• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts budžeta izpildi 1997.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.09.1998., Nr. 273/275 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49859

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 282

Par darba grupu normatīvo aktu projektu izstrādei, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatās

Vēl šajā numurā

22.09.1998., Nr. 273/275

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALSTS KONTROLES DOKUMENTI, ZIŅAS

Latvijas Republikas Valsts kontrole

Atzinums

Par valsts budžeta izpildi 1997.gadā

Apstiprināts

Valsts kontroles padomē

1998.gada 29.jūlijā (protokols Nr.15)

Valsts kontrolieris R.Černajs

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 261/264., 10.09.1998., nr.

265/266., 11.09.1998.

IV. Valsts pamatbudžeta izpilde

1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpilde

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta 10.daļu un Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumiem Nr.265 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" pēc finansu ministra rīkojuma ir kapitalizēti nodokļu parādi valsts budžetam 44 uzņēmumiem kopsummā par 7 987 587 latiem, t.sk. pamatparāds — 3 196 692 lati, pamatparāda palielinājums — 1 403 801 lats, nokavējuma nauda — 3 304 682 lati un soda nauda — 82 412 lati.

Valsts kontrole veica revīziju par 1997.gada valsts budžeta ieņēmumu daļas izpildi Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un tā struktūrvienībās (revīzijas uzdevums Nr.5.1-2-29). No valsts pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem — 590 386,0 tūkst. latu, VID administrētie ieņēmumi bija 505 652,0 tūkst. latu (saskaņā ar LR valsts budžeta izpildes pārskatu par 1997.gadu). Salīdzinot šos datus ar VID un Valsts kasē revīzijā iegūto informāciju, konstatētas starpības, kuras parādītas 7.tabulā.

7.tabula

Valsts ieņēmumu dienesta administrētie

valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1997.gadā (tūkst. Ls)

1997.gada izpilde

Maksājuma nosaukums Pēc Finansu Pēc Star Pēc Star-

ministrijas VID pība Valsts pība

pārskata datiem +, – kases +, –

datiem (4–2) datiem (5–2)

Uzņēmumu ienākuma nodoklis kopā 78 634,6 78 634,8 0,2 78 634,5 –0,1

t.sk. Ienākuma nodoklis no

uzņēmumiem 76 882,3 76 882,1

Peļņas nodoklis 1 752,5 1 752,4

Pievienotās vērtības nodoklis

(PVN) kopā 288 522,5 288 522,8 0,3 288 522,6 0,1

t.sk. PVN iekšzemē iekasēts 76 921,1 76 920,9

Apgrozījuma nod. 4 872,6 4 872,5

PVN uz valsts robežas iekasēts 206 729,1 206 792,2

Akcīzes nodoklis 82 980,0 82 980,0 82 980,1 0,1

Muitas nodoklis 21 995,5 21 995,6 0,1 21 995,5

Latvijas Bankas maksājumi 2 022,7 2 022,7 2 022,7

Maksājumi par valsts kapitāla

izmantošanu 7 341,1 7 341,2 0,1 7 341,1

Valsts nodevas kopā 13 325,5 13 324,9 –0,6 13 325,5

t.sk. par licenču izsniegšanu 1 956,7 1 956,3 1 956,7

Valsts nodevas un maksājumi 11 368,8 11 368,6 11 368,8

Ienākumi no valsts īpašuma

iznomāšanas 539,3 539,4 0,1 539,3

Sodi un sankcijas 5 134,6 5 134,1 –0,5 5 134,6

Pārējie nenodokļu ieņēmumi 3 741,1 2 180,1 –1561,0 1 942,2 –1798,9

Ieņēmumi no valsts nekustamā

īpašuma pārdošanas 1 415,1 1 309,2 –105,9 1 309,2 —105,9

Kopā valsts budžetā 505 652,0 503 984,8 –1667,2 503 747,3 –1904,7

 

 

2. Valsts pamatbudžeta izdevumu daļas izpilde

Valsts pamatbudžeta izdevumi 1997.gadā bija 551 417 137 lati. Salīdzinot ar plānotajiem izdevumiem (574 764 457 lati), izdevumu daļas izpilde ir 95,9%, bet salīdzinājumā ar 1996.gada izdevumiem — tie palielinājušies par 64 457 478 latiem jeb par 13,2%.

8 .tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumu daļas izpilde

1997.gadā (Ls)

Izdevumu veids 1996.g. 1997.g. 1997.g. Izpilde Struktūra (%) .

izpilde plāns izpilde (%) 1996.g. 1997.g.

(4:5) izpildē izpildē

Kārtējie izdevumi 464 133 300 280 272 144 272 563 584 97,2 95,3 49,4

t.sk. atalgojumi, 96 089 612 122 436 289 119 330 846 97,5 19,7 21,6

no tiem vadības

līgumu realizācijai 1 028 267 995 483 96,8 0,2

Kredītu procenti,

subsīdijas, dotācijas 255 438 450 242 349 260 94,9 44,0

t.sk. iemaksas starptau-

tiskajās organizācijās 2 423 075 2 405 282 2 391 488 99,4 0,5 0,4

Kapitālie izdevumi 22 170 521 32 723 743 31 879 579 97,4 4,6 5,8

t.sk. investīcijas 17 473 147 20 980 175 21 070 767 100,4 3,6 3,8

Nesadalītie izdevumi 655 838 6 330 120 4 624 714 73,1 0,1 0,8

Kopā 486 959 659 574 764 457 551 417 137 95,9 100,0 100,0

 

1997.gada valsts pamatbudžeta izdevumu daļas struktūrā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, notikušas izmaiņas. Kārtējo izdevumu īpatsvars kopējos izdevumos ir samazinājies no 95,3% 1996.gadā līdz 49,4% 1997.gadā. Pārskata gadā budžetā atsevišķi uzrādīta tāda izdevumu grupa kā kredītu procenti, subsīdijas, dotācijas. äo izdevumu īpatsvars 1997.gada pamatbudžeta izdevumos bija 44%. Pieaudzis kapitālo izdevumu īpatsvars kopējos izdevumos no 4,6% 1996.gadā līdz 5,8% 1997.gadā un nesadalīto izdevumu īpatsvars — attiecīgi no 0,1% līdz 0,8%.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies arī atalgojumu īpatsvars kopējos izdevumos — no 19,7% līdz 21,6%. Savukārt atalgojumu īpatsvars kārtējos izdevumos 1997.gadā bijis 43,8% (1996.gadā — 20,7%).

