Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs.

Pasludinu par atklātu 1998. gada 17. septembra sēdi. Turpināsim izskatīt likumprojektu "Tūrisma likums" , kuru sākām izskatīt iepriekšējā sēdē. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas referenti Annu Seili es aicinu tribīnē. Mēs esam palikuši pie 23. priekšlikuma, kuru ir iesniedzis deputāts Guntis Eniņš. Lūdzu, Anna Seile!

A.Seile

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie deputāti! Sākam darbu pie Tūrisma likuma. Tātad mums ir jāskata 23. priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedzis Guntis Eniņš, un tā būtība ir tāda — pastiprināt tūristu atbildību, lai viņi nebojātu dabas pieminekļus. Komisija uzskatīja, ka, atbalstot Eniņa kunga iesniegto 19. priekšlikumu, būtībā vairs nav vajadzīgs šo iestrādāt šajā pantā, un tikai šā iemesla dēļ nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Guntis Eniņš. Lūdzu!

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Labrīt, augsti godātie deputāti, mani labākie ienaidnieki, kas patiesībā izrādās mani draugi, un, galvenais, izrādās dabas draugi! Es jums gribu no sirds pateikt paldies par pagājušās sēdes labvēlīgo balsojumu par dabas pieminekļu aizstāvību arī Tūrisma likumā, bet, kā tika solīts te arī no Leiškalna kunga un viņa pārējiem atbalstītājiem, ka tiks atbalstīti arī pārējie šie likumi, un es nemaz negribētu izplūst garās debatēs, cerēdams, ka tas tiks izdarīts. Dažiem, kas varbūt nebija tajā reizē klāt, tomēr jāatgādina, ka tūrismam plūsmu nevar atstāt pašplūsmā, jo es jau pagājušo reizi minēju piemērus, ko nozīmē nekontrolēta, neregulēta, neievirzīta tūristu plūsma uz tādiem dabas pieminekļiem, kas ir pārāk trausli, jo tūrisma aģentūras, tūrisma firmas reklamē pat tādus dabas objektus, dabas pieminekļus, kas atrodas tādās teritorijās, kur vispār nedrīkst ieiet, lūk, tāds jautājums nav līdz šim sakārtots.

Un, no otras puses, mani lūdz cilvēki, mātes, pateikt, ka ne tikai tūristi apdraud dabas pieminekļus, ne jau katru, bet arī paši sevi apdraud, un ir tādi tūristu gidi, kas cenšas bērnus vest bīstamās vietās, tādā veidā sev izpelnoties popularitāti nākošajiem viņu... lai viņi tiktu uzaicināti atkal par gidiem, un, kā jūs zināt, bija traģiskais gadījums pie Velna alas klintīm, kad tur nokrita viens puisis... un kas notiek... Izrādās, ka veseli autobusi brauc uz tādām bīstamām alām, kur ieeja ir aizliegta, kur es jau minēju, kur tūristu klātbūtne traucē sikspārņus, ne tikai traucē, pilnīgi jau iznīcina šīs populācijas viņu klātbūtne, bet ir Kazu gravā tādas sikspārņu alas, kur ir augstākā mērā bīstama dzīvībai ieeja, kur karājas griestos atlupuši dažādi šie te akmens kluči, dažāda lieluma un jebkuru katru brīdi tie var uzkrist uz galvas, jau tur ieejot dažiem cilvēkiem, mazs pieskāriens ar plecu, un es brīnos, kā nav notikusi jau šī nelaime, jo man mātes ir stāstījušas, ka piebrauc tāds četrdesmitvietīgs tūristu autobuss ar bērniem no pamatskolas, un tie tur spiegdami metas iekšā, šajā alā ieeja ir, tur rāpus jālien, tālāk tur ir atkal dažādas telpas... nu tas ir augstākā mērā bīstami, arī no šī viedokļa ir jāsakārto jautājums... Ir abpusēja šī te apdraudētība, tātad tūrists var apdraudēt trauslo dabas pieminekli, kādu reto augu atradnes, bet savukārt var pats apdraudēt dzīvību, iedams tādās manis minētajās vietās.

Un tāpēc es lūdzu neatstāt šo jautājumu nesakārtotu un atbalstīt manu priekšlikumu, kurš skan tā: veidot... tas ir 6.pants: valdības kompetence tūrisma attīstības nodrošināšanā. Un mans ierosinājums bija — pievienot vēl 8. apakšpunktu šim pantam: veidot tādu tūrisma attīstības politiku, lai tūrisms veicinātu dabas pieminekļu apzināšanu un saglabāšanu, nevis apdraudētu tos. Jo, Dievs pasarg, es neesmu pret tūristiem, kā te izskanēja, kā Seiles kundze bija izpratusi no dažu cilvēku, deputātu, uzstāšanās, ka nu tūristi ir briesmoņi un posta... nē, visumā, pārsvarā tūrisma klātbūtne ir tā, kas veicina pat attiecīgo dabas pieminekļu saglabāšanu, vai tie ir lieli ozoli, īpaši arī tas pats ar kultūras pieminekļiem... kolīdz tiek pievērsta sabiedrības uzmanība...

Sēdes vadītājs.

Eniņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš

. Ā, es atvainojos... un ceru tad uz jūsu atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā Seiles kundze vēlas ko teikt? Jā, lūdzu, Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ja mēs atbalstītu Gunta Eniņa priekšlikumu tādā redakcijā, kā tas ir uzrakstīts, tad mēs aicinātu tūristiem apzināt tikai dabas pieminekļus un saglabāt tikai dabas pieminekļus, bet ir daudzas aizsargājamo objektu kategorijas, kuras šeit nav minētas. No šī viedokļa skatoties, priekšlikums nav atbalstāms. Bez tam aizsargājamos dabas objektos var iet tikai kopā ar speciālistiem un sertificētiem gidiem. Un aicināt visus tūristus apzināt pieminekļus, tas varētu nodarīt vēl lielāku ļaunumu, jo šī kārtība ir paredzēta, tur ir jādarbojas speciālistiem, un es domāju, ka, atbalstot Eniņa 19. priekšlikumu, tad faktiski nav vairs vajadzības atbalstīt 23. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Eniņa priekšlikumu, kurš ir ar numuru 23 un kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 2, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsaucieni: "Nav kvoruma!")

Lūdzu turpinām! Es atvainojos... Jā, kopumā nav nepieciešamais deputātu skaits, kurš piedalās balsojumā. Lūdzu deputātus mobilizēties un piedalīties, un paust savu attieksmi ar balsošanas iekārtu palīdzību. Lūdzu atkārtot zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 3, atturas — 35. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

A.Seile.

Nākošais ir 24. priekšlikums. Atbildīgā komisija papildina Tūrisma aģentūras nosaukumu, iestrādājot vārdu "attīstības". Tātad būs Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra, kas vairāk atbilst šīs aģentūras praktiskajam darbam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Seile.

25. priekšlikums. Iesniedz deputāts Eniņš, un šeit ir runa par grozījumiem pantā — Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras kompetence. Komisija Eniņa priekšlikumu nav atbalstījusi šādu iemeslu dēļ. Eniņa kungs ierosina, lai tūrisma slodzes un objektu celtniecība neapdraudētu aizsargājamos dabas objektus, bet īstenībā to visu kontrolē Vides aizsardzības ministrijas attiecīgās apakšstruktūras, sākot ar instruktoriem, kā arī saskaņojot celtniecības plānus, aizsargājamos dabas objektos celtniecība ir aizliegta. Tāpēc arī komisija Eniņa priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Mums būs jāatklāj debates, jo ir pieteikušies divi deputāti. Bet pirms tam deputāts Andris Rubins vēlas runāt par Saeimas Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu, Rubina kungs!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es gribu teikt, ka vakar Prezidijs pārkāpa Saeimas Kārtības rulli, atceļot Saeimas ārkārtas sēdi par traģisko demogrāfisko situāciju Latvijā, kurā bija ierosināts pieņemt lēmumu — atcelt pacientu nodevu bērniem, invalīdiem, pensionāriem un maznodrošinātajiem, novērst situāciju, ka tūkstošiem bērnu Latvijā neapmeklē skolu. Prezidijs, kuru pārstāv "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un DPS kārtējo reizi parādīja, ka to neinteresē Latvijas tautas liktenis, un parādīja, ka pastāv bezdibenis starp valdošo eliti, varas partijām un tautu. (Starpsauciens: "Ej mājās!")

Bija izsludināta ārkārtas sēde, ko bija parakstījuši 37 deputāti, un Kārtības rullī ir teikts: ja sēde ir izsludināta, 24 stundas pirms sēdes to atsaukt nevar. Un nebija tiesību Prezidijam to atsaukt. Vienkārši tas vēl vienu reizi rāda, ka tie deputāti, kas atsauca, tie bija no "Latvijas ceļa", Grīnblats no "Tēvzemei un Brīvībai", "Saimnieka" deputāti, ka viņiem interesē tikai viens — piebāzt savas kabatas un piepildīt savus vēderus. Viņus neinteresē tautas intereses. Jo runa bija, ka bija sagatavots lēmuma projekts, viņi motivēja, ka sēde nav sagatavota... Es gribu teikt, ka jūs visi, lielās partijas, neesat sagatavoti strādāt tautas interesēm, un es aicinu visus cilvēkus nebalsot par šīm lielajām partijām. Paldies! Un es pieprasu, lai notiktu ārkārtas sēde tūlīt, lai Prezidijs izsludina un notiek ārkārtas sēde. Ja nē, mēs sūdzēsim prasību un rakstīsim Satversmes tiesā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, mēs esam noklausījušies Rubina kungu, turpināsim debates par Tūrisma likumu. Nākamajam vārds debatēs deputātam Eniņam. Apspriežam 25. priekšlikumu. Lūdzu!

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Atgādināšu... mani labākie ienaidnieki, un draugu paliek mazāk. Es esmu jūsos vīlies pēc iepriekšteiktā, un es jūtos vīlies arī Seiles kundzes traktējumā, ka tas ir jau iekļauts un ka tiks sakārtots. Nu tad man ir jums jāstāsta piemērs. Seiles kundzei un jums visiem, kā patiesībā notiek. Es jums nolasīšu tomēr, kā skan mans priekšlikums. Tātad... Latvijas Tūrisma aģentūras kompetence. Papildināt ar 7. punktu, ka aģentūra uzņemas atbildību, lai tūrisma slodzes un objektu celtniecība neapdraudētu dabas pieminekļus un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Šis ir ļoti svarīgs un vajadzīgs punkts. Un tūlīt konkrēts piemērs. Un šo piemēru gan es lūgtu tiem vienaldzīgajiem, kas atturas un nebalso, tomēr noklausīties. Vienā minūtē es jums to izstāstīšu.

Tātad Kaltenes jūrmalā Rojas pagasts gribēja iekārtot, un ļoti pareizi, autotūrisma stāvvietu–kempingu, lai sakārtotu šo te autotūristu plūsmu, lai nebrauktu kāpās iekšā, lai būtu asfaltēta vieta, kur varētu nobraukt pie jūras, tātad veicināt tūrismu. Tie visi ir ļoti labi mērķi. Viņi pat iesniedza savus projektus Vides aizsardzības fondam, Vides aizsardzības fonds izskatīja šo, saņēma tātad un konkursā uzvarēja... un saņēma labu naudu kā finansējumu no Vides fonda, bet kas pēc tam atklājās? Labi, ka man zinātāji cilvēki pastāstīja, ka šis autotūrisma kempings ir iekārtots uz... tur, kur aug retie, jūrmalā reti sastopamie, Sarkanajā grāmatā ierakstītie augi, proti, jūrmalas dedestiņa, rūgtā drudzenīte, odu ģimnadēnija, īpaši jūrmalas dedestiņa šajā vietā ir vienīgā atradne visā līcī. Bet vietas, kur celt šo stāvvietu... pats par sevi pasākums jau ir progresīvs un labs, ka mēs ceļam kempingus un sakārtojam autotūristu plūsmu, bet vajadzēja to celt tālāk, citur, bet izvēlas tieši, kur ir šīs retās augu vietas. Pie tam Rojas pagasts bija divas tādas stāvvietas iecerējis un abas divas neveiksmīgi un kļūdaini.

Tātad es tiku rakstījis savu deputāta pieprasījumu Vides inspekcijai, un tā lieta tiek pārskatīta, un šis ir tas zīmīgais piemērs, es varbūt neaizkavēšu jūs ar citiem piemēriem, kas skaidri pierāda, ka Tūrisma likums nevar tikt atstāts tādā pašplūsmā attiecībā uz to — kur gribu, tur ceļu. Ir šie likumi, kas ir aizsargājamo joslu likumi, ir īpaši aizsargājamo dabas objektu likums, bet šis pants viens kas ir, tas sasaista, tas sasaista... Tas liek katram tūrisma biznesmenim domāt, ieskatīties tālāk arī tajos likumos. Ko sliktu jums, mīļie, dara dabas aizsardzība, ka jūs to neatbalstāt? Es ceru, ka šoreiz jūs atbalstīsiet.

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labrīt, kolēģi! Labrīt, Prezidij! Šķiet, ka šodien ir tāda laba darba diena — nespīd saule, vēsums, kā saka, mūs visus apskauj. Es aicinu atbalstīt Gunta Eniņa priekšlikumu, jo mēs visi esam saistīti ar dabu kā dabas bērni. Un nu šie dabas bērni, kas tagad ir guvuši lielu uzvaru pār dabu, izsūknē Ziemeļjūru, gatavojas Baltijas jūru sūknēt, kur ir lielas naftas iegulas, un šo naftu dedzināt un dedzināt.

Šodien esam pārliecinājušies, ka zinātniekiem ir bijusi taisnība attiecībā uz globālās saslimšanas efektu. Visur līst. Pasaulē ir plūdi. Ne tikai Ķīnā un Dānijā. Kā zināms, arī liela daļa mūsu ražas ir gājusi bojā tāpēc, ka mēs esam tomēr traucējuši dabas līdzsvaru. Domāju, ka Gunta Eniņa priekšlikums, kas aizsargā dabu no tūrisma pārlieka pieplūduma, pārliekas aktivitātes, ir pieņemams.

Pavisam vienkāršs piemērs — Sietiņieža apkārtne. Mēs atceramies, kāda tā bija pirms 20 gadiem. Apskatot tagad, to vairs nevar pazīt. Ir atsegtas priežu saknes, ir nobradātas klinšu malas, ir nobrukušas pašas klintis. Kā pozitīvu piemēru mēs varam minēt Gūtmaņa alu. Šeit ir ierobežota tūristu pieplūde pa noteiktām takām. Šīs takas ir speciāli izveidotas, un, tikai ejot pa šīm takām, mēs varam apskatīt Gūtmaņa alu, tās apkārtni un tāpēc šeit rodas un ir sakoptības iespaids. Lai gan virs Gūtmaņa alas arī bija atļauts staigāt un kāpelēt, un tur nobruka ļoti daudz iežu kopā ar retiem augiem, īpaši sūnām un retām ziedu populācijām. Par Raunas Staburagu Eniņa kungs informēja, ka tur šī ziedu suga jau ir gājusi bojā tieši pārlieka tūristu pieplūduma dēļ. Kā mēs redzam, ja nav šāda papildinājuma Turisma likumā, tad šis posts turpināsies.

Cienījamie deputāti! Tautas kalpi! Ja sabiedrības attieksme nenosargāja Daugavas Staburagu, mēs atļāvām to noslīcināt, un pašreiz Daugavas Staburags praktiski ir gājis bojā, jo viņš izšķīst skābajos ūdeņos, kas arī ir cilvēka darbības rezultātā. Daugavas ūdens ir skābs un iznīcina šo klinti nākamajām paaudzēm, un uz visiem laikiem tā ir zaudēta. Arī Skaņā kalna apkārtne stipri degradējas, iet bojā augsnes virskārta, atsedzas priežu saknes. Salacas klinšu apkārtnē tāpat priežu apaugums iet bojā, jo, atsedzoties šīm saknēm, tās nokalst un ir jānocērt.

Tikko es biju Gaujas Nacionālajā parkā un vēroju šo mūsu sabiedrības attieksmi, ka atļauts ir izcirst tieši, braucot uz Gaujas pārceltuvi, dižākās egles. Ir sāpīgi noskatīties, ka paliek tikai atsevišķi tievākie koki, tāpat visā Latvijā, jo mums varbūt vajadzētu izveidot šo mitro mežu revervātu. Ar jaudīgām tehnikām var tikt klāt jebkurai vietai, un praktiski dižākie koki Latvijā jau ir izcirsti. Nezinu, ko mēs rādīsim vispār šiem tūristiem, kas varētu būt saistīts ar mitrajiem mežiem, ar lielajiem, dižajiem kokiem. Latvijā neveidojas vairs dižozoli, dižpriedes vai dižegles, tas ir vērtīgs materiāls koku eksportam. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu, jo pašreiz valstī valda haoss.

Jūrmalā, turpat, kur es dzīvoju, nekontrolēti ceļ žogus, ieņem pašu kāpu virsotni, un ne Rīgas Reģionālā vides pārvalde, nedz arī Jūrmalas dabas aizsardzības speciālisti, nedz arī arhitekti, nedz Jūrmalas dome netiek galā ar šiem bagātniekiem, kas rīkojas, kā grib. Mūsu mazo zemi vajag sargāt! Mēs nedrīkstam ļaut to plosīt nedz mūsu pašu "biezajiem", nekaunīgajiem kontrabandistiem un nekontrējamā alkohola tirgoņiem. Mēs nedrīkstam arī pieļaut, ka ...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Ozoliņa kungs!

L.Ozoliņš

. ... tūristi to turpinātu vēl vairāk mocīt. Es lūdzu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu. Paldies, Amerika kungs, ka jūs bijāt pieklājīgs!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". (No zāles: "Pirmais saraksts.") 7.pants šajā likumprojektā ir varbūt viens no būtiskākajiem. Es lūdzu, lai mēs, kas šeit esam, apzināmies, ko mēs šeit darām. Šajā pantā mēs runājam par Latvijas Tūrisma aģentūras kompetenci. Mēs it kā jau ar 6.pantu esam nolēmuši, ka šī jaunā birokrātiskā struktūra būtu vajadzīga. Bet 7.pantā — ko tā darīs? Tā popularizēs ārvalstīs, tā piedalīsies starptautiskajos gadatirgos, tā veidos informācijas birojus ārvalstīs, tā veiks starptautiskā tūrisma tirgus izpēti.

Tad man ir jautājums: ko dara mūsu Ārlietu ministrijas diplomātiskais korpuss? Mēs esam bieži dzirdējuši, es atceros, ka lielākā daļa no mūsu diplomātiskā korpusa ir atvaļinājumā. Aizbraukuši uz skaistu vietu pensijas, pirmspensijas gados, jo viņiem ir bijušas pareizās politiskās apelācijas. Vai Latvijai ir vajadzīgs paralēls ārlietu tīkls? Šoreiz pilnīgi attaisnots būs tas, kā tas cilvēks pavada savu laiku pasaules labākajos hoteļos, tūrisma vietās, kazino spēļu vietās. Redzi, viņš veic izpēti! Vai mūsu valsts var atļauties šādu grēku pret tautu? Vienu paralēlu Ārlietu ministrijas diplomātisko korpusu. Es saprotu, ka mēs 6.Saeimā esam tik smagi nogrēkojušies, ka liela daļa no mums netiks atpakaļ Saeimā. Vai tad nebūtu forši! Es gribētu, teiksim, pētīt un izveidot kaut ko Havaju salās sakarā ar latviešu tūrismu. Vai varbūt Bahamu salās, vai varbūt Nauru salās, kur maniem draugiem ir tie lieli bankas konti.

Es domāju, ka šis variants ir tautai nepieņemams. Ja Latvijas Tūrisma aģentūras kompetencē būtu tikai veidot un uzturēt Latvijas tūrisma informācijas datu bāzi un to, ko deputāts Eniņš ir ieteicis, uzņemties atbildību, ka tūrisma objektu celtniecība neapdraudētu dabas pieminekļus, tad šāda aģentūra četru vai piecu cilvēku sastāvā būtu attaisnojama. Bet starptautisks tīkls, kas veiks studijas, piedalīsies starptautiskajos gadatirgos un tā tālāk, manuprāt, ir pilnīgi nepieļaujams variants. Es esmu strādājis tūrisma attīstības laukā. Es zinu, cik maksā piedalīšanās kādā tūrisma izstādē. Tas jau ir 100 000 latu apmērā. Tad ir jautājums — ja mūsu mazā valsts sāks šādus budžeta izdevumus uzņemties, tad kam tas nāks par labu? Ja tas būtu par labu Latvijas tautas Ķemeru viesnīcai, tā būtu viena lieta. Bet tas vairs nepieder Latvijas tautai. Tas jau ir aizdots. Ja tas būtu par labu Latvijas tautai, hotelim "Latvija", tad varētu to saprast. Bet šeit būs starptautisks līgums, kur latviešu politiķi varēs iet ganībās, dzīvot labi. Un kam par labu? Tiem nomenklatūras draugiem, kuriem ir uzdāvināti Ķemeri, hotelis "Latvija" un citas mūsu tautas bagātības. Es ierosinu šo likumprojektu noraidīt kopumā, bet šajā balsojumā atbalstīt to domu, ko Eniņa kungs ir mēģinājis ielikt, ka mums kaut kas ir jāsargā, mūsu tūrismā, tas būtu, ka mums ir jāsargā apdraudētos dabas pieminekļus un mūsu vēsturisko mantojumu. Mēs nedrīkstam šeit nolemt būvēt paralēli Ārlietu ministrijas diplomātiskajam korpusam neierobežoti it kā...

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas!

G.Valdmanis.

.. cik lielus un cik daudz. Un mēs zinām, cik kompetenti viņi lemj. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Otro reizi debatēs ir pieteicies runāt Guntis Eniņš. Lūdzu!

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Es atvainojos! Es aicinu... Leiškalns protestē. Jūs redzat, ka te netiek pildīti tie solījumi, ko mēs sākotnēji norunājām. Es aicinu...

Sēdes vadītājs.

Eniņa kungs! Lūdzu, nerunājiet ar zāli, bet izklāstiet savu viedokli par konkrēto priekšlikumu!

G.Eniņš.

Es aicinu saņemties spēkā un domāt ar savu galvu visus tos, kas atturējās, lielākā daļa no šā balsojuma šodien atturējās un nebalsoja, un domāt pašiem ar savu galvu. Ir likums, ka tagad par klinšu skrāpēšanu, rakstīšanu uz klintīm draud sods no 50 līdz 500 latiem. Bet vai ir kaut viens noķerts? Šis likums nav realizēts. Te atkal ir sasauce ar to, ka jābūt pašiem pirmajiem, pašiem gidiem, kas uzsāk vest bērnus, tūristus, ka viņiem pašiem jāzina un jau iepriekš ir jāinformē katrs šis braucējs, ka nedrīkst klintis skrāpēt, nedrīkst uguni kurināt alās, nedrīkst to un to darīt.

Šai atbildībai ir jābūt pašā Tūrisma aģentūrā, tūristu plūsmā un katrā tūristā. Par to es aicinu balsot! Te nav nekāda pretruna. Vēlreiz es nesaprotu, kādus Tūrisma aģentūras lobijus jūs pārstāvat? Lai šīm firmām nebūtu nekādas neērtības, lai viņi būtu tikai ņēmēji, lai viņi varētu paņemt no Latvijas dabas tikai labo, to, kas ir, bet paši neatbildētu neko par to, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm. Jums pašiem būs neērti no saviem vēlētājiem. Ko jūs atbildēsit viņiem par to, ka nesargājat Latvijas dabu? (Starpsauciens: "Tas ir kauns! Dabu neaizsargā!")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā referente vēlas kaut ko teikt?

A.Seile

(TB/LNNK). Ļoti īsi. Es gribu teikt, ka mēs esam Eniņa draugi un acīmredzot paliksim tādi arī pēc šā balsojuma. Bet es aicinu visiem vienprātīgi atturēties par Eniņa kunga priekšlikumu, lai tas netiktu pieņemts, jo pats Eniņa kungs jau ilustrēti ar savu piemēru parādīja, ka viņš griezās nevis Tūrisma pārvaldē, kas pašlaik eksistē, bet viņš griezās Vides aizsardzības inspekcijā un pašvaldībā, lai šīs nelikumības pārtrauktu. Starp citu, dedestiņas atradne nav vienīgā šajā Rojas jūrmalā. Tās ir vēl daudzās citās vietās Kurzemes jūrmalā. Bet, protams, jāsargā ir katra atradne.

Bet kas attiecas uz Valdmaņa kunga izteikto. Mēs to nevaram nemaz realizēt, ja viņš izteica pārveidot Ārlietu ministriju par Tūrisma aģentūru, man liekas, tas pašreiz nav aktuāli, un rakstiski šāds priekšlikums nav iesniegts. Aicinu atturēties!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu, kurš jūsu dokumentā ir ar nr. 25. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 3, atturas — 37. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

A.Seile.

26.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti nevēlas runāt. Eniņa kungs, nu jūs savlaicīgi tad nospiediet to pogu. Vēlas runāt Guntis Eniņš — Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija. Lūdzu!

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Jā, es redzu, kādu virzienu ir ņēmusi tagad Saeima. Man arī jāsaka — tiešām pakalpiņi savā frakcijā, bet es runāšu tāpēc, lai tomēr tauta arī zina, par ko kas ir. Es varbūt dažiem atvainojos, kad komunistu, padomju laikos diezgan daudz runāja un rakstīja par dabas aizsardzību. Mums likās, ka tā ir tikai tāda izlikšanās, ka padomju vara tikai tēlo dabas aizsardzību vārdos un rakstos, bet lielajā dzīvē dabas aizsardzība ir vāja. Toreiz es ļoti daudz, padomju laikos, rakstīju par dabas, par dižkoku aizsardzību, par vides saglabāšanu, daudzi brīnījās, ka es tik drosmīgi varot rakstīt tajos laikos. Toreiz Centrālkomitejas preses izdevumos bija zināmi nosacījumi, ka reizi mēnesī jāizdod viena lapa par dabas un vides aizsardzību. Atcerieties, ka "Cīņā" bija tāda nodaļa "Caur sidraba birzi gāju", vēlāk tā tika saukta par "Daba mums, mēs dabai". Tad toreiz tomēr rakstīja par šo dabas aizsardzību, kaut vai tēloja. Tagad vai jūs varat "Dienā" atrast vai citos regulārajos izdevumos kaut ko rakstītu par dabu? Mūsu cienījamā avīzē "Dienā" ir katru reizi par sportu visa lielā lapa vai atvērumi katru dienu, par kultūru katru dienu ir raksti, protams, labi, ka raksta par kultūru, bet par visu mēnesi, par gadu gandrīz neatradīsies, ka jūs varat sameklēt avīzēs par dabas pieminekļiem, par dabas aizsardzību.

Sēdes vadītājs.

Eniņa kungs, jūs varat konkretizēt. Mēs runājam par 26.priekšlikumu, ja jums ir iebildumi pret to konkrēti.

G.Eniņš

. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, un es atgādināšu, ka es esmu izglābis vairākus tūkstošus Latvijas dižozolu.

Sēdes vadītājs.

Eniņa kungs, 26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, jūsu priekšlikums ar nr.25 tika noraidīts. Nākamais jūsu priekšlikums ir 27., mēs vēl neesam nonākuši pie tā. Pašreiz mēs runājam par atbildīgās komisijas redakciju — papildināt 7.pantu ar jaunu 7.punktu, 26.priekšlikums.

G.Eniņš.

Es atvainojos, es tādā gadījumā esmu... es gribēju runāt par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Eniņa kungs, jūs varat pagaidīt drusciņ. Mēs vispirms apspriedīsim atbildīgās komisijas priekšlikumu, ja jums pret to nav iebildumu?

G.Eniņš

. Nē. Par to man nav iebildumu. Viss tas gāja tādā tempā, ka es sāku runāt par savu priekšlikumu, kurš ir neatbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tātad par 26.priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā, 7.pantu papildināt ar jaunu 7.punktu, deputātiem iebildumu nav. Tas tiek pieņemts. Nākamais ir 27.priekšlikums, un par to referē atbildīgās komisijas referente Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Tātad 27.priekšlikums, tā būtība. Tātad, lai pašvaldības uzņemtos atbildību par tūrisma plūsmu, slodzēm un lai celtniecība neapdraudētu dabas pieminekļus. Šeit ir paredzētas daudzas vides aizsardzības institūcijas, arī prokuratūra un tiesa, lai šāda atbildība tiktu ievērota, bet es gribu vērst jūsu uzmanību, ka 8.pantā ir jau iestrādāts, ka pašvaldības nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām. Tātad ir jārūpējas gan par to praktisko saglabāšanu, gan tajos objektos, kur ir atļauts, jādod iespēja tos apskatīt, jo aizsargājamiem dabas objektiem šādu apskatāmu objektu ir samērā maz, rezervātos ir, piemēram, pilnīgi aizliegta tūrisma apskates darbība.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Par savu priekšlikumu vēlas runāt Guntis Eniņš. Lūdzu!

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Es tiešām atvainojos deputātiem un visiem, ka es patiešām esmu uztraucies, šis ir tas likums, tā sfēra, par kuru, jūs mani atvainojiet, es ļoti labi orientējos un zinu, kas tur notiek, un uz šī fona es redzu, kādā kārtībā tiek pieņemti, kā tiek virzīti, cik blēdīgi tiek virzīti citi likumi, tātad, ja man te nāk un cenšas iestāstīt, ka tas ir tādā likumā, tad tur joslu aizsardzības likumā, un Anna Seiles kundze tagad arī cenšas aizstāvēt savas partijas norādījumus, un tas ir žēl, bet es 25 gadus un vairāk zinu, kā tas notika padomju laikos, kā tas notiek tagad, un redzot, ka jūs te gribat ieblēdīt, lai nebūtu nekā tāda, lai šī atbildība tiktu tā nomaskēta, lai neparādītos tūrisma firmām un tūrisma aģentūrām, tas ir, tad es varu tālāk vēl drošāk secināt, kā tiek veidoti citi pārējie likumi, lobējot tās firmas. Tas, kas sastāda Tūrisma likumu, vai mēs pieņemam tur bibliotēku vai muzeju likumu, taču šīs nozares speciālisti sastāda sev labvēlīgu likumu, bet vajag arī tam likumam vērsties uz otru pusi, kā jau es teicu, dabas objekti, dabas pieminekļi ir tūrisma maize un patērēt viņus, ir jāgādā arī par to aizsardzību.

Un tāpēc es tiešām varu pateikt, ka vienlaikus arī es esmu uztraucies varbūt vairāk nekā citos gadījumos, un iznāca drusciņ par ātru runāt, bet es vai nu lielīšos vai ne, bet pateikšu to, kad es esmu izglābis Latvijai vairākus tūkstošus dižozolu, nevis parastos ozolus, lielos ozolus, bet tieši dižozolus. Jūs jautāsit, kad tūkstošus padomju laikos izspridzināja, kad bija meliorācija, izspridzināja vairāk nekā tūkstots dižkoku gadā, un tad es, ja nebūtu piepalīdzējis arī Imants Ziedonis, Zigmunds Skujiņš un rakstnieks Jakubāns, mēs panācām, ka tika tanī gadā — 1978.gadā — tika pārtraukta dižkoku spridzināšana. Jā, padomju laikos tomēr tas tika panākts, un parēķiniet, ja tas būtu turpinājies vēl kaut vai dažus gadus vairāk, katru gadu, atskaitiet, Latvijas ainavai būtu mazāk par daudziem tūkstošiem dižo koku, kas ir viena no bagātībām Latvijā šobrīd, dižkoku ir 200 reizes vairāk nekā citās Austrumeiropas zemēs. Un ir skumīgi, ja tagad dabas aizsardzība, dabas pieminekļu virzība ir vājāka un stipri vājāka, nekā tas bija padomju laikos, kad kaut ko pat varēja panākt, piemēram, tagad Rīgā, Ēbeļa muižā Valdeķu ielā ir viens resnākais Rīgas ozols, to regulāri dedzina, es kā deputāts tur ierados, sasaucu komisiju, solījās šo ozolu glābt, es uzrakstīju septiņus priekšlikumus, kas tur jāizdara, jāpieliek brīdinājuma zīme, jāuztaisa norobežojums, jāuzved melnzeme un tā tālāk. Labi, to man visu apsolīja un neko neizdarīja, pēc tam otra komisija bija, tad vienīgi ko izdarīja, ka uzveda melnzemi šim kokam, bet koku vajag atbalstīt, lai to nenogāztu. Mēs jau no pagājušās ziemas cīnāmies, Rīgai nāk 800 gadu, vai Rīgai ir vajadzīgs šis dižkoks vai nav vajadzīgs? Joprojām nevar aprēķināt, cik daudz tas izmaksās un kā sakārtos. Lūk, jums pretējie piemēri, padomju dabas aizsardzība un tagadējā. Vai mēs nostāsimies, un dabas aizsardzība ir, es domāju, visneitrālākā, tā ir visām partijām vajadzīga, tā ir visai tautai vajadzīga. Es nezinu, jūs apdomājiet tomēr, kā jūsu vēlētāji skatīsies, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs par šo jautājumu vēlas runāt Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Tikko, nākot uz tribīni, cienījamie deputāti, cienījamais Prezidij, es dzirdēju Jauno tautas partijas līderu repliku, ka akmeņus mēs uzspridzināsim un ozolus pārdosim. Nuja, tā jau būs, ja Šķēles kungs tiks pie varas, tas ir pilnīgi skaidrs.

