Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Deputāti! Pulkstenis ir deviņi. Pasludinu par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 24.septembra sēdi.

Turpināsim atbilstoši mūsu darba kārtībai, pagājušā sēdē tika pārtraukts izskatīt likumprojektu "Administratīvi teritoriālās reformas likums". Otrais lasījums. Mēs esam apstājušies pie 10.priekšlikuma, ko ir iesniedzis pašvaldību lietu valsts ministrs Bunkšs, atbilstoši stenogrammai jau Bunkša kungs ir uzstājies un runājis par šo priekšlikumu, tātad vēl debatēs par šo priekšlikumu bija pieteikušies runāt vairāki deputāti. Un pirmais bija Uldis Veldre — DP, KDS, LZP. Lūdzu!

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Es uzskatu, ka 10.priekšlikumu — papildināt 1.pantu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā — novadu apvienība — ar pašvaldības domes (padomes) lēmumiem noteikta teritorijas vienība, kurā ietilpst pagastu un pilsētu pašvaldības ar izveidotām kopējām institūcijām pašvaldību funkciju izpildei noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs, vienu minūti. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas un centieties tomēr... Sēde ir atklāta, izskatīt tos likumprojektus, par kuriem tagad ir runa. Lūdzu, Veldres kungs!

U.Veldre

. Komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, jo šeit ir pretruna ar likumu, kuru pašlaik pieņem, un galvenokārt mēs esam Pašvaldību komisijā iepazinušies ar pašvaldību sadarbības apvienību "Ziemeļkurzeme", kas ļoti labi Gunāra Laicāna vadībā darbojas, un novadu apvienība nav vajadzīga, jo arī Pašvaldību likums neliedz un viņu pašvaldību sadarbības apvienības, "Ziemeļkurzeme" dažādās jomās sadarbojās gan par ceļiem, gan par izglītību, gan arī par sociālo aprūpi, arī zināmā mērā par plānošanu, kur viņiem ļoti labi panākumi, es lieku priekšā tāpat kā komisijā 10.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tādā gadījumā es aicinu balsot par Bunkša kunga priekšlikumu — termins "novadu apvienība".

Sēdes vadītājs.

Kalviņa kungs, atbildīgā komisija to ir noraidījusi. Jūs kā deputāts uzstājaties vai kā komisijas pārstāvis?

J.Kalviņš.

Es aicinu balsot par šo priekšlikumu, atzīmējot ka komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša iesniegto priekšlikumu. Tas jūsu dokumentā ir nr.10. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 13, atturas — 10. Balso 41 deputāts, tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu godātos deputātus rast iespēju un piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtot zvanu un balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 17, attutas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Kalviņš.

11.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts daļēji. Tālāk seko 12.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums, kur ir šie precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Lūdzu turpinām!

J.Kalviņš.

13.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš.

14.priekšlikums, 3.pantā ir Veldres kunga priekšlikums par 3.panta 1.un 2.punkta izslēgšanu, komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt deputāts Veldre. Lūdzu!

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es ierosinu 3.panta 1.un 2.punktu noraidīt, jo būtiskākais ir tas, ka tāpat kā kolektivizācijā nosaka noteiktus termiņus un mazos pagastus lielpagastos sadzen it kā kopā ar koku. 1.punktā ir teikts — šis likums nosaka kārtību, kādā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma no 1999.gada līdz 2004.gadam. Un tas pats arī ar 2.punktu, un es ierosinu noraidīt 1.un 2.punktu.

