Valsts prezidents:

— intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pusdiena":

Turpinājums no 1.lpp.

Tāda bija mana uzstāšanās, un es domāju, ka man bija viss pārdomāts, rūpīgi izsvērts, tādēļ man nav saprotama šī Krievijas asā reakcija. Es domāju, ka Krievija nav rūpīgi iepazinusies ar manu runu un katra Baltijas valsts vadītāja, šobrīd Latvijas valsts vadītāja uzruna Krievijā var izraisīt asu reakciju, pat nepadomājot, vai tai ir tiešām pamats. Bet tas mani dara uzmanīgu — šī Krievijas neadekvātā uzmanība pašreiz. Un es ceru, ka Latvijas Ārlietu ministrija izanalizēs gan manu runu, gan Krievijas reakciju un dos attiecīgi savu novērtējumu šai situācijai.

— Pašlaik mēs esam tādā situācijā, ka nepārtraukti mums nākas sagaidīt vērtējumus par mūsu norisēm no lielvalstu puses, tātad Krievijai ne pārāk patīk jūsu runa, iespējams, ir jau sagaidāma arī Krievijas reakcija uz Latviešu leģionāru pārapbedīšanu vakar Lestenē. Savukārt ASV politiskais analītiķis Pols Goubls nupat ir izteicies, ka balsojums Par Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu referendumā būtu izdevīgs Krievijai un tam sekotu Krievijas spiediena pastiprināšanās un Rietumu atbalsta samazināšanās. Kā jūs kopumā vērtētu šo situāciju?

G.Ulmanis:

— Nu jūs uzdevāt veselu virkni kompleksu jautājumu, kuru atbildēšanai laikam vajadzīgs daudz ilgāk laiks nekā mūsu ekspresintervijai šodien. Bet es tikko runāju ar ārlietu ministru un lūdzu viņu par visiem šiem jautājumiem sagatavot plašāku skatījumu, lai dotu sabiedrībai mūsu vērtējumu, mūsu politikas nostāju un lai šai procesā iesaistītu arī mūsu vēstniekus un mūsu ārlietu darbiniekus, kas skaidrotu situāciju. Dažos vārdos, turpinot par ANO. Šajā dienā, kad uzstājos es, uzstājās arī Amerikas Savienoto Valstu prezidents Klintons, uzstājās Dienvidāfrikas prezidents Mandela, uzstājās Irānas prezidents Hatami, vairāki citu valstu vadītāji, un šeit mūsu nostāja attiecībā uz cilvēktiesībām bija vienota. Sevišķi iespaidīga bija Klintona uzstāšanās, runājot par cīņu pret terorismu par cilvēku drošību. Es domāju, ka viņa runā izskanēja pamatdoma, ka viens no jautājumiem, pie kura jāstrādā visām pasaules valstīm, ir katra indivīda drošības garantēšana. To mēs jūtam arī savā mazajā valstī, kur bieži vien notiek gan nelikumības, gan zādzības, gan arī vardarbība, un mūsu drošību sargājošām iestādēm par to ir jāpadomā, kā to nodrošināt. Protams, būtu ideāli, ja tas nenotiktu nemaz, bet laikam tik lieli ideālisti mēs šobrīd vēl nevaram būt. Kas attiecas uz jūsu jautājumu par Lesteni, par Goubla teikto, par Krieviju — jā, attiecībā uz Lesteni es varu teikt tikai to, ko es arī pirms dažām dienām esmu teicis: civilizētā Eiropā ir civilizēti procesi, un visās pasaules valstīs karavīrus, kuri ir krituši karā, kuri krituši ne tāpēc, ka viņiem to ļoti gribējās darīt, ne tāpēc, ka viņiem ļoti gribējās karot, bet tāpēc, ka lielvaras vai mazākas varas šos karus ir izraisījušas un cilvēki no tā ir tikai cietuši. No cilvēciskā viedokļa karā jau uzvarētāju nav. Un tāpēc tas, kas notika Lestenē, kad tika pārapbedīti kritušo pīšļi, ir civilizētas Eiropas civilizēts process. Tikai man, negribētos, un es arī aicinu mūsu politiķus, mūsu parlamenta pārstāvjus un valdības pārstāvjus — nepolitizēsim šos procesus, neveidosim uz šiem pīšļiem, uz mūsu tautas traģēdijas tagad sev politiskas aktivitātes un nemēģināsim nopelnīt ar to sev priekšvēlēšanu politiskos punktus. Mēs sabojājam labu, svētu lietu ar savu ikdienišķo politisko vēlēšanos šo lietu pārvērst par kādu politisku trumpi. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi. Tāds ir mans vērtējums, un pie tā es arī palieku šobrīd. Jautājums par Goublu ir ļoti vērā ņemams, un es domāju, ka mums būs tikšanās pēc dažām dienām šeit, radio, un mēs parunāsim pēc tam detaļās, ko nozīmētu referendumā balsot par un ko nozīmē referendumā balsot pret. Un tie, kas izvēlējušies šobrīd balsot par, lai padomā, vai ar savu balsojumu viņi Latvijai dod pozitīvu impulsu un Latvijai labumu vai viņi Latviju izolē no pārējās pasaules, tai pašā laikā neko nedodot iekšpolitiskajam vērtējumam un iekšpolitiskajai pozīcijai. Jo pilsonība nav likums par izglītību, pilsonība nav likums par valodu, tās ir trīs dažādas lietas, tāpēc veidosim stingru valodas likumu, veidosim stingru izglītības likumu, protams, tam jābūt civilizētam, demokrātiskam likumam, un veidosim arī pilsonības likumu, kas ļauj sabiedrībai integrēties. Un par trīs procentu nepilsoņu bērniem, kas ir trīs procenti no kopējā nepilsoņu skaita, — vai viņiem dot vai nedot pilsonību? Ja mēs liekam pretī daudz lielākas vērtības šobrīd, tas ir tas, par ko runāja Goubls, un mums acīmredzot ir jāieklausās mūsu drauga teiktajā.