Tāpat, ja tādi cilvēki, kas bija pret Eniņa kunga priekšlikumu, no "Latvijas ceļa", no "Tēvzemei un Brīvībai", izņemot Aleksandru Pētersonu, no kristīgiem demokrātiem, kāds nosaukums, no Latvijas Zaļās partijas, nu, tad man ir jāsaka, piedodiet, ar ko es esmu kopā! Mēs divi it kā ar Eniņa kungu cīnāmies par Latvijas dabas dižkoku, avotu, vēl atlikušo ziedaudžu un sūnu saglabāšanu. Ir taču unikālas vēl sūnas Latvijā, kuras aug tikai uz klintīm, un, ja šīs sūnas nokasa, kā mēs to redzējām nupat Līgatnē, kur nav nodrošināta ūdens notece, tad šī klints sāk brukt, jo sūnas sargā šo klinti, ja no augšas nelīs ūdens straumes, kuras kādreiz novadīja ar meliorācijas sistēmas palīdzību. Pašreiz sabrūk unikālās Līgatnes upītes krastu klintis. Arī Līgatnes upīte lejpus no tā saucamām attīrīšanas iekārtām, kuras sakarā ar Līgatnes papīrfabriku tika svinīgi atklātas. Atklāšanā piedalījās Emša kungs, es brīnos, ka viņš šodien nerunā, droši vien grib arī nākošajā valdībā palikt par ministru, kā visus šos desmit gadus, vienīgais ministrs, kas no vienas valdības uz otru sekmīgi darbojās un tās sekmes man tiešām bija redzamas, braucot uz Līgatnes pārceltuvi, kur dižegles tiek sistemātiski un masveidā izcirstas. Paliek mazas eglītes un tievi, tievi bērziņi. Paldies jums, Emša kungs, par rūpēm par dabu! Varbūt jūs šodien arī varētu mazliet pastāstīt jūsu vēlētājiem, īpaši tādēļ, ka jūs esat no Latvijas Zaļās partijas, par šiem jautājumiem, bet jūs klusējat un pašreiz kaunīgi nodurat acis. Kauns, Emša kungs, kauns, deputāti!

Es gribētu atgādināt, ka Eniņa kunga priekšlikums ir vērsts, lai saglabātu mūsu Latvijas tiešām unikālo dabu, un daudzi, kas ir bijuši Spānijā, arī Lielbritānijā, īpaši Āfrikā, tik zaļas un skaistas dabas visu vasaru nekur nav. Aicinu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu, vismaz šo. Ir fantastiska peļņa no tūrisma, un droši vien šai peļņai gatavojas. Gatavojas šis starptautiskais bizness, kā es saprotu, šī likumdošana ir saskaņota ar Eiropas Savienības likumdošanu, ko mums nupat augstie viesi no Itālijas arī īpaši uzsvēra un lūdza neraizēties par to, ka ir minoritātes, ka mēs būsim Eiropas Savienībā, vai nu kā joku, vai nu kā mūsu nākotnes perspektīvu, augstais viesis no Itālijas teica, ka tad jau mēs būsim Eiropā minoritāte ar visām priekšrocībām. Vēl tikai būtu mums jānosaka, ka minoritāte ir tad, ja 25% latviešu asinis ir, tas būtu apmēram tā kā indiāņu asinis nosaka pašreiz ASV, lai indiāņi saņem pabalstu, cigaretes un šnabi par brīvu. Nu tad, ja Eiropas Savienība mums tā iesaka būt minoritātei, tad droši vien mēs uz to arī ejam bez savas dabas, bez saviem dižkokiem, bez skaistajām klintīm un to visu iznīcinām pavisam lēni un sistemātiski ar šādu Tūrisma likumu. Kauns par deputātiem! Kauns par mūsu Zaļo partiju! Kauns par tādu ministru kā Indulis Emsis!

Jūrmalā, kāpās, uzcelta Emersones kundzes dižmāja ar peldēšanas baseinu tieši kāpās. Tas viss ir atļauts. Tepat Emša kunga ministrijas degungalā Gavrilova māju ceļ tieši kāpā iekšā un vēl gribēja 7 metrus klāt, lai sakoptu šīs kāpas, Gavrilova kungs pieprasīja. Paldies Dievam, ka par divām kastēm alus nenopirka Jūrmalas domi. Kas valda valsti? Šķiet, ka tikai peļņas kāre un nauda. Šodien mēs dzirdējām, ka Latvijā ienācis nezināmas izcelsmes cukurs, kas draud iznīcināt mūsu pašu vietējo zemnieku cukura ražu. Krasta kungs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Latvijas Zaļā partija...

Sēdes vadītājs.

Ozoliņa kungs, jūs par 27.priekšlikumu.

L.Ozoliņš

. Lūdzu atbalstīt! Tieši to es daru, Amerika kungs, lai saprastu situāciju. Jūs arī esat augšā sēdošais. Lūdzu atbalstīt Gunta Eniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. Piedodiet, lūdzu!

L.Ozoliņš.

Es nobeidzu. Lūdzu atbalstīt Gunta Eniņa priekšlikumu. Es ceru, ka jūs to sapratīsiet un pats nobalsosiet tāpat kā Straumes kungs.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim, pie frakcijām nepiederošajam deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Kolēģi Saeimā un tauta! Es gribētu ticēt, ka mēs esam vienisprātis, ka mūsu dabu un mūsu vēsturiskos monumentus būtu jāsargā. Bet redziet, tāpat kā Godmaņa laikā ar ekonomiskajiem jautājumiem, tā šodien ar dabas aizsardzības jautājumiem mēs gribam pieļaut visatļautību. Mēs ar balsojumu šeit Saeimā nolēmām, ka tā nav jaunveidotā aģentūras kompetence — sargāt mūsu dabu un vēsturiskos pieminekļus. Un tad paceļas jautājums — ja ne tā, tad kurš būs atbildīgs, lai nebūtu visatļautība šajā jautājumā. Es nepretendēju, ka esmu tūkstots dižkokus glābis, un es nepretendēju, ka esmu viens no retajiem, kas domā par Latvijas dabu. Es domāju, ka par Latvijas dabu domā lielum lielais vairākums mūsu tautas.

Jautājums šodien mums ir priekšā — kur tad, ja ne pašvaldībās, mēs esam nolēmuši, ka aģentūra nebūs atbildīgā? Labi, ja aģentūra nebūs atbildīgā, dārgie kolēģi, kas tad būs? Jeb mēs vienkārši nolemsim ar šo balsojumu, ka arī pašvaldības nebūs atbildīgas, un tad galu galā būs pilnīga pašatļautība šajos jautājumos. Mēs ikkatrs, braucot cauri laukiem, braucot mežos, redzam ļoti nepatīkamus skatus. Ainavas ir sajauktas. Mēs braucam caur mazām pilsētiņām un redzam augstceltnes komunisma stilā, mēs redzam daudz ko, kas ir bojājis mūsu skaisto dabu un ainavas. Jautājums ir — vai mēs gribam to turpināt, šito pašatļautību tikai tāpēc, ka tas kādam atļautu pelnīt drusku vairāk, un bieži tas pat nebūs mūsu tautietis. Tas būs kāds komunistu nomenklatūras cilvēks. Tie tagad nāk no pagrīdes uz varas posteņiem — Krievijā — Primakovs, Latvijā — Kaksītis. Un ko mēs darīsim tautas labā? Manuprāt, mums ir šeit jānolemj, kas būs atbildīgais. Un šajā likumprojektā ir palikusi tikai šī iespēja, ka atbildīgas būs pašvaldības. Es jums lūgtu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu šeit, jo citādāk mēs lemjam par bezatbildību par mūsu dabu, un es patiešām gribētu ticēt, ka mēs to negribam. Mēs gribētu, lai kāds būtu atbildīgs, lai būtu kaut kur, kur mēs varētu griezties kā pilsoņi un teikt — nē, tas nav atļauts. Lūdzu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Indulis Emsis, DP, KDS un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis

(DP, KDS un LZP frakcija). Godātie kolēģi! Vispirms par 27.priekšlikumu. 27.priekšlikums aicina pašvaldības uzņemties atbildību par tūrisma plūsmām, par slodzēm, par objektu celtniecību tā, lai tie neapdraudētu dabas pieminekļus un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Šis ieraksts ir pilnīgi pareizs, patiesi nepieciešams, un tieši tādēļ to, Ozoliņa kungs, arī ir iesniedzis, mūsu — Zaļās partijas, nevis kādas citas biedrs, Eniņa kungs. Un te visi tie apsaucieni pret Zaļo partiju šoreiz ir nevietā, jo jūs esat vienkārši nedaudz kļūdījies. Vienīgais, kādēļ komisijai bija šaubas par šī ieraksta atbilstību tieši šajā vietā, bija tikai viens aspekts — vai tieši šajā likumā, vai tieši šajā vietā šim ierakstam jābūt. Es uzskatu, ka šis ieraksts šajā likumā varētu būt, kaut gan tā vieta ir arī un labāk būtu Pašvaldību likumā un citos likumos, kas regulē tieši vides aizsardzības lietas. Bet katrā gadījumā arī šajā likumā tas neko netraucē, tādēļ es to atbalstu.

Bet vēl pāris vārdus par Leopoldu Ozoliņu. Leopolds Ozoliņš vairākkārt minēja manu vārdu, Zaļās partijas vārdu, līdz ar to es nevaru neatsaukties uz viņa kaismīgajiem saucieniem. Un es gribu teikt tā, ka Leopoldam Ozoliņam ir tiešām ļoti plaša sirds, bet, kā Dievs dažkārt dara, tam, kam ir vienā vietā sirdī dots, var būt maz, ir atņemts prātam, un tā ir problēma, bet es vienalga atbalstu Leopoldu Ozoliņu, jo viņa centieni visā visumā ir ārkārtīgi pozitīvi tendēti, taču metodes, kādas viņš izvēlas, ir pilnīgi nepieņemamas, un es gribu minēt kādu piemēru no Leopolda Ozoliņa darba un minēt tieši šo vides aizsardzību, un konkrēti šo dabas aizsardzības aspektu un pašvaldības aspektu, par ko mēs pašreiz te runājam. Un tas ir Jūrmalas apvedceļš. Desmitiem miljoni ieguldīti šī Jūrmalas apvedceļa būvei, bet tikai tāpēc, ka Leopolds Ozoliņš toreiz aizliedza izbraukumu būvēt, tad šis apvedceļš nav pabeigts, un visas mašīnas brauc apkārt lielu līkumu zem tilta. Kā jūs zināt, viena no tām apgāzās, tilts nodega, un valstij tika nodarīti vairāki miljoni latu lieli zaudējumi. Un viss tas rodas tikai tāpēc, ka pietrūkst saprāta un loģikas. Pietrūkst saprāta un loģikas izvērtēt, kādās cēloņsakarībās lietas atrodas. Un Zaļā partija tāpēc ir par vidi, ir par dabas aizsardzību, bet mēs cenšamies nezaudēt saprātu. Nezaudēt saprātu un prasības uzstādīt tikai reālas un izpildāmas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās otro reizi Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Bet, godātie deputāti! Es vēlreiz lūdzu jūs tomēr nepropagandēt no šīs tribīnes pašreiz partiju priekšvēlēšanu programmas.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). (Starpsauciens: "Nevajag!") Es domāju, ka labāk ir godīgs cilvēks nekā ļoti gudrs, viltīgs un uzpērkams ierēdnis. Un tieši tāpēc es Emša kungam paskaidrošu. Apvedceļš, tā ir tā bumba, ko jūs man gatavojāt iemest jau astoņus gadus. Man nebija nekādas tiesības aizliegt šo ceļu būvēt. Man nebija nekādas tiesības, Emša kungs! Jūs to ļoti labi zināt. Ļoti labi. Šodien šo ceļu izbūvē. Ar tādām pašām sekmēm to varēja izbūvēt pirms astoņiem gadiem. Kāpēc tas stāvēja neizbūvēts? Kāpēc?

Otrkārt, es runāju par partijas disciplīnu. Emša kungs, jūs esat superviltnieks kā Taleirāns, kas arī tāpat pastāvēja pie karaļa un pie revolucionāriem, kas galvas šķaidīja. Ļoti veikls cilvēks un blēdīgs. Un es gribētu pateikt, ka jūsu partija liela daļa nobalsoja, bez šaubām, par, labi zinādami, ka citi ievēros partijas disciplīnu.

Sēdes vadītājs.

Ozoliņa kungs, mēs apspriežam 27.priekšlikumu.

L.Ozoliņš

. Es atbildu uz runu. Tas ir triks. Un par šo priekšlikumu. Jūsu partijas biedri arī nobalsoja pret — Veldre, Kreituss nebalsoja, Rāzna nebalsoja. Tie, kas nobalsoja no jūsu koalīcijas, tie balsoja, labi zinādami, ka pārējie stingri ieturēs disciplīnu. "Latvijas ceļš", Demokrātiskā partija "Saimnieks" diemžēl arī bija jau sarunāts, lai gan it kā opozīcijā, un "Tēvzemei un Brīvībai". Man ir kauns par šiem balsojumiem. Un tāpēc es aicinu. Latviešu dzīvesveids ir saskaņā ar dabu un Dievu, un es aicinu deputātus pārkāpt jūsu noziedzīgo partiju disciplīnu. Balsojiet par Eniņa kunga priekšlikumu. Arī jūs, Emša kungs, ar savu koalīciju.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim. Arī Valdmaņa kungs runās otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Es lepojos ar Leopolda Ozoliņa lielo sirdi un arī ar viņa intelektuālajām spējām, kas ir daudziem cilvēkiem daudz ko labu darījis. Es ar Leopoldu Ozoliņu biju Līgatnē pagājušajā nedēļā, un mums vietējie cilvēki runāja par Emša kungu, par to lielo attīrītavu, kas nestrādā, un sūdzējās un lūdza, ko mēs varam darīt. Mēs vēlāk braucām pāri Gaujai, un Gaujas laivinieks lūdza, lai mēs neatļaujam to, kas notiek Gaujai. Jo Gaujas ūdeņi ir netīri, tiem pat jau ir tāda īpatnēja smaka, un tas nāk tieši cauri tai iestādei, ko tas ar šauro sirdi, bet plašo prātu būvēja ar miljoniem, lai varētu attīrīt tos ūdeņus, kas nāk no Līgantes fabrikas un beigās ieiet Gaujā. Un šeit ir piemērs par visatļautību. Kā no šīs tribīnes, kā savā rīcībā apzaimot to ideju, jo daba un Zaļā partija, tas mums visiem kaut ko pasaka. Bet ne, ka tur pastāv tādi cilvēki, kas var krasi apvainot tos cilvēkus, kas cīnās par dabu, kas var no savas ministrijas būt akls par to, kas notiek ne jau tikai tam strautam, kas tek no Līgatnes uz Gauju, ne tikai uz Gauju, bet arī uz Baltijas jūru, jo tas viss tiek piesārņots...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis.

Un Emša kungam ir pilnīgi vienalga. Šis likumprojekts ir jāatbalsta, kaut kur ir jābūt kādam atbildības punktam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Godātie deputāti, es vēlreiz aicinu jūs runāt konstruktīvi par konkrētā priekšlikuma būtību un atturēties no atsevišķu deputātu personāliju analīzēm šeit. To jūs varat izdarīt bez Saeimas tribīnes starpniecības.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es tikai nesaprotu, Amerika kungs, ko jūs visu laiku te aģitējat par sevi. Kāpēc tad jūs neapsaucāt Emsi, kas kritizē citus deputātus? Tāpēc ka viņš ar jums ir vienā koalīcijā — pret Latvijas tautu. Jūs visi bijāt pret demogrāfiskās situācijas risinājumu Latvijā.

Runājot par šo jautājumu, es atbalstu Eniņa kunga priekšlikumu, un Emsis jau kā "zaļais", viņš "zaļais" ir tāpēc, ka viņam interesē "zaļie". Zaļie visi zina, ka ir dolāri. Jā, dolāri viņam interesē. (Starpsauciens: "Zilie…") Zaļie. Un visi ir korumpēti. Un, ja kāds likums ir patiešām pareizs, ko tagad Eniņš — to negrib atbalstīt? Un tāpat viss Saeimas Prezidijs. Es brīnos par jums, kāpēc jūs apsaucat vienmēr opozīciju, Amerika kungs? Kāpēc jūs neapsaucat citus? Tad, kad jūs pārkāpjat Saeimas Kārtības rulli, tad jūs domājat, ka viss ir kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, es lūdzu runājiet par lietu. (No zāles deputāts G.Valdmanis: "Viņš runā par lietu!")

A.Rubins.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Uldim Veldrem, DP, KDS un LZP frakcijas deputātam.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Mums šodien jāizskata 98 jautājumi. Mēs redzam, kas pašlaik notiek. Gan Ozoliņš, gan Valdmanis, gan Rubins apsaukājas. Un es gribu pateikt Ozoliņa kungam. Es neesmu balsojis pret, un nevajag nodarboties ar meliem. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Atturējies, atturējies, tu esi atturējies! Izlasi!") Un mans priekšlikums būtu tādā gadījumā acīmredzot saīsināt debates, jo pašlaik ir visa mūsu sēde pārvērtusies par parodiju. Trīs cilvēki pašlaik cenšas Saeimas darbu izjaukt. Nevajag, Ozoliņa kungs... (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Izlasi izdruku! Tu esi atturējies!")

Sēdes vadītājs.

Ozoliņa kungs, lūdzu, nomierinieties... Un, lūdzu, runājiet par lietu!

U.Veldre.

Un man liekas, ka te vajadzētu izsaukt psihiatru un attiecīgo cilvēku izraidīt no zāles. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Antonam Seikstam, frakcija "Latvijas ceļš". Seiksta kungs, jūs esat pieteicies runāt... Viņš nav to izdarījis. Tātad vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK) . Paldies par ļoti kaislīgajām debatēm! Un labi būtu, ja arī praktiskajā dabas aizsardzībā šī jūsu darbība būtu tikpat kaislīga, kāda tā bija debatēs. Bet par priekšlikuma būtību. Ja mēs pašvaldībām uzticam uzņemties atbildību... (No zāles deputāts A.Lambergs: "Anniņ, tu jau arī esi "zaļā"!") Lūdzu klusumu zālē... Ja mēs uzticam pašvaldībām uzņemties atbildību par katru tūristu, tad pašvaldība maksās soda naudu tā tūrista vietā, kurš sabojās alu, kurš sabojās koku vai uzspridzinās ozolu. Kaut gan grupā nav redzēts, ka tūristi ozolus spridzinātu. Šī atbildība ir noteikta šī likuma pantos. Pirmā atbildība ir valstij, un tas ir iestrādāts likumā, ka valsts attiecīgās institūcijas un tie pārvaldes orgāni, kā, piemēram, rezervātos, nacionālajos parkos, kur ir vesels štats, viņi atbild par šo objektu uzraudzību. Valsts plāno, kur tūrists nedrīkst kāju spert. Bet uzdot pašvaldībai visu atbildību tomēr laikam nevarēs. Un tāpēc es aicinu atturēties no šī balsojuma!

Tālāk tiek uzdota atbildība arī pašiem tūristiem. Un šeit ir viens Eniņa kunga priekšlikums, kurš varbūt būtu atbalstāms, ka arī pats tūrists un tūrisma uzņēmums ir atbildīgs par to, ko ekskursijas laikā kāds nodara. Bet es vēl tātad, aicinot atturēties par Eniņa kunga priekšlikumu, lai likums būtu saprātīgs un lai šeit emocijas netiktu jauktas, neviens šeit nav pret dabas aizsardzību, bet ir par sakārtotu likumu. Es aicinu starpbrīdī pie šīm durvīm tos, kas te mani apvainoja, es ilgstoši esmu darbojusies dabas aizsardzībā, un pirmām kārtām lūdzu iznāciet šeit starpbrīdī... Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu, ko izteica deputāts Guntis Eniņš — priekšlikuma numurs 27. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt. Lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 34. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile.

Nākošais ir 28. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vienu brīdi, Seiles kundze. Pieteicies atkal ir runāt Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Kā lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Mēs tikko redzējām kaut ko, kas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemams. Atnāk Saeimas deputāts, melo par savu balsojumu, un neviens viņu nepietur un nesauc pie atbildības. (Starpsauciens: "Kurš tas ir?") Maldina tautu un maldina savus kolēģus un tēlo kaut ko. Es jums šeit paziņoju, ka balsojums par motīvu, 25. priekšlikums, Uldis Veldre bija 36., kas atstāja...

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, runājiet, lūdzu, par to, kā lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis.

Es lūgtu Prezidijam ieturēt šeit kaut kādu disciplīnu. Ja kāds melo par to, kas ir zināms, redzams un pierādāms, tad vajadzētu to cilvēku uz vietas sodīt, lai tauta zina, kas viņš tāds ir, un tad....

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, es lūdzu jūs... Valdmaņa kungs, ja jūs gribat teikt kādu paziņojumu, tad piesakiet to kā paziņojumu, nevis — kā lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis.

Nē, es jums lūdzu... Kārtības rullis pieprasa, ka, ja cilvēks necienīgi rīkojas pret citiem. Un tas, ka cilvēks ir uznācis uz tribīnes, nosaukt vienu, kam ir liela sirds un mazs prāts... (vēl kaut ko turpina)

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs... lūdzu, pārtrauciet runāt. Jūs varat sniegt paziņojumu tad, kad tas būs iesniegts atbilstoši Kārtības rullim... Šobrīd tas nav par to, kā lieta tālāk virzāma. Es atkārtoju, Valdmaņa kungs, atbilstoši Kārtības rullim jūs varat sniegt paziņojumu, ja jūs atbilstoši pieteiksities... Tas nav jautājums, kā lieta tālāk virzāma... Lūdzu, turpināsim izskatīt likumprojektu! Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile

(TB, LNNK). Nu tad tagad mierīgi un konstruktīvi. 28. priekšlikums. Iesniedz Bunkšs — aicina izslēgt 10. pantu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seile.

29. priekšlikums, kuru iesniedz deputāts Apalups, ir daļēji atbalstīts. Par tūrisma fondu veidošanu. Komisija to ir nedaudz precizējusi un atbalsta savā 30. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem ir iebildumi tomēr. Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es šoreiz gribu piekrist komisijas slēdzienam, bet es negribu piekrist tam, ka šeit no tribīnes var apmelot, pielietot vecās čekas metodes, ka citādi domājošos grib ieslodzīt psihiatriskajā slimnīcā. Tādas metodes bija sešdesmit gadus un tādas metodes nebūtu pārņemamas mūsu neatkarīgajā Latvijā. Tāpat es gribētu, lai cienījamie deputāti tomēr nemelotu, un, ja Veldres kungs nav balsojis pret, viņš ir atturējies. Cienījamie vēlētāji, ziniet to...

Sēdes vadītājs.

Ozoliņa kungs, lūdzu, piesakieties ar paziņojumu tad, pirms pārtraukuma, tad, kad deputātiem būs reģistrēšanās... Pašreiz mēs apspriežam konkrētus punktus. Tālāk, kā jūs sniegsiet savu paziņojumu, tas jau būs atbilstoši pirms pārtraukuma.

L.Ozoliņš.

Labi, es piekrītu apspriežamajam jautājumam un komisijas vērtējumam un lūdzu Veldres kungu neuzstāties ar meliem, jo atturās ir tas pats, kas pret.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, apspriežot arī deputāta Apalupa priekšlikumu. Tātad tas tiek pieņemts. Lūdzu turpinām!

A.Seile

(TB/ LNNK). 31. priekšlikums. Ierosina deputāts Tenis un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Staris. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Seile.

Un tālāk ir papildu priekšlikums, ko iesniedz Tautsaimniecības komisija uz atsevišķas lapas ar numuru 4553a. Šajā priekšlikumā komisija pēc vairākām neatlaidīgām Iekšlietu ministrijas prasībām un vēstulēm, pareizāk sakot, Iekšlietu ministrijas darbinieku prasībām, tomēr deva iespēju plenārsēdē vēlreiz izlemt jautājumu par tūrisma uzņēmumu darbošanos tikai pēc speciālas licences saņemšanas.

Komisijas vārdā es gribu paskaidrot, ka mēs nupat esam jau nobalsojuši 31. priekšlikumu, kur esam Uzņēmumu reģistrā paredzējuši reģistrēt šos tūrisma uzņēmumus, un vēl speciālu reģistrācijas kārtību, kuru veiks Tūrisma attīstības aģentūra. Visa šī reģistrācija notiks pēc īpašiem Ministru kabineta noteikumiem, kur tiks izstrādāta kārtība, kas var strādāt šajā tūrisma jomā. Komisija, lai arī ar nelielu balsu vairākumu, šo priekšlikumu ir atbalstījusi, es gribētu izteikt arī savu personīgo viedokli.

Sēdes vadītājs.

Tātad atklājam debates. Vēlas runāt Anna Seile, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Es uzskatu, ka šāda trīskārša reģistrācija nav nepieciešama, nav vajadzīga, un Ministru kabineta noteikumi paredzēs visus ierobežojumus, kādas personas nedrīkst nodarboties ar darbu tūrismā. Un tāpēc es aicinu šo 31.a priekšlikumu par vēlreiz vienas institūcijas atklāšanu, cik tas neizmaksās mūsu valstij, noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Tātad lūdzu — komisijas vārdā... Tātad mums ir jāpauž sava attieksme balsojot. Tātad ir uz papildu dokumenta, kurš ir izsniegts jums kā 4553a priekšlikums ar numuru 31a: tūrisma uzņēmums, uzņēmējsabiedrība ir tiesīga darboties starptautiskā tūrisma jomā pēc speciālas atļaujas — licences saņemšanas un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus paust savu attieksmi par šo priekšlikumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 20, atturas — 20. Šis priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

A.Seile.

32. priekšlikumu ir iesniedzis Bunkšs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seile.

Nākošo — 33. priekšlikumu, kas attiecas uz tūrisma uzņēmumu pienākumiem un atbildību, iesniedz deputāts Nagobads. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un jau iestrādājusi iepriekš nobalsotajā pantā nr. 11.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seile.

34. ir deputāta Eniņa priekšlikums — redakcionāli sakārtot tekstu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seile.

35. priekšlikums. Atkal ir deputāta Eniņa priekšlikums, kurš nosaka, ka tūrisma uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība ir atbildīgs, lai no tūrisma darbības neciestu dabas pieminekļi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Guntis Eniņš. Lūdzu!

G.Eniņš

((DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Šis ir mans pēdējais priekšlikums no dabas aizsardzības viedokļa tūrisma jomā. Nu cerības es vairs neloloju. Lai varētu dabu aizsargāt, tā ir jāiemīl, lai varētu dabu iemīlēt, tā ir jāpazīst, un savukārt, lai varētu dabu iepazīt, tā ir jāaizsargā. Šis loks noslēdzas, un, ja tas tāds pastāv, tad valstī viss ir kārtībā.

Es neredzēju no jums dabas mīlestību. Es neredzu, ka jūs gribētu dabai panākties pretī ar draudzību. Es jūs nesaprotu, jūsu viltību... Daba nesaprot viltību, daba ir bezgala patiesa. Dievs taču nenāk pa labi asfaltētu šoseju. Dievs nenāk arī pa Ventspils naftas vadiem. Dievu nesastapsiet ne kazino spēļu namā, ne lielajās bankās. Dievs nāk caur dabu, ar dabu. Nekas nav brīnišķīgāks un brīnumaināks par dabu. Nu kaut vai bērza sīkā sēkliņa, no kuras izaugs atkal tāds pats baltstumbra bērzs ar ziedu spurdzēm pavasarī. Ja jūs uzspļaujat dabai, jūs darāt pāri Dievam. Es jūs lūdzu — nedariet pāri dabai! Mums ir tik nepiedodami maz bērnu un tiem pašiem mēs gribam samaitāt nākotni. Jautājums par dabas saglabāšanu ir jautājums par Latvijas saglabāšanu. Es jūs lūdzu dabas vārdā, savu mazbērnu un jūsu mazbērnu vārdā jūs lūdzu par dabas pieminekļu saglabāšanu, par latviskas ainavas saglabāšanu. Šo balsojumu pozitīvs rezultāts būs daži noteikti soļi šajā virzienā. Tie būs lieli soļi dabas pieminekļu un kultūrvēstures un kultūrainavas saglabāšanā.

Es lūdzu vēl pēdējo reizi šo balsojumu, jo nevar būt tā, ka tā ir tik nopietna lieta, un visi mani pieci priekšlikumi bija virzīti uz to, kas iedarbojas uz dabu, gan uz tūrisma aģentūrām, gan uz pašvaldībām, gan uz valsts politiku, un šajā gadījumā tas ir virzīts uz Tūrisma aģentūru. Nevar vienpusēji, es gribu atbildēt Seiles kundzei un jums pārējiem... redziet, ka vienpusēji, tikai ieliekot likumā par dabas aizsargājamajām teritorijām, ka tās ir aizsargājamas... ir tāds likums, jā, bet neizdodas. No visām pusēm ir jāsargā šī daba un tūrisma plūsma būs aizsargājamas... Ir tāds likums, jā, bet neizdodas. No visām pusēm jāsargā šī daba. Un tur tūrisma plūsma būs milzīga. Mums ir Baltijas jūra izlocīta, kura bija aizliegta, padomju robežsargu nosargāta. Tagad šī jūra ir vaļā, tur velsies milzīgas tūrisma plūsmas, un tas būs labi, protams. Bet tām ir jābūt sakārtotām un atbildīgām par šo trauslo jūru, par visu trauslo dabu. Tāpēc es prasu arī no tūristu puses, no firmu puses, ir jābūt šai aizsardzībai iekšā likumā, ir jāparādās tam nelielajam punktiņam. Nu ko jums, mīļie, sliktu dara šāds pants? Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Ilmāram Bišeram, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nebūtu nācis runāt, ja cienījamais deputāts Eniņš nebūtu apvainojis visu Saeimas deputātu vairākumu, ka viņš ir vienīgais cīnītājs par dabas aizsardzību un pārējie Saeimas deputāti ir dabas postītāji. Es domāju, ka it sevišķi ar šo savu priekšlikumu viņš ir nevis pastiprinājis dabas aizsardzību, bet pavājinājis dabas aizsardzību, jo likums nosaka, ja kāds ir kādam nodarījis kaitējumu, tam ir jāatlīdzina zaudējumi. Šeit viņš šo atbildību grib ierobežot tikai ar dabas pieminekļiem un īpaši aizargājamām dabas teritorijām. Bet ja tas ir dabas objekts, kas ir šīs tūrisma darbības rezultātā, šīs firmas darbības rezultātā cietis, bet nav dabas piemineklis un nav īpaši aizsargājama teritorija, tad par to vispār nav jāatbild? Priekš tā taču ir, ka katrs Civillikums jau nosaka šodien un arī turpmāk noteiks, ja kādas firmas darbības rezultātā kādam ir nodarīti zaudējumi, vai tā būtu privātpersona, vai tas būtu valsts īpašums, un vēl jo vairāk, ja tas ir īpaši aizsargājams, viņam par to ir jāatlīdzina. Tāpēc šis priekšlikums, ko viņš ieraksta, faktiski tikai ierobežo atbildību un neko jaunu nepasaka. Tas tikai ierobežo atbildību.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Guntis Eniņš. Otro reizi.

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Es atvainojos! Atbildot uz Bišera kunga repliku. Šis priekšlikums nekādā ziņā netraucē. Bišera kungs, jūs sakāt: "Priekš tā ir visi citi likumi." Cik ir sods par parastā mežā nelikumīgi nocirstu koku, tas viss ir, bet es akcentēju lielākās vērtības. Tātad vismaz šīs lielākās vērtības ir koki, ir dižkoki, ir dabas pieminekļi. Dažādas grupas. Es jau minēju piemērus. Jūs pārmetīsiet, ka es atkārtoju. Rīgai nāk 800 gadu jubileja. Rīgā ir vairāk nekā 100 dižkoku. Vai kādā Eiropas pilsētā tādi ir? Nu gādāsim par to, lai arī šajā programmā būtu tā, ka mēs saglabātu ne tikai tos septiņsimtgadīgos Rīgas mūrus, bet arī Rīgas zaļo dabu. Rīgas brīnumainos dižkokus.

Ilustrācijai par to, ka es sašaurinu likumu, nē! Cienu likumu, kas ir jau Kriminālkodeksā par kāda meža nodedzināšanu, tas jau ir spēkā, bet vēlreiz jūs mani spriežat atkārtoties, ka, šiem dabas pieminekļiem izvēršoties, lielai daļai tūrisma plūsmai jābūt, ir jāparādās punktam arī no šīs Tūrisma likuma puses, ir jāvērš uzmanība, ka ir jāaizsargā dabas pieminekļi un daba. Jūs zaudējat un mēs visi zaudējam, ja mēs neatbalstām šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Anna Seile vēlas kaut ko teikt? Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Es aicinu izšķirties ar balsojumu. Tikai es gribu vērst jūsu uzmanību uz to. Ja tūrisma firma noorganizē izbraukumu un tiešām šajā maršrutā ir iekļauti aizsargājamie dabas pieminekļi, un viens nelietīgs tūrists iegriež sirdi alas sienā vai koka stumbrā, tad maksātājs par to ir tūrisma firma, nevis tas cilvēks, kurš to izdarīja. Šajā gadījumā jebkuram inspektoram vai gidam, turpat sastādot protokolu, būtu tiesības piedzīt no vainīgās personas šos zaudējumus. Un viņš varbūt būtu izmācīts visai dzīvei, bet, ja par to samaksās uzņēmums, tad šī atbildīgā persona vai, pareizāk sakot, pavisam neatbildīgā, kas ir sabojājusi pieminekli, no atbildības izvairās. Tāda ir šā priekšlikuma būtība, tāpēc komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu, kurš izteikts ar nr. 35. Atbildīgās komisijas viedoklis ir to neatbalstīt. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 6, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Seile.