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ja mēs vispār runājam šeit par kaut kādu reformu un par kaut kādu likumu, ko mēs šeit mēģinām pieņemt, kas, kā mēs redzam, ir absolūti nesagatavots, tad šeit nekādā gadījumā nevarētu piekrist tai komisijas atbalstītai 3.panta redakcijai, kas nosaka to, kas uzliek šim likumam par mērķi noteikt to, kādas administratīvās teritorijas ir izveidojamas, realizējot reformu. Varētu vēl runāt par kaut kādu kārtību, bet noteikt to, kādas teritorijas ir izveidojamas, tad jau mēs atkal nonāksim pie tā, ka būs tie paši 4000 cilvēku atpakaļ, kam ir jābūt vienā pagastā, un tā ir prasība, kuru nekādā gadījumā mēs šeit nedrīkstam ietvert, un es domāju, ka konkrēti kritēriji un kādas teritorijas ir izveidojamas arī vislabāk būs redzams tieši uz vietas, un šādus kritērijus šeit nebūtu pareizi likt iekšā šajā likumā. Es domāju, ka šī situācija, arī komisijas atbalstītā redakcija, tā skaidri parāda to, ka likums ir nesagatavots, kā jau es to minēju iepriekšējā nedēļā, kad mēs šo likumu sākām skatīt, un tāpēc tā izskatīšana būtu jāpārtrauc un, kas attiecas uz deputāta Veldres priekšlikumu, tad to var atbalstīt un var neatbalstīt, no tā šeit nekas labāks nepaliks. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs, jūs esat runājis par to, ka šo jautājumu pārtraukt, jau iepriekšējā sēdē vairākas reizes. Jūs zināt Kārtības rulli, kādā veidā šis ierosinājums ir izskatāms Saeimas sēdē, tādā gadījumā rīkojieties atbilstoši Kārtības rullim, bet neatkārtojiet to vairākas reizes. Nākamais otrreiz vēlas runāt Uldis Veldre. Veldres kungs nevēlas vairāk runāt, tātad debates beidzam. Komisijas vārdā — Kalviņa kungs vēlas ko teikt?

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Es gribu piebilst tikai to, cienījamie kolēģi, ka šeit kolhozu veidošanas pazīmes absolūti nav. Ja jūs uzmanīgi paskatīsities Pēterkopa kunga priekšlikumu kā 16., kurš ir kompromisa variants, ko komisija ir atbalstījusi, tādēļ es aicinu balsot par Veldres kunga priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Godātie deputāti, paudīsim savu attieksmi par deputāta Veldres priekšlikumu — izslēgt 3.panta 1.un 2.punktu, 14.priekšlikums — komisijas viedoklis ir neatbalstīt. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 20, atturas — 23. Šis priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Kalviņš.

15.priekšlikums ir deputāta Eniņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par komisijas viedokli. Lūdzu turpinām!

J.Kalviņš.