— Jums šodien ir paredzēta tikšanās ar Polu Goublu,

G.Ulmanis:

— Jā, mēs pēcpusdienā tiksimies ar Polu Goublu, viņš atgriežas no Igaunijas. Es domāju, ka šī saruna būs turpinājums manai sarunai Amerikā ANO sesijas laikā ar Olbraitas kundzi. Olbraitas kundze skaidri pateica, ka Amerika ir mūsu draugs, Amerika darīs visu, lai Latvija varētu civilizēti un dinamiski attīstīties, bet Amerikai būs grūti palīdzēt, ja Latvija, pieņēmusi vienu lēmumu, pēc tam šo lēmumu atcels, kas radīs neizpratni daudzās, pat visās Eiropas Savienības valstīs, arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Acīmredzot Goubls ir atbraucis, lai mazlietiņ izskaidrotu detalizētāk, jo viņš nav nekādā politiskā amatā Amerikā un viņam to ir daudz vieglāk izdarīt, lai mūsu deputātiem, mūsu valdības pārstāvjiem un arī sarunā ar mani viņš pastāstītu par šo Amerikas pamatojumu un Amerikas viedokli. Es tikai vēlreiz gribētu atgādināt, ka Amerika neizdara nekādu spiedienu uz mums. Amerikai vienkārši būs grūti kā draudzīgai, es pat teiktu, advokātlielvalstij, kas uzskata par vienu no saviem tuvākajiem mērķiem palīdzēt Latvijai tālāk aiziet no tām nelikumībām, no tām pārestībām, no visas tās situācijas, kas saistījās ar Padomju savienību. Un ja mēs no šīs palīdzības atsakāmies un savu rīcību ignorējam, nu tad ir jautājums — vai mēs varam atļauties to darīt šobrīd?

— Mēs jau esam uzzinājuši Vācijas vēlēšanu rezultātus — kā zināms, tur sociāldemokrāti svin uzvaru. Sakiet, lūdzu, — vai kaut kas varētu mainīties Vācijas ārpolitikas virzienos un īpaši attiecībās ar Baltiju?

G.Ulmanis:

— Laiks rādīs. Man bija pirms gada stundu ilga saruna ar Šrēdera kungu, un viņš atstāja ļoti spēcīga, dinamiska, enerģiska cilvēka un enerģiska politiķa iespaidu. Protams, Vacijā uzvarēt vēlēšanās ar vairāk nekā 40 procentiem — tas ir darbs, ko var izdarīt tikai spēcīgs cilvēks ar spēcīgu komandu. Bet jūs jautājāt — kā mainīsies Vācijas ārpolitika vai iekšpolitika. Par to vēl ir grūti spriest, laiks rādīs, jo arī Vācijai ir savas iekšējās problēmas, kas ir vēlēšanu pamatā. Bet attiecībās ar Latviju, es domāju, nekas nevarētu mainīties uz slikto pusi. Ja mainīsies, tad mainīsies uz labo pusi, jo tāda jau ir vispārējā tendence neatkarīgi no tā, kas šobrīd arī būtu Vācijā pie varas. Vacijas tauta un valsts ir labvēlīgi noskaņota pret procesiem Baltijā, bez tam Vācija veic arī tādas zināmas diplomātijas funkcijas, jo tās labās attiecības ar Krieviju ļauj arī bieži amortizēt šos saasinājumus, ko Krievija veido attiecībā uz Baltijas valstīm. Tā ka es apsveicu Šrēdera kungu ar uzvaru un ceru, ka tuvākajā laikā mēs arī tiksimies. Starp citu, bija mums kādreiz vienošanās, ka viņš pēc vēlēšanām, ja uzvarēs, apmeklēs Baltijas valstis. Es ceru, ka viņš to labi atceras.