Nākošais ir 36.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Tenis. Komisija to ir atbalstījusi, papildinot viņa priekšlikumu, ka tiesīgi Latvijā darboties ir tikai un vienīgi Latvijā sertificēti gidi, kā tas ir visās pasaules valstīs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

Nākošais priekšlikums ir 18.lappusē nr. 37. Iesniedzis Nagobads. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile.

38.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Apalups. Komisija to ir apvienojusi ar Nagobada priekšlikumu un izveidojusi kopīgu redakciju. Ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seile.

39.priekšlikums. Arī 40.priekšlikums ir zināmā mērā līdzīgi. Tos iesniedzis Nagobads un Apalups. Tie ir daļēji atbalstīti, izveidojot redakciju, kā 41. atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurā šī doma ir ietverta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A..Seile.

42.priekšlikums un 43.priekšlikums. Atkal ir daļēji līdzīgi, un komisija no tiem ir izveidojusi kopīgu redakciju. Atbalstījusi izvirzīto domu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

A.Seile.

Deputāts Apalups ir ierosinājis izslēgt šā panta trešo daļu — "Par tūristu drošību un īpašu drošības tehnikas prasību izpildi ir atbildīgi attiecīgo pasākumu organizētāji". Komisija uzskatīja šo priekšlikumu par ļoti būtisku, jo, kas organizē pasākumu, tam ir jāatbild par drošību. Aicinu neatbalstīt Apalupa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seile.

45.priekšlikums un 46.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Nagobads un Apalups. Ir izveidota jauna redakcija. Palīdzējuši mums ir Saeimas Juridiskā biroja darbinieki, jo nevar sākt definējumu ar noliegumu: "ja neievēro normatīvos aktus", jāpasaka ir, ka tūrists ir atbildīgs par visu normatīvo aktu ievērošanu, gan šā likuma, gan citu. Šis balsojums arī, atbalstot šīs divas redakcijas, izslēgs tās domstarpības, kuras mums tīri populistiski radās, apspriežot iepriekšējos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seile.

47.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

48., Seiles kundze! Teņa kunga priekšlikums.

A.Seile.

Nē, tomēr...

Sēdes vadītājs.

Ā, tas ir 47. Es atvainojos!

A.Seile.

47.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

48.priekšlikums. Deputāta Teņa priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Ka tūristu iemaksātās naudas drošības garantijas stājas spēkā ar 2001.gadu. Šādi priekšlikumi, ja pāršķirsim nākošo lappusi, līdzīgi ir arī 49.priekšlikumā, kuru iesniedzis Nagobads, 50., kuru iesniedzis Bunkšs, un 51., kuru iesniedzis Apalups. Komisija, rūpīgi izvērtējot, ir noteikusi savu redakciju, kura varētu apmierināt visus šos iesniedzējus, un tā skan tā: "Šis likums stājas spēkā nākošā gada 1.janvārī, tātad 1999.gada 1.janvārī, bet 16.pants par naudas garantijām stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī." Šeit ir nepieciešami daudzi sakārtoti Ministru kabineta noteikumi, un tāpēc ir noteikti šādi termiņi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Tas tiek akceptēts.

A.Seile.

Cienījamie deputāti! Pēc ilgām un grūtām sarunām es aicinu balsot par šo likumu trešajā lasījumā, lai beidzot tūrisma darbībai Latvijā būtu skaidrība un tūristiem iestātos atbildība.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Tūrisma likums" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 6, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms mēs tagad ķeramies pie mūsu darba kārtības izskatīšanas, man ir jāsaka, ka Saeimas Prezidijā ir iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi, kas ir saistīti ar darba kārtības izmaiņām. Priekšlikums no sēdes vadītāja puses būtu tāds. Izskatīt tagad, kaut vai mums ir atlikušas četras minūtes, izskatīt visus šos priekšlikumus, ja tie tiks atbalstīti, tad varēs, vai arī neatbalstīti, tad varēs darbinieki atkal izmainīt darba kārtību un jums būs vienkāršāk sekot Saeimas sēdei, bet šo darbu izdarīt līdz pārtraukumam un tad doties pārtraukumā.

Sāksim iesniegšanas secībā. 1.dokuments. Es lūdzu, paņemiet gan Saeimas darba kārtību, gan arī dokumentus, kas ir izdalīti jums par šīm izmaiņām. 1.dokuments nr. 4631a saskaņā ar kārtību. To iesniegusi Juridiskā komisija. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada sēdes izsludinātajā darba kārtība grozījumu un darba kārtības 26.lietu — lēmuma projekts "Par piekrišanas došanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša A.Gruduļa saukšanai pie kriminālatbildības" — iekļaut darba kārtībā pirms otrās sadaļas "Prezidija ziņojumi" un izskatīt tūdaļ pēc pirmās sadaļas. "Likumprojektu izskatīšana". Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: "Nav!") Nav. Pieņemts.

Nākamais ir šis pats dokuments nr. 4631b. Arī iesniegusi Juridiskā komisija, un tā ierosina šā gada sēdes darba kārtībā izdarīt sekojošus grozījumus. Es nolasīšu laika ekonomijas dēļ tikai numurus: 80.lietu, 81.lietu, 84.lietu, 85.lietu, 86.lietu, 88.lietu un 90.lietu iekļaut darba kārtībā tūlīt pēc otrās sadaļas "Prezidija ziņojumi" 6.lietas. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu deputāti. Lūdzu balsojumu! Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, kolēģi, izlemsim to ar balsošanas ierīču palīdzību! Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 10, atturas — 11. Arī šīs izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākamais iesniegums ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Tas ir dokuments nr. 4631c, kurā komisija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt sekojošu izmaiņu: pārcelt 87.punkta, likumprojekts "Administratīvi teritoriālās reformas likums", izskatīšanu otrajā lasījumā pēc darba kārtības 7.punkta, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām"", izskatīšanas.

Vēlas runāt pret Andris Rubins. Lūdzu! Mēs esam vienojušies, ka mēs izskatīsim visas šīs izmaiņas un pēc tam iesim pārtraukumā. Tas varētu būt drusku tādā gadījumā nobīdīts pēc laika. Lūdzu! Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Es esmu pret grozījumiem. Es vispār nesaprotu, vai mēs esam ievēlējuši Prezidiju un vai viņš strādā vai nestrādā? Vakar sasauca Prezidija sēdi, kāpēc tad jūs nemainījāt visus tos grozījumus? Tad jau jūs varējāt vakar visus salikt dienas kārtībā tā, kā mums ir vajadzīgs. Jūs atceļat ārkārtas sēdi par traģisko demogrāfisko situāciju Latvijā, un tāda tā ir, jūs nerūpējaties par tautu, par iedzīvotājiem, un tagad atkal visus grozījumus. Es nezinu, avīzēs es atkal izlasīju, ka Jēkabpils rajons aicina ātrāk izskatīt Vidiņa lietu par dzeršanu. Varbūt to vajadzēja izskatīt pašu pirmo, ja grozījumus taisa. "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts tur pa Jēkabpili ālējies piedzēries ar mašīnu. Gandrīz bērnus sabraucis un tā tālāk. (No zāles deputāts R.Jurdžs: "Ko tu muldi!") To neizskata. Es nesaprotu. Prezidijā sēž divi tēvzemieši. Tad uzrakstiet, lai izskatītu un viņu varētu tur tiesāt galu galā. Lai cilvēki zina, bet tagad visādus šādus grozījumus. Kāpēc jūs mums visu laiku jaucat galvu? Es esmu pret jebkuriem grozījumiem. Es negribu. Mums tāpēc ir Prezidijs. Lai Prezidijs sanāk vienreiz, un vajag pieņemt likumu, ka visus grozījumus var iesniegt līdz pēdējai Prezidija sēdei, kas ir pirms Saeimas sēdes, un nevar taisīt katru reizi grozījumus! Kāpēc jūs gribat visā valstī haosu? Šeit Saeimā arī. Nu visu laiku groza un groza. Ripina to gurķi. Nu kā var tā grozīt? Vajag arī mazliet domāt par mums, deputātiem, šeit. Kāpēc jūs domājat, ja mēs esam opozīcijas deputāti, ka mēs neko nevaram teikt? Protams, visi, kas... Sensenos laikos jau arī bija, ka visus, kas ir tautas interesēs vai kas atbalsta tautu, tos saukt par trakajiem vai citādi nomelnot. Tas ir pareizi. Un tie, kas zog visu laiku un atbalsta mafiju, tie ir pozīcija, tie labie. Es esmu pret jebkuriem grozījumiem.

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs! Es tikai, komentējot jūsu uzstāšanos, varu teikt, ka vismaz uz šīs Saeimas pilnvaru beigām, lūdzu, iepazīstieties ar Kārtības rulli un ar Prezidija pilnvarām, sastādot darba kārtību. Otrs — no jūsu uzstāšanās izrietēja, ka mums būs jābalso par visiem jau turpmāk iesniegtajiem grozījumiem darba kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputāti, paudīsim savu attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto izmaiņu darba kārtībā, ko es iepriekš nolasīju. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 14, atturas — 15. Arī šī izmaiņa tiek izdarīta.

Nākošais dokuments ir nr. 4631d, Saeimas Ārlietu komisija. Lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā. Es nolasīšu tikai šos numurus: 27.darba kārtības jautājumu, 28.darba kārtības jautājumu, 31.darba kārtības jautājumu, 32.darba kārtības jautājumu, 33.darba kārtības jautājumu, 34.darba kārtības jautājumu, 36.darba kārtības jautājumu, 54., 64., 65., 94. un 95. darba kārtības jautājumu izskatīt tūlīt pēc 10.darba kārtības jautājuma. Lūdzu paudīsim savu attieksmi balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 17, atturas — 11. Šis priekšlikums ir pieņemts. Darba kārtībā izmaiņas tiek izdarītas.

Nākamais dokuments nr. 4631e. DP, KDS un LZP apvienotā frakcija lūdz izdarīt sekojošas izmaiņas šīs sēdes darba kārtībā. Likumprojekta "Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašumu kompensācijas sertifikāti", 50.punkts, izskatīšanu pārcelt uz trešo sadaļu un izskatīt kā 7.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Es jautāju, ja nav neviens pieteicies, ne iebildumu, ne par, bet Rubina kungs prasīja balsot par visiem priekšlikumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 4, atturas — 10. Priekšlikums ir pieņemts. Darbā kārtībā izmaiņas tiek izdarītas.

Nākošais dokuments nr. 4631f. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas mūsu sēdes darba kārtībā un sekojošus likumprojektus — nr. 15., 16., 73., 91. — izskatīt pirms darba kārtības trešās sadaļas 7.jautājuma. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 12, atturas — 21. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais dokuments nr. 4631g. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas darba kārtībā un darba kārtības 67.punktu likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"" izskatīt kā darba kārtības 11.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot par komisijas izteikto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 10, atturas — 18. Izmaiņas dienas kārtībā tiek izdarītas.

Nākošais ir dokuments ar nr.4631h, kuru ierosina Sociālo un darba lietu komisija, kura lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms 7.punkta iekļaut darba kārtības 17.punktu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 2, atturas — 15. Izmaiņas tiek izdarīts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — dokuments nr.463. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz šīsdienas plenārsēdes darba kārtību papildināt ar lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Nacionālās drošības likums" otrajam lasījumam". Šie ir papildinājumi dienas kārtībai. Lūdzu balsot. Tas nav ierosināts nevienā vietā, tātad tas iet kā pēdējais. Te nav rakstīts. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātiem lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 4. Dienas kārtība tiek papildināta.

Nākošais iesniegums ir no pieciem Saeimas deputātiem — Dilba, Gredzens, Apalups, Ločmelis un Rubulis ierosina izdarīt sekojošas izmaiņas dienas kārtībā: 37.lietu, 58.lietu, 62.lietu, 67.lietu iekļaut darba kārtībā pirms ceturtās sadaļas "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana un iecelšana". 67. mēs esam jau izmainījuši, tātad ir runa par šiem trim. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 16, atturas — 13. Šis priekšlikums arī tiek pieņemts, un tiek izmaiņas izdarītas.

Nākošais iesniegums ir no 10 deputātiem, kuri ierosina iekļaut šīs sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Roberta Dilbas ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" un šo lietu izskatīt pēc otrās sadaļas "Prezidija ziņojumi" 5.lietas. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi, balsojot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 13, atturas — 5. Šis priekšlikums arī tiek pieņemts.

Vēl lūdzu pacietību. Vēl ir palikuši tikai pāris dokumentu. Desmit deputāti lūdz izdarīt sekojošas izmaiņas sēdes darba kārtībā — darba kārtības 14.punktu likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" — pārcelt un izskatīt pēc 1.dienas kārtības punkta. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 16, atturas — 18. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to visas izmaiņas dienas kārtībā ir izdarītas. Godātie deputāti! Es lūdzu Saeimas darbiniekus izdalīt jauno dienas kārtību un pašreiz lūdzu deputātus reģistrēties ar kartiņām, un es izsludinu pārtraukumu... Vēl paziņojumi būs? Man nav neviena dokumenta. Kamēr tiek gatavoti rezultāti, kurus nolasīs Māris Rudzītis, ir divi paziņojumi. Juris Sinka vēlas sniegt paziņojumu par Ārlietu komisijas sēdi. Lūdzu, Sinkas kungs!

J.Sinka

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Pulksten 15.00, trijos pēc pusdienas, Ārlietu komisijas sēde Sarkanajā zālē. Mums izskatāmi divi likumprojekti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākošo paziņojumu vēlas sniegt Ilga Kreituse — par komisijas sēdi.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Cienījamie Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Es jums atgādinu, ka sēde tūlīt mums jau vai, pareizāk sakot, desmit minūtes atpakaļ sākās sēde.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Lūdzu noklausīsimies reģistrācijas rezultātus! Godātie deputāti! Lai varētu plānot savu laiku, Rudzīša kungs nolasīs reģistrācijas rezultātus, bet, ņemot vērā, ka mēs esam drusku pārsnieguši savu limitu pārtraukumam, plānot, ka mēs atsāktu darbu 15 minūtes pāri vienpadsmitiem. Lūdzu, Rudzīša kungam vārds. Ir beidzot izdrukāts.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Gunta Gannusa, Alfreds Čepānis, Viesturs Boka, Janīna Kušnere, Elmārs Zelgalvis, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.15.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Pulkstenis ir 11.15. Mums ir jāturpina sēde. Es ceru, ka tuvākajā laikā jums tiks izdalīta jaunā dienas kārtība. Man pašlaik tā ir priekšā uz ekrāna. Bet, kamēr tā vēl tiek gatavota, mēs varam atbilstoši izmaiņām sākt izskatīt jau nākamo dienas kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus pieprasījumus. Pirmais pieprasījums ir adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Krasta kungam un labklājības ministram Makarova kungam, ko ir parakstījuši 10 deputāti — Bišers, Nagobads, Ameriks, Jurkāns, Bāns, Kuprijanova, Sausnītis, Stikuts, Celmiņš un Kaksītis — par to personu materiālo nodrošināšanu, kurām ir izcili nopelni Latvijas Republikas neatkarības izcīnīšanā, atjaunošanā un nostiprināšanā. Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais iesniegums arī ir no 10 deputātiem. Deputātu pieprasījums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Guntaram Krastam, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam. To ir parakstījuši deputāti Čerāns, Kostanda, Liepa, Grīnbergs, Mauliņš, Kazāks, Naglis, Rubins, Valdmanis un Urbanovičs. Tātad šis pieprasījums saistīts ar to, kā valdība ievēro Reliģisko organizāciju likuma 6.panta prasības, un pieprasa skaidrojumu — kāpēc Izglītības ministrija, pretēji likuma prasībām, radījusi jaunu kristīgās mācības priekšmetu. Arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Vārds motivācijai Kārlim Čerānam. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Gribu mazliet motivēt šo pieprasījumu, jo situācija, kas mūsu valstī šobrīd veidojas ar ticības mācību Latvijas skolās, ir, varētu teikt, ļoti tuva ārkārtējai. Mēs visi labi zinām un paši esam pieņēmuši Reliģisko organizāciju likumu, kurā 6.pants nosaka, ka kristīgās ticības mācību Latvijas valsts un pašvaldības skolās var mācīt evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz 10 skolēni, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Diemžēl šobrīd tā vietā, lai konsekventi izpildītu šo likumu un izpildītu arī mūsu valsts budžeta likumu, kas paredz šiem kristīgās ticības mācības skolotājiem maksāt algas, Izglītības ministrija ir radījusi jaunu priekšmetu, ko nosaukusi par kristīgo mācību, nevis kristīgās ticības mācību, un izrādās, ka šīs kristīgās mācības pedagogiem nav nepieciešams vairs šo tradicionālo baznīcu atbalsts, un līdz ar to par šiem kristīgās mācības, tā saucamās, pedagogiem varēs strādāt pat dažādi sektanti un pat ateisti, un tas ir tas, ko mēs mūsu skolās nedrīkstam pieļaut, ka mums ir vajadzīga kristīgā ticības mācība kā audzinošs priekšmets. Un ir ļoti svarīgi, lai šo ticības mācību mācītu tādi cilvēki, kas paši tic Dievam, un ir ļoti svarīgi, lai šo kristīgās ticības mācību varētu mācīt tikai tādu garīgo virzienu pārstāvji, kas tomēr ir sevi pierādījuši, ka viņi spēj sniegt stabilas pamatvērtības, un tāpēc šeit būtu pielaižamas tikai mūsu tradicionālās kristīgās konfesijas.

Un tieši to jau arī nosaka likums, un tāpēc ir šis pieprasījums, ka Izglītības ministrija šeit mēģina veidot dažādas savas mahinācijas un gudrā vaidā mēģina apiet šo likumu ar līkumu, lai palaistu iekšā skolās sektantus. Mēs arī lūdzam apzināties šo sektantu ienākšanas bīstamību Latvijas skolās, un uzskatu, ka šeit ir jāveic pat dienesta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kuri ministrijas ierēdņi vai amatpersonas ir pieļāvušas šīs provokācijas. Ir jāgādā par to, lai šiem cilvēkiem nebūtu vairs iespēju realizēt valsts izglītības politiku reliģijas jomā, jo šis ir ļoti nopietns jautājums. Tas ir jautājums par to, uz kādiem garīgiem pamatiem mēs varēsim veidot mūsu jauno paaudzi. Mēs nedrīkstam šeit, skolās, laist iekšā sektantus, un šeit ir jābūt vienai ļoti stingrai kārtībai, un ir jāsaprot, par šo reliģisko izglītošanu, mums kā politiķiem arī šajā jomā ir vairāk jāpaklausās uz to, ko saka mūsu tradicionālās kristīgās baznīcas, un šeit nevar mēģināt pieļaut... nevar atļauties pieļaut dažādu ministrijas ierēdņu patvaļu.

Un diemžēl mēs redzam, ka ministrijā norit sistemātiska cīņa pret šo kristīgās ticības mācību, kas šajā brīdī ir izpaudusies, tā ir viena no izpausmēm šai sistemātiskai tendencei, šiem centieniem ierobežot šo ticības mācību skolās un dažādos veidos to diskriminēt, un šeit es domāju, ka šiem ministrijas cilvēkiem, kas šādas lietas pieļauj vai šādas lietas organizē, tomēr ir viņiem jātiek sauktiem pie atbildības, jo šis jautājums ir pārāk nopietns, un es arī šajā pieprasījumā, šajā brīdī negribu īpaši vērsties pret izglītības un zinātnes ministru, es gribu aicināt, lai ministrs šajā problēmā iedziļinās, un, protams, tajā gadījumā, ja viņš iedziļināties nebūs spējīgs un nebūs spējīgs panākt šo risinājumu, tad būs arī nepieciešama vēršanās pret ministru. Bet kas ir pats svarīgākais, ka šobrīd nedrīkst pieļaut ministrijas ierēdņu patvaļu kristīgās ticības mācības jautājumos Latvijas skolās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Godātie deputāti, turpinām izskatīt darba kārtību. Pašlaik es jūs varu tikai informēt, jo man ir uz displeja ekrāna izmainītā darba kārtība, jums tā tuvākajā laikā tiks izdalīta, jo tā faktiski tiek pilnīgi pārstrādāta.

Nākamais jautājums pēc izmainītās darba kārtības ir lēmuma projekts "Par piekrišanas došanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša A.Gruduļa saukšanai pie kriminālatbildības". Tas bija darba kārtības 26.jautājums, tagad tas ir 2.jautājums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jūsu rīcībā ir lēmuma projekts, kuru atbalsta Juridiskā komisija. Jau ilgāku laiku Saeimas rīcībā ir Ģenerālprokuratūras pieprasījums par atļaujas došanu saukšanai pie kriminālatbildības tiesnesi, kurš, pēc prokuratūras domām, ir ļaunprātīgi izmantojis savus dienesta pienākumus un pārkāpis dienesta pilnvaras. Saeimas Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu un tādēļ arī griezās šodien Saeimā ar lūgumu paātrināt izskatīšanu, jo krimināllieta prokuratūrā ir ierosināta jau šā gada sākumā. Izskatot iesniegtos lietas materiālus, uzklausot arī amatpersonas, kuras bija ieradušās un pārstāvēja Ģenerālprokuratūru, Juridiskā komisija atzina, ka ir pamats griezties Saeimā ar šādu lēmuma projektu, lēmuma projekts ir jūsu rīcībā, un komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt lēmuma projektu "Par piekrišanas došanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša A.Gruduļa saukšanai pie kriminālatbildības". Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par piekrišanas došanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša A.Gruduļa saukšanai pie kriminālatbildības". Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamie jautājumi darba kārtībā ir saistīti ar Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Likums par prokuroru izdienas pensijām" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Jurkāna, Amerika, Nagobada, Stikuta, Bišera un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu par šo Prezidija atzinumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot par Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Piedalās balsošanā 45 deputāti, kas ir nepietiekami, lai lēmumu pieņemtu. Lūdzu mobilizēties darbam. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 9, atturas — 9. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par līgumsabiedrībām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir nr.101, tas ir lēmuma projekts "Par deputāta Roberta Dilbas ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Saeimas lēmuma projekts ir ievēlēt Robertu Dilbu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Balso 48 deputāti, tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Godātie deputāti, lūdzu piedalīsimies balsošanā! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 4. Roberts Dilba ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Antai Rugātei . Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputātes Antas Rugātes — lūdzu piešķirt bezalgas atvaļinājumu 1998.gada 16.un 17.septembrī. Atbilstoši Kārtības rullim mums par to ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Deputātei Antai Rugātei ir piešķirts bezalgas atvaļinājums 16.un 17.septembrī.

Nākamais darba kārtības jautājums ir ar nr.80, tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" , pirmais lasījums. Komisija arī ierosina to atzīt par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un dokumenta numurs ir 4507, likumprojekta nr. 1249. Likumprojekta būtība ir sekojoša un tā ir izklāstīta autoru anotācijā, ka, lai nodrošinātu likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 75. pantā noteikto, ir nepieciešams, lai nekustamais īpašums — zeme, kas atrodas zem dzīvojamām mājām, ja tā līdz šim nav privatizēta un nav pieteikušies īpašnieki, tiktu ierakstīta uz pašvaldības vārda zemesgrāmatā tajos gadījumos, ja tiek atjaunots, vai paredzēts atjaunot, pareizāk sakot, noteikt īpašumu uz tām dzīvojamām mājām, kas ir privatizējamas saskaņā ar likumu par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju vai saskaņā ar likumu par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju.

Juridiskā komisija atbalsta šo likumprojektu un atbalsta arī Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas lūgumu atzīt to par steidzamu un saskaņā ar Kārtības ruļļa 92. pantu es lūdzu arī Saeimu, pirms izteikties debatēs vai neizteikties debatēs, atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godāti deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 49 deputāti. Godātie deputāti, es vēlreiz atkārtoti lūdzu piedalīties balsošanā! Tas jau ir trešais lūgums pēdējo piecu minūšu laikā.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 4, atturas — 1. Steidzamība ir pieņemta. Deputāti debatēs par šo jautājumu pieteikušies nav.

J.Kaksītis

. Es aicinu deputātus pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam, galīgajam lasījumam.

J.Kaksītis.

Es ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 22. septembrim, bet izskatīt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā 24. septembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 22. septembris — un izskatīšanu galīgajā lasījumā — 24. septembrī — nav? Tas tiek akceptēts. Paldies!

Nākošais dienas kārtības jautājums atbilstoši izmaiņām dienas kārtībā ir likumprojekts ar numuru 81 jūsu vecajā dienas kārtībā, tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" , pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Ir iesniegts... Tas ir alternatīvs vienam citam likumprojektam. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Dokumenti nr. 4486 un 4600. Pieci deputāti ir iesnieguši likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija, izskatot šo piecu deputātu likumprojektu, uzskatīja, ka šis likumprojekts nav korekti noformēts no juridiskā viedokļa, tādēļ nolēma to neatbalstīt, bet tanī pašā laikā, uzskatot par nepieciešamu veikt likumprojektā izteiktā jautājuma risināšanu, izstrādāja alternatīvu likumprojektu, un šis alternatīvais likumprojekts vai vispār šis jautājums, kāds tiek risināts likumprojektā, ir par to personu īpašuma tiesību atjaunošanu, kuras izceļojušas no Latvijas saskaņā ar PSRS un Vācijas 1941. gada 10. janvāra vienošanos par Vācijas pilsoņu un vācu tautības personu pārceļošanu no Latvijas PSR, Igaunijas PSR uz Vāciju. Ņemot vērā šī jautājuma aktualitāti, mēs alternatīvajā likumprojektā esam iestrādājuši normas papildināt 2. pantu, likuma 2. pantu ar 3. daļu tā, kā tas ir redzams tekstā un deputātu rīcībā, un arī pārējos noteikumus par šo jautājumu, principā paredzot, ka personām, kuras ir izceļojušas uz šā līguma pamata, viņām būtu iespējams griezties ar lūgumu atjaunot viņu īpašuma tiesības, bet tikai tajos gadījumos, ja nav iegūti pierādījumi, ka šīs personas pirms izceļošanas vai pēc izceļošanas ir saņēmušas kompensāciju vai atlīdzību par īpašumiem, kas ir atstāti konkrētajā gadījumā Latvijā. Tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, kā arī 92. panta kārtībā atzīt to par steidzamu. Par vai pret steidzamību deputāti runāt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Vispirms pieņemsim lēmumu par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Kaksītis.

Es lūdzu Saeimu nobalsot par Juridiskās komisijas likumprojektu pirmajā lasījumā — alternatīvo.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam un galīgajam lasījumam!

J.Kaksītis.

Es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 22. septembrim, bet izskatīt — 24. septembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 22. septembris — un izskatīšanas datumu — 24. septembris — nav? Pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums atbilstoši izmaiņām dienas kārtībā... vecajā dienas kārtībā tas bija ar numuru 84 — likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" . Pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Dokumentu numurs 4604 un 4543. Šis likumprojekts un arī nākamie divi likumprojekti ir saistīti ar to, ka Saeima otrajā lasījumā ir pieņēmusi likumprojektu par īres tiesām. Un sakarā ar to, ka šajā likumā par īres tiesām šī jaunā institūcija tiek atzīta par piederīgu tiesu sistēmai, tad ir nepieciešams arī izmainīt šajos ar tiesu sistēmas darbību saistītajos likumos, kā arī likumos, kas saistīti ar procesuālajiem jautājumiem un dzīvokļu telpu īri, jo šie jautājumi pamatā tika izskatīti īres tiesās, dažus labojumus.

Un, ņemot vērā šī jautājuma aktualitāti un to, ka acīmredzot tuvākajā laikā tiks pieņemts Īres tiesu likums trešajā, galīgajā lasījumā, lai tas nenonāktu pretrunā ar citiem likumiem, jau manis minētajam, tas ir, pirmkārt, šajā gadījumā ar likumu "Par tiesu varu", tad Juridiskā komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu un šodien pieņemt pirmajā lasījumā. Tātad vispirms saskaņā ar 92. pantu lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas? Lūdzu zvanu, un balsosim par grozījuma likumā "Par tiesu varu" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tātad mums ir... Tā kā debatēs deputāti runāt nav pieteikušies, tad mums ir jābalso par dotā likumprojekta "Par tiesu varu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam, galīgajam lasījumam.

J.Kaksītis.

Es lūdzu iesniegt priekšlikumus par šo likumprojektu līdz 23. septembrim, bet izskatīt 1. oktobrī.

Sēdes vadītājs.

1. oktobrī šeit mums saka, ka nav sēdes... Ja mēs vienīgi speciālu sēdi organizēsim, bet pašreiz nav paredzēta sēde atbilstoši starpfrakciju lēmumam, tātad pēdējā nedēļā kārtējā plenārsēde netiek sasaukta...

J.Kaksītis.

Vai 8. oktobrī būs...

Sēdes vadītājs.

Tātad iet runa par 8. oktobri. Tātad atbildīgās komisijas vārdā ir priekšlikums iesniegt priekšlikumus otrajam, galīgajam lasījumam līdz 23. oktobrim...

J.Kaksītis

. Septembrim...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos... septembrim... un izskatīt to Saeimas sēdē 8. oktobrī. Deputātiem iebildumu nav? Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis.

Analoģiski iepriekšējam likumprojektam ir likums...

Sēdes vadītājs.

Nākošais ir likumprojekts... lūdzu brīdi... Kaksīša kungs, es saprotu, ka jūs esat tribīnē, bet man ir jāpiesaka nākošais dienas kārtības jautājums, un tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" . Iepriekšējā dienas kārtības jautājumā tas bija 85. jautājums, tas ir pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Dokumenti nr. 4605, 6546. Kā jau iepriekš teicu, tad, pieņemot Likumu par īres tiesām, ir nepieciešams izdarīt ar to darbību saistītajos likumos labojumus, un šajā gadījumā ir nepieciešami labojumi likumā par dzīvojamo telpu īri. Šis likums paredz, ka pamatā jautājumi, kas saistīti ar dzīvojamo telpu īri, izskatāmi tiesā, taču ar brīdi, kad spēkā stāsies Likums par īres tiesām, šie jautājumi vai šie strīdi var tikt izskatīti un daudzos gadījumos ir paredzēti izskatīt īres tiesās, tādēļ ir nepieciešams izdarīt grozījumus un aizstāt vārdu "tiesas" ar vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā", šajā gadījumā ir domāts, ka tas varētu tikt izskatīts īres tiesās. Komisija arī šajā gadījumā lūdz atbalstīt steidzamību, izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā, tādēļ lūdzu arī Saeimu par to balsot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par dotā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Tātad mums ir jābalso par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

J.Kaksītis

. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 23.septembrim. Likumprojektu izskatīt 8.oktobra Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 23.septembris — un izskatīšanu 8.oktobra sēdē iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Cilvilprocesa kodeksā" . Vecajā darba kārtībā tas ir ar nr. 86. Pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Dokuments nr. 4544 un nr. 4606. Šis likumprojekts arī ir saistīts ar īres tiesu likumprojektu un tā pieņemšanā otrajā lasījumā ir nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā, lai varētu šīs lietas izskatīt, tādēļ Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu ar vienu kopēju paketi ar diviem iepriekšminētajiem likumprojektiem, lūdz to atzīt par steidzamu un pēc tam pieņemt pirmajā lasījumā. Lūdzu balsojumu par steidzamību!

Sēdes vadītājs.

Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Deputāti nav pieteikušies runāt debatēs par doto likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 49 deputāti. Es lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsojumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam un galīgajam lasījumam.

J.Kaksītis.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 23.septenbrim un galīgajā lasījumā izskatīt 8.oktobrī. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 23.septembris — un izskatīšanu 8.oktobra sēdē iebildumu nav. Pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Komercķīlas likums" . Tas vecajā darba kārtībā ir ar nr. 88. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

I.Bišers

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4608. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt visā likumā vārdus "ķīlu reģistrs" ar vārdiem "komercķīlu reģistrs".

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 1.pantu "Likumā lietotie termini" jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

3.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, kur ierosina 2.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

4. un 5. priekšlikums saistīts ar 3.pantu, kur Juridiskais birojs ierosina izdarīt divus nelielus labojumus. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta 4. un 5. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

6.priekšlikums — izteikt 4.panta tekstu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers

. 7.priekšlikums. Tāpat Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina izslēgt 5.panta otro daļu, bet ielikt to citā vietā kā 24.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers.

8. un 9.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina izdarīt 7.panta otrās un trešās daļas redakcijā nelielas izmaiņas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

10.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Ierosina otrās nodaļas nosakumu izteikt citā redakcijā. Protams, komisija pati to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

11.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Ierosina 9.pantā izdarīt nelielu grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir no 12. līdz 16. priekšlikumam Juridiskā biroja priekšlikumi, kas visi izteikti par 10.pantu. Līdz ar to atbildīgā komisija ir atbalstījusi tos, bet izteikusi visu pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12., 13., 14., 15. un 16.priekšlikumu. Pieņemts. Paldies! Tālāk lūdzu!