15.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kā jau minēju, tas ir kompromisa variants šajā situācijā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Uldis Veldre, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Man būtu lūgums uzmanīgi ieklausīties, kā šis 3.pants ir definēts,— šis likums nosaka kārtību, kādā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma un kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot reformu. Tā kā tiek uzspiesta pagastu vardarbīga apvienošana, tad šis balsojums, es uzskatu un arī pārējie, parādīs katras partijas, katra deputāta attieksmi pret laukiem, jo mēs zinam, ka laukos dzīvo vismaz 37% iedzīvotāju, un, ja mēs turpināsim darboties ar padomju laiku metodēm, noteiksim, ka jāsadzen atkal lielpagastos, tas parādīs, kā katrs deputāts domā, un es aicinu deputātiem mazlietiņ... pašlaik visi aizņemti ar citām lietām, skatīties uz lietām reāli, jo es uzskatu, kas balsos par šo administratīvi teritoriālo reformu, tie balsos par Latvijas lauku iznīcināšanu, par mazo skolu iznīcināšanu, un šeit jau parādīsies, kas kurš ir, tā ka es aicinu balsot pret deputāta Pēterkopa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Nākamā vēlas runāt Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim tekstam, kuru ierosinājis deputāts Pēterkops un atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Šajā variantā netiek runāts ne par mazo lauku pagastu apvienošanu, ne par skolu iznīcināšanu, deputāts Veldre nepareizi ir izpratis šo priekšlikumu. Šis Pēterkopa ierosinājums tikai nosaka, ka šim likumam ir jānosaka kārtība, kādā ir veicama administratīvi teritoriālā reforma, bet šajā pantā netiek pateikts, ko apvienot, kā apvienot un ar ko apvienot. Tāpēc es aicinu atbalstīt Pēterkopa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Jānis Bunkšs, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Es kārtējo reizi secinu, ka deputāti tiešām nāk runāt, un konkrēti šoreiz Veldres kungs, un runā par lietām, kas vismaz konkrētajos priekšlikumos nav. Šajā pantā, pirmkārt, netiek runāts par kaut kādu pagastu apvienošanu, un vēl vairāk, te nav runa pat par piespiedu apvienošanu. Šeit ir runāts par to procedūru, kāda būtu veicama attiecībā uz reģionālo reformu, un faktiski te ir pateikts, ka šo reģionālo reformu šis likums nerisina, bet risina tikai reformu municipālā līmenī. Tāpat, kas attiecas uz 4.panta otro daļu un arī tālāk, tā kā mums šādas pašvaldības veids kā novads ir paredzēts tikai šajā likumā un tieši šajā pārejas vai reformu periodā, tad tajos likumos, kas šobrīd regulē robežu grozīšanu, šis termins nav iekļauts, tāpēc šis pants ir vajadzīgs un tas nebūtu izslēdzams vispār. Te varētu būt runa tikai par precizējumiem, un es atbalstu un aicinu jūs atbalstīt šeit komisijas viedokli šā panta balsojumos.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre vēlas runāt otro reizi.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Kolēģi! Arī deputāte Seile! Šeit ļoti skaidri teikts, kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, un, ja paskatās uz likumu kopumā, tad šī panta galvenais nosacījums bija, kuru izņēma laukā, kad administratīvi teritoriālā reforma veicama no 1999.gada līdz 2004.gadam, tā kā pašlaik cenšas apiet, gaida, ka nāks kaut kāds spēcīgs valdnieks, tas, kas pagājušā gadā jau šo valsts pārvaldi gribēja ieviest. Tas, ko bija paredzēts reformā darīt, tas notiks. Ja kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, tad iznāk, ka absolūti nav satura. Seiles kundzei nevajadzēja norādīt, ka, tā sakot, kas un kā. Bet šajā gadījumā noteikti vajag noraidīt, jo tas iet tiešām uz pagastu apvienošanu un mūsu lauku ļaužu iznīcināšanu. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tiešām piekrītu Veldres kungam, ka šo tekstu, ko atbildīgā komisija ir paredzējusi 3.pantā un ko kā priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Normunds Pēterkops, tiešām labāk būtu šajā likumā nerakstīt. Bet mums šeit ir šī problēma sakarā ar to, ko mums nosaka Kārtības rullis, ka mēs varam balsot vai nu par, pret vai atturēties tikai par konkrēto iesniegto priekšlikumu. Tajā gadījumā, ja mēs noraidām deputāta Pēterkopa priekšlikumu, tad paliek pirmajā lasījumā pieņemtā 3.panta redakcija, kura ir vēl daudz sliktāka par šo deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu.

Tā kā, Veldres kungs, jūs varat balsot pret. Es atzīstu par labāku šeit nebalsot vispār. Zālē jau tiek sākti vākt paraksti par to, lai šīs lietas izskatīšana tiktu pārtraukta. Tā kā es domāju, ka mums tiešām nevajadzētu šeit ar šo likumu steigties, to vajadzētu sakārtot tādā veidā, lai nebūtu uzspiesta šī mazo lauku skolu likvidēšana nevienā no variantiem un arī netiktu uzspiesta šī vardarbīgā pagastu apvienošana bez nekāda sociāla pamatojuma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Protams, var nebalsot vispār, var nenākt arī uz sēdi. Var nepildīt arī savus deputāta pienākumus. Var. Bet tomēr lietas ir jāsakārto, un kādam šie likumi ir jāpieņem un kādam šie likumi ir arī jāraksta. Bet, ja mums likumā ir tas, ka mums parādās jauna administratīva teritorija kā novads, tas tomēr nozīmē, ka šajā likumā mums parādās jauna administratīvā vienība. Mums šis likums nosaka arī kārtību, kādā veidā šīs jaunās administratīvās vienības veidojas, kas pēc savas formas un būtības tā ir, un būtībā šajā likumā ir jābūt šim formulējumam tādam, kā uz 3.pantu es esmu piedāvājis. Šis likums nosaka kārtību, kādā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma un kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot reformu. Pilnīgi loģiski tas viss izriet no visiem tālākajiem likuma pantiem, šāds ir likuma uzdevums. Tā ka, es domāju, tas saprātīgiem deputātiem visiem ir saprotams, un es aicinu to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā Jānis Kalviņš vēlas kaut ko teikt?