Atalgojumiem kopumā pārskata gadā bija plānoti 122 436 289 lati, faktiski izlietoti 119 330 846 lati jeb 97,5% no paredzētā. Neskatoties uz to, ka visās ministrijās un valsts centrālajās institūcijās atalgojumiem izlietoto līdzekļu daudzums nepārsniedza plānoto, šo līdzekļu izlietojumā pa atsevišķām programmām un apakšprogrammām konstatēts pārtēriņš (9.tabula).

9.tabula

Atalgojumiem paredzēto līdzekļu pārtēriņš

1997.gadā (Ls)

Programmas Ministrija, programmas vai Plāns Izpilde .

(apakšprogram- apakšprogrammas nosaukums (summa) %

mas) kods

Izglītības un zinātnes ministrija — kopā, 15 951 370 15 579 205 97,7

05.05.00 t.sk. Tirgus pasūtītie pētījumi — 16 859 x

Labklājības ministrija — kopā, 21 523 341 20 380 938 94,7

t.sk.

03.01.00 Infekcijas, seksuāli transmisīvo slimību

diagnostika, ārstēšana un izplatības

ierobežošana 229 710 271 739 118,3

03.04.00 Tuberkulozes un hronisko plaušu

slimību izplatības ierobežošana 417 428 468 016 112,1

03.06.00 Onkoloģija un hematoloģija 718 540 744 798 103,7

03.09.00 Alkoholisma, narkomānijas un

toksikomānijas ierobežošana 239 425 269 371 112,5

03.13.00 Terciālā līmeņa veselības aprūpe 823 509 835 261 101,4

Kultūras ministrija — kopā, 4 001 216 3 998 237 99,9

t.sk.

01.02.00 Bibliotēkas 479 247 479 497 100,1

 

Lai panāktu resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu amatpersonu ieinteresētību, vairākās valsts pārvaldes iestādēs (institūcijās) 1997.gadā ir slēgti vadības līgumi. To realizācijai 1997.gada pamatbudžetā bija paredzēti 1 028 267 lati, faktiski izlietoti 995 483 lati jeb 96,8% no plānotā (8.tabula).

Nesadalītajiem izdevumiem pārskata gadā bija plānoti 6 330 120 lati, un uz tiem attiecināti tādi izdevumi, kuru sadalījums pa izdevumu kodiem nav zināms. Budžeta izpildes gaitā šie izdevumi ir jāuzrāda atbilstoši izlietojumam citos ekonomiskās klasifikācijas kodos, izņemot slepenos izdevumus valsts drošībai. Lielākā daļa resoru to nav izdarījuši, līdzekļu izlietojums uzrādīts kodā "Nesadalītie izdevumi".

Kapitālajiem izdevumiem pārskata gadā bija paredzēti 32 723 743 lati, faktiski izlietoti 31 879 579 lati jeb 97,4% no plānotā. Tāpat kā atalgojumiem, arī kapitālajiem izdevumiem paredzēto līdzekļu apjoms resoros kopumā nepārsniedza plānoto, bet, analizējot budžeta programmu un apakšprogrammu izlietojumu, konstatēts kapitālajiem izdevumiem paredzēto līdzekļu pārtēriņš (10.tabula).

10.tabula

Kapitālajiem izdevumiem paredzēto

līdzekļu pārtēriņš 1997.gadā (Ls)

Programmas Ministrija, programmas vai Plāns Izpilde .

(apakšprogram- apakšprogrammas nosaukums (summa) %

mas) kods

Ārlietu ministrija — kopā, 365 873 531610 145,3

t.sk.

01.04.00 Ārlietas (diplomātiskās misijas

ārvalstīs) 323 716 489 782 151,3

Iekšlietu ministrija — kopā, 6 395 849 6 018 229 94,1

t.sk.

03.03.00 Iekšlietu iestāžu materiāltehniskais

un informatīvais nodrošinājums 2 239 074 2 335 408 104,3

Izglītības un zinātnes ministrija — kopā, 2 472 995 2 359 038 95,4

t.sk.

05.01.00 Zinātniskās darbības nodrošināšana 438 261 440 554 100,5

Labklājības ministrija — kopā, 5 284 487 5 236 796 99,1

t.sk.

03.01.00 Infekcijas, seksuāli transmisīvo un

lipīgo ādas slimību diagnostika, ārstēšana

un izplatības ierobežošana 176 353 193 425 109,7

03.06.00 Onkoloģija un hematoloģija 113 054 133 722 118,3

03.15.00 Bāzes programma 502 123 701 919 139,8

Kultūras ministrija — kopā, 1 268 946 1 261 452 99,4

t.sk.

01.02.00 Bibliotēkas 115 000 115 134 100,1

Ievērojama daļa no kapitālajiem izdevumiem 1997.gadā bija paredzēta investīcijām — 66,1% (1996.gadā — 78,8%). To plānotais apjoms bija 20 980 175 lati, faktiski izlietoti — 21 070 767 lati, t.i., par 90 592 latiem jeb 0,4% pārsniedzot paredzēto. Investīcijām paredzēto līdzekļu izlietojums detalizētāk aprakstīts tālāk.

Valsts pamatbudžeta izdevumu daļas izpilde sadalījumā pa resoriem ir šāda:

11.tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumi 1997.gadā

(sadalījumā pa resoriem) (Ls)

Ministrija 1996. 1997. 1997. 1997.g. plāna Izpildes %

(centrālās gada gada gada izmaiņas salīdzinot salīdzinot

valsts iestādes) izpilde plāns izpilde ar 1996.g. izpildi% ar .

(3:2) (+, –) 1996.g. 1997.g.