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja divi priekšlikumi — 17. un 18.priekšlikums. Par 12.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, bet izteikusi visu pantu jaunā redakcijā, lai vieglāk būtu uztverams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Juridiskā biroja priekšlikums par 13.panta teksta izteikšanu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja 20. un 21.priekšlikums, kur ir zināmas redakcionālās izmaiņas 14. un 15.pantā, kurus atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk no 22. līdz 25.priekšlikumam ir zināmi redakcionāli labojumi 15.pantā. Atbildīgā komisija ir visus šos priekšlikumus atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 22., 23., 24. un 25.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionāliem labojumiem 16.panta pirmajā un otrajā daļā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi un ierosina izteikt visu pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums nr. 28. — izdarīt labojumus 17.pantā un izteikt panta tekstu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 18.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 30. un 31.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par labojumiem 19.pantā. Atbildīgā komisija abus šos priekšlikums ir atbalstījusi un ierosina izteikt panta tekstu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 32.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Ierosina 20.panta tekstu izteikt jaunā redakcijā. Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 33.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs par 21.panta izslēgšanu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tātad ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 33.pantu kā 21.pantu. Šā izslēgtā panta vietā. Tātad pārvietot šo 33.pantu šeit. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 35.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums — izveidot jaunu nodaļu — trešo nodaļu šā likuma tekstā "Komercķīlas sekas". Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, 37.priekšlikums, kurš ierosina izveidot jaunu pantu, kas ievadītu šo jauno nodaļu, kā 24.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ierosina līdzšinējo 24.pantu pārnest citā vietā un izteikt kā 28.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 39., 40. un 41.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, kur ierosina izdarīt rindu labojumu 25.panta tekstā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi un ierosina visu pantu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

I.Bišers.

42.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina izteikt 26.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

43. un 44.priekšlikums ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina izdarīt grozījumus 27.panta tekstā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi un ierosina izteikt 27.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk parādās 28.pants, kuru mēs jau esam atbalstījuši. Mēs to neesam pārnesuši.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt.

I.Bišers.

Tātad tālāk mainās pantu numerācija, bet ne esošā 28.panta, kas tagad kļūst par 29. Juridiskais birojs ierosinājis izslēgt trešo daļu, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 46. un 47.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuri ierosina izdarīt labojumus līdzšinējā 30. panta tekstā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, bet ierosina sakarā ar jaunu numerāciju izteikt jaunu 31.panta tekstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 48.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina izslēgt 32.panta otro daļu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

49.priekšlikumu mēs faktiski jau esam izlēmuši.

Sēdes vadītājs.

Tādā gadījumā tam atliek tikai piekrist.

I.Bišers.

Jau iepriekš mēs esam ievietojuši 21.pantu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu turpinām!

I.Bišers.

Tālāk ir 50., 51. un 52.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs par grozījumiem līdzšinējā 34.panta tekstā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi un ierosina izteikt šo 34.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

53.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina izslēgt 35.panta otrās daļas otro teikumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 54., 55. un 56.priekšlikums par 36.pantu, kur Juridiskais birojs ierosina izdarīt trīs labojumus. Atbildīgā komisija ir principā atbalstījusi, bet ierosina izteikt šo 36.pantu visu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 57.priekšlikums ir Juridiskajam birojam, kurš ierosina papildināt likumu ar jaunu 37.pantu, mainot turpmāko pantu redakciju. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja 58.priekšlikums, kur ierosina izteikt 38.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt, pieņemts.

I.Bišers.

Juridiskā biroja nākošais priekšlikums ir ar nr.59 — izteikt 40.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, un jūs redzat 5.ailē jauno redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 60.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina papildināt 41.pantu ar jaunu ceturto daļu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

61.priekšlikums — arī Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 42.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 62., 63. un 64.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija visus trīs ir atbalstījusi, bet ierosina izteikt jaunu redakciju visam pantam, kas ir redzama 5.ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 65., 66.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikumi par līdzšinējā 44.panta redakciju. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus un ieslēgusi jaunajā 45.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 67., 68. un 69.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus atbildīgā komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi jau jaunā 46.panta tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 70.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kuram būs tagad faktiski 47.numurs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 71., 72. un 73.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri izsaka vairākus labojumus līdzšinējam 46.pantam. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus un iestrādājusi jaunā — 48.panta tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Un visbeidzot 74.priekšlikums — arī Juridiskā biroja priekšlikums, kur ierosina izslēgt 47.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Komercķīlas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

I.Bišers.

Priekšlikumus iesniegt līdz 24.septembrim.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24.septembris. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Civillikumā" , pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Mums ir iesniegts un nodots Juridiskajai komisijai piecu deputātu likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", kur bija konstatējuši, ka publisko ezeru un upju sarakstā, kas ir kā pielikums Civillikumā, ir pieļauta viena kļūda un nepareizi uzrādīts viens ezers. Sakarā ar to Juridiskā komisija ar attiecīgiem dienestiem veica papildu pārbaudi un konstatēja, ka ir vēl divas citas kļūdas, kur valdības iesniegtajos dokumentos bija nepareizi norādīta ezera atrašanās vieta. Līdz ar to atbildīgā komisija izstrādāja alternatīvu projektu, kurā faktiski pilnīgi ir iekļauts pirmais priekšlikums, un lūdz to pieņemt. Un par cik vajadzētu šo lietu sakārtot pēc iespējas ātrāk, tad komisija lūdz izskatīt šo jautājumu steidzami.

Sēdes vadītājs.

Par un pret steidzamību deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Deputāti debatēs pieteikušies runāt par likumprojektu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā, par to, ko iesniedz Juridiskā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts "Grozījumi Civillikumā" pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņus otrajam, galīgajam lasījumam.

I.Bišers.

Juridiskā komisija ierosina, par cik šo lietu pēc iespējas ātrāk ir jāsakārto un jāizdara labojumi, tas saistīts ar zemes īpašumiem un citiem jautājumiem, ja nevienam nav iebildumu, nobalsot tūlīt otrajā lasījumā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret šādu komisijas viedokli nav. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti" . Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Vecajā dienas kārtībā nr.50. Tūliņ tiks izdalīti, ja vēl nav izdalīta jaunā dienas kārtība. Tātad vecajā dienas kārtībā tas ir nr.50.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4491b — likumprojekts "Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi un izteikusi attieksmi pret sekojošiem priekšlikumiem. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta nosaukuma redakciju, kuru tā atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

Tāpat arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstījusi 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

M.Vītols.

3.pantā divi priekšlikumi. Pirmais — frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir vērsts uz to, lai tām politiski represētajām personām, kuras tagad sertifikātu vietā varēs saņemt naudu par tiem īpašumiem, kurus viņām atņēma padomju okupācijas vara, lai šīm politiski represētajām personām nebūtu jāmaksā par šo sertifikātu apmaksas operācijas veikšanu. Tātad tas attiecas uz tām politiski represētajām personām, viss šis likums, kurām saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu šī gada jūnijā tagad varēs izsniegt šo kompensācijas sertifikātu vietā, ko viņi saņēmuši par īpašumiem, kas viņiem tika atņemti, varēs saņemt naudu. Un, lai šī operācija notiktu bez maksas, tāpēc arī šāds frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Ja šeit pastāv kādas garantijas par to, ka šī sertifikātu dzēšana varētu arī kādā citā veidā tikt noorganizēta bez maksas bez šī konkrētā frakcijas "Latvijai" priekšlikuma, tad tādā gadījumā noteikti to varētu darīt arī tādā veidā. Mums nav obligātas prasības par to, lai šis risinājums tiktu panākts tikai šādi. Bet ņemot vērā to, ka šeit alternatīvi risinājumi šajā gadījumā netiek piedāvāti, un darba grupā, kura darbojas, izskanēja, gatavojot šo valdības noteikumu projektu, nopietnas bažas par to, ka šiem cilvēkiem varētu likt maksāt šos 0,8% no apmaksājamās naudas vērtības kā maksu par bankas pakalpojumiem, tad uzskatu, ka būtu lietderīgi šo lietu tomēr noteikt likumā. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā Māris Vītols vēlas ko teikt?

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Jā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

M.Vītols.

Tātad šeit nav nekādas bažas, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir vienisprātis ar Čerāna kungu, ka politiski represētām personām, dzēšot sertifikātus naudā, nebūtu jāietur nekāda maksa un priekš viņiem tas notiktu bez maksas. Tomēr, pašu šo sertifikatu dzēšanu veicot, bankām rodas izdevumi, un kādam tie ir jāsedz. Šajā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piedāvā tādu variantu, ka to sedz nevis politiski represētā persona, bet valsts. Valsts šo cilvēku vietā sedz šos bankām radušos izdevumus par cilvēku uzaicināšanu uz banku un par šo sertifikātu pārskaitīšanu. Un lai to finansētu, valsts kase slēdz atsevišķu līgumu ar katru banku. Līdz ar to cilvēkiem šis pakalpojums būs bez maksas. Līdz ar to nav iemesla debatēm.

Sēdes vadītājs.

Iemesls debatēt laikam ir, jo frakcija "Latvijai" uztur savu priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Līdz ar to mums ir jāizsaka sava attieksme balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas reržīmu. Balsojam par 3. — frakcijas "Latvijai" izteikto priekšlikumu — papildināt 3.punktu ar jaunu teikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 14, atturas — 27. Tas nav atbalstīts.

M.Vītols.

Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par Juridiskā biroja priekšlikumu iebildumu nav. Tas tiek pieņemts. Lūdzu turpinām!

M.Vītols.

Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

Tāpat arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 6. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

Arī 7. — Juridiskā biroja priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta arī 8. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

17.pantā ir divi priekšlikumi. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kurš piedāvā šo pantu izslēgt, un Juridiskā biroja priekšlikums, kurā ir piedāvāts precizēt šo redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es nesaprotu, kāpēc mums ir vajadzīgs noteikt to, ka kaut kāda viena daļa no šiem sertifikātiem, kas ir personām izmaksāta nelikumīgi, ka viena daļa no tiem netiktu dzēsta vispār. Es domāju, ka personas, kuras šos sertifikātus ir ieķīlājušas, ka šeit var pastāvēt dažādas situācijas, var pastāvēt dažāda vērtība, par kuru viņas šos sertifikātus ir ieķīlājušas, bet pats svarīgākais ir tas, ka tajā brīdī, kad šīs personas to ir darījušas, ka viņas nav zinājušas to, ka šī kompensācijas iespēja vēlāk nāks un ka vēlāk pēc tam būs iespēja saņemt šo reālo naudu par šiem sertifikātiem. Un tāpēc negribot nostādīt vienu daļu no politiski represētajām personām atkal diskriminējošā situācijā, un šādas diskriminācijas mums jau ir pārāk daudz šajā jautājumā par valsts attieksmi pret politiski represētajām personām, tad, lai šeit neradītu vēl vienu diskrimināciju, es aicinu šo ierobežojumu arī šajā 17.punktā — jeb kas tagad paliek kā likuma 17.pants, šo ierobežojumu vispār izslēgt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs vēlas ko teikt?

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Jā, nu noteikti šeit nav taisnība Kārlim Čerāna kungam, ļoti vienkārši tāpēc, ka faktiski jau citi likumi nosaka, ka ar sertifikātiem var rīkoties tikai tad, ja tie ir atķīlāti, gadījumā, ja tie iepriekš ir bijuši ieķīlāti, un šeit šajā gadījumā zināmā mērā ir dezinformācija, jo politiski represētās personas varēs dzēst arī tos sertifikātus, kurus ieķīlājušas, ja viņi tos atķīlā un normālā kārtībā šos sertifikātus dzēš. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, paudīsim savu attieksmi, balsojot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — izslēgt 17.punktu, priekšlikums nr.9. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 15, atturas — 32. Tas nav pieņemts. Līdz ar to deputātiem nav iebildumu arī par Juridiskā biroja priekšlikumu nr.10, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Tas tiek pieņemts. Lūdzu tālāk!

M.Vītols.

Beidzamais ir tātad 11. — Juridiskā bija priekšlikums par likumprojekta papildināšanu ar pārejas noteikumiem. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

Tālāk 7.lappusē ir 12. —Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas 13.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Nākamais ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

M.Vītols.

Un Budžeta komisija atbalstījusi arī pēdējo 15. —Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu deputātus nobalsot un pieņemt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" , trešais lasījums. Gan vecajā, gan jaunajā darba kārtības redakcijā ar nr.17. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Ludmila Kuprijamova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4586. Pirmais ir Labklājības ministrijas priekšlikums, tas papildina otrajā lasījumā pieņemto priekšlikumu par to, ka vienam bērnam nevar būt mazāk par 50% no sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra, un papildinājums ir sekojošs — Ministru kabineta noteiktā kārtībā, būtībā ir loģiski. Komisija ir atbalstījusi, lūdzu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Nu, jūs tomēr sekojiet līdzi gaitai. Tātad deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, koncentrēsimies, Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 23.panta piekto daļu pēc vārdiem "no valsts pamatbudžeta" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 1, atturas — 13. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu turpinām!

L.Kuprijanova.

Nākamie ir 2.un 3.priekšlikums, es komentēšu uzreiz abus, tie ir saistīti. Tātad otrā lasījumā, es gribētu jums atgādināt, mēs pieņēmām jaunu indeksācijas formulu, kas paredz zināmu diferenci, indeksējot pensijas. Tātad 2.ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas aicina šo mūsu otrajā lasījumā pieņemto redakciju noraidīt un palikt pie redakcijas, kas bija pamatlikumā, tātad tikai pēc patēriņa cenu indeksa. Un otrs ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas pazemina gadu skaitu, pēc cik nostrādātiem gadiem vajadzētu šo diferencēto indeksāciju veikt. Otrajā lasījumā bija pieņemts — 38 gadi, Sociālo un darba lietu komisija piedāvā 35 gadus, un motivācija te ir viena, ir jautājums par sievietēm, kuras nespēj izstrādāt tos 38 gadus, ļoti daudzām no viņām tiek piešķirta pensija, teiksim, 37 gadi un 6 mēneši un tā tālāk, un šī visa sieviešu kategorija automātiski nevar būt diferencēti indeksēta šo pensiju saņēmēja, tādēļ komisija uzskatīja par iespējamu samazināt šo cenzu, un, protams, es jūs lūdzu atbalstīt komisijas variantu, jo Labklājības ministrijas priekšlikumu — noraidīt otrā lasījuma tekstu — komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Ilga Kreituse, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāte. (Starpsauciens: "Dievs, daba, darbs!")

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Paldies kolēģiem, kas te arī zālē saka Annas Brigaderes vārdus — Dievs, daba, darbs, jo es ceru, ka šie vārdi stāvēs klāt deputātiem tad, kad viņi izšķirsies balsojumā par otro un trešo priekšlikumu. Un ka šie vārdi viņiem palīdzēs noraidīt Labklājības ministrijas priekšlikumu un atbalstīt Sociālo un darba lietu komisiju. Es atbalstu šim priekšlikumam izsaku tāpēc, ka diemžēl pagājušā reizē netika pieņemts mūsu izstrādātais priekšlikums, ka indeksē vispār pēc nostrādāto gadu skaita, lai ievērotu kādu sociālo taisnīgumu, bet arī šis priekšlikums daļēji jau atbilst tam, ir pilnīgi loģiski, ka šis gadu skaits tika samazināts uz 35, jo es ticu, ka arī 7.Saeima atgriezīsies pie jautājuma par sievietes pensionēšanas vecumu un atgriezīsies pie 55 gadiem, ņemot vērā reālo ekonomisko situāciju ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Bet es lūgtu deputātus pievērst uzmanību šeit vēl vienam momentam, ka šis labojums veic zināmu soli pretī tiem cilvēkiem, kas ir sasnieguši 80 un vairāk gadus, un es ceru, ka šeit, zālē, sēdošie ļoti labi apzinās, kādas problēmas cilvēkam ir ar veselību, jo lielāks gadu skaits, jo tās ir lielākas, jo lielākas problēmas, jo lielāka ir nepieciešamība pēc naudas, lai kaut nedaudz varētu atvieglināt savas vecumdienas. Es ceru, ka deputāti paņems šo dokumentu, apskatīsies uz šiem skaitļiem un patiešām ar vārdiem "Dievs, daba, darbs" atbalstīs Sociālo un darba lietu komisiju.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Ludmila Kuprijanova vēlas ko teikt? Lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi, es patiešām jūs aicinu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas variantu, jo šī diferencētā pieeja pensiju indeksācijai mums dotu kaut ļoti mazu, varbūt ne ļoti jūtamu, bet tomēr iespēju diferencēt šīs vecās pensijas, piešķirtās līdz 1996.gadam, kas praktiski ar 1993.gada grozījumiem bija nonivelētas, un visi saņēma vienādi. Uz šo brīdi šis grozījums, tas ir mazākais, ko mēs varētu izdarīt šī likuma uzlabošanai, lai tomēr cilvēkiem, kas ilgāk nostrādājuši, vismaz indeksācija būtu atšķirīga no tiem, kas ir nostrādājuši minimāli nepieciešamo. Tādēļ vēlreiz lūdzu noraidīt Labklājības ministrijas priekšlikumu un atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Ņemot vērā debatēs izteikto viedokli, neviens no deputātiem nepieprasīja balsojumu par Labklājības ministrijas priekšlikumu, ko atbildīgā komisija ir noraidījusi. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim un līdz ar to arī atbalsta Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Tas tiek pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies, kolēģi. Tagad mēs loģiski pārejam pie pēdējā priekšlikumu bloka, un šeit tas ir 4., 5., 6. un 7.priekšlikums, un es gribētu jums izskaidrot, lai jūs saprastu, par ko ir balsojums. Šis ir priekšlikums, kas skar jautājumu, vai ir vai nav atmaksājama nauda, ko strādājušie pensionāri ir saņēmuši pensijā, ja viņi iet uz jaunpiešķirto pensiju. Priekšlikumi ir sarindoti būtībā pēc balsošanas, kā mums būs jābalso pēc radikalitātes, jo es gribētu jums atgādināt, ka otrā lasījumā tika pieņemts, ka tie strādājošie pensionāri, kas lūgs 1.janvārī un vēlāk 1999.gadā no jauna piešķirt sev pensijas, viņiem pensijas, kas jau ir saņemtas, nebūtu atmaksātas.

Tādēļ tā ir pieņemts otrajā lasījumā. Kolēģi, ļoti uzmanīgi, jo te ir nianse balsojumos. Pirmais ir ierindots Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir tapis, man ir ļoti patīkami atzīt, patiešām ir tapis principiāli jauns priekšlikums šajā pozīcijā, ka pensijas ir jāatmaksā, bet ir jāatmaksā visā mūža garumā, kurā pensionārs atrodas pensijā. Tātad tur dalīs uz visiem vidējiem gadiem, ko pielieto pensiju formulā attiecībā no pensionāru vecuma, tur var būt 16 vai 14 un vēl uz 12 mēnešiem. Nu, reāli tas varētu būt, ka no jaunpiešķirtās pensijas cilvēkam būtu jāatmaksā mēnesī, teiksim, varbūt no 6 līdz 10—12 latiem mēnesī. Protams, pie lielām pensijām tas nebūtu nekas traģisks.

Nākošais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir tapis kā kompromisa priekšlikums starp vēl nākamo Kreituses kundzes priekšlikumu, ko jūs redzat zem numura 6, tātad Kreituses kundze piedāvā šīs pensijas atmaksāt trīs gadu laikā pie nosacījuma, ka jaunpiešķirtā pensija nav lielāka kā trīs minimālās algas valstī. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Starpību!") Uz šo brīdi tie varētu būt 126 lati, ja paceļ minimālo algu nākamgad uz 50, tie varētu būt 150 lati, un, ja sasniedz, jaunpiešķirtā pensija pārsniedz šo trīs minimālo algu apmēru, tad cilvēkam trīs gadu laikā šī pensija, ko viņš ir saņēmis, būtu jāatmaksā.

Sēdes vadītājs.

Kuprijanovas kundze, jums vēl ir divas minūtes, ja jūs gribat līdz pārtraukumam beigt.

L.Kuprijanova.

Tātad komisijas priekšlikums ir kompromiss. Mēs piedāvājam cilvēkiem, kam nesasniedz divas minimālās algas jaunpiešķirtā pensijā, ka pensija vispār nav jāatmaksā, tiem, kam iet pāri šīm divām minimālām algām, ir atmaksājams tas, ko piedāvā ministrija, tajos 16 gados.

Un pēdējais ir Leiškalna kunga priekšlikums, kas piedāvā palikt pie otrā lasījuma definīcijas, nevienam neatmaksāt, un tas būtu konsekventi kā Leiškalna otrā lasījumā priekšlikums, bet viņš piedāvā arī noņemt šo cenzu, ka, lai piešķirtu no jauna pensiju, obligāti jānostrādā trīs gadi, Leiškalna kungs piedāvā šo cenzu noņemt, var nostrādāt tikai mēnesi, un tas komisijas izpratnē bija nepareizi, jo pret to mēs cīnījāmies, lai pa vienu gadu nevarētu nopelnīt visa mūža pensiju, tādēļ es jūs aicinu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs.

Debates uzsāksim par šiem priekšlikumiem pēc pārtraukuma. Pirmais pēc pārtraukuma runās Kārlis Leiškalns. Bet pirms pārtraukuma ir svarīgs paziņojums. Sveicam Viesturu Boku, mūsu kolēģi, kuram vakar, 16.septembrī, palika 50 gadi. (Aplausi.)

Godātie deputāti, reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Alfreds Čepānis, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pulkstenis rāda, ka pārtraukums ir beidzies. Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Atgādinu jums, ka mēs apspriežam 4., 5., 6. un 7. priekšlikumu, kas ir saistīti ar šī likumprojekta izmaiņām. Atklājam debates. Vārds pirmajam debatēs Kārlim Leiškalnam, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Paldies, sēdes vadītāja kungs! Un augsti godātie deputāti! Likumprojekts par labojumiem Pensiju likumā tika iesniegts vienīgi un tikai tāpēc, lai neliktu pensionāriem, kuri turpina savas darba gaitas, atmaksāt šīs pensijas, kā to likums nosaka līdz šim. Pirmajā, tā sauktajā konceptuālajā lasījumā, parlaments šo priekšlikumu atbalstīja ar absolūtu vairākumu, pret balsojot, manuprāt, tikai vienam deputātam. Arī otrajā lasījumā, kur pēc sarunām ar Labklājības ministriju un personīgi ar labklājības ministru mēs šiem neatmaksātājiem jeb strādājošajiem pensionāriem noteicām tomēr ierobežotu jeb terminētu gadījumu, liekot neatmaksāt pensijas tikai tiem, kas ir aizgājuši pensijā pirms jaunā likuma stāšanās spēkā. Arī otrajā lasījumā, manuprāt, pilnīgs deputātu vai absolūtais deputātu vairākums, vienam vai diviem balsojot pret vai pat atturoties, atbalstīja šo konceptuālo normu. Likās, ka kompromiss ir sasniegts, un šobrīd ir vairāki jauni priekšlikumi.

Un mani argumenti par to, kāpēc cilvēkiem, kas pēc pensijas noformēšanas turpina strādāt, kāpēc viņiem nebūtu jāatmaksā šī pensija, ir sekojoši. Pirmkārt, ja cilvēki maksā sociālo nodokli, viņiem ir jābūt tiesībām saņemt pensiju atbilstoši ieguldījumam pensiju fondā. Tas ir tas, ko Makarova kungs parasti sauc par Pensiju likuma filozofiju. Šie cilvēki nav vainīgi, ka individuālā uzskaite ir ieviesta tik vēlu. Parlaments ir par to atbildīgs, un parlamentam tāpat kā Labklājības ministrijai un tāpat kā mums visiem, saskaroties ar kādu problēmu, jāmēģina to atrisināt. Šajā likumā, kurš pamatoti tiek saukts par vienu no labākajiem Austrumeiropā vai pat par vislabāko Austrumeiropā, tomēr ir virkne netaisnību, kurām varbūt ir objektīvi iemesli, bet kuras mums kā parlamentāriešiem, mums kā ministriem ir jāmēģina atrisināt. Soli pa solim, vienu problēmu pēc otras. Tāds ir mūsu aicinājums, un tāds ir mūsu pienākums.

Tiem, kuri pārtraukuši darba gaitas, nav kritērija, pēc kā vērtēt, bet tiem, kuri turpina strādāt, ir. Tātad tiem, kuri pēc individuālās uzskaites ieviešanas ir nostrādājuši pietiekami ilgi, lai varētu atvasināt pensiju no sociālajiem maksājumiem, pensija ir jāpārformē, to neliedz arī pašreizējais spēkā esošais likums, bet prasa šo pensiju, iepriekš saņemto pensiju atmaksu. Prasība atmaksāt ir netaisna, jo, turpinot strādāt, cilvēki vairo nacionālo kopproduktu. Katru gadu nodokļos viņi iemaksā miljoniem latu, daudz miljonu latu iemaksā mūsu valsts budžetā kā caur ienākumu nodokli, tā arī sociālajā budžetā. Strādājošajiem pensionāriem ienākumu nodokli iekasē no pirmā lata, ja viņiem liek atmaksāt saņemto, tad ienākumu nodoklis no viņiem ir iekasēts nelikumīgi. Vai pašvaldības ir gatavas viņiem to atmaksāt? Un kas noteiks, kādā veidā šis ienākumu nodoklis šiem pensionāriem tiks atmaksāts? Šie cilvēki jau ir cietuši, jo atšķirībā no jaunākajiem kolēģiem šos trīs gadus saņem mazāku pensiju. Jūs zināt tos iemeslus, kāpēc vieni saņem lielāku un vieni mazāku. Starp cilvēkiem, kas ir dzimuši vienā gadā, būtiski vienā dienā, un pensionējušies ir atšķirīgos laikos, pie tam atšķirīgos laikos ar dažu dienu starpību, teiksim, 25. decembris, Ziemassvētki, vai pensionējušies 2. janvārī, uzreiz pēc Jaunā gada. Līdz ar to šie cilvēki, kas visu mūžu ir vienā darba vietā strādājuši, saņēmuši pilnīgi vienādu atalgojumu, saņem bieži viens trīskārt mazāku pensiju par otru.

Prasīt, lai viņi atmaksā saņemto, jau tā mazāko pensiju, nozīmē nelikumīgi par trīs gadiem paaugstināt šiem cilvēkiem pensijas vecumu. Un tas nozīmē tikai to un vienīgi. Un šobrīd mums ir iespējas šo netaisnību labot. Vienu no netaisnībām. Bet, labojot katru dienu, katru plenārsēdi vismaz pa vienai netaisnībai, mēs arī šīs problēmas atrisināsim.

Līdzekļu trūkums nevar būt par pamatu netaisnībai. Turklāt līdzekļi, kas ir jāizlieto no sociālā budžeta šīs problēmas risināšanai, nav tik lieli, lai mēs to neatrisinātu. Labklājības ministrija bieži vien min skaitli 24 miljoni, min arī skaitli 42 miljoni, bet es domāju, ka sociālajam budžetam šobrīd vajadzētu deleģēt šīs problēmas risināšanai no 6 līdz 8 miljoniem gadā, kas, paaugstinoties minimālajai darba algai Latvijā, neradīs šim budžetam problēmas, bet radīs iespaidu par valsti, par sabiedrību, kas ir gatava atrisināt problēmas, kas ir gatava likvidēt objektīvi radušās netaisnības.

Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt otrā lasījuma redakciju, kā arī 7. priekšlikumu, kas nosaka, kādā veidā ir aprēķināma pensija tiem cilvēkiem, kas nav strādājuši pilnus trīs gadus pēc tās noformēšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vārdu lūdz Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Vārdu lūdz ārpus kārtas. Lūdzu, Makarova kungs!

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Augsti godājamais Prezidij, cienījamie deputāti, dāmas un kungi! Latvijā ir ienācis tāds jēdziens kā politiskā atbildība. Un par politisko atbildību mēs spriežam tad, kad kāds no ministriem var vai nevar pildīt savus pienākumus. Kad valdība var vai nevar pildīt uzdevumus, ko tai ir uzdevusi darīt Saeima. Un Pensiju likums, neskatoties uz to, ka tas dzima smagos pārbaudījumos un lielās, nopietnās grūtībās un strīdos un šobrīd ne vienmēr apmierina visu sabiedrību, un arī es redzu problēmas un kļūdas, es varu pateikt, ka likums strādāja.

Mēs guvām iespējas regulāri indeksēt pensijas. Maijā mēs izdarījām apsteidzošu pensiju indeksāciju. Un būtu ārkārtīgi būtiski šo iespēju saglabāt, taču šobrīd, diskutējot par to, vai tiem 63 000 pensionāru, kas saņem pensiju un turpina strādāt, ir tiesības pieprasīt pensijas piešķiršanu no jauna, ja nostrādāti ne mazāk kā trīs gadi pēc pensijas saņemšanas sākuma tas kļūst ārkārtīgi būtiski. Ko faktiski nozīmē deputāta Leiškalna priekšlikums, es parādīšu uz savas mātes piemēra. Viņai šodien ir 75 gadi, un viņa nestrādā. Ir sirma un tiešām dzīvo mājās un saņem šo vidējo pensiju — 53 lati. Taču viņas darba mūžs ir pietiekoši nopietns. Viņas tēvam piederēja zvejnieku saimniecība, tātad faktiski ir iespējams pierādīt, ka viņa sākusi strādāt no 15 gadu vecuma. Tajā pašā laikā, pieņemot deputāta Leiškalna priekšlikumu, viņa tūlīt var reģistrēties kā pašnodarbināta persona, ministrs, viņas dēls, iemaksās par viņu vajadzīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un viņai rēķinās pensiju no vidējās iemaksu algas, jo visu savu mūžu viņa ir dzīvojusi un strādājusi Latvijā, neskaitot izsūtījumu uz Vāciju. Faktiski tas nozīmē atvērtas rokas nelielām ļaunprātībām.

Un tagad par politisko atbildību. Pieņemot priekšlikumu deputāta Leiškalna variantā, nekavējoties iesniedzu, paziņoju premjeram par demisiju. Es nevaru uzņemties atbildību par likumu, kuram nav tālākas nākotnes, kuru nevarēs izpildīt un kurš pieļauj ļaunprātības. Tieši tādas, kādas jūs pārmetāt man 1996. un 1997. gadā, kad par pamatu pensijas kapitāla noteikšanai ņēmām vienu gadu. Tā kā atkārtoju vēlreiz — nepieņemot Labklājības ministrijas priekšlikumu, kas šeit ir ar numuru 4, vai komisijas priekšlikumu, faktiski seko labklājības ministra demisija. Es nevaru uzņemties atbildību par likumu, kuru nespēju realizēt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamā runā Ilga Kreituse, DP, KDS un LZP frakcijas deputāte.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). (Starpsauciens: "Dievs, daba, darbs!") Jā, no zāles skan vārdi — Dievs, daba, darbs... Es ceru, ka tas stāvēs deputātiem līdzi, izšķiroties arī šajā balsojumā, tāpat kā iepriekšējā, neprasot balsojumu. Un es gribētu jau sākumā teikt, ka nevajag mocīt Makarova kungu, viņš trīs reizes teica, ka viņš demisionēs. Varbūt deputātiem vajadzētu balsot patiešām pēc saukļa — Dievs, daba, darbs — un ļaut ministram nemocīties, demisionēt un darīt kaut ko citu.

Bet tagad konkrēti par priekšlikumiem. Vispirms man absolūti ir nepieņemams Labklājības ministrijas priekšlikums, jo es sēdēju un rēķināju. Ja pensija ir bijusi 40 lati, tad vidēji mēnesī ir jāatmaksā 7 lati no jaunās pensijas. Lielākajai daļai strādājošo skolotāju, medmāsu, ārstu jaunaprēķinātā pensija, ja sasniegs 60—70 latus, būs ļoti daudz. Un, ja no 60 latiem 7 — 8 lati katru mēnesi ir jāatmaksā, tad jautājums — cik daudz cilvēks ir ieguvis un vai tas ir bijis tā vērts, kas ir noticis.

Otra lieta. Par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Diemžēl... es varbūt to arī atbalstītu, bet diemžēl tas konceptuāli atšķiras no tā, ko es iesniedzu. Šeit ir rakstīts, ka, ja ir lielāka par 2 minimālajām algām, tad ir jāatmaksā. Mans priekšlikums ir: ja ir lielāka par trijām minimālajām algām, tad starpība ir jāatmaksā. Tātad, tas, kas veidotos, būtu jāatmaksā tā daļa, kas būtu jaunajā pensijā lielāka virs 150 latiem. Tātad 150 lati ir neatmaksājamais minimums, jo trīs minimālās algas ar jauno gadu ir 150 lati. Te gan jāņem vērā arī politiskie paziņojumi, jo, piemēram, Talsos tiekoties ar pensionāriem, Vītola kungs paziņoja, ka Tautas partija nākot pie varas, un par to viņš nešaubījās ne mirkli, un es saprotu, ka Lagzdiņa kungs smaidot arī tam piekrīt, ka Tautas partija neindeksēs tās pensijas, kas ir lielākas par 100 latiem tuvākos piecus gadus. Varbūt tas ir saistīts daļēji ar Kuprijanovas kundzes priekšlikumu par tām divām minimālajām algām un atmaksāšanu, to varbūt pēc tam var precizēt.