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Gribu pateikt lielu paldies Annai Seilei, kura ļoti korekti parādīja, ka likumu nedrīkst lasīt tāpat vien. Likums ir jāprot lasīt. Es aicinu atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Paudīsim savu attieksmi pret deputāta Pēterkopa priekšlikumu nr.16 balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 48 deputāti. Piedalās balsojumā. Tas ir par maz, lai pieņemtu lēmumu. Zālē ir vairāk, tāpēc lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 12, atturas — 17. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies! 17.priekšlikums ir Veldres kunga priekšlikums par 4.panta izslēgšanu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Bet Leiškalna kunga nav zālē.

Nākamais ir Uldis Veldre, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija. Lūdzu!

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi un radioklausītāji! Ieklausieties, kā komisija var neatbalstīt manu priekšlikumu! Es nolasīšu visu 4.pantu. Tad tiešām jāsaka: "Kur mūsu galviņas ir!". 4.pants. 1.apakšpunkts: "Latvija ir iedalīta apgabalu administratīvajās teritorijās. Apgabalu izveidošanu, kā arī apgabala valsts pārvaldes institūciju un apgabala pašvaldības kompetenci nosaka atsevišķs likums. 2. Novadu un apgabalu, pilsētu, administratīvās teritorijas nosaka Ministru kabinets. 3. Novada teritorija sastāv no novadā apvienojušos pagastu un pilsētu teritorijām. Novada pagastu un pilsētu robežas nosaka attiecīgā novada pašvaldības dome.

Kā mēs redzējām, 1.punkts vairs neeksistē. Es toreiz iesniedzu, jo kategoriski iebildu pret apgabaliem. Es jau jums pastāstīju, ka iepriekšējā sēdē Ministru kabinetā apgabalu vietā runā par novadiem, ka novadi ir vajadzīgi: Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale vai kaut kāds. Bet tajā pašā laikā mēs Saeimā pieņēmām, ka nebūs apgabalu. Un arī 3.punkts, kur ir teikts, ka novada teritorija sastāv no novadā apvienojušos pagastu un pilsētu teritorijām. Galvenais pret ko es iebildu, ka novada, pagastu un pilsētu robežas nosaka attiecīgā novada pašvaldības dome.

Padomju laikā tika 12, un dažās vietās pat vairāk pagastu robežas grozītas. Šajā gadījumā, ja attiecīgās domes noteiks, var būt gandrīz vai katru mēnesi. Es tomēr uzskatu, ka pagastu vai novadu, arī apriņķu teritorijas ir jāgroza Saeimai vai, teiksim, pagastiem, novadiem, Ministru kabinetam. Nevis attiecīgajai domei. Tā ka es lieku priekšā šo 4.pantu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā Jānis Kalviņš vēlas kaut ko teikt? Lūdzu!