izpildi plānu

Valsts prezidenta

kanceleja 625 998 905 760 905 760 144,7 +44,7 144,7 100,0

Saeima 4 883 553 5 459 160 5 282 777 111,8 +11,8 108,2 96,8

Ministru kabinets 4 346 343 2 906 933 2 906 693 66,9 –33,1 66,9 100,0

Aizsardzības

ministrija 23 275 806 22 098 293 21 832 768 94,9 –5,1 93,8 98,8

Ārlietu ministrija 7 120 711 10 290 373 9 622 208 144,5 +44,5 135,1 93,5

Ekonomikas

ministrija 1 968 546 3 388 747 3 338 518 172,1 +72,1 169,6 98,5

Finansu ministrija 74 151 726 75 646 974 67 084 674 102,0 +2,0 90,5 88,7

Iekšlietu ministrija 49 646 954 75 682 556 73 741 337 152,4 +52,4 148,5 97,4

Izglītības ministrija 98 576 215 46 861 274 46 095 114 47,5 –52,5 46,8 98,4

Zemkopības

ministrija 29 669 375 35 672 928 34 563 416 120,2 +20,2 116,5 96,9

Satiksmes ministrija 2 861 488 5 965 269 5 941 221 208,5 +108,5 207,6 99,6

Labklājības

ministrija 118 247 448 150 885 511 146 855 267 127,6 +27,6 124,2 97,3

Tieslietu ministrija 8 348 101 11 471 481 9 951 614 137,4 +37,4 119,2 86,8

Vides aizsardzības

un reģ. attīstības

ministrija 6 513 788 7 498 935 7 361 196 115,1 +15,1 113,0 98,2

Kultūras ministrija 17 415 785 12 808 143 12 662 861 73,5 –26,5 72,7 98,9

Valsts zemes dienests 3 251 356 4 236 098 4 236 098 130,3 +30,3 130,3 100,0

Valsts kontrole 602 176 1 146 184 1 003 810 190,3 +90,3 166,7 87,6

Augstākā tiesa 503 544 905 762 905 762 179,9 +79,9 179,9 100,0

Satversmes tiesa 60 592 203 000 203 000 335,0 +235,0 335,0 100,0

Prokuratūra 3 850 268 5 072 328 5 071 846 131,7 +31,7 131,7 99,99

Centrālā vēlēšanu

komisija 190 032 182 258 182 202 95,9 –4,1 95,9 99,99

Centrālā zemes

komisija 505 728 58 443 55 022 11,6 –88,4 10,9 94,1

Satversmes aizsar-

dzības birojs 655 838 669 488 669 488 102,1 +2,1 102,1 100,0

Eiropas integrā-

cijas birojs 210 078 323 320 312 564 153,9 +53,9 148,8 96,7

Radio un televīzija 5 727 799 6 160 629 6 160 181 107,6 +7,6 107,5 100,0

Mērķdotācijas

pašvaldībām un

valsts institūcijām 3 035 000 20 977 053 20 976 793 691,2 +591,2 691,2 100,0

Dotācijas pašvaldību

finansu izlīdzinā-

šanas fondam 20 715 411 52 870 165 52 870 165 255,2 +155,2 255,2 100,0

Dotācijas iedzīvotāju

ien. nod. ieņēmumu

neizpildes

kompensācijai – 12 500 000 8 707 390 – – – 69,7

Dotāc. likuma

"Par pašvald. finansu

izlīdzin. 1997.g.

izpildes nodrošināš. – 1 917 392 1 917 392 – – – 100,0

Kopā: 486 959 659 574 764 457 551 417 137 118,0 +18,0 113,2 95,9

 

1997.gadā valsts budžeta iestādes saņēmušas ziedojumus un dāvinājumus — kopsummā 3 353 867 latus, t.sk.:

— no juridiskām personām — 706 558 latus;

— no fiziskām personām — 99 711 latus;

— no valsts un pašvaldību uzņēmumiem — 1 518 739 latus;

— no ārvalstu personām — 1 028 859 latus.

Lielākais īpatsvars kopējos ieņēmumos no ziedojumiem un dāvinājumiem ir ieņēmumi no valsts un pašvaldību uzņēmumiem — 43,3% un no ārvalstu personām — 30,7%.

Pārskata gada laikā no šiem ieņēmumiem izlietots 3 043 091 lats un, ņemot vērā, ka naudas līdzekļu atlikums uz gada sākumu bija 581 181 lats, naudas līdzekļu atlikums gada beigās bija 891 957 lati.

1997.gadā valsts budžeta iestādes saņēmušas arī ziedojumus mantas un pakalpojumu veidā — kopsummā par 2 766 328 latiem.

Saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" 34.pantu finansu ministrs finansu vadības ietvaros var izdarīt īstermiņa investīcijas depozītu vai Latvijas valsts vērtspapīru formā, izmantojot naudas līdzekļus, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, uz tādiem termiņiem un ar tādiem noteikumiem, kādus viņš atzīst par pieņemamiem, kā arī likvidēt šādas investīcijas, lai nodrošinātu valsts budžeta kases izpildi. Visi saņemtie procenti tiek iemaksāti valsts pamatbudžeta kontā.

Īstermiņa investīciju līdzekļu atlikums uz 01.01.1998. kredītiestādēs bija šāds:

— Latvijas Bankā — 20 602 000 lati;

— komercbankās (naudas depozītos) — 30 990 000 lati;

— komercbankās (vērtspapīru depozītos) — 6 420 768 lati.

Kopā — 58 012 768 lati.

Saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" 45.pantu, lai saglabātu vispārējo ekonomisko līdzsvaru un nodrošinātu vienotu valsts finansiālo politiku, gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi tiek noteikti pašvaldību aizņēmumu un garantiju apjomi.

1997.gada 4.jūlija likumā "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"" pašvaldību iekšējo aizņēmumu pieļaujamais apjoms noteikts 20 000 000 latu apmērā. Faktiski Valsts kase 1997.gadā izsniegusi pašvaldībām iekšējos aizdevumus 14 900 315 latu apmērā.

Bez tam izsniegts iekšējais aizdevums Valsts slimokasei (Valsts speciālais veselības aprūpes budžets) 674 125 latu apmērā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 5.aprīļa noteikumiem Nr.90 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā" I un II grupas invalīdiem ir tiesības pilsētas sabiedriskajā transportā, rajonu un tālsatiksmes autobusos, piepilsētas un vietējos vilcienos (kopējos vagonos) braukt bez maksas; politiski represētajām personām piepilsētas vilcienos braukt bez maksas, bet tālsatiksmes autobusos un vietējos vilcienos (kopējos vagonos) — ar 50% atlaidi.

Līdz šim saskaņā ar iepriekš minētajiem Ministru kabineta noteikumiem līdzekļi I un II grupas invalīdu un represēto personu transporta izdevumu kompensācijām bija jāparedz kā dotācija Satiksmes ministrijai. 1996.gadā Satiksmes ministrija sagatavoja un iesniedza priekšlikumus valdībai, paredzot jaunu kārtību atvieglojumu piemērošanā. Sakarā ar šo projektu likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam" līdzekļi transporta izdevumu kompensācijām I un II grupas invalīdiem un politiski represētajām personām bija paredzēti kā mērķdotācija pašvaldībām (kopā ar transporta izdevumu kompensāciju bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kuri mācās speciālajās mācību iestādēs) — kopsummā 989 993 latu apmērā.

Satiksmes ministrijas ieteiktie grozījumi normatīvajos aktos izsauca plašu sabiedrības neapmierinātību. Rezultātā 1997.gada 1.pusē I un II grupas invalīdi un represētās personas sabiedriskajā transportā tika pārvadāti ar braukšanas maksas atvieglojumiem, bet izdevumi pārvadātājiem netika segti, jo Satiksmes ministrijas budžetā šim mērķim nebija paredzēti līdzekļi.

