Centrālā statistikas pārvalde
Informācija
Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa apstākļu uzlabošanai
Pašvaldības 2000. gadā piešķīra dzīvokļus 5995 ģimenēm, tai skaitā 3453 (58%) ģimenēm - labiekārtotus dzīvokļus. 2000. gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, pašvaldības piešķīra par 562 (9%) dzīvokļiem mazāk.
Pašvaldības dzīvokļus sadalīja šādi:
Saņēma | Tai skaitā | |
dzīvokļus | labiekārtotus | |
2000. gadā | dzīvokļus | |
Pavisam ģimenes | 5995 | 3453 |
No tām bija dzīvokļa | ||
apstākļu uzlabošanas | ||
uzskaitē | ||
pirmkārtas | 544 | 335 |
kopējā | 1680 | 1087 |
Nebija uzskaitē | 3771 | 2031 |
Tas pats, procentos | ||
Pavisam, ģimenes | 100 | 100 |
No tām bija dzīvokļa | ||
apstākļu uzlabošanas | ||
uzskaitē | ||
pirmkārtas | 9 | 10 |
kopējā | 28 | 31 |
Nebija uzskaitē | 63 | 59 |
2001. gada 1. janvārī dzīvokļa apstākļu uzlabošanas uzskaitē bija 13 722 ģimenes, tai skaitā pirmkārtas uzskaitē 2919 ģimenes. Gada laikā dzīvokļa apstākļu uzlabošanas uzskaitē esošo ģimeņu skaits samazinājies par 1971 jeb 13%.
Lielais ģimeņu skaits, kas saņēma dzīvokli, nestājoties dzīvokļa apstākļu uzlabošanas uzskaitē, izskaidrojams ar to, ka bāreņiem, iedzīvotājiem no avārijas mājām, stihiskās nelaimēs cietušajiem un personām no ieslodzījuma vietām pienākas dzīvojamā platība ārpus kārtas. Turklāt daļa dzīvokļu tika piešķirta ģimenēm, kas bija ar mieru dzīvot neprestižos dzīvojamos rajonos un sliktāk apsaimniekotās dzīvojamās mājās. Jāņem vērā, ka 9 (12%) pilsētās un 379 (79%) pagastos netika veikta uzskaite par ģimenēm, kam nepieciešams uzlabot dzīvokļa apstākļus.
Joprojām pašvaldībām piederošajās avārijas un galēji nolietotās dzīvojamās mājās dzīvo apmēram 20 tūkstoši ģimeņu. Vidēji katra astotā pašvaldības dzīvojamā māja ir avārijas stāvoklī vai galēji nolietojusies.
Tikai 2000. gadā vien privatizācijas rezultātā pašvaldību rīcībā esošo dzīvokļu skaits samazinājās par 33 tūkstošiem. Pašvaldības aizvien vairāk pievērš uzmanību citāda veida palīdzībai, nevis tiešai dzīvojamās platības piešķiršanai.
Pašvaldības 2000. gadā izlietoja 4694 tūkstošus latu, piešķirot pabalstus īres un komunālo pakalpojumu apmaksai un kurināmā iegādei. Pabalsti lielā mērā palīdzējuši 89 tūkstošiem ģimeņu saglabāt normālus dzīvokļa apstākļus. Vienai ģimenei piešķirto pabalstu vidējais lielums 2000. gadā bija Ls 53 (1999. gadā - Ls 51), tai skaitā Rīgā - Ls 78 (Ls 76).
Pašvaldību palīdzību ģimenēm dzīvokļa apstākļu uzlabošanai ataino šādi rādītāji:
Saņēma | Tai | Bija | ||
dzīvokļus | skaitā | dzīvokļa | ||
2000. | no | apstākļu | ||
gadā | rindas | uzlabo- | ||
šanas | ||||
uzskaitē | ||||
. | 2001. gada | |||
pirm- | ko- | 1. janvārī | ||
kārtas | pējās | |||
Pavisam valstī | 5995 | 544 | 1680 | 13 722 |
tai skaitā: | ||||
Republikas pilsētās | 3056 | 218 | 535 | 8698 |
no tām: | ||||
Rīga | 1191 | 104 | 273 | 6360 |
Daugavpils | 287 | 27 | 153 | 1300 |
Liepāja | 1167 | 25 | 17 | 123 |
Jelgava | 72 | 15 | 8 | 84 |
Jūrmala | 174 | 26 | 46 | 484 |
Ventspils | 113 | 13 | - | 201 |
Rēzekne | 52 | 8 | 38 | 146 |
Rajona pilsētās | 1819 | 216 | 548 | 3587 |
Pagastos | 1120 | 110 | 597 | 1437 |
2000. gadā sociālo māju kopējā platība palielinājās par 20% un tajās dzīvojošo cilvēku skaits pieauga par 22%. Sociālo dzīvokļu kopējā platība gada laikā palielinājās par 42%, sociālajos dzīvokļos dzīvojošo cilvēku skaits - par 48%.
Sociālo dzīvojamo fondu 2001. gada 1. janvārī raksturo šādi rādītāji:
Sociālās | Sociālie | |
mājas | dzīvokļi | |
Mājas (dzīvokļi) | 48 | 748 |
Kopējā platība, m2 | 46 206 | 26 344 |
Dzīvojamās istabas | 1518 | 1274 |
Pastāvīgi dzīvojošie | ||
ģimenes | 1459 | 781 |
cilvēki | 2376 | 1594 |
tai skaitā: | ||
pensionāri | 907 | 360 |
bērni | 512 | 549 |
Kopējā platība uz vienu cilvēku, m2 | 19,4 | 16,5 |
No visiem 2001. gada 1. janvārī sociālajās mājās un sociālajos dzīvokļos dzīvojošajiem cilvēkiem 32% bija pensionāri un 27% - bērni.
Centrālās statistikas pārvaldes
Investīciju un nekustamā īpašuma statistikas daļa