J.Kalviņš

. Cienījamie kolēģi! Ja jūs paskatāties, kāda redakcija ir, kura būtu pieņemama, tad ir skaidrs, kur ir rakstīts, ka apriņķu izveidošanu nosaka atsevišķs likums, ko arī Ministru kabinets ir akceptējis, un tas ir minēts šajā likumā "Administratīvi teritoriālās reformas likums", un šeit problēmu nav. Tā ka es aicinu neatbalstīt Veldres kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Godātie deputāti! Deputāts Veldre un deputāts Pēterkops ierosina izslēgt likumprojekta 4.pantu. Tie ir priekšlikumi nr. 17 un nr.18. Paudīsim savu attieksmi pret šiem priekšlikumiem balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 20, atturas — 15. Priekšlikumi nav pieņemti. Nākamais ir 19.priekšlikums. Lūdzu, Kalviņa kungs!

J.Kalviņš

. 19.priekšlikums ir Bunkša kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs ir pieteicies debatēs. Viņš nerunās. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Tas tiek akceptēts.

J.Kalviņš

. 20.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Te ir vārdus "novada teritorija" aizvietot ar vārdiem "administratīvā teritorija". Tas ir tālāk likumprojektā, tā vienkārši ir terminu sakārtošana.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš.

Tālāk — 21.priekšlikums. Bunkša kunga priekšlikums. Papildināt 4.panta ceturto daļu ar attiecīgu tekstu. Komisija to nav atbalstījusi. Es atvainojos! Tas nav balsojams. Pareizi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš

. 22.priekšlikums principā arī nav balsojams, jo šeit ir tas, ko es jau teicu, ka apriņķu izveidošanu nosaka atsevišķs likums.

Sēdes vadītājs.

Kāpēc tas nav balsojams, jo mēs... Tātad atbildīgā komisija pamato, ka arī 22.priekšlikums nav balsojams. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš.

23.priekšlikums. Pēterkopa kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji, precizējot 24.priekšlikumā, kuru iesniegusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti vēlas debatēt par šo jautājumu. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit acīmredzot ir jāskata šis 23. un 24.priekšlikums kopā. Tie ir ļoti līdzīgi. Bet šeit ir šī trešā daļa abiem no šiem priekšlikumiem, kas nosaka, ka apriņķi un novadi, kas tie tādi būtu. Varbūt ka to varētu kāds šeit paskaidrot cilvēkiem saprotamā veidā. Bet šo apriņķu un novadu, arī pilsētu un pagastu administratīvās teritorijas nosaka Ministru kabinets. Ja mani atmiņa neviļ, tad Latvija ir pievienojusies Eiropas vietējo pašvaldību hartai, kas nosaka, ka šīs pašvaldību robežas nav grozāmas bez vietējo iedzīvotāju piekrišanas. Tagad nu mēs administratīvā kārtībā ņemsim un diktēsim, ka šīs robežas noteiks Ministru kabinets. Es domāju, ka šeit no tādas varas decentralizācijas nav ne vēsts.