Tikai 1997.gada 4.jūlija likumā "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"" Satiksmes ministrijai tika piešķirta dotācija transporta izdevumu kompensācijām 2 248 958 latu apmērā. Līdz ar to transporta izdevumu kompensācija pārvadātājiem sākta maksāt tikai 1997.gada 2.pusē, līdz gada beigām norēķinoties ar pārvadātājiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu apjomā. Par 1997.gada budžeta programmas "Dotācijas transporta izdevumu kompensācijai" izpildi Valsts kontrole veikusi pārbaudi. Konstatēts, ka kompensāciju summas pārvadātājiem no Satiksmes ministrijas tiek samaksātas (pārskaitītas) vidēji ar 17 dienu novēlošanos, un līdz līdzekļu pārskaitīšanai pārvadātājiem ar šīm summām rīkojas Satiksmes ministrija.

 

V. Valsts speciālā budžeta izpilde

Valsts speciālo budžetu veido ar valsts pamatbudžetu nesaistīti iezīmēti ieņēmumi, kas paredzēti īpašu izdevumu segšanai un kuru līdzekļi izlietojami saistībā ar minētajiem ieņēmumiem.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi 1997.gadā kopsummā bija plānoti 594 914 595 latu apmērā, faktiskie ieņēmumi bija 587 672 618 lati jeb 98,8% no plānotā. Salīdzinot ar 1996.gadu, speciālā budžeta ieņēmumu daļa palielinājusies par 32,5%.

Izdevumi bija paredzēti 601 813 997 latu apmērā, faktiski bija — 566 556 681 lata apmērā jeb 94,1% no plānotā.

Speciālajā budžetā 1997.gadā bija ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem — 21 115 787 lati, kaut arī bija plānots deficīts — 6 899 402 lati.

Speciālā budžeta izdevumu daļa sadalījumā pa ministrijām redzama 12.tabulā.

12.tabula

Speciālā budžeta izdevumi 1997.gadā (Ls)

Ministrija 1996.g. 1997.g. 1997.g. 1997.g. plāna Izpildes

izpilde plāns izpilde izmaiņas salī- % salī-

dzinot ar 1996. dzinot

gada izpildi (%) ar .

3:2 (+, –) 1996.g. 1997.g.

izpildi plānu

Saeima 294 704

Aizsardzības min. 1 654 459

Ārlietu min. 3 885 687

Ekonomikas min. 8 898 842 43 277 293 42 620 465 486,3 +386,3 478,9 98,5

Finansu min. 8 906 084 213 393 53 478 2,4 –97,6 0,6 25,1

Iekšlietu min. 8 403 815

Izglītības un

zinātnes min. 5 928 143 668 000 668 000 11,3 –88,7 11,3 100,0

Zemkopības min. 23 231 459 17 454 577 16 651 350 75,1 –24,9 71,7 95,4

Satiksmes min. 34 444 129 59 708 651 51 211 905 173,3 +73,3 148,7 85,8

Labklājības min. 340 467 125 462 208 861 440 154 303 135,8 +35,8 129,3 95,2

Tieslietu min. 1 458 742

Vides aizsardzības

un reģionālās

attīstības min. 2 292 011 7 935 254 6 532 154 346,2 +246,2 285,0 82,3

Kultūras min. 1 073 303 1 263 174 1 259 964 117,7 +17,7 117,4 99,7

Valsts zemes

dienests 4 285 331 8 982 259 7 380 322 209,6 +109,6 172,2 82,2

Radio un televīzija 54 048 102 535 24 890 189,7 +89,7 46,1 24,3

Kopā 445 277 882 601 813 997 566 556 831 135,2 +35,2 127,2 94,1

 

Valsts speciālo budžetu 1997.gadā veidoja:

1. Ekonomikas ministrijā:

Valsts īpašuma privatizācijas fonds

Saskaņā ar 1992.gada 9.decembra likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" Valsts īpašuma privatizācijas fondu veido līdzekļi, kas iegūti no valsts īpašuma objektu (uzņēmumu, to struktūrvienību, filiāļu un pārstāvniecību) kustamo un nekustamo pamatlīdzekļu pārdošanas vai nomas ar izpirkumu, apgrozāmo līdzekļu pārdošanas vai privātuzņēmējiem izsniegto aizdevumu procentiem, kā arī valsts kapitāla daļu pārdošanas (90% no izņemtajām summām), līdzekļi, kas iegūti no pašvaldību īpašuma objektu, kā arī pašvaldību kapitāla daļu pārdošanas (10% no ieņemtajām summām), visi blakusienākumi, kuri iegūti atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā, mērķieguldījumi, līdzekļi, kas iegūti no valsts un pašvaldību māju pārdošanas (40% no ieņemtajām summām) un izlietojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai, līdzekļi, kas iegūti no valsts nekustamās mantas, tai skaitā zemes, kura atrodas valsts īpašumā, pārdošanas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem sarakstiem — pēc pārdošanas izdevumu segšanas.

Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus izlieto valsts mērķprogrammās iekļauto projektu finansēšanai, privātuzņēmējdarbības, noteiktu preču ražošanas vai pakalpojumu veidu realizācijas projektu kreditēšanai, hipotekāro aizdevumu sistēmas attīstības stimulēšanai, privatizēto uzņēmumu sanācijas procesa nodrošināšanai, dzīvojamo māju privatizācijas pakalpojumu nodrošināšanai, kompensācijas izmaksai naudā par zemes īpašuma kompensācijas sertifikātiem u.c. mērķiem.

VĪPF līdzekļu izlietošana 1997.gadā notika saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.209 "Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu".

Valsts īpašuma privatizācijas fonda (VĪPF) ieņēmumi pārskata gadā bija paredzēti 42 000 000 latu apmērā, faktiskie ieņēmumi bija 41 535 557 lati jeb 98,9% no plānotā, t.sk.:

— ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas — 40 922 613 lati;

— ieņēmumi no pašvaldību īpašuma privatizācijas — 357 221 lats;

— ieņēmumi no citiem avotiem — 255 723 lati.

VĪPF izdevumi bija plānoti 42 000 000 latu, faktiski bija 41 917 248 lati jeb 99,8% no paredzētā, t.sk. 21 400 105 lati iemaksāti valsts pamatbudžetā, izdevumi 20 517 143 latu apmērā izdarīti atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību privatizācijas fondiem".

Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas līdzekļi

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija darbojas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikumu.

Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ieņēmumus veido ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas (nedzīvojamo telpu pārdošanas).

