, ir ievērojama loma Latvijā notiekošo reformu īstenošanā. Tā ir veicinājusi Latvijas iedzīvotāju sociālo un ekonomisko labklājību, palīdzējusi risināt svarīgus un delikātus jautājumus sabiedrības integrācijā.

Latvijas valdības vārdā izsaku pateicību par ANO Attīstības programmas sniegto atbalstu mūsu centieniem celt Latvijas iedzīvotāju labklājību. Sekmīgā sadarbība ir jāturpina.

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas piecdesmitā gadadiena rosina pārdomas par to, kāds ir Latvijas devums cilvēktiesību aizsardzības sistēmas attīstīšanā.

Pirmoreiz Latvija ir ievēlēta ANO Cilvēktiesību komisijā. Kā ANO prioritāti Latvija atbalsta cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu. Tāpat Latvija atbalsta Augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos institūciju kā šī uzdevuma galveno veicēju. Cilvēktiesību nodrošināšanai ir jāpalielina finansējums, tādēļ Latvija turpinās finansiāli atbalstīt nacionālo cilvēktiesību institūciju attīstības projektu.

Par mūsu patiesajiem centieniem vislabāk liecina mūsu darbi. Jau vairākus gadus mūsu valstī darbojas Cilvēktiesību birojs, pirmā šāda veida institūcija Viduseiropā un Austrumeiropā. Cilvēktiesību birojs tika radīts ar ANO atbalstu. Latvija vēlas turpināt šo konstruktīvo sadarbību ar ANO institūcijām arī nākotnē.

Aktīvi atbalstot ģenerālsekretāra ierosinātās reformas, Latvijas valdība ir apņēmusies īstenot tā dēvēto ANO Mājas projektu. Jau šogad Rīgā vienā ēkā būs izvietotas piecas dažādas ANO pārstāvniecības.

Simboliski, ka Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas piecdesmitajā gadskārtā Romā notika ANO konference, kurā pieņēma lēmumu par starptautiskās krimināltiesas izveidošanu. Latvija atbalsta rīcībspējīgas starptautiskās krimināltiesas izveidošanu un cer, ka tā gūs plašu ANO dalībvalstu atbalstu.

Cilvēka un tā tiesību aizsardzību vislabāk var nodrošināt tur, kur ir miers un drošība. Ir zudusi pasaules divpolārā politiskā kārtība ar tai raksturīgajiem draudiem. Taču pasaule joprojām nav droša. Pieaug starptautiskais terorisms un noziedzība, turpinās masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, pastāv etniskie konflikti, pieaug ekoloģiskie draudi mūsu planētai... Lai tos novērstu, aktīvāk jāstrādā arī Apvienotajām Nācijām un tās Drošības padomei.

Lai Drošības padome spētu efektīvi pildīt savu misiju, tai jāatspoguļo reālais politiski ekonomisko spēku samērs pasaulē un prasmīgi jāizmanto tās rīcībā esošie resursi. Ir jāturpina darbs pie Drošības padomes reformas. Padomē mazo valstu balsīm jākļūst dzirdamākām un visām reģionālajām grupām jābūt taisnīgi pārstāvētām.

Atrodoties šajā augstajā tribīnē, apzinos, ka izmantoju vienreizēju iespēju vērsties pie daudziem pasaules politiskās dzīves veidotājiem.

Mums, ANO dalībvalstu vadītājiem, ir skaidri jāapzinās, ka ANO augstākā sūtība ir kalpot cilvēcei. Apvienotajām Nācijām ir jāievēro universalitātes princips. ANO arī turpmāk baudīs pasaules sabiedrības uzticību, ja skaidri būs redzami organizācijas darba rezultāti.

Viens no uzticēšanās priekšnoteikumiem ir spēja nosodīt un savaldīt starptautiski pieņemto uzvedības normu pārkāpējus. Šo iespēju ANO ir bieži demonstrējusi. Taču es uzskatu, ka ir pienācis laiks pasaules sabiedrībai izvērtēt vienu no šī gadsimta necilvēciskākajiem režīmiem — padomju totalitārismu. Izmantojot iespēju, es aicinu tautas, kuras no tā cietušas, iesākt kopīgu šī režīma seku izvērtēšanu. Latvija ir gatava aktīvi līdzdarboties. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi okupāciju šausmas, ko izraisīja gan fašistiskā, gan komunistiskā ideoloģija. Tāpēc ar pilnām tiesībām var aicināt pasaules sabiedrību darīt visu, lai nedz brūnais, nedz sarkanais mēris cilvēci nekad vairs neapdraudētu.

Prezidenta kungs!

Ģenerālsekretāra kungs!

Ekselences!

Godātie delegāti!

Mēs dzīvojam laikmetā, par kuru var sacīt: cilvēka prāts ir radījis gandrīz visu nepieciešamo, lai savu ikdienu mēs spētu veidot savstarpējā saskaņā un cieņā. Nu jau vairāk nekā pusgadsimtu Apvienotās Nācijas veicina sapratni starp cilvēkiem, tautām un valstīm. Es ceru, ka ANO Ģenerālās asamblejas piecdesmit trešās sesijas rezultāti būs būtisks mūsu ieguldījums, veidojot jaunu ANO jaunam gadu tūkstotim.

Paldies par uzmanību!