Otra lieta, kas ir bijusi vecajā 5.panta redakcijā, bet kas ir pazudusi gan deputāta Pēterkopa priekšlikumā, gan arī atbildīgās komisijas priekšlikumā, tas ir tas, ka vietējās pašvaldībās lēmējvara ir atdalīta no izpildvaras. Tā arī ir viena lieta, ko mūsu dārgie deputāti un dārgā komisija ir piemirsusi šeit ierakstīt. Es domāju, ka šie ir pietiekami argumenti tam, lai jebkurā gadījumā, vienalga, kas ar šo likumu notiek tālāk, šeit to neatbalstītu. Bet nu lielas jēgas jau no tā nav, jūs paši saprotiet, šeit tālāk vispār šo likumu skatīt. Vienīgi baidoties no tā, ka vairākums var šo likumu tomēr uzspiest sabiedrībai, uzspiest arī Latvijas laukiem, tomēr būtu labi šeit izlabot arī mazas lietiņas, kuras tomēr varētu nākt šai situācijai kaut kādā veidā par labu. Tāpēc es aicinu šos priekšlikumus neatbalstīt — ne Pēterkopa kunga priekšlikumu, ne arī atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Uldis Veldre, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es arī aicinu noraidīt 5.pantu. Bet visvairāk mani kā komisijas locekli satrauca 5.pants: "Apvienošanās rezultātā izveidojusies jaunā pašvaldība pēc saskaņošanas..." Pasvītroju: "... pēc saskaņošanas ar Administratīvi teritoriālās reformas padomi ir tiesīgas saglabāt pagasta vai pilsētas nosaukumu". Mēs zinām, ka agrāk bija jāsaskaņo ar politbiroju, tagad ir atkal jauna klerku iestāde — Administratīvi teritoriālās reformas padome. Es uzskatu, ka tie jautājumi jārisina Ministru kabinetā, un tie ir jārisina vietējām pašvaldībām kopā ar Pašvaldību savienību un arī ar Saeimas Pašvaldības komisiju. Bet pašlaik iet uz centralizāciju. Tādēļ es vēlreiz gribu lūgt visus deputātus apdomāties, ko mēs darām! Radām atkal jaunas institūcijas, kas dzīs lielpagastos ar koku. Es aicinu noraidīt gan Pēterkopa, gan atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo es neredzu nekādu pamatotību. Es esmu strādājis pirms Saeimas deviņus gadus pilsētas un rajona pašvaldībā, 40 mēnešus pirms Saeimas bijis rajona padomes priekšsēdētājs, un es redzu, kāds stāvoklis ir uz vietām. Pagasti ir nostabilizējušies. Ja viņi gribēs, apvienosies, Ziemeļkurzemes pašvaldības apvienība ir ļoti laba, bet nevajag iet uz piespiedu līdzekļiem.

Es domāju, ka, ja to izdarīsim, tad panāksim to, ko pateica bijušais premjers Šķēle pagājušā gada pavasarī Siguldā pilsētu mēru saiešanā. Tas pats tiek deklarēts arī mūsu pieņemtajā lauksaimniecības programmā, ka laukos paliks 4–6%, un tad jau jautāja jebkurā vietā: bet kur tad paliks tie 250–300 vai vairāk tūkstoši? Uz to tika saņemta atbilde — lai iet uz pilsētām. Tā ka es aicinu deputātiem apdomāties un nebalsot kopumā par šo likumu, gan arī balsot pret 5. pantu, jo mēs iznīcinām laukus, iznīcinām savu tautu.

Sēdes vadītājs.

Nākošais vēlas runāt Normunds Pēterkops, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto 5. panta redakciju, jo, ja mēs vispār gribam šo likumu pieņemt, tad arī jābūt ir šim 5. pantam, kurš pasaka, kāds tad... Tādā gadījumā tad mēs redzam vispār šo kopainu Latvijā, kā Latvija attīstoties sadalīsies administratīvi teritoriālajās vienībās, kādas būs šīs vietējās pašvaldības, kādas būs šīs reģionālās pašvaldības. Tas mums ir jāiezīmē, jo jāzina vispārībā, uz ko mēs ejam un kāds mums varētu būt šis galamērķis. Likumā jau netiek pateikts, cik būs pašvaldības, vai tās būs 500, vai tās būs 400, tāpēc likumā ir citi panti, kas pasaka, ka notiks vispirms šī inventarizācija, izvērtēs katru pašvaldību un vai vispār attiecīgā pašvaldībā reforma ir vajadzīga. Tā kā šis pants nekādā gadījumā, nu es nevaru piekrist Veldres kungam, kurš pasaka to, ka ar šo pantu tiek iznīcināta lauku pašvaldības. Nu kādas muļķības! Te neviens vārds nav teikts, ka kāda pašvaldība tiek piespiedu kārtā reformēta vai kaut kur apvienota. Tikai šajā gadījumā mēs pasakām, ka Latvijā pēc reformas vajadzētu būt gan pagastiem, gan pilsētām, kā arī mēs redzam, ka var izveidoties novadi, jo šobrīd jau mēs, man liekas, dzīvē un praksē redzam, ka nav loģiski, ka mums ir pilsēta ar lauku teritoriju. Nu tas ir tāds garš formulējums, kurš būtībā ar sevi izsaka šo sastāvu varbūt, bet nu ir daudz vienkāršāks jau šobrīd tautā iegājies jēdziens — novads — Kandavas novads, Rūjienas novads, kuru arī komisija atbalstīja un pieņēma.