Ieņēmumi 1997.gadā bija plānoti 1 256 100 lati, faktiski bija — 711 801 lats jeb 56,7% no plānotā. Izdevumi bija plānoti 1 277 293 lati, faktiski bija — 703 217 lati jeb 55,1% no plānotā.

2. Finansu ministrijā:

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonds

Saskaņā ar fonda nolikumu tā līdzekļus galvenokārt veido fonda dalībnieku iemaksas, t.i. apdrošinātāju vienreizējās iemaksas (5000 latu apmērā), atskaitījumi no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijām (12% apmērā), apdrošinātāju papildu iemaksas; iekasētās soda naudas; iekasētie naudas sodi; regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījuma nodarītajiem zaudējumiem; ziedojumi un dāvinājumi.

Fonda līdzekļi izlietojami saskaņā ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma prasībām.

Fonda ieņēmumi 1997.gadā bija plānoti 1 400 000 latu apmērā, faktiski bija — 1 547 510 lati jeb par 10,5% pārsniedza paredzēto. Izdevumi bija plānoti 150 000 latu apmērā, faktiski bija 53 478 lati jeb par 64,3% mazāki par paredzēto.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds

Fonda ieņēmumus veido atskaitījumi 1% apmērā no apdrošinātāju saņemto sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmiju kopsummas; sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā gūtā peļņa, kas pārsniedz 4%; ziedojumi un dāvinājumi.

Fonda līdzekļi izlietojami tikai sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas atlīdzību izmaksāšanai — 90% apmērā no aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības summas.

Ieņēmumi fondā pārskata gadā bija paredzēti 110 661 lata apmērā, kas 100% apmērā arī saņemti. Izdevumi nebija plānoti un faktiski arī nebija.

Ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilaksei paredzētie līdzekļi

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 46.pantu šo pasākumu veikšanai apdrošinātāji ieskaita Satiksmes biroja kontā katru ceturksni 0,6% no apdrošināšanas prēmiju summas.

Par līdzekļu izlietojumu lemj Ceļu satiksmes drošības padome un tie izlietojami ceļu satiksmes negadījumu novēršanai.

Ieņēmumi bija plānoti 63 393 latu apmērā, faktiskie ieņēmumi bija 100% no paredzētā. Izdevumi bija paredzēti 63 393 latu apmērā, bet faktiski līdzekļi netika izlietoti.

3. Kultūras ministrijā —

Speciālais budžets kultūras vajadzībām un

Izglītības un zinātnes ministrijā —

Speciālais budžets sporta vajadzībām

Saskaņā ar likumu "Par izsolēm un azartspēlēm" valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu (visu summu), kā arī izložu un azartspēļu nodokli 75% apmērā, ieskaita speciālajā budžetā. Priekšlikumus par saņemto ienākumu konkrēto sadalījumu proporcionāli kultūras un sporta vajadzībām nosaka Ministru kabineta izveidota nozaru ekspertu padome, konkrēts līdzekļu izlietojums kultūrai un sportam katru gadu tiek apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu.

Speciālā budžeta kultūras vajadzībām ieņēmumi pārskata gadā bija paredzēti 932 592 latu apmērā, faktiski bija — 1 271 854 lati jeb par 36,4% pārsniedza plānoto. Izdevumi bija paredzēti 1 263 174 latu apmērā, faktiski bija 1 259 964 lati jeb 99,7% no plānotā. Speciālā budžeta sporta vajadzībām ieņēmumi pārskata gadā bija paredzēti 940 679 lati, faktiski bija 1 271 891 lats jeb par 35,2% pārsniedza plānoto. Izdevumi bija paredzēti 668 000 latu apmērā un faktiski izlietoti plānotajā apjomā.

4. Zemkopības ministrijā:

Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonds

Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonds izveidots saskaņā ar 1993.gada 18.maija likumu "Par Latvijas labības tirgu un labības rezervi". Fonda līdzekļus veido labības pārdevēju atskaitījumi par jebkuru pārdoto graudu partiju, no graudiem ražotās lopbarības, kā arī miltu un putraimu partiju — 3% apmērā no neto apgrozījuma summas. Fonda līdzekļi izlietojami valsts piemaksu izsniegšanai par labības sējumu platībām reģionos ar labības audzēšanai nelabvēlīgiem dabas apstākļiem.

Pārskata gadā ieņēmumi atskaitījumu veidā no labības un tās produktu realizācijas bija paredzēti 780 000 latu apmērā, faktiski bija 706 953 lati jeb 90,6% no plānotā. Izdevumi bija paredzēti 782 333 latu apmērā, faktiski bija — 709 286 lati jeb 90,7% no plānotā.

Zivju fonds

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumiem Nr.388 "Zivju fonda nolikums" fondu veido kompensāciju summas par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, daļa (70% apmērā) no soda naudas par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar zveju regulējošo tiesību aktu pārkāpumiem, ieņēmumi, kas rodas, realizējot tiesību aktos noteiktajā kārtībā konfiscētos zvejas rīkus, zvejas līdzekļus un nelikumīgi iegūtās zivis, maksa par zvejas tiesību nomu un izmantošanu (nomas maksa, maksa par licenci), daļa no maksas par publisko ūdenstilpju nomu un to ūdenstilpju nomu, kuras nav privātā īpašumā, budžeta līdzekļi, kuri piešķirti zivsaimniecības attīstības mērķprogrammām, līdzekļi, kurus ārvalstu fiziskās un juridiskās personas iegulda starptautiskajos zivsaimniecības projektos un projektos Latvijā, kā arī citi ieņēmumi.

Pārskata gadā fonda ieņēmumi bija paredzēti 550 000 latu apmērā, faktiski bija — 764 937 lati jeb par 39,1% pārsniedza plānoto, t.sk.:

— maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un izmantošanu — 211 266 lati;

— soda naudas par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem — 18 140 lati;

— pārējie ieņēmumi — 535 531 lats.

Izdevumi bija paredzēti 707 244 latu apmērā, faktiski bija 654 974 lati.

Mežsaimniecības attīstības fonds

Mežsaimniecības attīstības fonda mērķi un uzdevumi ir nodrošināt finansējumu valsts mežos un lietošanā esošajos mežos, valsts meža infrastruktūras objektu uzturēšanai, nodrošināt finansējumu valsts meža ceļu būvei un hidrotehniskajai meliorācijai, subsidēt zinātniskos pētījumus un to rezultātu ieviešanu mežsaimniecībā.