Un tāpēc man būtu konkrēts priekšlikums deputātiem — neatbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, neatbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, pārdomāt par manu priekšlikumu, jo, ja mēs tā godīgi skatāmies, tad arī tie, kas saņems vairāk par 150 latiem, diez vai ir veikuši šīs iemaksas sociālajā budžetā tik lielas, lai mēs teiktu, jā, godīgi 18 gadus viņi var to pensiju 200 un 300 latus līdz 400 latiem saņemt un teikt, ka viņi ir šīs iemaksas patiešām veikuši tik lielas, jo es deputātiem gribu atgādināt vēl vienu kritēriju, kas darbojās šinī Pensijas likumā. Tas ir kritērijs, ka pensijas, kas pārsniedz 3 minimālās algas, netiek indeksētas. Tāpēc arī vispārībā jēdziena — divas minimālās algas — ieviešana vispārībā ir korekta, jo tad parādās divi dažādi kritēriji: neindeksē — ja ir trīs minimālās, jāatmaksā — ja ir divas minimālās. Tāpēc, ja deputāti... bet tas principā nav izdarāms, ja paliek spēkā otrā lasījuma redakcija, es savu priekšlikumu noņemtu, bet man šobrīd nav pārliecības zālē par to, ka paliek 2. panta redakcija.

Es tāpat lūdzu noraidīt Kārļa Leiškalna redakciju, jo mēs jau savā laikā izcīnījāmies ar šīm viltus pensijām, kur bija ļoti lielās iemaksas, kur aizņēmās naudu, iemaksāja pensiju fondā un pēc tam saņēma augsto pensiju, un diemžēl bija vairāki gadījumi, kad rakstīja, ka aizņēmušies ir naudu uz procentiem, pēc tam potenciālais pensionējamais gājis bojā, vēl pensiju neaprēķinot, un sievai tagad jāatrisina problēmas ne tikai kā atraitnei ar savu dzīvi, bet arī vēl nauda jāatdod. Tāpēc ar šādu priekšlikumu mēs daļēji paveram iespēju atkal veidoties šīm viltus situācijām, un diez vai tas ir tas, ko vajadzētu šodien valstī darīt, ja mēs runājam par pensiju fondu. Tāpēc es ierosinu, no savas puses, izšķirties par manu priekšlikumu — jā vai nē, un tiem, kas to noraida, tad arī nobalsot pret visiem priekšlikumiem, lai paliktu spēkā otrā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Roberts Jurdžs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Protams, es aizstāvēšu Labklājības ministrijas priekšlikumu, jo būtībā Labklājības ministrijas priekšlikums pats par sevi ir kompromiss. Kompromiss ar deputāta Leiškalna priekšlikumu par to, ka tiem, kas pārrēķina no jauna pensijas, iepriekš saņemtā pensija nav jāatmaksā. Šis kompromiss rodas sekojošos faktoros. Tas ir viens no faktoriem, ka šo saņemto pensiju, kā mēs zinām, apmēram 40 lati ir šī pensija gadā, un par šiem trijiem gadiem tad nu viņš saņēma apmēram 1,5 tūkstoti latu pensijā. Viņam jāatmaksā ilgstošā laika posmā. Tātad ilgstošais laika posms, tas vidēji aprēķināts departamentā, ir 13,34 gadi. Šajā laika posmā katru mēnesi viņam jāatmaksā šī summa. Tātad šī summa nav liela. Ja mēs rēķinām to, ka, ja cilvēkam pateiktu, ka tev pieliek pensiju par 10 latiem, viņš priecātos, bet, ja viņam teiktu, ka pieliek pensiju par 15 latiem, bet piecus latus noņem, viņš nepriecātos, bet rezultāts taču vienalga ir. Ka viņš saņems šo 10 latu uzlabojumu. Tātad kompromiss ir kāpēc? Tāpēc, ka tomēr, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, sociālās apdrošināšanas pensiju budžets tomēr zaudē nākošgad 6 miljonus 357 930 latus. Neskatoties uz visiem variantiem.

Ja mēs pieņemam pārējos priekšlikumus, tad, dabiski, šis budžeta zaudējums pieaug, un draud situācija, ka pensiju budžetā nebūs naudas. Ko tad jūs teiksit saviem pensionāriem, cienījamie kolēģi? Ko jūs teiksit saviem pensionāriem? Tā kā, es domāju, jāpadomā. Tas ir viens jautājums katram cilvēkam. Dabiski, ir netaisnīgi, ka cilvēkam atņem kādu naudu. Tā ir netaisnības sajūta, bet, ja visā valstī ir sagrauta sistēma, sagraut valsti ir vēl lielāka netaisnība. Un šīs netaisnības piemērs mums ir blakus — Krievija. Par ko tagad runā Krievijas jaunā valdība? Runā par pensiju fondiem. Runā par Latvijas pieredzi. Arī Černomirdins piesauca Latvijas pieredzi. Tā ir laba pieredze. Krievijai neder. Tātad mūs atzīst gan Rietumi, gan Austrumi. Es domāju, ka mums nav jāsagrauj šī sistēma pensiju likumdošanā, tāpēc ka 5 lati turp vai šurp, bet galvenais ir, lai būtu stabilas pensijas, stabila indeksācija, tāpēc es aicinu balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai", runās nākošais.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Dīvainā kārtā es tagad piekrītu pozīcijas deputātam Kārlim Leiškalnam un arī komisijas otrajā lasījumā nobalsotajam variantam principā. Es gribu atgādināt tikai dažus faktus. Pensionāri, kuri strādā, šobrīd maksā nodokļus no pirmā lata. Viņi maksā lielākus nodokļus nekā tie, kas nesaņem pensiju. Ja mēs pieņemsim šo likumu, tad principā vajadzētu taisnības nolūkā šīs lieki samaksātās nodokļu summas atmaksāt pensionāriem atpakaļ. Tad paceļas vēl tāds jautājums. Ja būs tā pensiju summa jāmaksā atpakaļ, tad ir tāds jautājums: vai būs jāmaksā arī sociālo pabalstu summas atpakaļ? Te ir neskaidrība.

Principā jau tādu variantu, kā Makarova kungs iesaka, vispār nevar pieņemt, jo iznāk pretruna. Ko tad mēs maksāsim — pensiju vai pabalstu? Vai arī nemaksāsim pabalstu summas tikai tāpēc, ka, teiksim, viņa pensijas summa ir par vienu latu lielāka. To atmaksāsim, bet pabalstu neatmaksāsim. Te ir tāda pretruna un putra, Makarova kungs, ka bail pat tālāk domāt, kas te varētu iznākt!

Ja pieņems šos grozījumus, kas ir paredzēti Leiškalna kunga priekšlikumā, tad, vienalga, radīsies tāds stāvoklis, ka strādājošais pensionārs maksās nodokļus un sociālo apdrošināšanas iemaksu lielāku nekā tas, kuram pensija nav piešķirta. Vai tad viņam vēl būtu jāatmaksā arī pensija?

Te Makarova kungs pieminēja tādu gadījumu ar savu māti, ka viņš varētu viņai iemaksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas milzīgi lielas un taisīt, tā teikt, melno biznesu, kas būtu apmēram 30% — 40% gadā procentos. Bet likumā taču skaidri ir pateikts — strādāšana divus — trīs gadus. Darbs. Nu kāpēc tāda aplama informācija? Sociālā iemaksa strādājošajiem. Jā. Lūdzu, neklaigājiet, Jurdža kungs! (No zāles deputāts R.Jurdžs: "Izlasiet!") Jūs runājat tīrās blēņas!

Tad man ir jautājums par to, cik tad ir to latiņu tajā Sociālās apdrošināšanas fondā? Mēs taču zinām, ka bija 50 latu pārpalikums, un jājautā drīzāk būtu Makarova kungam: kā tie ir izlietoti? Kādās apritēs šie 50 miljoni ir laisti? Kāpēc tos nevarēja godīgi izmaksāt pensionāriem? Kāpēc tos godīgi nevarēja izmaksāt ne tikai pensionāriem? Ar speciālu likumu varēja nokārtot, ka tos izmaksā arī daudzbērnu ģimenēm, lai Latvija neizmirtu. Bet jums tas absolūti nerūp. Jūs te izdarāt vienkārši falsifikāciju.

Nav runa te par to, vai kāds saņems un grib iedzīvoties. Runa ir par to, ka arī apritē, finansiālā apritē valstī palielināsies efektīva ražošanas atbalstīšana, jo šie cilvēki varēs vairāk pirkt, varēs šie cilvēki arī labāk strādāt. Ja grib visus šos procesus bremzēt, tad jāpieņem Makarova kunga priekšlikums. Es esmu kategoriski pret Makarova kunga priekšlikumu kā nepārdomātu un nenopietnu, kas drīzāk ir provokācija, lai izsauktu mūsu pensionāros un it sevišķi strādājošajos pensionāros neapmierinātību, tādu, kāda jau bija 3.martā, un tad varēs atkal daži provokatori izvest uz ielas šos demonstrantus un piketētājus. Un viss atkal būs īstā provokācijas līmenī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Uldis Veldre, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums ir ļoti loģisks. Tas papildina otrajā lasījumā pieņemto, jo tiešām ir tādi gadījumi, kad pietrūkst viena mēneša vai vienas dienas. Un, ja nesanāk pilni trīs gadi, pensija netiek pārrēķināta. Un šajā gadījumā es gribu pateikt to, ka tā ir vistiešākā 63 000 strādājošo pensionāru diskriminācija! Sakarā ar to, ka viņi, strādājot visu laiku, ir iemaksājuši visus nodokļus un lielas summas ir iemaksājuši. Jo vajadzēja pārrēķināt minimālo algu, to, ko viņi ir saņēmuši pensijā, un pēc tam otru daļu, ko viņi ir nopelnījuši. Es domāju, ka no tiem 63 000 ļoti daudz ir skolotāju, ārstu. Mēs zinām, ka Bišera kungam pensija ir 44 lati. Grinovska kungam drusku pāri 50 latiem. Parēķiniet, ja pārrēķinās, vai viņi spēs atmaksāt? Visu laiku tā pensija ir bijusi ļoti, ļoti maza.

Es tomēr gribu pateikt to. Aicinu visas frakcijas, arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, ja jūs balsosit pret, tad jūs balsosit pret pensionāriem. Nevar uz 63 000 pensionāru, kā teikt, rēķina iedzīvoties, vienalga, kas tas būtu, vai ministrs Makarovs... Tādā gadījumā atkāpieties! Es nekritizēju Krasta valdību, taču šajā gadījumā jūsu nostāja ir vienkārši netaisnīga. Jūs netaisnīgi rīkojaties pret tiem cilvēkiem, kuri tiešām ir nopelnījuši un ir iemaksājuši. Viņi ir iemaksājuši par šiem trim gadiem, kādēļ viņiem nepaaugstināt pensiju, kādēļ viņi ir ķīlnieki, un vairums diemžēl tie ir skolotāji. Tā kā, skolotāji, klausieties, kuri diskriminē jūs! Man vienkārši ir kauns, ka kaut ko tādu var izdarīt! Tā ka es aicinu balsot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, kurš papildina otrajā lasījumā pieņemto, jo tas, vārdu sakot, likvidē netaisnību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Kārlis Leiškalns. Leiškalna kungs runās otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Ar dievpalīgu divas minūtes. Makarova kungs! Es galīgi nealkstu jūsu demisiju. Man ir tiesības uz priekšlikumiem. Un šie nav priekšvēlēšanu priekšlikumi. Jūs atceraties, ka līdzīgs priekšlikums bija jau pirms trijiem gadiem, vismaz 2,5, un toreiz, neatrodot kompromisu par izskatīšanas kārtību, mēs to nevarējām nobalsot. Makarova kungs! Es gribētu, lai jūs strādātu. Manuprāt, jūs esat diezgan vai pat ļoti labs labklājības ministrs.

Šobrīd mēs nerunājam par deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu, jo šeit ir tikai viens priekšlikums nr. 7, kurš var būt un var nebūt, pašreizējais Pensiju likums tieši tādā veidā nosaka pensiju aprēķināšanas kārtību par nepilnu darba laiku. Tur nav problēmu. Šobrīd mēs runājam par Latvijas Republikas Saeimas ar absolūtu balsu vairākumu, tajā skaitā, manuprāt, arī "Tēvzemei un Brīvībai" balsu apstiprinātu, otrā lasījuma redakciju. Tātad konceptuāls pirmais lasījums, kas pateica skaidri un gaiši, ka pensionāriem nav jāatmaksā. Otrajā lasījumā iesniegtā Kārļa Leiškalna redakcija, kas tika panākta mūsu un jūsu sarunās, man liekas, radiofonā laikā, kad jūs prasījāt terminēt, lai pensija nav jāatmaksā tikai tiem pensionāriem, kuri aizgājuši pirms 1997.gada 1.janvāra pensijā. Šo jūsu lūgumu es izpildīju un labprāt ieliku šajā likumā.

Makarova kungs! Es negribu, lai jūs demisionētu. Ja jūs runājat par problēmām, kas skar pašnodarbinātos, tad tā ir Labklājības ministrijas problēma, lai šādā veidā netaisnīgi iegūt pensiju nevar Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā. Tā ir Labklājības ministrijas problēma. Par šo problēmu es pats personīgi esmu rakstījis avīzēs, par šo problēmu mēs esam runājuši šajā sēžu zālē, un šī problēma, jūs sakāt, vēl līdz šim mirklim nav atrisināta. Kur tad jūs bijāt divus lasījumus bez neviena priekšlikuma? Kur jūs bijāt pie atvērta Pensiju likuma, ka šī problēma netiek šajā likumā atrisināta? Es neesmu Sociālo un darba lietu komisijā. Es nestrādāju Labklājības ministrijā. Es uztveru konkrētu pret interešu grupu nodarītu netaisnību un mēģinu to atrisināt. Nevis kādam uzspiest savu viedokli. Likt šo viedokli izdiskutēt šeit, parlamentā, kvalificētā līmenī un atrisināt, Makarova kungs!

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs! Divas minūtes ir pagājušas.

K.Leiškalns.

Es gribu, lai jūs strādātu, lai jūs nedemisionējat, jo ministru pienākums ir politiskās problēmas risināt, nevis mukt no politiskajām problēmām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Mēs visi zinām, ka nomenklatūra, pārvaldot Latvijas saimniecību, ir uzlikusi tautai ekonomiskā terora jūgu. Viņi strādā, lai novērstu to iespēju, ka kāds viņiem varētu izmukt no pakļautības, tāpēc ka viņš var kaut kādi izgrozīties. Tas cilvēks, kas dabū pensiju un spēj vēl strādāt, nav pilnīgi pakļauts. Tad, skat’, nomenklatūra mēģina pievilkt tos grožus un likt saprast, ka tā pensija, kas tiek maksāta tam, kas strādā, tomēr būs lielakajā daļā jāatmaksā.

Žēl, ka vakar nebija debates par demogrāfisko situāciju Latvijā. Mēs esam atnākuši pie krusta ceļa. Ekonomiskais terors valda Krievijā, un bijušie Komunistiskās partijas vadoņi, it īpaši čekas vadoņi, atklāti ieņem savas pozīcijas. Mēs redzam, ka Latvijā veidojas tas pats. Un mēs ņirgājamies par tautu, ka mēs kaut kādi spēsim "salāpīt" to situāciju, kas tagad pār mums valda. Nevienam nav diezgan, jo mūsu nabadzība un ubadzība, kas mums ir uzspiesta, ir tāda, ka kādam ir jāpaliek bešā. Un gandrīz visiem tautā trūkst. Trūkst tāpēc, ka valdošā elite grib, lai trūkst, jo naudai nāk vislielākais spēks tieši bada laikos. Pasaulē ir interesants laiks. Centrāleiropā un Austrumeiropā komunistu elite ir ielikusi ekonomisko teroru un nāk atpakaļ varā. Pat nekaunoties par savu pagātni. Un nāk tie, kas ir visskaidrāk redzami. Tā kā Primakovs, kas vadīja Krievijas slepenos dienestus, nāk tie, kas ir tiesājuši disidentus uz maksimālo sodu. Tie nāk atklāti un lepni. Un viņu pakļautās tautas, tiem ir jāizlemj, vai viņi kritīs ceļos šiem varas mākuļiem, kas tagad pārvalda ekonomiski un viņus iznīcina un liek krist uz ceļiem, vai tauta pacelsies un stāvēs kājās 3.oktobrī un pateiks — nē, mēs vairs neesam ar mieru lāpīt to lupatu, mēs gribam jaunu segu. Mēs vairs negribam pakļauties šitādai nomenklatūrai. Mēs gribam, lai viņa brauc prom!

Un tauta 3.oktobrī lems. Es ceru, ka viņa izprot, kāpēc tādi goda vīri kā Celmiņš un citi izvairījās no vakardienas debatēm par traģisko demogrāfisko situāciju mūsu valstī, jo tad mēs būtu runājuši daudz ilgāk un ciešāk par to, kas šeit notiek, par to noziedzību pret tautu, pret to patvaļu, kriminālo elementu, darba iznīcināšanu, negatīvo ekonomisko politiku un ļoti negatīvo labklājības ministra politiku. Šeit mums šodien ir priekšā viens lēmuma projekts, kur Makarenko kungs, Makarova kungs, atvaino, grib aizslēgt iespēju tiem, kas strādā, tomēr puslīdz normāli dzīvot. Viņš grib ņemt atpakaļ to, ko viņi jau ir nopelnījuši. Mīļā Saeima, saprotiet, ka tie cilvēki, kas 40 gadus strādāja, jā, lielāko daļu Padomju savienības grožos, tie kaut ko nopelnīja. Tie nopelnīja to, ko nomeklatūra dzen prom kuģos un tā tālāk. Viņiem pienākas pensija. Tāpat tie, kas šodien, viņiem pienākas pensija. Tā pensija ir nopelnīta, un, ja viņi var vēl bagātības veidot un strādāt, gods viņiem! Neatņemsim nevienam to, ko viņš jau ir nopelnījis!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Robertam Jurdžam, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam. Jurdža kungs runās otro reizi.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Leiškalna kungs un Mauliņa kungs laikam neizprot to, kas ir rakstīts likumā. Un tur ir šāds pants. Ja šajā periodā pensijas pieprasītājs nostrādājis mazāk par 36 mēnešiem, viņa individuālā vidējā iemaksu alga nosakāma, dalot apdrošināšanas iemaksu algu summu ar minētajā periodā esošajiem 36 mēnešiem. Ko tas nozīmē? Es saprotu, jā, ja pietrūkst viena diena, divas dienas, pietrūkst viens mēnesis, desmit mēneši, 35 mēneši, un pietrūkst 35 mēneši un 30 dienas. Un viņš iemaksājis kā individuālā darba veicējs kā vienu dienu. Un mēs paši pieņēmām likumā, ka 1999.gadā mēs maksāsim, ja ir stāžs 30 gadi, maksāsim no vidējās algas valstij. Tātad mēs maksāsim no 100 latiem. Un ja viņam ir 30 gadu stāžs, labi, stāžs viņam nepalielināsies, bet samazinās koeficients, ar ko dala šo pensiju. Tad mēs dodam automātisku iespēju daudziem cilvēkiem pārrēķināt šīs pensijas, neadekvāti iegūt līdzekļus no kopējā katla. Un cieš visi pārējie 600 tūkstoši pensionāru. Tā kā jūs, kolēģi, izlasiet šo likumu rūpīgi. Tas nav tā, kā viņi runā.

Un vēl par nodokļiem. Arī atgādināšu par nodokļiem. Tātad pensionāri maksā pensijas, apliekas virs 100 latiem ar ienākuma nodokli, un viņi maksā no darba algas tātad ienākuma nodokli un samazināto sociālo nodokli. Tātad ienākuma nodoklis nekādā ziņā neskar pensiju fondus, nekādā ziņā neietekmē tos pensionārus, kas nav spējīgi strādāt, kas nav spējīgi atrast darbu. Sociālais nodoklis, ko viņi ir samaksājuši, ir divreiz mazāks, ja mēs aprēķinām, nekā tas, ko viņi ir saņēmuši no šī fonda. Kur jūs, Leiškalna kungs, redzat šo netaisnību? Viņi ir saņēmuši divreiz vairāk, nekā samaksājuši.

Sēdes vadītājs.

Jurdža kungs, divas minūtes ir pagājušas.

R.Jurdžs.

Sociālais nodoklis ir 20% no ienākuma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamā runās Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāte.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tikai vēsu mieru! Arī es uzskatu, ka visi šie priekšlikumi ir jāskata kontekstā. Un, rūpīgi izvērtējot Labklājības ministrijas priekšlikumu, es saprotu, kāpēc Sociālo un darba lietu komisija to ir atbalstījusi daļēji, un es arī iesaku atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Kāda ir šī priekšlikuma būtība? Tātad visiem tiem cilvēkiem, pensionāriem, kuriem līdz šim nedrīkstēja pārrēķināt pensijas, jo viņi bija pensionējušies pirms 1996.gada 1.janvāra, tagad būs iespējas atkarībā no saviem nostrādātajiem gadiem pārrēķināt pensiju. Un šis priekšlikums paredz, ka ik mēnesi no šīs jaunpārrēķinātās pensijas tiks atvilkta neliela summa.

Kā Labklājības ministrijas pievienotie aprēķini rāda, šis atvilkums būs apmēram no 5 līdz 10 latiem. Nu sakiet, cienījamie deputāti, vai jūs no savām deputātu pensijām, ja tās būtu, teiksim, 180 latu apmērā, kā tas varētu būt, vai jūs neesat ar mieru atmaksāt 7 vai 10 latus ik mēnesi, un sociālais budžets pildītos, un es domāju, ka taisnība būtu uzvarējusi.

Tagad nedaudz tālāk par pārējiem priekšlikumiem. Deputātes Kreituses priekšlikums īstenībā praktiski nav realizējams manā izpratnē. Šeit arī tiek paredzēts tas variants, ja pensija pārsniedz trīs minimālās algas, tad starpība atmaksājama trīs gadu laikā Labklājības ministrijas noteiktā kārtībā. Kas tā par starpību? Šo vārdu bija jādefinē likumā. Izskaidrot no tribīnes to var ļoti dažādi, un es domāju, tam nav nekāda pamatojuma — balsot par šādu priekšlikumu, jo jau arī iepriekšējā Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītajā priekšlikumā ir paredzēts, ka tām pensijām, kuras ir zem trim minimālajām mēneša algām, mēs vidēji rēķinām, ka tas varētu būt 150 lati, nav nekas jāatmaksā. Neatvilks ne šos 5, ne šos 7 latus. Un tomēr no šī mazā ietaupījuma, ko maksās katrs cilvēks līdz sava mūža beigām par to laiku, par kuru viņam tiek piešķirta pensija. Es domāju, mums nevajadzētu strīdēties, 150 latu vai 170 latu pensijas īpašnieks var atļauties maksāt pārējiem, kam mazāka pensija, 7—10 latus mēnesī.

Ja runā par Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Man ļoti žēl, ka Leiškalna kungs... Noņēmis ir? Es runāju par viņu, ir iesniegts. Kārļa Leiškalna priekšlikums neparedz šo lietu, ka pensijas vispār ir atmaksājamas. Tātad šeit nav paredzēts, ka šie 5 vai 7 lati būtu jāatmaksā. Citādi Kārļa Leiškalna priekšlikuma otrā daļa varbūt arī būtu atbalstāma, ja tā būtu atsevišķi izdalīta. Bet diemžēl šis priekšlikums ir kopējs. Jo ir, protams, problēma, ja cilvēkam līdz jaunas pensijas piešķiršanai šo triju gadu laikā pietrūkst dažu mēnešu. Bet es domāju, ka var palīdzēt gan draugi, gan paziņas, gan valsts iestādes šādā gadījumā atrast cilvēkam darbu, kaut par apkopēju, kaut ar minimālu algu, lai šie trīs gadi, lai tomēr tiktu aprēķināta par tiem pensija. Un tāpēc, visu tā ļoti rūpīgi izvērtējot, es domāju, atbalstīsim to priekšlikumu, kur ir iestrādāts arī Labklājības ministrijas priekšlikums, bet kuru galējā redakcijā formulējusi Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Nākamā runās Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Tātad šeit debatēs izskanēja dažādi viedokļi par atmaksāšanu, arī ļoti emocionāli, kā, teiksim, no Mauliņa un Veldres kunga, ka nevajag atņemt. Bet tad es gribētu, kolēģi, pievērst jūsu uzmanību, ka arī neatmaksāt nevienu latu nebūt nav tā taisnība. Atceraties, lūdzu, visus tos pensionārus, kas 1994. un 1995.gadā strādāja un kam tika liegta iespēja saņemt pensiju. Viņi ies uz pārrēķinu, bet viņiem jau neviens neko atpakaļ neatdos. Viņi nav saņēmuši pensiju. Ko mēs viņiem atbildēsim, kāpēc viņiem nav maksāts? Paņemiet to kategoriju, kas bija jaunajā pamatlikumā. Bija skaidri pateikts, lai piešķirtu no jauna pensiju, ir jāatsakās no saņemamās. Un ir cilvēki, es piekrītu, viņu nav vairākumā, bet ir cilvēki valstī, kas patiešām ir godīgi atteikušies no pensijas, un arī viņiem neviens tagad to pensiju atpakaļ taču neatdos. Bet citiem tā būs izmaksāta. Nu tādēļ mums ir jāatrod, kolēģi, tas kompromiss, lai patiešām nebūtu atkal, ka, vienu kategoriju paceļot saulē, mēs atkal citus nonīcinām, jo savā laikā tādi bija likumi. Tas ir viens moments.

Otrs, ko es gribētu atbildēt, teiksim, par to jautājumu, kam pieskārās Kreituses kundze, kādēļ komisijai ir — divas minimālās algas, un Kreituses kundzes priekšlikumā — trīs. Te arī ir zināma loģika. Es paskaidrošu — kāda. Jo, ja jūs atceraties, likumā jau šobrīd ir paredzēts, ka pēc tā, kad pensija pārsniedz trīs minimālās algas, tā netiek indeksēta. Tādēļ komisija uzskatīja par iespējamu ierobežot šo neatmaksu ar divām minimālām algām. Pēc divām ir jāatmaksā, bet tajā pašā laikā viņi pakļaujas indeksācijai. Saprotiet, mēs veidojam zināmu buferi, jo jūs visi saprotat, ka nosaka konkrētu summu, uzreiz ir robeža. Lats šur, tur, un starpība ir lielāka. Tādēļ tās divas kompensē līdz trim. Tās indeksējas. Tā kompensē drusciņ to robežu sāpīgumu. Es vienkārši paskaidroju motivāciju, es neapstrīdu katra viedokli. Tās ir divas lietas, ko es patiešām gribēju, uzstājoties kā deputāte, paskaidrot, lai būtu pilna skaidrība, kad jūs balsosiet.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, DP, KDS un LZP frakcijas deputāts. Runās otro reizi.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Kolēģi, otrais lasījums ir pilnīgi pieņemams, un es tieši domāju, ka Leiškalns kungs, vēlreiz paskaidroju,izteica savu priekšlikumu tādēļ, lai tiešām cilvēki, ja paliek mēnesis, divi mēneši vai diena, dalot uz 36, viņi varētu arī panākt pensijas pārrēķināšanu. To, ko Seiles kundze teica, ka pašvaldības iedod šo darbu, es varu pateikt, ka ne Alūksnes rajonā, ne daudzās citās vietās pašvaldībām nav iespēja iedot darbu, jo darba nav. Bezdarbnieku ir tik daudz, tik daudzi stāv rindās, tā ka es domāju, ka noteikti vajadzētu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu, kas ir papildinājums. Un man liekas, ka Kreituses kundzes priekšlikums par atmaksāšanu un par lielām algām, tas varbūt attiektos uz Saeimas deptuātiem un augsti atmaksātajām personām, bet uz skolotājiem, medmāsām, ārstiem un zemāko kategoriju strādniekiem tas neattiektos, jo viņi nespēj atmaksāt. Kreituses kundze saka, ka jāatmaksā. Tādēļ es aicinu balsot par papildinājumu tā, kā Leiškalna kungs, un praktiski paliek otrais lasījums, tikai šis ir Leiškalna kunga papildinājums.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Ilmārs Bišers, Demokrātiskā partija "Saimnieks".

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Jūs visi laikam zināt, kā tauta dēvē tos cilvēkus, kas netur vārdu, un šeit mēs runājam par to gadījumu, kad valsts nav turējusi savu vārdu. Protams, arī atsevišķi darbinieki, kas ir visu šo laiku sēdējuši attiecīgos posteņos, nav turējuši vārdu (Starpsauciens: "Sauciet vārdā Makarovu!"). Bet šobrīd ir pats galvenais, ka valsts nav turējusi vārdu. Kad Latvija atguva savu neatkarību, mēs pieņēmām jaunu Pensiju likumu un pasludinājām, pirmkārt, ka strādājošie pensionāri saņem pensiju tāpat kā visi pārējie. Otrkārt, ja viņi turpina strādāt un nostrādā trīs gadus un viņu saņemamā alga šajā laikā dod iespēju paaugstināt pensiju, tad šī pensija ir paaugstināta, un cilvēki, kas bija sasnieguši attiecīgo vecumu, aizgāja pensijā, paļaujoties, ka valsts ir pieņēmusi taisnīgu likumu, apsolījusi viņiem, un viņiem ir tiesības to saņemt, un valsts viņiem to arī maksās. Pagāja kāds laiks, un pēkšņi valsts izdarīja pirmo soli, pateica, ka strādājošiem pensionāriem pensijas vairāk neizmaksāt, un atcēla to punktu, un vairākus gadus šīs pensijas netika izmaksātas. Nu strādājošie pensionāri samierinājās, labi, mēs šodien strādājam, kad aiziesim pensijā, mēs varēsim par to saņemt lielākas nopelnītās pensijas, un turpināja strādāt. Un pēc tam izrādās, ka valsts netur atkal šo vārdu, ka tās pensijas gan pēc trīs nostrādātiem gadiem var pārrēķināt, bet jau tiem cilvēkiem, kas ir aizgājuši agrāk, pārrēķina pavisam pēc citiem noteikumiem nekā tiem, kas ir aizgājuši vēlāk.

Nu vai te valsts nav krāpusi savu tautu? Es domāju, ka šī netaisnība... Varbūt nav pārāk daudz to cilvēku, kas šādā veidā ir piekrāpti, bet es domāju, ka valsts vispār nedrīkst nevienu piekrāpt. Un tāpēc es domāju, ka šī netaisnība ir jāizlabo, un mani ļoti pārsteidz šīs debates. Mēs diezgan lielā vienprātībā pieņēmām gan pirmā, gan otrā lasījumā, un šobrīd izraisās ļoti lielas debates un strīdi. Un man būtu vienkāršākais priekšlikums — noraidīt visus priekšlikumus, kas ir iesniegti pret šo pantu, un pieņemt tādu, kādu mēs to esam pieņēmuši vienprātīgi pirmajā un otrajā lasījumā, un tad visas debates ar to izbeigt. (Starpsauciens: "Bravo!")

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Rubina kungs runās pirmo reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Es atbalstu otro lasījumu. Tikko kā Makarovs nedaudz iepriecināja pensionārus, un tie jau sāka zvanīt pa telefonu, ka viņš grasās demisionēt, tas tiešām būtu apsveicami, ja viņš to izdarītu, jo ir rudens, tuvojas ziema, un atkal ar šausmām pensionāri un citi domā, kad cienījamie kungi uzsāks dzīvokļu apsildīšanu un cik būs jāmaksā. Cilvēkiem liek maksāt komunālos maksājumus, pie tam daudzas ēkas ir pirmsavārijas stāvoklī, īri par dzīvokli, ūdeni, elektrību, apkuri pēc pasaules cenām, bet algas, pensijas, pabalstus rēķina pēc ministra Makarova jeb "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK izstrādātās skalas, kas veicina tautas izmiršanu. Viņi veicina tautas izmiršanu, arī vakar viņi nepiekrita, ka rīko ārkārtas sēdi par demogrāfisko krīzi, jo demogrāfiskā krīze — tā nav tikai bērnu dzimšana, tās ir arī domas par pensionāriem, par veciem cilvēkiem, un nekur es nesadzirdēju dzirdīgas ausis, lai labotu šo situāciju. Es griezos pie prezidenta Gunta Ulmaņa, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta, bez panākumiem. Pie "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, pie Latvijas Zemnieku savienības, pie šķēlistiem Saeimā, kuri mīlot šo zemi, bez panākumiem, jo paēdis nepaēdušu nesaprot. Tas arī ir galvenais un noteicošākais cēlonis. Neviena no iepriekšējām valdībām, un visās valdībās ir bijis ministrs Makarovs, varas partijas neko nav darījušas, lai novērstu šo demogrāfisko krīzi, arī šo pensionāru likteni, kas tagad ir, viņiem pilnīgi jāizmirst kopā ar Latvijas tautu, bet tieši otrādi, jebkādiem veidiem un līdzekļiem ir veicinājuši krīzi un tās padziļināšanos. Kamēr varas partijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Latvijas Zemnieku savienība un tie jaunie surogāti mielojas pie greznajiem dineju un prezentāciju galdiem, tikmēr daudzi cilvēki ēdamo un apģērbu meklē miskastēs, arī pensionāri.

Un visas šīs izrādīšanās ir bez vērtības, bez nozīmes, it kā dzīres mēra laikā, tas ir padziļinājis demogrāfisko krīzi. Un te nav runa tikai par bērnu dzimšanu, tas arī, bet arī par to, ka pensionāri mirst un nevar izdzīvot, un pilnīga depresija, psiholoģiskā krīze ir valstī, un tas rada to plaisu, tas būtībā jau ir bezdibenis starp valdošo eliti un tautu.