Tas, ko minēja Čerāna kungs par to, ka likumā ir pazaudēts pirmajā lasījumā pieņemtais vietējo pašvaldību... ka lēmējinstitūcija tiek saukta par domi, lēmējvaru, pašvaldību lai atdalītu no izpildvaras... Jā, komisija jau nenoraida šo principu, bet šis nav jāraksta šajā likumā. Šis princips ir ielikts likumā par pašvaldībām, kurš runā par pašvaldību strukturālo formu, bet reformas likumā jau nav jānosaka, ka lēmējvara no izpildvaras ir atdalīta. Tāpēc arī komisija vadījās no šī principa, ka šie vārdi ir pilnīgi pareizi, bet tie ir likumā par pašvaldībām jau pateikti, un tie nav tāpēc jādublē šajā reformas likumā.

Tā kā komisija ir izvērtējusi šo 5. pantu, un es domāju, ka tas šobrīd ir ļoti labs, varbūt varētu to vēl pilnveidot uz trešo lasījumu, kādam būs kāda laba un racionāla doma, jo komisija vienbalsīgi, es varu pateikt to, ir iestājusies pret jebkādu piespiedu apvienošanu. Šis piespiedu apvienošanas mehānisms visā likumā ir izņemts laukā. Pamatā ir šī brīvprātīgā apvienošanās, bet arī pēc šīs, kā es to sauktu, inventarizācijas. Vispirms notiek šī inventarizācija, vai vispār šī reforma ir attiecīgajā pašvaldībā vajadzīga. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Ļoti perfekti te tikko norunāja Pēterkopa kungs par šīm te lietām, un, ja jūs uzmanīgi lasīsit likumu, nekur neparādās neviena lieta, ka netiek saskaņots ar pašvaldībām. Tas ir pirmkārt. Nu un ja kolēģi var atļauties teikt, ka šis likums ir tas, kas iznīcinās laukus, tad tas vairāk skan pēc tā, ka sēdēsim, neko nedarīsim un prasīsim, ka kāds mūsu vietā kaut ko izdarīs. Tad es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

No Pēterkopa kunga uzstāšanās es līdz galam nesapratu, vai viņš uzstāj uz sava priekšlikuma balsojumu... (No zāles deputāts N.Pēterkops: "Komisijas variants.") Pēterkopa kungs uz savu priekšlikumu neuzstāj.

Tātad mēs varam balsot atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un izteiksim savu attieksmi par atbildīgās komisijas priekšlikumu par 5. panta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 3, atturas — 8. Atbildīgās komisijas redakcija ir pieņemta. Lūdzu turpinām!

J.Kalviņš.