Galvenais ieņēmumu avots ir ieņēmumi no mežu resursu realizācijas — celmu nauda, nomas maksa, izsoles un konkursi, produkcijas realizācija un saskaņā ar likumu "Par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas" — 70% tiek ieskaitīti fondā. Bez tam statūtos noteiktajā kārtībā fonda ieņēmumus veido arī soda naudas, maksājumi, lai atlīdzinātu mežsaimniecībai nodarītos zaudējumus, ieņēmumi no maksas pakalpojumu sniegšanas fiziskajām un juridiskajām personām, banku kredīti, ziedojumi u.c.

Pārskata gadā fonda ieņēmumi bija paredzēti 15 965 000 latu apmērā, faktiski bija 14 009 779 lati jeb 87,8% no plānotā, t.sk.:

— valsts budžeta dotācija celulozes rūpnīcas projekta īstenošanai — 195 000 lati;

— mežu resursu realizācija — 9 701 912 lati;

— soda nauda — 213 020 lati;

— pievienotās vērtības nodoklis — 1 927 295 lati;

— maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi — 1 972 552 lati.

Izdevumi bija plānoti 15 965 000 latu, faktiski bija — 15 287 090 lati jeb 95,8% no plānotā.

Līdz 1997.gada 1.jūlijam kā Mežsaimniecības attīstības fonda nodalīta sastāvdaļa bija Medību fonds. Valsts mežu dienestā Medību fonda līdzekļi atsevišķi nav uzskaitīti. Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēts, ka 1997.gadā ieņēmumi Medību fondā bija 246 490 latu apmērā, un līdzekļu faktiskais izlietojums neatbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr.250 "Medību fonda nolikums", kas pieņemti 1995.gada 8.augustā (medījamo dzīvnieku aizsardzībai un dzīves apstākļu uzlabošanai izlietoti tikai 39,3% no Medību fonda līdzekļiem noteikto 60% vietā). Finansu ministrija nav prasījusi un Valsts meža dienests nav iesniedzis pārskatus par Medību fonda līdzekļu izlietojumu.

5. Satiksmes ministrijā:

Ostu attīstības fonds

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1995.gada 4.aprīļa noteikumiem Nr.86 "Ostu attīstības fonda nolikums", fondā tiek ieskaitīti 5% no visām ostas un kuģošanas nodevām. Fonda līdzekļus veido valsts asignējumi, juridisku un fizisku personu mērķiemaksas, ziedojumi u.c. ienākumi.

Saskaņā ar "Likumu par ostām" ieņēmumi no ostu un kuģošanas nodevām izmantojami maksājumiem starptautiskajām jūrniecības un zvejniecības organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvija.

Ostu attīstības fonda līdzekļi tiek izlietoti Latvijas ostu (īpaši mazo ostu) attīstībai un rekonstrukcijai, Latvijas jūras krastu aprīkošanai jūrniecības un zvejniecības vajadzībām un citiem mērķiem.

Ieņēmumi fondā gadā paredzēti 1 000 000 latu apmērā, faktiski bija 960 472 lati jeb 96% no plānotā. Izdevumi plānoti 1 000 000 latu apmērā, faktiski izlietoti 865 430 lati jeb 86,5% no paredzētā.

Valsts autoceļu fonds

Valsts autoceļu fonda ieņēmumus galvenokārt veido ieņēmumi no akcīzes nodokļa par degvielu (50%) un no transporta līdzekļu ikgadējās nodevas, kas tiek sadalīta šādi: 70% tiek ieskaitīti Valsts autoceļu fondā, bet 30% — pašvaldību autoceļu (ielu) fondā.

Statūtos noteiktajā kārtībā Valsts autoceļu fonda ienākumus veido arī soda naudas par darbuzņēmēju līgumu neizpildīšanu fonda darbības jomās, banku kredīti, ienākumi no valsts ceļu dienesta organizāciju saimnieciskās darbības, samaksa (vai soda nauda) par transportlīdzekļu pārvietošanos, kuru svars un gabarīti neatbilst normatīviem, ienākumi par reklāmas izvietošanu, preču zīmju lietošanu, ziedojumi u.c. pakalpojumi.

Ieņēmumi Valsts autoceļu fondā bija paredzēti 51 000 000 latu apmērā, faktiski bija 40 309 850 lati jeb 79% no plānotā, t.sk.:

— no transportlīdzekļu nodevas — 7 259 126 lati;

— no akcīzes nodokļa maksājumiem par degvielu — 32 963 657 lati;

— no maksas pakalpojumiem u.c. pašu ieņēmumiem — 87 067 lati.

Izdevumi pārskata gadā paredzēti 57 829 913 latu apmērā, faktiski bija — 50 337 636 lati jeb 87% no plānotā.

Lidostu nodeva

Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 4.marta noteikumiem Nr.88 "Noteikumi par lidostas nodevu" nodevas lielums ir 7 lati no katra pasažiera, kas no lidostas "Rīga" izlido uz ārvalstīm, un tā tiek ieskaitīta Satiksmes ministrijas speciālā budžeta ieņēmumos.

Ienākumus no šās nodevas paredzēts izmantot jauna pasažieru termināla un tam pieguļošā perona būvniecībai, kā arī attīstības darbiem lidostā "Rīga".

1997.gadā lidostas nodeva iemaksāta 819 568 latu apmērā, kas ir 93,3% no plānotās summas — 878 738 latiem. Izdevumi faktiski bijuši 8 839 lati jeb 1% no plānotajiem izdevumiem — 878 738 latiem.

6. Labklājības ministrijā:

Valsts speciālais sociālās apdrošināšanas budžets

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālais nodoklis, otrs lielākais ieņēmumu avots — valsts pamatbudžeta dotācijas.

Ar 1997.gada 1.janvāri stājās spēkā likums "Par maternitātes un slimības pabalstiem", kas paredz, ka darba devēja pienākums ir izmaksāt no darba algu fonda slimības pabalstus par laiku, kas nav ilgāks par 14 kalendārajām dienām, bet slimības pabalsti, sākot ar 15.darba nespējas dienu, izmaksājami uz sociālā nodokļa rēķina. Šāda likuma norma samazina uz sociālā nodokļa rēķina darba vietās izmaksājamo pabalstu apmēru. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi pārskata gadā bija paredzēti 392 698 658 latu apmērā. Faktiski ieņēmumi bija 393 400 071 lats jeb 100,2% no plānotā, t.sk.:

— maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi — 10 578 lati;

— sociālais nodoklis, ko maksā darba devējs, ņēmējs un

pašnodarbinātās personas — 380 770 041 lats;

— valsts pamatbudžeta dotācija — 5 580 421 lats;

soda nauda no kavētiem sociālā nodokļa maksājumiem — 3 089 247 lati,

no tiem 20% Valsts sociālās apdrošināšanas fondam, t.i. 566 496 lati;

— valsts pamatbudžeta dotācija no valsts budžeta

izmaksājamo sociālo pabalstu aprēķināšanai,

piešķiršanai un piegādei — 1 800 000 lati;

— valsts pamatbudžeta dotācija lauksaimniecībā

nodarbināto sociālā nodokļa kompensācijai — 1 616 507 lati;

— citi maksājumi — 533 277 lati.