— Nu tad gaidīsim. Bet pie mums priekšvēlēšanu batālijas turpinās. Un sestdien visai savdabīgu priekšlikumu saviem vēlētājiem izteica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle. Tas skanēja apmēram tā: mēs rūpēsimies, lai publicētu visus čekas maisus. Sakiet, lūdzu, kā jūs vērtējat šādu priekšlikumu — vai kā tādu priekšvēlēšanu saukli, ja ir skaidri zināms, ka visi čekas maisi mums pat vairs nav pieejami?

G.Ulmanis:

— Redziet, mēs šeit atkal esam gļēvi. Mēs turam šos maisus un pieskaramies pie šiem maisiem kā pie dārgumiem, — lai gan tie nekādi dārgumi nav, — tajos brīžos, kad vajag kādam ieriebt. Es nezinu, ko ir teicis Andris Šķēle, bet mans personiskais uzskats ir, ka vajadzētu vispirms ļaut atzīties visiem cilvēkiem, kas ir bijuši un kas nav bijuši šais procesos, un pavilkt strīpu apakšā, jo lielākā daļa no šiem cilvēkiem nav ne potenciālie noziedznieki, ne arī nekādu vardarbību veicēji. Pēc tam šos maisus vajadzētu visus atvērt, izanalizēt, dot savu novērtējumu un nolikt uz neatgriešanos. Jo nevar mūžam terorizēt vai kaut kādā veidā provocēt cilvēkus ar domu, ka varbūt tu esi tai maisā. Jo daudzi pat varbūt to nemaz nezina, dodot attiecīgo informāciju un strādājot zinātnes un literatūras laukā vai kultūras jomā, šie procesi ne vienmēr bija precīzi nosakāmi. Bet es principā atbalstu šo domu, ka čekas maisi ir jālegalizē. Kā to izdarīt, tas ir jāizlemj parlamentam.

— Šī nedēļa Latvijā vēl turpina būt diezgan saspringta. Pirms pašām vēlēšanām jūs uzrunāsit cilvēkus no Latvijas televīzijas ekrāna, šeit, no radio studijas. Bet ko jūs gribētu pateikt šodien, kad vēl ir tāds laiciņš pārdomām vēlēšanu sakarā?

G.Ulmanis:

— Vēl diezgan daudz ir laika pārdomām, vēl ir veselas piecas dienas, un es ceru, ka šais piecās dienās partijas aktīvi strādās, parādīs savu varēšanu un nevarēšanu gan kā partijas, gan personālijas. Es vēlu šais dienās cilvēkiem varbūt rūpīgāk ieklausīties un prast atšķirt melus un patiesības, kas ir pamatlikums šādā situācijā, un prast atšķirt solījumus, kuriem nav pamatojuma, no solījumiem, kuri var tikt nākotnē realizēti. Un vēl es gribētu, bet es par to runāšu detalizētāk televīzijā un radio tuvākajās dienās, aicināt arī saskatīt katrā partijā tās vēlmi vest Latviju uz nākotni, izvērtējot pagātni un realizējot tagadni. Jo daudzām partijām šīs nākotnes vīzijas nav, viena otra partijas veido savu priekšvēlēšanu kampaņu uz pašreizējām iedzīvotāju emocijām, nevis uz pragmatiskiem argumentiem, ko iedzīvotāji iegūs pēc četriem pieciem vai desmit gadiem. Tāpēc es domāju, ka visiem mums šis ir interesants laiks, un ceru, ka katrs brīvais brītiņš tiks izmantots tieši tam. Vienreiz četros gados mums ir dota šī izšķiršanās, lai pēc šīs izšķiršanās nevajadzētu teikt atkal savam parlamentam: redziet, kādi mēs esam — jo parlaments ir mūsu tautas, mūsu iedzīvotāju spogulis. Un es gribētu vēlēt, lai pēc šīm vēlēšanām parlamenta reitings būtu daudz augstāks un cieņa tautas acīs daudz augstāka tieši ar savu darbību. Bet vispirms tas ir atkarīgs no mums pašiem.

Valsts prezidents intervijā

Latvijas radio žurnālistei

Ingvildai Strautmanei

Pēc radioieraksta

 

Intervija Latvijas Valsts radio vakar, 28. septembrī, raidījumā "Pusdiena" pulksten 12.35