Visu Latvijas iepriekšējo valdību padarīto var raksturot — genocīds turpinās, un tie veidi un tie līdzekļi, kas veicina šo genocīdu, šo demogrāfisko krīzi, ir dažādi. Tie ir gan naudas maiņas taloni, sertifikātu ieviešana, kuriem nebija un nav seguma, pieļautās banku krīzes, valsts budžeta izsaimniekošana un...

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, vai drusku varētu tuvināties tēmai, kas tika apspriesta.

A.Rubins

. Es tūlīt tuvināšos. Mūsu valstī nez kāpēc valsts budžetā apkalpo divas komercbankas "Parex" un Unibanka, iegūstot lielu peļņu. Mūsu valstī nez kāpēc garantētos kredītus, kurus saņem no ārzemēm no 3–6% gadā, nodod komercbankām, kuras iegūst atkal pasakainu peļņu.

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, man jums jāizsaka aizrādījums, ka jūs netuvinaties tēmai, ko mēs apspriežam.

A.Rubins.

Ministrs Makarova kungs, kas ir labklājības ministrs, tagad ir pieprasījis 40 miljonu kredītu, ko viņš arī dabūs, lai turpinātu šo savu programmu, tautas izmiršanu. Tā ir plānveidīga programma. Un es...

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, lūdzu, vai nu jūs runājiet par tēmu, vai arī sagatavojiet kādu paziņojumu.

A.Rubins.

Paldies! Amerika kungs, jūs arī bijāt tas, kas bijāt pret demogrāfiskās krīzes izskatīšanu.

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, runājiet par lietu!

A.Rubins

. Paldies, Amerika kungs, viss ir skaidrs, visi zina kas ir Ameriks, visi zina, kas ir Makarovs.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Mauliņa kungs runās otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Pēc Ilmāra Bišera teiktā faktiski nebija daudz ko teikt. Es tikai gribu atgādināt, ka tiešām vajag balsot par pirmajā un otrajā lasījumā pieņemto veidu. Es tikai gribētu atgādināt, ka, Dieva dēļ, neiekrītat. Deputāte Kreituse ir formulējusi ļoti neprecīzi savu domu, es pat nezinu, kad starpība atmaksājama, starp ko starpība, kāda starpība, starp ko, nav zināms, un līdz ar to likums ir neskaidrs un nekorekts. Savukārt es gribu atgādināt tiem, kas saka, ka var taisīt mākslīgi lielas iemaksas, es gribu atgādināt, ka pirmajā lasījumā pieņemtais, otrajā lasījumā pieņemtais ir formulēts skaidri — nostrādājuši vismaz trīs gadus, vismaz trīs gadus nostrādājuši, nevis iemaksājuši, ļoti skaidri pasacīts ir. Un par to, ka iemaksu fonds esot divreiz mazāks, nekā tiekot izmaksāts, es gribu savīt tā, ka tas ir viss 5.Saeimā pieņemtā absurdā jaunā Pensiju likuma vaina. Šis absurdais likums radīja to stāvokli, ka var pumpēt daudz vairāk ārā nekā iemaksāt, un faktiski viņiem, šiem pēc jaunā likuma pensionāriem, maksāts tiek no tā paša sociālisma laikā uzkrātā pensiju fonda, no tiem, kas ir 40 gadus strādājuši, no tā fonda tiek pārskaitīts šajā jaunajā fondā. Tas ir tīri 5.Saeimas kļūdas rezultāts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamā runās Ilga Kreituse, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija. Kreituses kundze runās otro reizi.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Man, dzirdot no šīs tribīnes to, ka daļa deputātu nesaprot, kas ir starpība, lai gan pirmā klasītē māca, ka starpību iegūst, ja no mazināmā atņem mazinātāju, un šoreiz tas būtu, ja no 250 latiem potenciālā Saeimas deputāta pensijas atņem 150 latus minimumu, iegūtu 100 latus, no kuriem būtu jāsāk atmaksāt. Tā kā man ir radušās šaubas, ka arī citi var neizprast šādas lietas, un, lai nerastos lieki pārpratumi, es tāpat kā otrajā lasījumā noņemu savu priekšlikumu. Un lai būtu pavisam skaidrs un arī lai deputātiem nebūtu šaubas par Leiškalna kunga iesniegto priekšlikumu, jo pašlaik mēs runājam par otrā lasījuma redakciju, es ierosinu arī deputātiem noraidīt Leiškalna kunga priekšlikumu, jo tur tā strīdīgā daļa — tā ir atrunāta citā pantā, un, principā pieņemot šo priekšlikumu, mēs vienu un to pašu normu paredzam divas reizes. Un tāpēc man būtu pavisam vienkāršs konstruktīvs priekšlikums — nobalsot visu pret, un paliks 2.panta redakcija tiem, kas vēl varbūt neizprata šādas tādas nianses par to, kas ir starpība vai kaut kas cits. Un vēl viena maza piebildīte Makarova kungam. Makarova kungs, nevajag baidīt un par naudām runāt, kad bija jāmaksā 2 miljoni par bankas "Olimpija" ēku, kur ierīkot sociālo fondu, lai tantītēm kājas slīdētu uz marmora trepēm, tad nevienam neprasīja, kur tos 2 miljonus ņemt, bet samaksāja bankai "Olimpija".

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Laika nav vairāk.") Laika nav vairāk. Kāpēc nav, Tabūna kungs, mums ir līdz trijiem laiks, Tabūna kungs.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Es atvainojos, nepareizi pulkstenī paskatījos. Cienījamie kolēģi! Es klausos šīs debates, un man ir radusies ļoti ķecerīga doma. Ka vajadzētu laikam izdarīt Kārtības rullī nākotnei labojumu un vienu mēnesi vai dažas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām vispār šādus likumprojektus neapspriest Saeimā, jo citādi šeit nenotiek nekas cits kā totāla priekšvēlēšanu aģitācija un cits citu mēģina pārsniegt daudzsolīšanā. Es ļoti labi atceros, Mauliņa kungs, ka jūsu partijā solījāt... (Starpsauciens: "Lai runā par lietu!")

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, man arī jūs ir jālūdz runāt par konkrēto priekšlikumu. (Zālē ovācijas un aplausi.)

P.Tabūns.

Tas ir tieši par lietu, jo jāsaprot viens, ka var paaugstināt pensijas par tik, par cik ir nauda. Un, ja šīs naudas nav un tuvākajā laikā nebūs, tad šīs pensijas nevarēs paaugstināt. Un, lūk, Mauliņa kungs, jūsu partijas solītie 200 lati pensija, kur tad tā ir? To vietā ir svece un smilšu maisiņi. Lūk, bet es atvainojos, Makarova kungs jūs brīdina par to, ka var sagraut šo pensiju sistēmu. Jūs man pasakiet, lūdzu, cienījamie kolēģi, kā iepriekšējās valdības — cik daudz paaugstināja pensijas? Tas pats Šķēles kungs, kurš šodien milzīgs labdaris solās būt, cik viņš divos gados paaugstināja pensiju? Cik divos gados paaugstināja pensiju? Pāris latus? Bet, lūk, Krasta kunga valdība un Makarova kungs, būdams labklājības ministrs, gada laikā paaugstināja pensijas par 10 latiem.

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, es ļoti lūdzu jūs runāt par konkrētiem šiem četriem priekšlikumiem, jo mums... Ja mēs iesim šādu ceļu, bez šaubām, katrs centīsies pārliecināt par savu darbu.

P.Tabūns

. Cienījamais Amerika kungs, deputāti izšķirsies, par kuru no šiem priekšlikumiem balsot, bet ir svarīga būtība, lai saprastu, cik mēs spējam, cik budžets spēs dot pensionāram. Es labprāt piekristu, ka šīs pensijas nav jāatmaksā, ka vispār vismaz 100 latu pensijas vajadzētu izmaksāt cilvēkam, bet ja tādas naudas nav un ja šo sistēmu sagraus? Ko tad? (Starpsauciens: "Pameklē!") Tāpēc es aicinu jūs, cienījamie deputāti, pirms jūs balsojat un izšķiraties par vienu, otru vai trešo priekšlikumu, padomājiet reāli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Valdmaņa kungs runās otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Man drusku žēl Makarova kunga, un tā es gribētu teikt, ka viņš nav pilnīgi ļauns. Redziet, šis "Tēvzemei un Brīvībai" staltais pārstāvis zina, ka pensijas ir laba lieta. Un aiziet un aizstāv Latvijā dzīvojošo cilvēku tiesības saņemt viņu nopelnītās pensijas. Viņš var aiziet uz Krievijas vēstniecību un uzstāties, ka krievu okupantiem, kurus mēs gan godināsim, šī valdība viņus godinās...

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, mēs neapspriežam Makarova kunga personību, bet gan apspriežam pensijas jautājuma priekšlikumus.

G.Valdmanis.

Pensija ir svēta lieta! Makarova kungs to saprot, ka tas ir krievu virsniekiem. Viņš to nesaprot, ka tas arī varētu būt latviešu gulaga strādātājiem ... Viņš to nesaprot, ka tas varētu būt latviešu leģionāriem... Viņš nesaprot, ka...

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, es lūdzu jūs turēties pie lietas.

G.Valdmanis.

.... tas varētu būt Latvijas tautai... Tie, kas ir nopelnījuši savu pensiju, viņiem tā pensija pienākās. Un nevar vienkārši valdība Makarova kunga viedoklī ņemt un dot, kā grib. Terorizēt latviešu tautu. Vienu dienu tev ir pensija... otru dienu tev nav.

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs... jūs nerunājat par lietu.

G.Valdmanis.

.... palikt pie tā paša Pensiju likuma, kas bija. Tas bija...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, izslēdziet mikrofonus! Valdmaņa kungs, es jums liedzu vārdu. 72. Kārtības ruļļa pants — ja neklausa sēdes vadītājam, var sekot daudz stingrāki soda mēri. (Valdmanis no zāles kaut ko bļauj.)

Nākamais runās Kārlis Čerāns... Valdmaņa kungs, jūs nerunājāt par tēmu, es jūs divreiz brīdināju, un jums tika atslēgts mikrofons... Saeima varētu nobalsot tad, ja jūs celsiet nekārtības, un jūs vienkārši izslēgs no dažām sēdēm. Nākošais runās Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es saprotu šeit sēdē virmojošās kaislības, bet, manuprāt, šodienas diskusija ir ļoti smaga, un tā vedina patiesībā uz vienām ļoti smagām pārdomām. Ir it kā tēlaini... Mēs varētu salīdzināt šodienas diskusiju ar to, ka mēs nu runājam, kādu zirgu pirksim — baltu vai melnu. Bet nediskutējam par pamatjautājumiem, vai mums vispār šis zirgs būtu vajadzīgs. Mēs risinām... mēģinām risināt strādājošo pensionāru jautājumu — kā, pēc kādas metodes viņiem ļaut pārrēķināt šo pensiju, lai šie noteikumi būtu strādājošajiem pensionāriem vairāk vai mazāk izdevīgi. Bet ļoti maz tiek runāts tieši par šo ekonomisko pamatojumu, un kur būs šie līdzekļi, no kurienes šīs pensijas palielinās, un varbūt kas uztrauc vēl vairāk — tas ir tas jautājums, ka šodien neviena balss nepaceļas par tiem, kas ir vairākus gadus tātad bijuši bez darba un kas ir dažus gadus līdz pensijas vecuma sasniegšanai, kuriem nav nekādu cerību saņemt kaut cik cilvēka cieņai atbilstošu pensiju. Šis jautājums šodien praktiski vispār netiek diskutēts.

Un Tautas kustība "Latvijai" šī jautājuma risināšanu ir piedāvājusi vairākkārtīgi šīs Saeimas laikā, bet vienmēr mēs esam sadūrušies ar šo valdošās koalīcijas noraidījumu. Jā, nu acīmredzot mēs arī šodien jau rēķināmies ar to, ka 6. Saeima šodien jautājumu neatrisinās, bet jautājums būs jāatrisina 7. Saeimai.

Un tāpēc šodien man patiesībā negribas nemaz balsot ne par, ne pret. Jo šie visi jautājumi, kaut arī tie ir būtiski mūsu valstij un sabiedrībai, tie tomēr neskar šīs pensiju jomā pastāvošās netaisnības pašu pamatcēloni. Un ir jāatrisina šis pats pamatcēlonis, lai pēc tam atkristu arī šie jautājumi par to, vai mēs pensijas strādājošajiem pensionāriem aprēķinām no jauna vai pārrēķinām. Ir jāizveido valstī tāda situācija, lai, pēc abām metodēm rēķinot, tiktu saņemta apmēram viena un tā pati pensija, un tad šeit arī nerastos šīs absolūti nevajadzīgās kaislības. Jo tas, ko šeit mēģina darīt, tas ir tikai uzlikt vienu vai otru ielāpu patiesībā uz caurām biksēm.

Un šodien mēs varam arī pavilkt zināmu svītru zem tā, kas mūsu valstī ir noticis tagad pēdējos trijos gados, kas ir noticis arī neatkarības gados visas mūsu valsts pastāvēšanas laikā un arī pilnīgi skaidri pateikt atbildi uz tiem jautājumiem, kāpēc mūsu valstī nav pensijas. Un kāpēc mēs nevaram nodrošināt cilvēka cienīgu pensiju gan tiem cilvēkiem, kas ir aizgājuši pensijā un vairs nestrādā, gan arī tiem, kas vēl strādā un grib tādā veidā nopelnīt lielāku. Un šeit ir atbilde pilnīgi skaidra — jāuzņemās valdošajai koalīcijai, arī tai pašai partijai "Tēvzemei un Brīvībai", kas nāk šeit, un Tabūna kungs kritizē Tautas kustību "Latvijai", bet tieši jūs bijāt tie, kas šīs 6. Saeimas laikā izveidoja šo koalīciju ar "Latvijas ceļu" un atteicāties no sadarbības ar Tautas kustību "Latvijai". Un tā ir pilnīgi konkrēta atbilde uz to, kāpēc pensijas šodien nav 200 latu, un to jūs varējāt paši sev paprasīt, kāpēc tās pensijas tādas nav? Jo ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāpanāk saimniecības atjaunošanās un jāpārtrauc katastrofāla izmēra valsts izlaupīšana. Un, Jurdža kungs, jūs varat šeit bļaut no vietas, bet jūsu valdība ir tā, kas šo valsts izlaupīšanu nav novērsusi...

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs, lūdzu tuvāk lietai.

K.Čerāns.

Jā... es runāju pilnīgi konkrēti par šo tematu... es runāju pilnīgi konkrēti par tiem iemesliem, kāpēc es negribu balsot ne par, ne pret, ne par vienu no šiem priekšlikumiem. Un tāda ir šī kopējā situācija, kurā šī valdošā elite ir mūs šodien iedzinusi un atkal mēģina šeit diskutēt un mēģina izskatīties labi, bet tie pamatcēloņi jau ir citur. Un tā ir šī izlaupīšana, gan šī valsts uzņēmumu privatizācija nomā ar izpirkumu, gan "Lattelekom" afēra, gan visas pārējās. Es saprotu, ka 6. Saeima šīs netaisnības novērst nav spējīga, bet ceru, ka 7. Saeima to spēs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, es ļoti aicinu jūs turēties pie to četru priekšlikumu apspriešanas, par kuriem mēs apspriežam šos grozījumus Pensiju likumā. Tas būs daudz lietderīgāk, nekā šobrīd konstatēt vienas vai otras partijas pārākumu. Gundars Valdmanis vēlas runāt, kā lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, kolēģi Saeimā un tauta! Redziet, mēs saprotam, ka mēs esam konfliktsituācijā, tie, kas domā, ka ar tautu vajadzētu tā, un tie, kas domā, ka ar tautu vajadzētu tā. Bet tas, ka kāds atnāk un izsaka pretēju viedokli un mēs to cienām tā, ka mēs sakām — tu nerunā par lietu.... Kas varētu būt vairāk par lietu pensijas jautājumā? Kuram pieder sava nopelnītā pensija un kuram tā ir jāatmaksā? Un kā mēs to šeit šķirojam? Es nezinu, ka varētu būt kaut kas tuvāk pie lietas. Bet ir pretējs viedoklis, un viņš sēž drusku augstāk nekā es. Un tagad ir jautājums — kā šitādu lietu virzīt tālāk? Es lūdzu, lai to liek Saeimai nobalsot... Ļoti iespējams, tā kā Sadarbības padome pārvalda astoņus no mūsu simta, es būtu dabūjis rezultātu, ko varbūt Amerika kungs domā, ka es būtu nopelnījis. Bet vai tā nav tomēr amata ierobežojuma pārkāpšana, ka viens cilvēks patvaļīgi nolemj to, ko viņš pats zina, vairākums to varētu apstiprināt... Bet es neizprotu, kā es varu kalpot tiem, kas mani ievēlēja, un nerunāt par to, kam pienākās pensijas, ka pienākās visiem pensijas, kas ir Latvijas labā strādājuši...

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, lūdzu, turieties pie lietas, kā tālāk lieta virzāma.

G.Valdmanis.

Es lūgtu... Es aizgāju pie juridiskās konsultantes, prasīju, viņa saka, nē, Saeimas priekšsēdētājam ir tiesības vadīt, kā viņš redz, un ka nav atļauts lūgt kolēģiem pārlemt, un tā vienkārši ir jācieš. Es domāju, ka mums būtu nopietni jāsāk domāt par Kārtības ruļļa maiņu un ierobežot to patvaļu, kas pagaidām šeit valda.

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs ir pieteicies runāt Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs jau izdarījām divus soļus, pieņēmām pirmajā un otrajā lasījumā to redakciju, kuru mēs jau redzam. Es gribu piedāvāt Saeimai atstāt arī trešajā lasījumā to pašu redakciju. Šajā gadījumā mums aizies labklājības ministrs. Mēs jau piedāvājām viņam aiziet arī agrāk, viņš negāja. Viņš palika savā vietā. Nu dosim viņam iespēju aiziet. Lai iet. Mēs viņu neturēsim.

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Paradoksāla situācija. No visiem variantiem visoptimālākais uz doto brīdi ir Kārļa Leiškalna kunga priekšlikums. Un es aicinu atbalstīt šo, jo diemžēl Sociālo un darba lietu komisija šoreiz nav padomājusi par to, kā šie cilvēki varēs kaut ko atmaksāt atpakaļ, lai saņemtu šo pensiju. Bet arī, kad cienījamais Tabūna kungs šajā propagandas garā mēģināja mums pierādīt, ka nu tās naudiņas nav, ka ir smagi, tad man gribas atgādināt Tabūna kungam, cik liela ir pensionāru mirstība Latvijā, un, lūk, tas ir Makarova kunga sasniegums un naudas ekonomija budžetā. Tas ir tiešais... Jau visi zina to, ka Latvijā izmirst vismaz kaut kur pie 50 000 cilvēkiem gadā, un tie ir pensionāri lielāko tiesu. Tabūna kungs, jūs sarēķiniet, cik liels daudzums naudas Makarova kunga darbības rezultātā valstij tiek ieekonomēts. Tas ir sasniegums. Un jums arī vajadzētu, Tabūna kungs un Vidiņa kungs, kā potenciālam pensionāram atbalstīt šīs naudas vismaz pārdali tiem pensionāriem, kas vēl pagaidām ir dzīvi. Bet es ceru, ka nu varbūt nākošajai valdībai nebūs jāpielieto šāda taktika, gaidot kāda tuvākā nāvi, lai otra daļa varētu samaksāt vismaz dzīvokļa īri. Cerams, Vidiņa kungs, ka jums kā pensionāram ar to nebūs jāsaskaras. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Juris Galerijs Vidiņš, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienītais Lujān! Ziniet, tā mirstības struktūra ir interesanta lieta. Ja jūs liekat priekšā viņu mainīt, tad pēc jūsu priekšlikuma būtu jāmirst visiem bērniem, jo pensionāri, atvainojiet mani, nu pilnīgi dabīgi, ka pensionāri pirmām kārtām mirst, jo viņi ir pensionāri, jo viņi ir sasnieguši dabīgo vecumu, un ar laiku cilvēkam ir jāmirst, un tas ir pilnīgi dabīgi, Lujāna kungs. Ja bērni sāktu mirt, tas būtu drausmīgi. Tā ka es nezinu, pret dabas dotiem likumiem, Lujāna kungs, vai ir vērts iestāties. Es aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Otro reizi.

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Cienījamie deputāti! Laikam neviens šajā zālē nebalsos pret priekšlikumu palielināt pensijas dubulti un trīskārši. Ir tikai viens jautājums — vai budžetā šāda nauda ir? Var, protams, kārtējo reizi labklājības ministru neklausīt, bet es atceros to laiku, kad pieņēma lēmumu pārtraukt pensiju izmaksas strādājošajiem pensionāriem, nolīdzināt pensijas, jo vienkārši nebija naudas. Šobrīd izskatās pēc ļoti līdzīga priekšlikuma. Lai atrisinātu jautājumu ar 10% pensionāru, mēs praktiski liedzam pensijas indeksēt pārējiem 600 000. Bet tas arī nav nekas, var ar demagoģiju nodarboties un tā tālāk.

Es vēlreiz atkārtoju. Sociālās apdrošināšanas budžeta pieauguma tempi līdz šim ir bijuši stabili, un mēs varam atļauties daļai strādājošo pensionāru pensijas faktiski nevis pārrēķināt, bet piešķirt no jauna. Ar nosacījumu, ka lēnām papildināsies arī sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļa. Lai gan uz nākamo gadu es neskatos tik cerīgi, jo prognozes nav tik optimistiskas, kā dažam labam gribētos. Es faktiski paredzu, ka, pieņemot šo likumu šodien, 7.Saeimai nāksies atgriezties pie labojumiem. Un tas neko neatrisinās.

Es aicinu šodien balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu. Ja tas nav pieņemams, atbalstīt komisijas priekšlikumu. Tas ir reāli. Mēs to vēl varam izpildīt un realizēt. Taču, Leiškalna kungs, neviens ķirurgs nemetīsies operēt mironi. Es arī nevarēšu realizēt likumu, kas būs nedzīvs. Ar pārliecību, ka pēc dažiem mēnešiem vienkārši nebūs naudas.

Sēdes vadītājs.

Makarova kungs! Divas minūtes ir pagājušas.

V.Makarovs

. Paldies visiem tiem, kas mēģināja apvainot mani.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Pirms es dodu vārdu atbildīgajai referentei Ludmilai Kuprijanovai, es gribu paskaidrot, kā mēs balsosim par šiem priekšlikumiem. Atbilstoši tam, ka likumprojekts tiek izskatīts trešajā lasījumā, un trešajā lasījumā visi likumprojekta priekšlikumi tiek izskatīti pa priekšlikumiem. Bez šaubām, mēs vispirms balsosim par Labklājības ministrijas priekšlikumu, Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums būs jāizskata kā ceturtais, jo atbilstoši Kārtības rullim atbildīgās komisijas priekšlikums ir pēdējais.

Bet man ir jāņem vērā arī tas, ka pēc balsojuma par Labklājības ministrijas priekšlikumu deputātiem, bez šaubām, ir tiesības atkal pieteikties debatēs. Kaut vai tā tēma ir tāda pati, kā jau šobrīd arī Valdmaņa kungs izteicās — par pensijām var runāt visu laiku. Apmēram kā pirmajā lasījumā. Konceptuāli. Bet es aicinu jūs runāt konstruktīvi, ja arī mēs vēl gribam kaut ko papildināt un paskaidrot. Vārds Ludmilai Kuprijanovai — atbildīgās komisijas referentei par šo jautājumu. Lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es kā referējošā persona vairāk dzirdēju problemātiku. Tieši to problemātiku, kas šodien ļoti valstī uztrauc nestrādājošos pensionārus. Mazās pensijas, grūtā iespēja izdzīvot. Bet es gribu pirms balsojuma atgādināt, ka mēs runājam par strādājošajiem pensionāriem. Tas ir pirmais, ko es gribu vienkārši jums atgādināt.

Otrs jautājums. Tas, ko nupat pieminēja ministrs, ļoti satrauc arī mani personīgi un arī komisiju. Ja tiks pieņemts lēmums, kas varētu vairāk par pāris desmit miljoniem apdraudēt nākamgad sociālās apdrošināšanas budžetu, man patiešām būs ļoti žēl, it sevišķi visus jūs, ja, atnākot 7.Saeimai, kā jūs saprotiet, šī jaunpiešķiršana var sākties tikai pēc 1999.gada janvāra, mūsu šie pensiju grozījumi, kas ir iestrādāti, jauna indeksācijas formula, kas ir ļoti pozitīva un tā tālāk, tie vienkārši var tikt visi atcelti. Mēs riskējam ļoti smagi ar šo balsojumu. Riskējam taktiski.

Un pēdējais. Es piekrītu... Es patiešām nenofiksēju, kurš no debatētājiem pieskārās šai tēmai, jo mums šobrīd Pensiju likumā ir divas iespējas. Mums ir pārrēķins, un mums ir jaunpiešķiršana. Mēs šodien runājam par jaunpiešķirtajām pensijām. Pārrēķināt. Mēs neaiztiekam šo formulu, tas var notikt ne katru dienu, cilvēks ne biežāk kā vienreiz trijos gados griežas un pārrēķina. Un patiešām ir tā problēma, ka izveidojot šos divus mehānismus, un tādēļ notiek šīs nāvīgās cīņas par tām jaunpiešķirtajām pensijām. Tikai es jums vienkārši atgādinu, kas ir likumā. Un vēlreiz aicinu jūs pārdomāt un izdomāt, jo likums nestāsies spēkā, tas stāsies spēkā, bet tas nesāks darboties ātrāk kā 1999.gada 1.janvārī, jo tas ir nosacījums. Un, ja mēs ar nepārdomātu finansiālu balsojumu izdarām to, ka 7.Saeima vienlaicīgi, kā bija mūsu laikā, ar 1999.gada budžeta projekta pieņemšanu izgroza arī likumu, mēs pazaudēsim arī to labo, ko mēs esam izdarījuši, grozot šo likumu visas mūsu Saeimas laikā. Es patiešām jūs aicinu ļoti nopietni pārdomāt šo argumentāciju. Protams, aicinu balsot par komisijas variantu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Labklājības ministrijas priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumu 16.punktu 12.apakšpunktu šādā redakcijā. Priekšlikums nr. 4. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus paust savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 43, atturas — 8. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Nākošais priekšlikums, kurš mums būtu jāizskata, tā kā deputāte Ilga Kreituse atsauca savu priekšlikumu, ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kurš ir jums dokumentā ar nr. 7. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Sēdes vadītāj! Ministr Makarov! Godātais ministr Makarov! Es tik tiešām jūs cienu un godāju! Mēs visu laiku runājam par problēmām. Mēs kaut kā nerunājam par priekšlikumiem. Līdz ar to debates izvēršas par visu problēmu kopumā. Ja jūsu atkāpšanās iemesls ir mans 7.priekšlikums, es domāju, ka tas ir konstruktīvs, kas ir paredzēts jau iepriekšējā likumā, tas nu nevarētu izsaukt jūsu atkāpšanos. Es uzskatu, ka runājat par Saeimas balsojumu kā par manu priekšlikumu. Tas man ir liels gods. Un paldies Dievam!

Ja mēs runājam par tālāko secību pēc tam, kad "Latvijas ceļš", tajā esot vēl arī godājamajam Jānim Lagzdiņam, iesniedza šo priekšlikumu par pensiju pārrēķināšanu, jo es domāju, ka Janka bija viens no parakstītājiem, tad priekšlikumi, kas ir radušies kā Labklājības ministrijā, kā Sociālo un darba lietu komisijā, šie priekšlikumi ir radušies, ir pierādījuši, ka, ja kāds grib ieklausīties problēmā, viņš šo problēmu var mēģināt risināt un atrisināt. Es negribu nekad un nevienam šajā pasaulē uzspiest savu viedokli, bet es gribu pateikt, ka man ir viedoklis, kas tikpat ir tiesīgs tikt izskatīts kā, teiksim, jūsu uzskats par demisiju. Es negribu jūsu demisiju. Es saku vēlreiz.

Es mēģināšu ilustrēt ar piemēru. Es mēģināšu ilustrēt. Lai gan Pensiju likumam vajadzētu dot vienādas iespējas visiem pensijas vecuma cilvēkiem, tomēr likums pensionārus ir sadalījis divās grupās. Kā strādājošos, tā nestrādājošos pirmkārt. Tie, kuri pensijas vecumu sasniedz un noformē līdz 1997.gada 1.janvārim, un pārējie. Pirmajiem Latvijas Republikas Pensiju likums piedāvā mazākas sociālās garantijas un izvirza augstākas prasības nekā viņu jaunākajiem kolēģiem.

Lai mani precīzi saprastu, es pilnīgi no lapas, man negribas šeit novirzīties, norunāšu divu cilvēku mūža gājumu. Divi kolēģi, no kuriem abi ir dzimuši 1936. un 1937.gada ziemā ar mazu atstarpīti. Abi mācījušies vienā klasē un vēlāk vienā kursā. Reizē sākuši darba gaitas un visu mūžu strādājuši plecu pie pleca. Saņēmuši pilnīgi vienādas algas. Maksājuši vienādu sociālo nodokli. Abiem darba stāžs ir 40 gadi. Abiem izpeļņa 1996.gadā bija 200 latu mēnesī. Viss it kā līdzīgi. Tātad arī pensijām vajadzētu būt līdzīgām. Tomēr Latvijas Pensiju likums šiem cilvēkiem paredz radikāli atšķirīgas pensijas.

Pirmajam, kurš pensijas vecumu sasniedzis 1996.gada nogalē, tā ir 44 lati, bet otrajam, kurš dzimis pāris mēnešus vēlāk, šī pensija ir 89 lati. Kas notiek tālāk? Ja abi turpina strādāt, abi saņem vienādas algas, maksā vienādu sociālo nodokli un saņem dažādas pensijas. Pirmais — 44, otrs — 89 latus. Triju gadu laikā pirmais pensijā ir saņēmis 1584 latus, otrs triju gadu laikā ir saņēmis 3204 latus. Un pie pārrēķināšanas kuram liek atmaksāt? Tam, kas pie vienāda darba mūža ir saņēmis 1584 latus. Mēs nevaram uzbūvēt taisnību, kas būvēta uz cilvēku kauliem un ciešanām. Mēs nevaram atrisināt visas problēmas, bet mums ir jāķeras pie problēmām, kuras mēs varam atrisināt. Šī ir viena no problēmām.

Tas, ka nav jāatstāj 1996.gada vai 1997.gada 1.janvāra līmenī, ir pierādījies jau, Makarova kungs! Ja jūs gribat, jūs varat strādāt, jūs varat izstrādāt modeli pakāpeniskai atmaksāšanai. Ņemot par pamatu jūsu modeli, lai izmuktu no manis piedāvātā vai no deputātu grupas piedāvātā un Saeimas nobalsotā modeļa, mēs atrodam kompromisa variantu, kuru dod Ilgas Kreituses priekšlikums, kuru Sociālo un darba lietu komisija izstrādā. Atkal kompromiss. Pakāpeniska atmaksa. Tā kā visvieglākais ir neko nedarīt, un tikko spiež darīt, tad pateikt: "Es demisonēšu!" Un, ja tā vajag, tad laižiet pie velna un laidiet vietā Jurdža kungu! Viņš stāv, brilles uz acīm, būs labklājības ministrs. Viņam ir dinamika. Viņš grib atrisināt problēmu. Uz priekšu! Atrisināsim!

Šādā veidā tās lietas nedarās! Nu nedarās. Mums ir jāatrisina jebkura šīs valsts iedzīvotāja problēma. Protams, visvieglākais ir uzkāpt šeit tribīnē un mēģināt biedēt vienus ar otriem. Patiesībā vislabākais ir sabiedrība, kas ir stratificējusies ekonomiskās attīstības rezultātā. Vienu iedzīvotāju vai sociālo grupu sarīdīt pret otru. Un pateikt: "Redziet, tas pirmais, kuram ir jāatmaksā tā pensija 1584 latu apmērā, tūliņ apēdīs tos 7000. Izdaliet tos 8 miljonus gadā. 8 miljonus latu, kas ir vajadzīgi šīs problēmas risināšanai, uz pensionāru skaitu, un pasakiet, par cik jūs viņiem indeksēsiet. Ne jau kā pirms vēlēšanām par 7 latiem. Santīms katram iznāks. Un citi cietīs netaisnību.

Te mans kolēģis Kārlis Čerāns runāja. Jā, šajā likumā ir daudz netaisnības. Jā, šeit valsts ekonomika attīstīsies. Šīs valsts ekonomikas mērķis nav bagātnieku vai dažu grupējumu intereses. Tā ir iedzīvotāju labklājība. Un nākošais, pie kā mums ir jāķeras...

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs!

K.Leiškalns

. Vēl dažas sekundes! ... ir atrisināt to cilvēku problēmas, kas ir ilgi strādājuši. Strādājuši godīgi un saņem mazumu. Un mēs to atrisināsim. Neskriesim projām! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Jānis Mauliņš. Bet ir trīs minūtes līdz pārtraukumam. Tātad es domāju, ka turpināsim debates pēc pārtraukuma. Ir vairāki paziņojumi. Anna Seile paziņos par komisijas sēdi.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības apakškomisijas deputāti! Lūdzu blakus Dzeltenajā zālē uz sēdi tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis. Paziņojums pirms pārtraukuma.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Es arī aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Ir beidzies pārtraukums, un sāksim pēdējo cēlienu šodienas sēdē. Turpinām debates par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Gribu atgādināt, ka apspriežam 7. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Debatēs vēlas runāt Jānis Mauliņš, frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Man tāda sajūta, ka dažs labs te grib sarīdīt vienu pensionāru grupu pret otru. Es domāju tā, ka mums visiem ir skaidrs, ka cilvēki, kas saņem pensiju vai saņem tikai sociālo pabalstu, ir ļoti vāji situēti.