Sociālās apdrošināšanas izdevumi pārskata gadā bija paredzēti 392 848 671 lata apmērā, faktiski izlietoti 372 521 618 lati jeb 94,8% no plānotā, t.sk.:

— 1995.gada 2.novembra likuma "Par valsts pensijām"

izpildes nodrošināšanai — 337 947 658 lati;

— Ministru Padomes 1992.gada 30.janvāra lēmuma Nr.34

"Par nolikumu par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā

sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)"

izpildes nodrošināšanai — 3 530 953 lati;

— Augstākās Padomes 1991.gada 15.maija lēmuma

"Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu Černobiļas AES

avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju

sociālo stāvokli" izpildes nodrošināšanai — 1 758 476 lati;

— 1995.gada 6.novembra likuma "Par maternitātes un

slimības pabalstiem" izpildes nodrošināšanai — 5 880 419 lati;

— 1995.gada 21.oktobra likuma "Par obligāto sociālo

apdrošināšanu bezdarba gadījumos" izpildes nodrošināšanai — 14 346 639 lati;

— 1995.gada 2.novembra likuma "Par obligāto sociālo

apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un

arodslimībām" izpildes nodrošināšanai — 100 337 lati;

— administratīvajiem izdevumiem — 8 957 136 lati.

Valsts speciālais veselības aprūpes budžets

Likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam" noteikts, ka 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā. Atskaitījumi bija plānoti 53 573 228 latu apmērā. Faktiskās iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas bijušas 54 377 408 lati, ieskaitot valsts pamatbudžeta dotāciju sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildi, kas bija 2 472 892 latu apmērā.

Valsts speciālā veselības aprūpes 1997.gada budžeta ieņēmumos ieskaitīti akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumi 3 991 304 latu apmērā, kā arī valsts pamatbudžeta dotācija — 15 786 962 lati. Kopējie ieņēmumi bija 74 155 674 lati, kas par 6,9% pārsniedza plānoto apmēru (69 360 190 lati). Izdevumi bija plānoti 69 360 190 latu apmērā, faktiski bija 67 632 685 lati jeb 97,5% no paredzētā.

7. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:

Skrundas RLS zemes nomas maksa

1996.gada 16.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.23 "Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu lietošanā nodotās zemes nomas maksas līdzekļu izlietojuma kārtība" nosaka kārtību, kādā izlietojami zemes nomas maksas līdzekļi, kas saņemti no Krievijas Federācijas saskaņā ar 1994.gada 30.aprīļa līgumu.

Speciālajā budžetā ieskaitāmā daļa nedrīkst būt mazāka par 50% no saņemtās nomas maksas. Speciālajā budžetā ieskaitīto nomas maksas līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabineta izveidota komisija.

Ieņēmumi no Skrundas RLS zemes nomas maksas pārskata gadā bija plānoti 1 370 000 lati, faktiski bija 1 411 250 lati jeb par 3% pārsniedza paredzēto. Izdevumi bija plānoti 1 378 510 latu apmērā, faktiski bija 1 326 641 lats jeb 96,2% no paredzētā.

Vides aizsardzības fonds

Vides aizsardzības fonda ieņēmumi galvenokārt sastāv no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem. Likumā "Par dabas resursu nodokli" noteikts, ka Valsts vides aizsardzības budžetā ieskaita 30% no dabas resursu nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi vai par vides piesārņošanu.

Vides aizsardzības fonda ieņēmumus veido arī normatīvajos aktos paredzētās soda naudas un kompensācijas par videi nodarīto kaitējumu, kontroles normatīvu pārsniegšanu, darbībām bez atļaujas, 30% no soda naudām par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, ieņēmumi, kas rodas realizējot konfiscētos nelikumīgi iegūtos dabas resursus un to iegūšanas līdzekļus, ekoloģiskā riska apdrošināšanas iemaksas, līdzekļi, ko Latvijas un ārvalstu fiziskas vai juridiskas personas iegulda fondā, banku kredīti u.c. maksājumi.

Fonda ieņēmumi pārskata gadā bija paredzēti 5 500 000 latu apmērā, faktiski bija 7 199 766 lati jeb par 30,9% pārsniedza plānotos. Izdevumi bija plānoti 6 556 744 latu apmērā, faktiski bija — 5 205 513 lati jeb 79,4% no plānotā.

8. Valsts zemes dienestā

Valsts zemes dienesta speciālo budžetu veido ieņēmumi no mērniecības un zemes ierīcības darbu veikšanas, zemes lietošanas dokumentu sagatavošanas, ieņēmumi no nekustamā īpašuma vērtēšanas, ieņēmumi no ģeodēzijas darbiem un kartogrāfijas materiālu realizācijas.

Ieņēmumi tiek novirzīti izdevumu apmaksai, kas saistīti ar šo darbu izpildi.

Kopējie Valsts zemes dienesta speciālā budžeta ieņēmumi pārskata gadā bija paredzēti 9 018 168 latu apmērā, faktiski bija 7 324 845 lati jeb 81,2% no plānotā, t.sk.:

— ieņēmumi no mērniecības un zemes ierīcības darbiem — 3 953 806 lati;

— ieņēmumi no nekustamā īpašuma novērtēšanas — 3 240 195 lati;

— citi īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi — 104 444 lati;

— maksas pakalpojumi u.c. pašu ieņēmumi — 26 400 lati.

Izdevumiem pārskata gadā bija paredzēti 4 236 098 lati, un tie faktiski izlietoti plānotajā apjomā.

9. Radio un televīzijā

Nacionālās radio un televīzijas padomes speciālais budžets veidojas atbilstoši "Radio un televīzijas likumā" noteiktajām radioorganizāciju kancelejas nodevām un apraides atļauju maksām.

Speciālā budžeta izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 1995.gada 14.novembra noteikumi Nr.345 "Noteikumi par kārtību, kādā nosaka un iekasē maksu par apraides atļaujas (licences) izsniegšanu".

Radio un televīzijas padomes speciālā budžeta ieņēmumi pārskata gadā bija paredzēti 90 416 latu apmērā, faktiski bija 96 786 lati jeb par 7% pārsniedza plānoto. Izdevumi bija plānoti 102 535 latu apmērā, bet faktiski bija tikai 24 890 lati jeb par 75,7% mazāki par paredzētajiem.

