• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar tautas domu izteicējiem, ar garīguma nesējiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.09.1998., Nr. 273/275 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49843

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar tautas domu izteicējiem, ar garīguma nesējiem (papildus)

Vēl šajā numurā

22.09.1998., Nr. 273/275

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar tautas domu izteicējiem,

ar garīguma nesējiem

Sarunā ar inteliģences pārstāvjiem — Valsts prezidents

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa: Einārs Repše, Juris Rubenis, Ilmārs Lazovskis, Jānis Vanags, Knuts Skujenieks

Piektdien, 18.septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar inteliģences pārstāvjiem, lai pārrunātu grozījumus Pilsonības likumā.

Tiekoties ar Knutu Skujenieku, Ilmāru Lazovski, Eināru Repši, Ojāru Skudru, Jāni Vanagu un Juri Rubeni, pārrunāti veicamie uzdevumi, lai Latvijā veidotu integrētu sabiedrību. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka līdz šim Latvijā latviešu valodas mācīšanai veltīta nepietiekama uzmanība. Izskanēja viedoklis: tas, ka nav nodrošināta valodas apguve un nav radīta motivācija valodas apguvei, bija pamats lielajam savākto parakstu skaitam par referenduma nepieciešamību. Arī šajā jomā mūsu kaimiņvalsts Igaunija ir pratusi pakāpeniski izdarīt daudz vairāk sabiedrības integrācijas jomā, dodot tiesības pašvaldību vēlēšanās balsot nepilsoņiem, paaugstinot algu igauņi valodas skolotājiem krievu skolās utt. Latviešu valodas mācīšanas pilnveidošana, izglītības sistēmas sakārtošana, valsts valodas lietošanas nodrošināšanas kontrole ir jautājumi, kas steidzīgi jārisina neatkarīgi no tā, vai referendumā tiks nobalsots pret vai par grozījumiem Pilsonības likumā. Šajā situācijā rūpīgi jāizvērtē, kāds balsojums palīdzētu valsts attīstībai.

Valsts prezidents uzsvēra, ka balsojums pret grozījumu atcelšanu būs signāls, ka Latvijā neveidosies divkopienu valsts, un tas liks valdībai un Saeimai daudz atbildīgāk izturēties pret izglītību un valodu.

Valsts prezidenta preses dienests

Sarunā ar inteliģences pārstāvjiem — Ministru prezidents

Pie Ministru prezidenta Guntara Krasta: Knuts Skujenieks, Andrejs Eglītis, Māra Zālīte, Zigmunds Skujiņš, Jānis Stradiņš, Imants Ziedonis, Ēriks Hānbergs, Māris Čaklais un Andris Kolbergs Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Lai turpinātu maijā aizsākto domu apmaiņu par latviešu valodas un nacionālās indentitātes jautājumiem, Ministru prezidents Guntars Krasts vakar, 21.septembrī, uz sarunu aicināja pazīstamus radošās inteliģences pārstāvjus.

Kā informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Romāns Meļņiks, tikšanās mērķis bija latviešu valodas prestiža celšana saistībā ar Latvijas gaitu uz Eiropas Savienību, ar Valodas likumu, Izglītības likumu un gaidāmo referendumu par grozījumiem Pilsonības likumā. Notika viedokļu apmaiņa jautājumā par to, cik prasīgiem mums vajadzētu būt pret savas valodas lietošanu un cik pamatoti ir dažu deputātu ierosinājumi mīkstināt prasības attiecībā uz valsts valodas prasmi.

Sarunā piedalījās Andrejs Eglītis, Ēriks Hānbergs, Andris Kolbergs, Knuts Skujenieks, Zigmunds Skujiņš, Jānis Stradiņš, Māra Zālīte, Vilnis Zariņš un citi ievērojami kultūras darbinieki.

"LV" informācija

Vēl par tikšanos — 5.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!