Bet atcerēsimies to, ka vāji situētie ir arī strādājošie, kas saņem 38 latus mēnesī. Un tajā pašā laikā kaut kur no viena gala mums ir jāsāk ievest tā taisnība, un jāsāk varbūt tieši no tiem, kuriem jaunais likums izdarīja pāri un kuri tagad nevar pārrēķināt pēc jaunā likuma. Un es gribēju uzsvērt arī to, ka mums jārēķinās, ka cilvēki, kas pēc jaunā likuma, pēc šī likuma, ko mēs, cerams, pieņemsim, ja viņi turpinās strādāt, un tādu pēc mūsu aptaujas starp skolotājiem un tiesnešiem un citiem ierēdņiem ir apmēram 80%, viņi sociālajām iemaksām maksās 37%. Bet viduvēji, aptuveni, rupji ņemot, pensiju viņu saņems tikai 40% apmērā no savas algas. Nu negribas ticēt, Makarova kungs, ka tie 3% starpība sagraus sociālo budžetu. Nu negribas ticēt. Bez tam to cilvēku jau nemaz nebūs tik daudz. Bet tā netaisnība, ka viņi jau tagad ir iemaksājuši vairāk, jo maksā nodokļus no pirmā lata, un vēl turpināt viņiem kaut ko atvilkt, kaut gan tā atvilkšana nebūšot liela, tā apmēram 5 lati no katra. Bet tie 5 lati arī neglābs to sociālo budžetu. Te ir kaut kāda tāda stiepšana pa galīgiem sīkumiem.

Man te gribas jautāt. Makarova kungs, vai jūs esat aptaujājuši, vai jūsu ierēdņi ir aptaujājuši strādājošos pensionārus, cik viņi turpinās strādāt. Tas ir, manuprāt, Sociālo un darba lietu komisijas un Labklājības ministrijas pamatpienākums. Kāpēc tautas kustība "Latvijai" var apbraukāt un aptaujāt, bet to nevar izdarīt ministrija, kas par to atbild? Un nevajag dezinformēt, nevajag radīt tādu panikas stāvokli. Tad, kad panikai vispār nav materiālā pamata. Vispār nav nekāda pamata. Lūdzu nedezinformēt, Makarova kungs. Es nezinu, kādi ir jūsu mērķi. Es izteicu lielas bažas, ka jums mērķi ir netīri, un tā ir provokācija. Un pastāvu uz to. Nevajag radīt naidu cilvēkos. Ar šādām sīkmanīgām runām, un tajā pašā laikā jūs neatbildējāt uz jautājumu, kā jūs rīkojaties ar tiem 50 pāri palikušajiem miljoniem sociālajā budžetā. Kādi biznesa darījumi tika darīti? Vai tur guva šis budžets no procentiem, vai guva kaut kas cits no procentiem?

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu! Čerāna kungs arī pirmo reizi runās par šo tēmu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es vēlos šajā sakarā ar šo deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu un tālāk sekojošo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu un iepriekšējo, ļoti kaismīgo deputāta Kārļa Leiškalna uzstāšanos pateikt tikai dažus komentārus. Jo var jau šeit nākt un salīdzināt tos divus dažādos cilvēkus, kas ir strādājuši plecu pie pleca un kuriem šī situācija ar pensijām, ko viņi saņem, ja viens var saņemt divreiz lielāku pensiju nekā otrs, ir pavisam absurda. Un taisnība, šī situācija ir absurda. Bet matemātiskajā loģikā ir arī tāda likumsakarība, ka, ja mēs pieņemam kādu aplamu apgalvojumu, tad no šī aplamā apgalvojuma kā sekas mēs varam dabūt ārā jebko. Un šeit pensiju jomā mums ir šis aplamais apgalvojums. Tas ir Pensiju likums, kas tika pieņemts vēl 5.Saeimas laikā, kad Saeimā ļoti plaši bija pārstāvēta tieši "Latvijas ceļa" frakcija, un tā ir šī aplamā bāze, no kuras mēs tālāk šeit šodien kaut ko spriežam vai darām, bet, kamēr mēs neizmainīsim šo pašu Pensiju likuma netaisnību, kamēr mēs neatcelsim, tikmēr šādus piemērus vienā vai otrā veidā vienmēr varēs sameklēt. Un es arī esmu, protams, par to, lai strādājošajiem pensionāriem būtu iespējami vieglāk tikt pie lielākas pensijas, bet es gribu teikt, ka mums pati svarīgākā lieta, kas mums ir jāizdara, ka mums ir jāsakārto šis Pensiju likums kopumā. Diemžēl to, Leiškalna kungs, jūsu priekšlikums neatrisina. (Starpsauciens: "Paldies Dievam! Visu uzreiz nevar.")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Kuprijanovas kundze vēlas ko teikt? Lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es domāju, visus argumentus un skaidrojumus es esmu jau šeit sniegusi, un es jūs aicinu noraidīt Leiškalna kunga priekšlikumu un nākamo atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Leiškalna priekšlikumu, kurš jums ir dokumentā ar nr.7. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 14, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Mums vēl ir 5. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tā kā, es domāju, deputāti savu attieksmi ir pauduši, ir priekšlikums par to nobalsot. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 20, atturas — 15. Balsis dalās.

Lūdzu zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 29, atturas — 14. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek otrā lasījuma redakcija.

L.Kuprijanova.

Ar to, cienījamie kolēģi, visi priekšlikumi šinī likumprojektā ir izskatīti. Es gribētu tikai vērsties pie radioklausītājiem, īpaši nestrādājošajiem pensionāriem, ka sekas par šo likuma pieņemšanu Sociālo un darba lietu komisija noteikti noņem no sevis, par ko arī būs informācija visos masu saziņas līdzekļus. Un, ja novembra mēnesī likums tiks atvērts un likvidēti arī tie labie balsojumi, kas ir notikuši 6.Saeimas laikā, cienītie pensionāri, jūs ar to rēķinieties. Lūdzu balsot par likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 11, atturas — 11. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākošo dienas kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis steidzamu pieprasījumu no 10 deputātiem — Ādamsons, Grinovskis, Bāns, Stikuts, Čerāns, Kazāks, Zelgalvis, Kreituse, Rubins, Ozoliņš, Valdmanis, Rāzna iekšlietu ministram Krastiņam, finansu ministram Zīlem, deputāti pieprasa steidzīgi atbildes, kāpēc nav veikta dienesta izmeklēšana un vainīgās amatpersonas nav sauktas pie atbildības par "Balticovo" graudiem. Godātie deputāti! Pieprasījumam ir jānosauc, par ko ir pieprasījums un kas ir iesnieguši. Tā kā nav virsraksta, tad es nevaru šobrīd nolasīt visu priekšlikumu. To neprasa Kārtības rullis, bet vārdu motivācijai lūdz Jānis Ādamsons. Es ceru, ka viņš motivācijā paskaidros, par ko ir runa. Piecas minūtes jums, Ādamsona kungs.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir ļoti zīmīgi, ka šo pieprasījumu mēs izskatām tagad tāpēc, ka pirms tam gan Tabūna kungs, gan Makarova kungs runāja par to, ka budžetā visu laiku pietrūkst naudas līdzekļu. Tieši šajā te pieprasījumā ir runa par to, no kurienes tad tos naudas līdzekļus varētu arī ņemt. Zīmīgi ir tas, ka trīs plenārsēdes pēc kārtas mēs diskutējam par katastrofālo situāciju mūsu laukos. Un beidzot pieņēmām lēmumu, ka zemniekiem ir jāpalīdz. Šķēles kungs, braukājot apkārt pa valsti, tiekoties ar zemniekiem, sola 24 latus par katru hektāru rudzu. Pirms tam viņš mums arī mācīja, ka ir jāmaksā nodokļi un tamlīdzīgi.

Bet tagad paskatāmies, kas tad notiek reāli. Realitāte diemžēl ir pavisam cita. "Avelat" impērijas sastāvā ietilpstošais "Balticovo" 30.jūlijā saņem 23 vagonus ar miežiem no Igaunijas. Tas notiek laikā, kad mūsu zemniekiem arī nav kam nodot graudus. Neviens neuzpērk. Bet tā vēl būtu pusbēda. Tika arī veikta pārbaude, un to veica ekonomiskā policija. Galarezultātā noskaidrojās, ka faktiski 11 tūkstoši tonnas graudu ir ievesti mūsu valstī kontrabandas ceļā. Pie tam apmuitošanas procedūra ir veikta, pārkāpjot pastāvošo likumu, Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Undzāna kungs pieņem lēmumu veikt apmuitošanas procedūru, nepieprasot oriģinālus dokumentus, bet paļaujoties tikai uz Eiro sertifikāta kopiju, kas ir likuma pārkāpums. Pēc tam, kad sāk noskaidroties šī lieta, izrādās, ka faktiski šie graudi nav Igaunijas izcelsmes miežu graudi, bet tie ir ievesti kontrabandas ceļā, un ir saņemta informācija par to, ka Igaunijas puse ir apstiprinājusi, ka šie graudi nav ražoti Igaunijā. Un tad ir jautājums — kāpēc nu jau divus mēnešus finansu policija, Valsts ieņēmumu dienests, kuras pārziņā atrodas šie materiāli, nav ierosinājis krimināllietu, nav veikta dienesta pārbaude, lai attiecīgās amatpersonas sauktu pie kriminālatbildības. Un arī atbrīvotu no dienesta Valsts ieņēmumu dienestā. Es ceru, ka jau nākošnedēļ mums izdosies saņemt šo atbildi gan no Zīles kunga, kura pārraudzībā atrodas Valsts ieņēmumu dienests, gan no Sončika kunga, gan arī no Krastiņa kunga. Es ceru, ka arī Ģenerālprokuratūra beidzot sāks skatīties mazliet savādāk uz "Avelat" impēriju un nenodarbosies ar konjunktūru.

Sēdes vadītājs.

Sakarā ar to, ka šis pieprasījums nebija iesniegts dienu iepriekš, kā to prasa Kārtības rullis, lai mēs varētu runāt par steidzamu pieprasījumu, tātad mēs to nevaram šādā veidā izskatīt. Tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Un vēl viena izmaiņa dienas kārtībā, kuru ierosina 6 deputāti, pirms mēs tālāk izskatām mūsu apstiprināto dienas kārtību. 6 deputāti lūdz jautājumu — lēmuma projekts "Izteikt neuzticību aizsardzības ministram Tālavam Jundzim" izskatīt pēc 17.punkta jaunā darba kārtībā, tas ir, pēc grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Pieteicies Andris Rubins — runāt par.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Bija Talsu traģēdija. Aizgāja bojā bērni, un iekšlietu ministrs atkāpās no sava ieņemamā amata.

Tagad, 1998.gada rudenī, Alūksnē zvēriski slepkavu bataljons noslepkavo vienu cilvēku — 3 bērnu tēvu. Tālavs Jundzis pat nedomā atkāpties. Par maz līķu. Vēl vairāk. Viņš uzstājas televīzijā un saka, ka viņš un viņa padoties, Latvijas armija kopumā atbild par zaldātiem tikai tad, ja viņi atrodas kazarmās vai armijas daļās. Tātad arī Jundzis armijā ir tikai astoņas stundas dienā, un varbūt pašreiz Jundzim ir brīvais solis. Armijas virspavēlnieks Guntis Ulmanis noveļ atbildību uz Saeimu. Jā, es pieņemu, es esmu līdzvainīgs, ka mums ir tāds armijas virspavēlnieks Guntis Ulmanis, ka mums ir tāds ministrs kristīgais demokrāts Jundzis un ka mums ir tāda armija, kur atkārtoti slepkavo mierīgos iedzīvotājus. Šī sistēma ir vērsta pret cilvēku. Septiņi gadi, kas vairojuši bailes, neticību, izmisumu tautā, septiņi gadi haoss, mērķtiecīgs haoss, lai dūmu aizsegā izlaupītu Latviju, pazemotu cilvēkus. Septiņi gadi, kuros ir izauguši tādi nenormāli bandīti, slepkavas, prokurors un apsardzes dienesta priekšnieku dēļiņi, kuri zina, ka Ulmaņa papus, kurš ir pret nāvessodu, viņu varbūt tikai tēvišķīgi parās. Visas lietas ir nokārtotas, norunātas, sarunātas tā saucamajos visaugstākajos līmeņos, kur ir veltīgi runāt par alkoholiķu, slepkavnieku bataljonu.

Jā, es esmu maz varējis izdarīt Saeimā savas tautas labā, bet, tā kā es ticu augstākai varai, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viss tas, ko jūs savā augstprātībā, Jundzi, esat darījis savai tautai un citi, ir sakrājies, un jebkurš vadzis, kas ir pilns, reiz lūzīs.

Tā kā no tā neesat pasargāts ne jūs, Gunti Ulmani, ne jūs, Tālav Jundzi, ne jūsu varas partijas, ne jūs, Prezidij, kas vakar, pārkāpjot Saeimas Kārtības rulli, atcēla ārkārtas sēdi par traģisko demogrāfisko situāciju Latvijā, kur bija paredzēts uzdot Ministru kabinetam līdz 1998.gada 1.oktobrim iesniegt Saeimai Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanas rīcību projektu, kurā būtu paredzēts novērst situāciju, ka tūkstošiem bērnu Latvijā neapmeklē skolu, tur arī mēs varētu runāt par armijas lietām, iesniegt ziņas Saeimai par to bērnu skaitu, kas cieš no uztura trūkuma, kuri nevar saņemt savlaicīgi medicīnisko aprūpi. Ielu bērnu skaitu, kuri cieš no bada, vardarbības vai kuru attīstība ir apdraudēta viņu ģimenēs, un tā ir tieši saistīta ar armijas lietām. Precīzu bērnu skaitu, kas Latvijā neapmeklē skolu, rajonos un pilsētās. Un tie ir mūsu nākošie karavīri. Atcelt pacientu nodevu bērniem, invalīdiem, pensionāriem un maznodrošinātiem.

Protams, varas partijas tas neskar un nevar interesēt, un tāpēc, Jundzi, jūs varat būt mierīgs, visi, kas ir pret tautu, ir cieņā mūsu Saeimā, bet pārējie, tie, kas nepiekrīt tam, tie tiek nicināti un nomelnoti, bet mēs esam lielu pārmaiņu priekšā, to es jums apsolu, un viss mainīsies. Arī mūsu ielā spīdēs saule, un es domāju, ka Jundža demisiju vajag tagad izskatīt tūlīt, un es domāju, ka viņam vajag demisionēt. Armijā nedrīkst, armijnieki nedrīkst slepkavot privātos, mierīgos iedzīvotājus. Kas tad tā par armiju? Armijai... Mums jābūt drošiem, ka armija mūs sargā, jo ko tad jūs darīsiet, kad kaut kas notiks? Jūs gribat iet ceļā uz NATO, es brīnos, visi tur armijā tikai dzerat. Paskatieties paši uz sevi vismaz, tad ieviešiet riktīgas sporta nodarbības sev un arī tiem armijā. Un arī avīzē bija rakstīts, ka ir kaut kāds jūsu pakļautībā, strādā kaut kāds Kandzis, es neesmu redzējis no jums nekādu citu paskaidrojumu, jau ir nez cik pārkāpumus Gunārs Kandzis izdarījis. Izglītība it kā esot viņam nelikumīgi iegūta, ka viņš esot visu laiku bijis ziņotājs un ka viņš savācis visus slepenos dokumentus, es nezinu, kāpēc jūs nedodiet nekādu atsaukumu presē, vai jūs domājat tagad demisionēt, un viss mierīgi. Mēs gaidām no jums atbildi, varbūt jūs šodien varat par to runāt. Te ir atsūtīta mums vesela lapa arī par to informācija, bet mēs avīzē lasījām. Mēs pēc tam, pēc šīs slepkavības lasījām, ka vēl ir viens nošauts. Nu cik tad var mierīgos iedzīvotājus šaut armijā? Kas jums, tur galīgi nekādas kārtības nav? Tad sekojiet. Es ceru, ka to jautājumu mēs tagad iekļausim, un tad riktīgi varēs katrs izteikties, kādai kārtībai jābūt armijā, un, ja Jundzis nevar, lai dod kristīgie demokrāti citu kandidātu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš vēlas runāt pret.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Es uzskatu, ka aizsardzības ministra un Alūksnes jautājums ir ļoti nopietni jāizskata parlamentā, bet jau sesto sēdi dienas kārtībā ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām"", un tūlīt būs Saeimas vēlēšanas, un šis likums joprojām nav pieņemts, un arī tas nestāsies spēkā, šie grozījumi un arī citi likumi. Es domāju, ka Alūksnes traģiskie notikumi ir jāizskata varbūt nākošajā sēdē, tad būtu īstais laiks. Es aicinātu balsot pret šodien.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par sešu deputātu priekšlikumu kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatīt neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Tālavam Jundzim. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 24, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu agitāciju pirms Saeimas vēlēšanām"" . Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi, ir tikai trīs grozījumi šajā likumprojektā iesniegti, visus tos ir sagatavojusi atbildīgā komisija. 1.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosinā redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu un izteikt to komisijas piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Atbildīgā komisija ierosina likumprojektu papildināt ar 2.pantu atbildīgās komisijas piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

3.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Paldies! Es aicinātu balsot trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu, kurā viņi lūdz darba kārtībā izdarīt sekojošu grozījumu un 40.punktu — lēmuma projekts "Par M.Senkānes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi" — izskatīt tūdaļ pēc 18.punkta. Tas ir pēc šī jautājumu, kuru mēs izskatījām. Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Ir iebildumi deputātiem? Nav. Tas tiek pieņemts.

 

Nākamais jautājums ir 40.jūsu darba kārtībā — lēmuma projekts "Par M.Senkānes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīnblats, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4594. Juridiskā komisija ir izskatījusi un iesaka Saeimai balsot par projektu — iecelt Mariku Senkāni par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Marikas Senkānes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvā tiesneša amata. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums ir slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 3. Marika Senkāne apstiprināta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona administratīvā tiesneša amata.

 

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Administratīvi teritoriālās reformas likums" . Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Jānis Kalviņš, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr.4607 — Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts. Pirms sākam izskatīt likumprojektu, gribu jūs informēt par to, ka apspriešana bija ilga, priekšlikumu bija daudz, process bija ļoti demokrātisks, jo tika uzklausīti visu pašvaldību viedokļi un, protams, arī jūsējie šodien. Citiem vārdiem sakot, katram bija iespēja piedalīties komisijas sēdē un piedalīties diskusijās. 1.priekšlikums ir deputāta Veldres kunga priekšlikums par likumprojekta nosaukuma maiņu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pirmais vēlas runāt Guntis Eniņš, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Joprojām augsti godātie deputāti! Tātad ir runa par paša likuma nosaukuma maiņu, bet es kategoriski iebilstu, un to mēs nevaram atļauties, kad mēs pielietojam novada vārdu šiem jaunajiem veidojumiem, kas būs. Es ierosinu aizstāt novada nosaukumu ar vietava. Tas nav tas atkal?

Sēdes vadītājs.

Godātais Eniņa kungs, lūdzu, sekojiet tādā gadījumā likuma izskatīšanai. Vēlas vēl runāt par šo priekšlikumu Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Ministru kabinets 1993.gada 28.septembrī pieņēma pašvaldību reformas koncepciju, un es tikai nolasīšu, laika trūkums, pāris punktus, lai redzētu, ka pašreizējais Administratīvi teritoriālais likums pilnīgi atbilst nosaukumam. 1.punkts — lai garantētu demokrātijas pamatprincipu stabilu darbību, pašvaldībās jāveic pārkārtojumi, kuru galvenās sastāvdaļas ir noteiktas šajā koncepcijā un pamatojas uz 1995.gada 5.oktobrī pieņemtajā Eiropas hartā par vietējo pašvaldību izteiktajiem principiem, un tajā pašā laikā nākas konstatēt, ka Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību kongress šī gada 26.—28.maijā rekomendācijās par vietējo reģionālo demokrātiju Latvijā norāda — izsaka nožēlu, ka 1997.gada reģionālo vēlēšanu rezultātā, atcelšanas rezultātā, reģionālo likumdošanu un izpildvaru šobrīd veido pārstāvji, kurus nozīmējušas municipalitātes. Un iesaka Latvijas parlamentam nodrošināt Eiropas pašvaldību hartā paredzētos pasākumus. Un es domāju, ka šajā sakarībā jāsaka tas, ka pašlaik, ja mēs Latviju atkal sāksim sadalīt jaunos pagastos, mēs zinām, ka pašreizējie Latvijas pagasti ir radušies Kurzemē 1817. gadā, Vidzemē — 1818. gadā, bet Vitebskas guberņā jeb Latgalē — 1861. gadā. Un Latvijas laikā praktiski pagastu un arī apriņķu robežas nav mainījušās, mainījās nosaukumi.

Kas pašlaik ir noticis? Padomju laikā ir tūkstošiem likumdošanas aktu, ka rajoni ir dalīti pa labi un pa kreisi, tas pats par pagastiem. Es tikai minēšu dažus faktus. Piemēram, tagadējais Alūksnes rajons ir graizīts 11 reizes. Alsviķu pagasts Alūksnes rajonā — 12 , Annas — 10, Jaulaicenes — 9 un tā tālāk. Un pašreizējā momentā, ja turpināsim tādā veidā, domājot, ka saliks kopā tā, kā pašlaik prasa, lai būtu lauku pašvaldībā 4000 iedzīvotāju, un, piemēram, Alūksnes rajonā likuma priekšā izveidot 5 reģionus — Alūksnes, Apes, Liepnas, Gaujienas un Annas, tad jāsaka tas, kur pagasti apvienojās, tas arī Alūksnes rajonā bija, ka pievienoja pagastu Alsviķu pagastam, skolas nebija.

Reizēm var būt pat tāds gadījums, ka pagasti pat sadalās. Mums bija bez kādām reformām Gaujienas pagasts, labs Virešu kolhozs, tur radās Virešu pagasts un no bērnudārza ir izaugusi pamatskola. Tas pats ir arī Annas pagastā. Labs kolhozs bija Pededze, bērnudārzs, tagad ir pamatskola. Un es domāju, ka tomēr vajadzēja pieturēties pie tiem gaišajiem principiem, es gribu pateikt, ka 1993. gadā, kad Gaiļa kungs sāka, bija mazlietiņ savādāk domāts, normāli, lai tiešām attīstītos demokrātija, bet pēdējos divos gados jūs ziniet, kas arī strādāja kā pašvaldību ministri, un arī cilvēki, kuri nebija saistīti ar pašvaldībām, ir salaists dēlī. Dānijā, piemēram, lai regulētu pagastu robežas, strādāja 12 gadus un tad ķērās pie reformām. Mums bija sastādīti plāni dažu gadu laikā varmācīgi.

Tādēļ es ierosinu, vispārīgi es gribētu teikt, ja mēs gribētu, lai Latviju nesaskalda, lai Latvijas lauku neizmirst, mums noteikti vajadzētu šo likumu vispārīgi nepieņemt, bet man nav pieņemams nosaukums.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Veldres kungs.

U.Veldre.

Labi, es pēc tam vēl otrreiz divas minūtes runāšu.

Sēdes vadītājs.

Bet, kamēr Veldres kungs gatavojas runāt vēl divas minūtes, dosim vārdu Jānim Mauliņam, frakcijas "Latvijai" deputātam, kuram ir tiesības runāt piecas minūtes.

J.Mauliņš

(TKL). Godātie deputāti! Kārtējo reizi mēs nodarbojamies ar salmu darbu. Ja mums ienāks prātā taisīt reformu izglītībā, tad mēs pieņemsim izglītības reformas likumu, ja? Ja mums gribēsies reformēt lauksaimniecību, tad mēs pieņemsim lauksaimniecības reformas likumu? Ja mums ienāks prātā, ka vajag intensīvāk būvēt vai nojaukt skolas, tad mēs pieņemsim skolu nojaukšanas vai būvēšanas likumu? Nu absurds! Tas ir kārtējais Ministru kabineta darbs, kaut ko reformēt, jo tas ir viņa darbs, jo reforma, tas ir vienkārši ikdienas lietu kārtošana. Nu kāda var būt administratīvi teritoriālā reforma? Un ja vēl te nosaka, ka līdz 2004. gadam būs reformas, pēc tam vairs neko nedrīkstēs reformēt, vai tā jāsaprot? Nu absurds likums tas ir vispār. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre — runās otru reizi, DP, KDS, LZP frakcijas deputāts.

U.Veldre

((DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Eiropas pašvaldību hartas materiāli parāda, ka ne visur ir jābūt lieliem pagastiem. Dānija sāka reformu, es jau jums stāstīju, ka Dānija negribēja, lai Latvijā attīstītos lauksaimniecība, un tādēļ praktiski izputināja lauksaimniecību, un pašlaik ir tāds stāvoklis, ka Dānijā, kā mēs zinām, ir labi ceļi un tā tālāk, vairāk nekā 18 tūkstoši iedzīvotāju ir pagastā, bet apskatīsimies, kā ir citas valstīs. Francijā — 1,5 vidējais pagasts. Grieķijā — 1,7, Čehoslovākijā — 1,8 un paliek vēl mazāk, Šveicē — 2,1, un es gribētu pateikt, ka būtiski nekas nebūtu, ja divi pagasti grib apvienoties. Bet šeit ir tā, ka tie, kas apvienojas, tie dod naudu, lai, teiksim, apvienotos, un es varu nosaukt arī no citiem rajoniem... Līdz ar to, ka apvienojās, pazūd skola, tautas nams, nav cilvēku. Pašlaik arī Garvas pagastā ir ļoti laba skola, 2 kori bija, 2 dramatiskie kolektīvi, kā nolikvidēja pagastu, pagasts ir izmiris, un galvenais, ja grib apvienoties, jābūt ekonomiskajiem rādītājiem. Tas ir evolucionārs process. Nevis pašvaldību lietu ministri iedomājās... pilnīgi salaiž to lietu dēlī. Es domāju, ka vajadzētu būt tā, ka Eiropā pašvaldību reforma, kaut gan tālāk jūs redzēsiet vien... Ja mēs pieņemsim, tad mēs balsosim, ka mēs gribam iznīcināt savu tautu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Mēs bieži skatāmies uz to, kas notiek Latvijā caur demogrāfiskajiem jautājumiem, caur finansiālajiem jautājumiem un citiem apspiedumiem. Bet mūsu pagasti un ciemati ir, kur latviešu tauta aug, kur mūsu kultūra tiek veidota un kur mūsu jaunatne dzīvos skaistās ainās un mācās mūsu kultūru. Un mēs it kā negribam jeb nezinām varbūt, jo es to nezināju, kas notiek ar mūsu kultūru. Vai jūs, kolēģi Saeimā, zināt, ka 1990. gadā Dziesmu svētkos piedalījās 21 000 koristu. Bet nākošajos Dziesmu svētkos bija tikai 14 000 koristu. Un šogad bija tikai 7 000 koristu. Mūsu dziedojošā tauta, mūsu dziesmas, mūsu kultūra tiek apkauta. To, ko Staļina boļševiki negribēja vai ko pasaule neatļāva viņiem darīt ar mūsu tautu, to mūsu komunisti zem citiem vārdiem dara ar lielu ātrumu. Mūsu tautas varoņi ir kļuvuši par fašistiem, mūsu tautas okupanti ir kļuvuši par tiem, kurus mums jāgodina, un mūsu tautas perēkļus ir jāiznīcina. To jādara finansiāli, ir jāiznīcina viņu kultūrnamus, jāiznīcina viņu deju kolektīvus, jāiznīcina viņu baznīcas, jāiznīcina viņu korus... Un skat, ka mūsu brīvās Latvijas laikā, atjaunotās brīvās Latvijas laikā, mūsu koristi ir divas trešdaļas iznīcināti. Šis iztrūkums koros nav dzimtas trūkuma dēļ. Jo mēs zinām, ka mazāk piedzimst, bet bērns zem 6 gadiem reti dzied kādā publiskā korī.

Par ko mēs šeit runājam, ir, ka tautas griba, tautas iespēja piedalīties tautas spēka stiprināšanā, tautas gara atminēšanā, tautas kopības izjušanā, dziesmā tiek iznīcināta. Es gribētu jums likt priekšā, ka nav tādi finansiāli aprēķini, kas atļautu mūsu tautas kultūru tik ātri iznīcināt. Vienalga, cik lieli tie cipari varētu būt, ko mēs tur ietaupītu, tas ietaupījums nebūtu attaisnojums. Mēs šeit ar Finansu komisiju un ar Finansu ministriju spēlējam spēles, tautai ļoti naidīgas spēles. Mēs sakām — priekš kā mums ir nauda un priekš kā mums nav. Mums ir nauda tik daudz, ka mēs varam sūtīt kuģus uz ārzemēm un nekā par viņiem nesaņemt. Mums ir nauda, lai mums būtu armija, kas varētu braukt uz Irāku un cīnīties ar musulmaņiem. Bet mums nav naudas, lai uzturētu tās lietas, ko mūsu vecāki un mēs paši būvējam jeb jūs paši būvējat, to lauku skolu, to lauku kultūras centru. Tam visam ir jāiet aizsaulē. Kāpēc? Tāpēc, ka kādi ļauni nomenklatūras naudas pārvaldītāji to ir lēmuši. To pasaule neatļautu, bet mēs šeit Saeimā ne tikai to atļaujam, bet to veicinām. Es saku — kauns mums! Sāksim domāt par mūsu kultūru un mūsu tautu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, pirms es dodu vārdu nākamajam deputātam, es gribu atgādināt divas lietas. Pirmā lieta ir, ka mēs izskatām likumprojektu nevis konceptuāli, bet gan jau otrajā lasījumā, un pašlaik iet runa par likumprojekta virsrakstu. Vārds Jānim Mauliņam, frakcija "Latvijai". Mauliņa kungs runās otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima, es gribu atgādināt, ka tiešām pareizs ir Ulda Veldres priekšlikums — 1., 2. punktu izslēgt. Un tomēr mēs netiksim vaļā no muļķības, ka Administratīvi teritoriālās reformas likums ir tikai veids, kā izdabūt ārā līdzekļus no budžeta, ja nekļūdos, tad bija paredzēts šajā gadā 4 miljoni. Veidoti tiek fondi, kur kaut ko strādā, bet īstenībā neko nestrādā. Un es vēlreiz lieku priekšā — veidosim tiesu sistēmas reformas likumu, pensiju sistēmas reformas likumu, nodibināsim fondus, sarakstīsim muļķības, lai tauta par mums smejas, bet paši mēs dabūsim naudiņu caur tiem fondiem no Finansu ministrijas, sevišķi ja ir draudzīgas attiecības starp ministriem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vēl par šo jautājuma vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Čerāna kungs runās pirmo reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Mans uzskats ir tāds, ka šo likumu mums šeit šodien nevajadzētu skatīt, un to nevajadzētu skatīt tāpēc, ka tam nav apakšā skaidras koncepcijas, un tam arī tagad, skatoties to, kas ir sagatavots šeit uz otro lasījumu, ir iekšā palicis gan tas, ka šī administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta piespiedu kārtā, un ir palikušas arī vesela virkne pilnīgi konkrētu juridisku bezjēdzību, jo kādā veidā var lemt par novada pašvaldību veidošanu, par novadu teritoriju veidošanu, balstoties uz pašvaldību jeb pagastu sadarbības līgumu pamata. To nevar darīt. Tur ir pilnīgi skaidri redzams, ka šeit arī deputātiem, kas komisijā ir strādājuši, un arī komisijai kopumā nav skaidra šī koncepcija. Un, kamēr šeit nebūs skaidrības un kamēr šeit nebūs izdarīts šis radošais darbs, te nebūs radīts šis modelis, kādā veidā mēs šeit gribam šo mūsu, šo lauku strukturētību redzēt turpmāk, tad tikmēr, teiksim, visas šīs diskusijas, kuras šeit var būt, tās ir tikai tādas diskusijas par vienu kārtējo bubuli, no kuriem, teiksim, pašvaldību cilvēkiem jau ir iedzītas milzīgas bailes, un daudzi pašvaldību cilvēki jau pieņem šo administratīvi teritoriālo reformu kā nenovēršamu ļaunumu, un tad visa tā problēma ir tā, ka šeit tiek veidots kaut kas bez skaidras koncepcijas un bez skaidra pamatojuma, jo neviens nav varējis atbildēt uz jautājumu, kas notiks ar cilvēkiem, teiksim, kādā veidā cilvēki varēs saņemt tālāk šos pašvaldību pakalpojumus. Tas ir viens ļoti liels absurds, par ko es arī runāšu tālāk, par tālākajiem priekšlikumiem tajā gadījumā, ja mēs līdz šo priekšlikumu skatīšanai nonāksim. Es gan domāju, ka šo jautājumu vajadzētu pārtraukt. Vajadzētu atgriezt to atpakaļ uz ministriju, lai šeit rastos viena konkrēta koncepcija, kura ir saskaņota arī ar pašvaldību pārstavjiem un kur tiešām loģiski saiet kopā, teiksim, dažādas vēlmes, kas attiecībā uz šo reformu tiek attiecinātas.