 

VI. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Sākot ar 1995.gadu, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem iekļauti kā sastāvdaļa Finansu ministrijas pārziņā esošajā apropriācijā un saskaņā ar kārtību par šo līdzekļu izlietojumu tiek piešķirti ar Finansu ministrijas (FM) rīkojumu.

Likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam" līdzekļi neparedzētiem gadījumiem paredzēti 1 819 601 lata apmērā. Atbilstoši Finansu ministrijas rīkojumiem līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirti 1 972 775 latu apmērā, t.sk. 252 414 lati —pašvaldībām.

Piešķirto līdzekļu faktiskais izlietojums bija 1 707 383 lati, tai skaitā:

1. Sporta pasākumu organizēšanai un dažādu sportistu un treneru prēmēšanai — 421 402 lati piešķirti Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldei, kas izmantoti šādiem mērķiem:

— naudas balva 75 000 latu apmērā Latvijas hokeja federācijai jaunatnes sporta programmu attīstībai par Latvijas komandas dalību pasaules čempionāta finālsacensībās;

— 10 000 latu Latvijas hokeja federācijai par hokeja kluba "Juniors" izcīnīto pirmo vietu Austrumeiropas hokeja līgā 1996./97.gada sezonā;

— 10 000 latu Latvijas nacionālās basketbola izlases prēmēšanai par iekļūšanu 30. Eiropas basketbola čempionāta finālā un vēl 20 000 latu startam šā čempionāta finālā;

— 10 000 latu komandas "ASK/Brocēni/LMT" prēmēšanai par panākumiem Eiropas čempionu kausa izcīņā basketbolā;

— 60 000 latu Latvijas basketbola līgai— jaunatnes basketbola attīstībai un līgas programmu realizācijai;

— 50 000 latu Latvijas basketbola savienībai par dalību Eiropas finālsacensībās 22 gadus veciem un jaunākiem vīriešiem.

— 50 000 latu Latvijas volejbola federācijai par dalību pasaules čempionāta finālsacensībās;

— 50 000 latu Latvijas volejbola federācijai par volejbola komandas dalību Eiropas čempionāta finālsacensībās sievietēm;

— 7500 latu Latvijas volejbola komandai un trenerim par izcīnīto pirmo vietu Eiropas čempionāta finālsacensībās sievietēm;

Bez tam piešķirtas ievērojamas naudas balvas arī atsevišķiem sportistiem un viņu treneriem, tai skaitā:

— 5 667 lati Aigaram Fadejevam par izcīnīto pirmo vietu Eiropas U — 23 čempionātā vieglatlētikā un 2 500 latu viņa trenerim Aivaram Rumbeniekam ;

— 3 000 latu Vjačeslavam Duhanovam par izcīnīto 3.vietu 1997.gada Eiropas meistarsacīkstēs modernajā pieccīņā un 1 500 latu trim treneriem — Jurim Krastiņam, Gunāram Roskam un Isakam Navruzovam (pa 500 latiem katram);

— 6 000 latu sportistam Raimondam Bergmanim par izcīnīto otro vietu Eiropas meistarsacīkstēs svarcelšanā;

— 3 000 latu sportistam Viktoram Šķerbatinam par izcīnīto trešo vietu tajās pašas sacensībās un viņu treneriem — 1 800 latu Oļģertam Bergmanim un 900 latu Eduardam Andruškevičam;

— 3000 latu Latvijas Vieglatlētikas savienības sportistam S.Oliaram par izcīnīto otro vietu Eiropas čempionātā junioriem un 1 500 latu viņa trenerim A.Čumakovam ;

— 3000 latu Latvijas Aizsardzības daudzcīņas federācijas sportistam O.Maļuhinam par divkārtēju Eiropas čempionāta titula izcīnīšanu un viņa trenerim V.Urbanovičam — 1500 latu ;

— 3000 latu Latvijas Riteņbraukšanas federācijas sportistam A.Ķiksim par izcīnīto trešo vietu Eiropas čempionātā riteņbraukšanā trekā un 1 500 latu viņa trenerim V.Ļeonovam ;

— 5 667 latus (ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli) Latvijas Džudo federācijas sportistam V.Zeļonijam par izcīnīto trešo vietu pasaules čempionātā džudo un 2 500 latu viņa trenerim O.Baskinam ;

— 12 334 latus (ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli) Kristeram Serģim par izcīnīto pirmo vietu Pasaules individuālajā čempionātā motokrosā motocikliem ar blakusvāģiem;

— 12 334 latu (ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli) Artim Rasmanim par izcīnīto pirmo vietu Pasaules individuālajā čempionātā motokrosā motocikliem ar blakusvāģiem un 3000 latu mehāniķim Andrim Bogdanovam .

Sporta pārvaldei piešķirtas vēl arī citas (mazākas) naudas balvas.

2. Kultūras ministrijai piešķirti 1 876 lati, lai apbalvotu ar naudas prēmiju 1000 latu apmērā Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Elzu Radziņu par lielo ieguldījumu latviešu teātra un kino mākslā.

3.Valsts kancelejai 1000 latu, lai apbalvotu ar naudas prēmiju Dailes teātra aktieri Hariju Liepiņu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā.

Atzīmējama liela starpība starp naudas summām, kādas piešķirtas Sporta pārvaldei dažādu sportistu apbalvošanai (421 402 lati) un Kultūras ministrijai un Valsts kancelejai ievērojamu mākslinieku apbalvošanai (kopsummā 2 876 lati).

4. Finansu ministrijai piešķirti kopsummā 5 666,25 lati, lai izpildītu Rīgas apgabaltiesas 02.12.96. izpildrakstu lietā Nr.CA — 711 un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 24.04.97. lēmumu civillietā Nr.2 — 185/1.

5. Dažādiem apropriācijā neparedzētiem mērķiem līdzekļi piešķirti tāpat citiem resoriem, kā arī pašvaldībām, piemēram:

— medicīnas vajadzībām — 140 094 lati;

— dažādu remontdarbu veikšanai — 258 865 lati;

— darba grupu finansēšanai — 47 000 latu;

— Talsu rajona padomei traģēdijas seku novēršanai

un finansiālo pabalstu izmaksai piešķirti 116 785 lati,

kā arī dažādiem citiem mērķiem.

Pārskata gada laikā atmaksāti 1996. un 1997.gadā ar atmaksas noteikumiem piešķirtie līdzekļi 258 796 latu apmērā, t.sk.

Satversmes tiesa atmaksājusi— 141 076 latus,

Ārlietu ministrija — 64 162 latus,

Finansu ministrija — 50 458 latus,

Kultūras ministrija — 3 100 latus.

Turpmāk — vēl

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!