Jā, es piekrītu tam, ka kaut ko laukos vajag mainīt. Bet tad šeit šai maiņai ir jābūt pamatotai un ir jābūt objektīvi izvērtētai, un jābūt ir skaidriem arī šiem realizācijas mehānismiem. Nevis šeit komisijā pasēdēs kaut kādi deputāti, pabalsos kaut ko, un neviens neuzņemsies tālāk šo intelektuālo atbildību par to, ka te kaut kādas blēņas tiek sabalsotas. Tādā veidā mēs nevaram risināt šos būtībā konstitucionāla rakstura jautājumus.

Kas attiecas uz šo Administratīvi teritoriālā likuma nosaukumu, es gribu šajā brīdī aicināt atbalstīt šo pirmo priekšlikumu un izteikt likumprojekta nosaukumu "Pašvaldību reformu likums", jo mums, es domāju, ka būtu ļoti derīgi šajā brīdī izsvītrot vispār no darba kārtības, izsvītrot no mūsu valstī notiekošajām diskusijām vārdus "administratīvi teritoriālā reforma", jo šo reformu, kas mūsu valstī ir, to jau ir pārāk daudz, un mēs ļoti labi zinām, ka šīs reformas, kas ir bijušas, tās ir bijušas ļoti lielā mērā bezjēdzīgas, un šiem vārdiem "administratīvi teritoriālā reforma" jau ir milzīga negatīva slodze.

Es saprotu to, ka šī simboliskā nomaiņa neko daudz neatrisinās, bet kādreiz arī vārdam var būt ļoti liels spēks, un tāpēc es šobrīd aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Es vienīgi Čerāna kungam varu piebilst, ka jūs ļoti labi zināt, kāda ir Kārtības ruļļa noteikumi, lai prasītu vienas lietas pāreju pie citas lietas. Cik deputātu parakstiem ir jābūt. Komisijas vārdā — Jānis Kalviņš!

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Paldies! Cienījamie kolēģi! Paldies par debatēm! Es gan nevienu priekšlikumu nesaklausīju. Un no šīs tribīnes jūs tikāt dezinformēti. Pirmkārt, šā likuma filozofija un mērķis nav skaldīt, bet tieši otrādi — palīdzēt kooperēties, apvienoties un tā tālāk. Kas attiecas uz novadu, Čerāna kungs, tad jūs izlasīsiet un redzēsiet, ka šinī gadījumā nav sadarbības līguma pamata, bet tieši uz atvienošanu nost, kas ir, piemēram, Kandavas variants, vēl citi varianti. Es vienkārši netērēšu laiku, lai nosauktu, tādu Latvijā ir ļoti daudz. Piemetināšu tikai to, ka šis process, reformu process, ir Latvijā jau neatgriezenisks. Tikko šajā nedēļā valdības sēdē tika apvienojušies divi pagasti Ludzas rajonā, un viņi sen jau to gribēja darīt. Tagad viņi to ir izdarījuši. Viņu nākamais solis būs iziet no šā rajona teritorijas citā teritorijā. Tas nozīmē to, ka mums šīs lietas ir jāpalīdz sakārtot.

Tālāk. Kas attiecas uz to, ka šis ir vienīgais likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi Latvijas reģionālās attīstības politisko koncepciju. Jūs visi ar to esiet iepazinušies. Un šeit pie tiesiskā nodrošinājuma ir veseli 8 punkti. Pamatā visi šie punkti ir realizēti. Nosaukšu dažus: "Teritorijas attīstības plānošanas likums", tas ir trešajā lasījumā. "Reģionālās attīstības padome", par ko mēs paši nobalsojām, tā jau darbojas. "Reģionālās attīstības fonds", tas arī darbojas. "Par īpaši atbalstāmiem reģioniem" mēs pieņēmām jau pagājušājā gadā, tas arī darbojas.

Visvairāk no šā tiesiskā pamatojuma 8 punktiem atpaliek tieši "Administratīvi teritoriālās reformas likums", kurš tagad ir tikai otrajā lasījumā. Nevar skatīt ar viena likuma acīm par reformu principu kopumā. Tātad es lūdzu jūs skatīt visu kopumā reģionālo attīstību kā tādu, bet tagad tas mehānisma jau darbojas. Es aicinu balsot un atbalstīt komisijas viedokli. Tas ir, balsot pret Veldres kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Izteiksim savu attieksmi, balsojot par likumprojekta nosaukumu. Tātad deputāts Veldre ierosina izteikt likumprojekta nosaukumu "Pašvaldību reformu likums". Lūdzu, izsakiet pret šo priekšlikumu savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 21, atturas — 23. Šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies kolēģiem par sapratni. Priekšlikums nr. 2 ir Eniņa kunga priekšlikums — vārda "novada" vietā lietot vārdu "vietā". Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Guntis Eniņš DP, KDS, LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es lūkošu izturēties iecietīgi pret likumu kopumā, bet lūdzu jūsu uzmanību šeit pret vārdiem, lai tomēr nebūtu pilnīgs sajukums un apjukums pēc tam, jo likums ierosina tos apvienotos pagastus, dažādus pagastus starp pilsētām un kādi nu tie veidojumi kuro reizi būs, tur divi pagasti veidos vienu it kā jaunu novadu. Pieci pagasti un divas pilsētas. Pilnīgi jauni veidojumi, un tie sauksies tagad "novads".

Es zinu, ka mans priekšlikums ir slikts, bet es gribu piesaistīt ar to jūsu uzmanību. Vārds "vietava" varbūt nav tas labākais, bet vēl, par laimi, ir otrais lasījums. Varbūt vēl būtu jāpadomā par citiem nosaukumiem. Bet vārdu "novads" nedrīkst šeit lietot, jo latviski vārds "novads" ir saprotams vēsturiski daudz citādāk. Mums ir četri etnogrāfiskie novadi: Kurzeme, Zemgale, Latgale un Vidzeme. Nevaram taisīt tādu putru.

Tālāk. Par novadiņu. Mēs dzirdam tautasdziesmās runājot. Ar "novadiņa", "novada" vārdu mēs saprotam, arī tādus novadus kā Nīcas novads, Rucavas novads, Piebalgas novads, Smiltenes novads. Par jau tikko nosauktajiem novadiem ir rakstītas atsevišķas grāmatas. Arī tad, ja šis vārds "novads" nes jau dubultu slodzi. Es vienkārši piedāvāju to "vietava" nosaukumu — jaunam veidojumam jaunu vārdu. Es negribu teikt, ka tas ir izdomāts labākais. Nu, ja nepatīk šis, mēs varam lietot... Bija runa par... Tika apspriests: "lielpagasts". Vai atkal otrādi, varam saukt par ... Jums patīk svešvārdi, "reģions" jums patīk. Lietot varam "mazais reģions" vai "jaunais pagasts", vai "jaunpagasts". Bet es aicinu šajā gadījumā izrādīt tomēr cieņu pret to, ka novadam vēsturiski ir jāsaglabājas savā izpratnē. Ko ar to mēs saprotam. Tagad, protams, atbalstot manu priekšlikumu, noraidīt novada vārda tādu saķengāšanu. Ja nepatiks vārds "vietava", varam vēl uz trešo lasījumu izdomāt kādu citu vārdu. Es aicinu būt saprātīgiem!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns vēlas izteikt savas domas par šo priekšlikumu. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka Eniņa kunga priekšlikums un arī viņa šeit paustā doma skaidri parāda vēl vienu argumentu, kāpēc šis likumprojekts šobrīd nebūtu skatāms, un tas parāda to, ka šis likumprojekts ir nesagatavots. Es pilnībā varu piekrist Eniņa kungam tajā daļā, ka šo vārdu "novads" mēs nedrīkstam attiecināt uz kaut kādām jaunveidojamām administratīvajām teritorijām. Un ir diezgan liels absurds tas, ko šeit piedāvā atbildīgā komisija, izteikt šo terminu, ka novads, tā būtu kaut kāda administratīvā teritorija, kura izveidota, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, kurā ir viena vietējā pašvaldība. Nevar šādus veidojumus saukt par novadiem, jo šim vārdam "novads" ir šī cita jēga tieši semantiskajā līmenī. Arī mūsu cilvēku apziņā.

Tajā pašā laikā es nevaru piekrist tam, tai Eniņa kunga priekšlikuma daļai, kas piedāvā šo absolūto jaunvārdiņu "vietava", kas, manuprāt, atkal īsti ne pēc kā neskan, bet tā problēma jau ir tā, kas tas veidojums, kuru šeit ir paredzēts veidot, arī ir stipri bezjēdzīgs un mākslīgs. Mēs redzam arī to, ka, piemēram, Kandavā šie veidojumi var tikai pastāvēt un arī dzīvot salīdzinoši labi, pateicoties lielajām valsts dotācijām. Es domāju, ka jebkurā vietā, ja valsts būtu gatava ieguldīt šīs dotācijas, tad arī attiecīgās teritorijas cilvēki varētu dzīvot daudz labāk. Šeit es domāju, ka runāt par šo veiksmīgo piemēru, kā tas ir ļoti populāri, tas nebūtu pamatoti.

Tātad ir mans secinājums. Es nevaru šeit balsot ne par, ne pret par šo Eniņa kunga priekšlikumu, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tas kārtējo reizi parāda to, ka šis likumprojekts nav gatavs izskatīšanai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, DP, KDS, LZP frakcija.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Čerāna kungs jau pamatoja. Un ko es gribu teikt, ka mākslīgi radītie jaunveidojumi... Mēs komisijā nolēmām, ja apvienojas pagasts ar pilsētu vai pilsēta ar vairākiem pagastiem, tas it kā varētu būt novads, jo mēs zinām no vēstures, ka bija gan Cēsu, gan Valkas, gan Alūksnes un tā tālāk novadi. Bet ja tos rada mākslīgi, es runāšu tieši par Kandavu, tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi. Es minēšu dažus skaitļus, jo ar Kandavas novadu mēs iepazināmies, un, dabiski, šie lielie līdzekļi tiek noņemti no citiem pagastiem un pilsētām.

Es tikai minēšu dažus skaitļus. No Pasaules bankas vai Starptautiskā valūtas fonda Kandavas novads bez procentiem uz 15 gadiem saņēma vienu miljonu DM. Zviedrijas valdības dāvānu — 100 000 latu. Un kas vēl cits nav dots? Un, ja tajā pašā laikā, kad mēs iepazināmies ar budžetu, tad diezgan drūmi parādās, apvienojoties pagastiem ar Kandavu, sociālajai nodrošināšanai līdzekļi samazinājušies trīs reizes. Trīs reizes pabalsti un viss, kas nāk sociālajai nodrošināšanai. Vai tad iedzīvotāji ir kaut ko ieguvuši? Nav ieguvuši. Tālāk. Pabalsti trūcīgajiem iedzīvotājiem samazinājušies divas reizes. Visi līdzekļi aiziet Kandavas labiekārtošanai kā tūrisma objektam, bet cilvēkiem tajā novadā paliek dzīvot arvien grūtāk un grūtāk. Bet visas tās reformas ir domātas, lai pakalpojumi būtu iedzīvotājiem pieejamāki, lai skolas būtu tuvāk un tā tālāk, un tā tālāk. Lai netiktu iznīcināti tautas nami un tā tālāk. Ja skatāmies, teiksim, arī citus jautājumus, tad redzam, ka tieši veselības aprūpei, arī kārtības uzturēšanai, vienalga, vai tas ir policijai, 16 reizes mazāk ir līdzekļu. Mīļie cilvēki! Ja saņem miljonu no Starptautiskā valūtas fonda, un 16 reizes pēc statistikas datiem samazinās tādi izdevumi. Es domāju, ka nevajadzētu tiešām kaut ko mākslīgu radīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Vēlas runāt otro reizi. Vai pirmo par šo jautājumu? Otro.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tikai divas domas. Pirmā replika nedaudz uz Ulda Veldres teikto. Patiesību sakot, papildinot Veldres kunga teikto domu, ka nav jābrīnās par to, ka šādas apvienošanas rezultātā pagastos pasliktinās sociālās palīdzības iespējas. Tas ir ļoti likumsakarīgi, un es negribu šeit domāt tikai par vienu pašu Kandavu, bet jebkurā gadījumā, pagastam apvienojoties ar pilsētu, atkal mēs iegūstam to situāciju, ka šī pagasta cilvēkiem ir jāuztur pilsētas komunālo maksājumu tīkli. Ir skaidrs, ka pilsētām tas ir izdevīgi, bet pagastiem tas nekādā ziņā nav izdevīgi. Un jautājums ir tikai par to, kādā veidā šie pagasti var pretoties šīm te apvienošanās tendencēm, kuras šeit no augšas tiek uzspiestas? Jo ir pilnīgi skaidrs, ka arī pagastā ir daudz lielākas cerības saglabāt mazo lauku skolu tajā gadījumā, ja šim pagastam ir šī skola pagasta centrā, vai arī tad, ja šī skola ir šajā pagastā vienīgā. Tā ir pirmā piezīme.

Otrā piezīmē vēl attiecībā konkrēti uz vārdu, kas šeit būtu piedāvāts, acīmredzot mums tomēr būtu jārunā skaidra valoda, ka mums Latvijā var pastāvēt pilsētas un Latvijā var pastāvēt pagasti. Un ja kāda teritorija, kas šobrīd ir pilsēta, ja viņa grib apvienoties ar kādu pagastu, tad šai pilsētai būtu jādomā par to, ka tomēr no šī te pilsētas nosaukuma atteikties, lai mums ir viens liels pagasts ar šī pagasta centru, kurš būtu nedaudz lielāks.

Tas būtu viens variants, kā šeit varētu meklēt kaut kādu izeju, bet, kā jau es minēju, ka šobrīd līdz galam konsekventas izejas nav, un tāpēc likums nebūtu šobrīd otrā lasījumā skatāms.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Kalviņš. Atgādinu — 2.priekšlikums.

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Paldies cienījamajiem kolēģiem! Protams, visu var nokritizēt, visu nolikt vietā. Arī tādi paņēmieni ir pieņemami. Gribu jūs informēt par to, par cik klausās radioklausītāji... es ļoti atvainojos. Gribu informēt jūs, kolēģi, un arī radioklausītājus par to, ka Kandavas gadījumā nevienam pagastam nauda netika atņemta. Ja kāds pagasts, pilsēta vai to apvienība var sadarboties, tas ir vienreizējs, finansiāls dāvinājums vai kā savādāk, kurš nav jāatmaksā, tad tas ir ļoti labi. Par to jāpriecājas. Ja kāds pagasts vai pilsēta var sarunāt uz izdevīgiem noteikumiem kredītu, cepuri nost viņu priekšā. Jo diemžēl jāatzīst, ka valsts kreditēšanas paņēmieni, neteiksim, bet tieši šī procentuālā barjera pagastiem ir smaga. Viņi meklē citas iespējas, jo bez kredītiem kaut ko attīstīt — infrastruktūru un visu pārējo — nav iespējams. Un, lai tiktu uz to skolu, vajadzīgi labi ceļi. Vajadzīga infrastruktūra, un arī sociālo sfēru iespējams pacelt ar ieguldījumiem, nevis visu laiku gaidīt valsts dotācijas. Tas ir normāls process. Kas attiecas uz 2.priekšlikumu, es aicinu to neatbalstīt, jo tāds bija arī komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Eniņa priekšlikumu, kurš jūsu dokumentā izteikts ar nr.2. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 13, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies! 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Lūdzu, turpinām! Iepriekšējais bija atbildīgās komisijas priekšlikums.

J.Kalviņš.

3.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Vārdu "apgabals" aizstāt ar vārdu "apriņķis". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par šo 3.priekšlikumu, ko izteikusi atbildīgā komisija. Vēlas runāt Uldis Veldre, DP, KDS un LZP frakcijas deputāts.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie deputāti! Te mēs pārliecināmies, ka aizmirsts vecais ir labs jaunais. Latvijas laikā lielāko teritoriju, kas sastāvēja no pagastiem un pilsētām, sauca par apriņķi. Apriņķis, teritorija ap Alūksni, Valmieru, Cēsīm un tā tālāk. Pēc tam sākas, ka par rajonu sauca. Bet ja mēs apskatāmies, kā citās tuvākajās valstīs notikusi šī saucamā pašvaldību reforma — Igaunijā arī bija rajoni, un Igaunijā pašvaldību reforma praktiski beidzās, ka atjaunoja veco nosaukumu "apriņķis", un it kā viens pagasts vai divi pagasti apvienojušies vai sadalījušies. Un es domāju, ka šajā gadījumā noteikti vajadzētu atgriezties pie vecā nosaukuma — apriņķis. Jo vēlāk būs runa par novadu. Ka novadu Ministru kabinets savādāk traktē. Mums vakar bija komisijas sēde. Ministrs Bunkša kungs ziņoja, ka Ministru kabinets nepiekrīt komisijas izteiktajam nosaukumam "novads", ka ir pagasts kopā ar pilsētu. Ministru kabinets uzskata, ka novads ir apgabals. Par apgabalu es runāšu tālāk, bet es domāju, ka visi šie piemēri (es te varētu runāt un runāt) parāda to, ka likumprojekts nav sagatavots. Es nevainoju Bunkša kungu, es vainoju tos divus kungus, kas bija iepriekš, kuri absolūti nepiestrādāja pie Pašvaldību reformas likuma. Un pašlaik ir iznācis tā, ka nav ne cepts, ne vārīts.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz šo 3.priekšlikumu un tālāk uz 7.priekšlikumu, kur šis vārds "apriņķis" tiek piedāvāts vienā gadījumā priekš tā, kas pirmajā lasījumā bija "apgabals", un otrā gadījumā priekš tā, kas pirmajā lasījumā bija "novads". Un tās ir divas dažādas lietas. Tie ir divi dažādi priekšlikumi, divas dažādas uztveres. Katru no tiem acīmredzot uztvers kā dabiskāko, ko viena daļa cilvēku uzskata mūsu sabiedrībā, jo droši vien, ka viena daļa cilvēku mūsu sabiedrībā gribēs uzskatīt, ka apriņķis var sastāvēt no novadiem, bet otra uzskatīs, ka dabiskāk ir tas, ka novads var sastāvēt no apriņķiem. Un, ja mēs paprasīsim valodniekiem, tad es tiešām nezinu, kādi būs šīs aptaujas rezultāti un par kuru no šiem variantiem šim vārdu lietojumam būs vairāk cilvēku, kas to atbalstīs. Un tad nu iznāk tā, ka tagad šeit, Saeimā, mēs sēdēsim un kā likumdevējs ar balsu vairākumu nolemsim, kā tagad būs. Un, ja šeit netiek iedots kompetents valodnieku slēdziens un šeit nav veikti pētījumi par to, kā šie vārdi tiek uztverti sabiedrībā, un ja šeit neviens neko nevar nopietni paskaidrot, tad par ko mēs vispār šeit runājam? Es domāju, ir jāizbeidz šī likuma skatīšana jo ātrāk, jo labāk.

Sēdes vadītājs.

Debates par 3.priekšlikumu beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Attiecībā par "novadu". Viens piemērs tikai no Lubānas. Ap Lubānu apvienoties vēlas vairāki pagasti, bet viņi saka tā... (No zāles dep. K.Čerāns: "Viņi nevēlas apvienoties!")

Sēdes vadītājs.

Kalviņa kungs, nerisiniet dialogu ar zāli, bet runājiet komisijas vārdā.

J.Kalviņš.

Amerika kungs, es nerisinu dialogu ar zāli, ievērojiet! Lūk, viņi vēlas Lubānas novadu, nevis kādu no pagasta nosaukumiem. Šie jautājumi tika izdiskutēti Pašvaldību savienībā, piedaloties pašvaldību vadītājiem, visu rangu pašvaldību vadītājiem. Un šinī gadījumā nevar teikt tā, cienījamie kolēģi, ka šis jautājums netika izdiskutēts. Tieši ar pašvaldību piedalīšanos. Tas ir viens.

Otrs. Attiecībā par Igauniju un Lietuvu. Visi ir sapratuši un atzīst, ka Latvijā šis process notiek visdemokrātiskāk, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā parādās iecelšanas faktors, kas nav Latvijā, paldies Dievam. Es aicinu balsot un atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš ir izteikts ar nr.3, aizstāt visā likumā vārdu "apgabals" ar vārdu "apriņķis". Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

J.Kalviņš.

Tālāk 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tas, protams, arī ir ļoti dīvaini, ka mēs tagad šajā likumā mēģināsim definēt, kas ir administratīvā teritorija, bet lai nu būtu. Diemžēl Kalviņa kungs kā komisijas pārstāvis, viņš izmanto iespējas paust informāciju, kura brīžiem var būt arī dezinformācija un uz kuru nav iespējams sniegt konkrētus pretargumentus. Man nākas šo īso komentāru sniegt šajā brīdī. Un tas ir tieši saistībā ar Lubānas puses pašvaldībām, par kurām kustības "Latvijai" deputāti ir pārliecinājušies, ka Lubānas pilsēta tiešām gribētu to, lai apkārtējie pagasti viņiem pievienotos, bet tāds nav šo pagastu viedoklis. Man ir jautājums — ja šī pagastu apvienošana ar šo pilsētu notiek, vai kāds prasīs šo pagastu pašvaldību viedokli, vai kāds prasīs iedzīvotāju viedokli, un vai kāds to ir darījis?

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, DP, KDS un LZP frakcijas deputāts.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Ja apskatāmies, kā tas ir formulēts, ka administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. Iepriekš jau arī pateica, kā ir ar Lubānu. Tas pats ir, ka saņēma rajoni un pagasti norādījumiem, ka tie pieci novadi jārada Alūksnē, un, dabiski, neviens pagasts, kas ir ap Alūksni, nevēlējās pievienoties Alūksnei, jo pilsētas domei parāds ir vairāk par 1 miljonu latu. Iznāk tā, ka kalpi jādabū vai arī tādi cilvēki, kas ražos, kas atpelnīs parādus. Un es domāju, ka viss tas sācies ir ar to, atcerieties, ka pagājušajā gadā tika likvidētas vēlētas rajona padomes, ka iepriekšējais premjers Šķēle gāja uz autoritatīvu režīmu un tādēļ centās iecelt rajonos un vēlāk arī pagastos un pilsētās savus vietvalžus. Un par to nav jābrīnās, ka pašlaik atkal šur tur tas pavīd, un es ļoti šaubos, ka tādi numuri ies cauri. Jo es jums gribu atgādināt, šeit es griežos pie cienījamiem radioklausītājiem. Jo pašlaik ir tāda informācijas plūsma, ka Šķēles laiki ir bijuši vislabākie. Bet ir samazinājusies lauksaimniecības kopprodukcija. Tajā laikā, kad valdīja Latvijā vadītājs, nejēga, ... es trešo vārdu neminēšu. Un tajā pašās laikā es gribu pateikt par Alūksnes rajonu, cik strauji samazinājās dzimstība. Kāds stāvoklis bija Alūksnes rajonā? Ja Alūksnes rajonā normāli, ņemu pilsētu, dzima virs 200 bērnu, tad Šķēles laikā strauji kritās — 162, 168 un 121. Apmēram tāda pati proporcija pagastos. Un es domāju, ka šajā gadījumā, ja mēs cenšamies mākslīgi uzstiept kaut kādas teritorijas, tā ir evolūcija, lai cilvēki paši lemj, un nākošajā uzstāšanās reizē, kad es nākšu te, parādīšu, ka Talsos ļoti maz cilvēku grib apvienoties. Jo jāapvienojas, lai būtu labāki apstākļi, lai tuvākas skolas, lai būtu tautas nami un tā tālāk.

Tā kā es domāju, ka arī šis — noteikt administratīvo teritoriju, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi, tad es atceros to likumu, kas bija sagatavots, arī visi deputāti droši zina, ka pagājušā gadā Šķēles kungs gribēja valstī ievest diktatūru — valsts pārvaldi. Es varu arī sameklēt tos likumprojektus, ko bija izstrādājuši klerki no pašvaldību pārvaldes. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Sēžot un klausoties, tiešām ir mazliet dīvaini, ka vieni un tie paši deputāti nāk un rupjā veidā vienkārši baida radioklausītājus un, protams, arī visus tos, kas šo konkrēto likumu nav redzējuši.

Vispirms, teiksim, par tām puspatiesībām, par kurām šeit tika minēts. Šis likumprojekts un šis otrais lasījuma ir saskaņota ar Latvijas Pašvaldību savienību, ir saskaņota ar Latvijas pagastu apvienību, kurā turpat vai 500 pašvaldības savā rezolūcijā ir izteikušas konkrētus priekšlikumus, kādā gadījumā viņi Teritoriālās reformas likumu atbalsta. Mēs otrajā lasījumā esam šo likumporojektu ievirzījuši kā likumu, kas sešu gadu laikā regulē šo procesu, un šāda ievirze ir atbalstīta. Kas attiecas uz konkrēto Lubānas problēmu, tad Pašvaldību lietu pārvalde, izmantojot Eiropas Savienības piešķirots līdzekļus, ir veikusi pilota projektu, kura ietvaros ir veikta arī iedzīvotāju aptauja, un šī aptauja rāda, ka konkrēti šajos pagastos, kas atrodas ap Lubānu, ir visas iespējas sadarboties gan izglītības iestāžu nodrošināšanā, gan ceļu apkopšanā un citos jautājumos, kas saistītas ar pašvaldību funkcijām. Jā, ir tikai viena nianse, un tā ir tā nianse, kas šajā likumā parādās otrajā lasījumā no jauna, šajā lasījumā ir paredzēts, ka likums ne par katru cenu uzspiež šīs pašvaldību apvienošanās, bet paredz arī tādu iespēju kā pašvaldību apvienību. Noslēguma seminārā, kas tika organizētas saistībā ar šo Lubānas pilotprojektu, arī šāda iespēja par pašvaldību apvienības izveidošanu Lubānas pusē tika pieņemta. Tā kā es lūgtu būt pietiekoši precīziem, arī interpretējot atsevišķi šos piedāvātos priekšlikumus, un atbalstīt Pašvaldību komisijas sagatavotos priekšlikumus, jo tie vislielākā mērā ir saskaņoti tieši ar konkrētām pašvaldībām.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre vēlas runāt otro reizi.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Kolēģi, cienītie, godājamie! Mūsu Pašvaldību komisijai ir konkrēti skaitļi, vai iedzīvotāji vēlas šo reformu vai ne. Es tikai nosaukšu skaitļus. Talsu rajonā vēlas tikai 11%, Talsu pilsētā — 12%, Stendē — 14%, Valdemārpilī — 13%, Abavas pagastā — 8%, Balgales pagastā — 4%, Dundagas pagastā — 9%, Ģibuļu pagastā — 1%, Īves pagastā — 2%, Kolkas pagastā — 11%, Ķūļciema pagastā — 9%, Laidzes pagastā — 14%, Laucienes pagastā — 10%, Lībagu pagastā — 4%, Lubes pagastā — 17%, Rojas pagastā — 3%, Strazdes pagastā — 21%...

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs, es atgādinu, ka 4.priekšlikumu apspriežam.

U.Veldre.

Es tikai gribu pateikt, Amerika kungs, to, ja būtu 15 minūtes, es varētu pateikt vienā piegājienā, šeit vajadzētu novērtēt ar skaitļiem, un, ja tauta negrib, deputātiem vajadzēja kāpt tribīnē un pateikt — izbeigsim šo tukšo spriedelēšanu, likums nav sagatavots un iesim mājās.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā par 4.priekšlikumu — Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Administratīvā teritorija — tas ir termins, kurš ir saskaņots ar citiem likumiem, jo nevar skatīt vienu likumu vai jaunu likumprojektu, tas neizbēgami atsaucās uz citiem likumprojektiem, līdz ar to ir likums jāpieņem tāds, lai tas nenonāktu pretrunā ar citiem likumiem. Un es lūdzu balsot par komisijas atzinumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš izteikts ar numuru 4, atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Balso 41 deputāts. Tas ir par maz, lai pieņemtu lēmumu. Zālē ir vismaz divreiz vairāk deputātu. Lūdzu, aicinu piedalīties balsojumā! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 1, atturas — 8. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Kalviņš.

5.priekšlikums ir deputāta Veldres priekšlikums — izslēgt terminu "apgabals". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kalviņš.

6.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par 1.panta 2.punkta izteikšanu attiecīgā tekstā, kāds jums ir tabulās. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es ilgi jūsu laiku neaizkavēšu, bet gribu tikai pievērst jūsu uzmanību tam, ka šeit nav zinātniska pamatojuma, lai rakstītu tā, kā šeit šajā priekšlikumā rakstīts, ka apriņķis — tā ir administratīvi teritoriālā vienība, kas sastāv no novadiem, pilsētām un pagastiem. Tātad šeit šajā priekšlikumā atkal ir ielikts šis jēdzienu sakārtojums, ka apriņķis var sastāvēt no vairākiem novadiem. Kāpēc ne otrādi, un kur ir šis zinātniski pamatotais slēdziens? Es domāju, ka bez šāda pamatojuma ir bezjēdzīgi atbalstīt, teiksim, šādus jaunveidojumus un šādas te prāta konstrukcijas, jo tāpat mēs esam likumus mūsu valstī pietiekami daudz sacūkojuši, lai nemēģinātu šeit veidot vēl kaut kādu vienu jaundarinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi, gribu jūs informēt, ka apriņķis, ja jūs uzmanīgi lasīsiet likumu, likums par apriņķi tiks pieņemts atsevišķi un vēlāk, ko noteicis Ministru kabinets. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot par.

Sēdes vadītājs.

Es pēc šīm debatēm tā arī nesapratu, vai Čerāna kungs uzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pēterkopa priekšlikumu, kurš ir ar numuru 6. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Balso 48 deputāti. Tas ir par maz. Godātie deputāti, lūdzu iespēju robežās piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Kalviņš.

Tālāk 7.priekšlikums ir deputāta Veldres priekšlikums — aizstāt terminu "novads" ar terminu "apriņķis" 1.pantā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Mēs esam pieņēmuši atbildīgās komisijas, tad nē, tas ir kaut kas cits. Vēlas runāt Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Tā kā esam noskaidrojuši, kas ir novads un kas ir apriņķis, es savu priekšlikumu noņemu, jo tas bija citādā veidā, lai atrisinātu apriņķa jautājumu. Es noņemu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Paldies Veldres kungam! 8.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums — 1.panta 3.punktu izteikt attiecīgā redakcijā. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš.

9.priekšlikums ir deputāta Veldres priekšlikums — 1.pantā izslēgt terminu "apgabali, pilsētas". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš.

10.priekšlikums ir ministra Bunkša kunga priekšlikums par novadu apvienību. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt pats Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš", kā deputāts vai kā ministrs, es te ekrānā nevaru redzēt, jūs pats pasakiet.

J.Bunkšs

(LC). Gan kā ministrs, gan kā deputāts. Es jau jums šeit iepriekš minēju, ka zināmā mērā šis likumprojekts ir politiska vienošanās starp Pašvaldību savienībā iekļautajām vai iesaistītajām pašvaldībām, un viens no nosacījumiem, kas vēl maija vidū tika izvirzīts tieši no pagastu pašvaldību puses, bija tas, ka šajā likumā tiek iekļauts tāds termins un tāds jēdziens kā "pašvaldību apvienība" vai šajā konkrētā gadījumā tas tiek piedāvāts kā termins "novadu apvienība". Šādā koncepcijā šo likumu atbalsta, kā es jau teicu, turpat vai 500 Latvijas pagastu pašvaldības, tādēļ es lūgtu būt atsaucīgiem un balsot šajā gadījumā par manis atbalstīto priekšlikumu, jo tādā veidā jūs atbalstīsiet lielāko daļu, faktiski visas lauku pašvaldības.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, ir pieteikušies vairāki deputāti runāt par šo jautājumu. Līdz ar to debates turpināsim nākamajā sēdē. Pašlaik sēde tiek pārtraukta pie šī jautājuma un punktu izskatīšanas.

Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Es gribu informēt, cienījamie deputāti, par to, ka Saeimas Kancelejas darbinieki nupat informē mani kā sēdes vadītāju, ka uz Saeimas Kanceleju pienāk necerēti daudz radioklausītāju zvanu, lūdzot runāt par lietu un nevest priekšvēlēšanu aģitāciju, tas vēlreiz ir aicinājums konstruktīvi tomēr strādāt likumdošanā. (No zāles deputāts A.Rubins: "Vajag atbildēt tiem, ka mēs runāsim par lietu!")

Rudzīša kungs, es redzu, ka jums ir ļoti garš saraksts. Varbūt ka mēs varētu vēlreiz reģistrēties, tas būtu ātrāk. Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu un deputātus veltīt visu uzmanību kartiņas ievietošanai balsošanas mehānismā. Lūdzu vēlreiz veikt izdruku par reģistrācijas rezultātiem.

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Jānis Straume, Vents Balodis, Oskars Grīgs, Andris Tomašūns, Antons Seiksts, Kārlis Leiškalns, Jānis Lagzdiņš, Jānis Bunkšs, Dzintars Ābiķis, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Ēriks Zunda, Leonards Tenis, Ojārs Grinbergs, Alfreds Čepānis, Viesturs Boka, Edgars Bāns, Andris Saulītis, Jānis Strods, Andris Rubins, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Jānis Rubulis, Paulis Kļaviņš, Pauls Putniņš, Viesturs Gredzens, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde pēc nedēļas, 24.septembrī pulksten 9.00 no rīta.