Tālāk ir 25. priekšlikums — Veldres kunga priekšlikums par 6. panta izslēgšanu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas par priekšlikumu... Veldres kungs, vai jūs nospiežiet to pogu vai ne, jūs tagad... Vēlas runāt Uldis Veldre, DP, KDS un LZP frakcijas deputāts.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi un radioklausītāji! Es esmu spiests nolasīt 6.pantu. Varbūt sāksim apdomāties. 6. pants, 1. punkts: "Novada pašvaldība atbilst šādiem kritērijiem, tā nodrošina, pirmkārt, savas teritorijas ilglaicīgu attīstību. Otrais. Tai ir stabila ieņēmumu bāze. Vēlams, lai iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā nav mazāks par 4000. "Tieši tas būtu būtiskākais, pret ko es iebilstu. "Tās teritorijā ir pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešami infrastruktūras objekti. Ceturtkārt. Tās teritorija ekonomiski, ģeogrāfiski un vēsturiski ir vienota." Mēs redzam, ka daudzajās dalīšanās neievēroja ne ekonomiskās, ne ģeogrāfiskās, ne etnogrāfiskās, ne vēsturiskās pazīmes. "Tā veic patstāvīgi likumos noteiktās funkcijas. Otrais. Apgabala pilsētas pašvaldība papildus atbilst vēl šādiem kritērijiem: pirmkārt, pilsēta ir nozīmīgs valsts ekonomiskais un kultūras centrs. Otrkārt, iedzīvotāju skaits nav mazāks par 20 000." Bet ja nu ir 19 999, kas tad būs? "Treškārt. Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto kritēriju lietošanas metodiku nosaka Ministru kabinets." Un es tālāk... kad runāsim par komisijas un Bunkša priekšlikumu, tur parādīsies īstā seja, mēs noraidījām... izņēmām ārā 3. pantā, un parādīsies, kāda tā apvienošanās ar koku notiks. Tā ka es aicinu 6. pantu izslēgt un vēlreiz aicinu pārtraukt apspriešanu, jo likums nav sagatavots.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šo 6. pantu tiešām — vislabākais, ko varētu izdarīt, ir to izslēgt. Tādējādi atbalstot deputāta Veldres priekšlikumu. Jo šeit nu es gan negribu salīdzināt to... negribu analizēt to tekstu, kas bija pirmajā lasījumā pieņemts un kuru jau komisija ir noraidījusi, es ceru, ka šajā situācijā arī Saeimā neviens neprasīs šo atgriešanos pie pirmā lasījumā nobalsotās redakcijas. Tā kā šeit ir šie Veldres kunga minētie argumenti, tie jau ir nedaudz novecojuši, bet cerēsim tiešām, ka tā būs. Bet es gribu paanalizēt to tekstu, kuru komisija piedāvā 6. pantam uz otro lasījumu. Tātad tas būs jau pašas komisijas 28. priekšlikums, un es domāju, ka tas šeit nebūtu atbalstāms, un tādējādi... un to vislabāk mēs varētu izdarīt, atbalstot Veldres kunga priekšlikumu un panākot to, lai šis 6. pants tiktu izslēgts.

Par būtību. Šeit Pēterkopa kungs nāca un teica, ka šeit visa komisija vienbalsīgi iestājusies par to, lai nebūtu nekāda šī pagastu piespiedu apvienošana. Bet, ja mēs skatāmies uz šo 6. panta 2. daļas 2. punktu, tad mēs redzam, ka šīs vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas otrais posms notiek pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, jeb es sauktu arī par atbildīgo ministriju, izstrādātiem un šajā likumā noteiktā kārtībā saskaņotiem projektiem, un tas notiek 2004. gadā. Tātad šeit parādās šīs te Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie projekti. Un kā to citādi var saukt, ja ne kā par pagastu šādu te piespiedu apvienošanu? Un šeit vēl tiek runāts par kaut kādu saskaņošanu, kas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā paredzēta. Un, ja mēs paskatāmies uz šo kārtību, tad mēs šo kārtību arī varam atrast pārejas noteikumos. Citur to ir grūti atrast. Un tur tiek rakstīts, ka administratīvi teritoriālās reformas laikā, veidojot novadus, grozot pilsētu un pagastu administratīvās teritorijas, par atbilstošām rajonu, republikas pilsētu robežu izmaiņām lemj Ministru kabinets pēc attiecīgo pašvaldību atzinuma saņemšanas. Kas ir atzinums? Atzinums var būt pozitīvs, atzinums var būt negatīvs. Var iedot negatīvu atzinumu, Ministru kabinets var nolemt pozitīvi. Tā ir, teiksim, vecā.... tiešām ļoti lielā mērā atgādina šos vecos laikus, kad te ir kaut kāds atzinums, un tad pēc tam mēs... Jūs tur dodiet to atzinumu, kādu jūs gribat, mēs šeit augšā atkal lemsim. Un diemžēl arī viss šis likums un arī šis konkrētais punkts tātad par šo te piespiedu administratīvi teritoriālo reformu 2004. gadā, tas tiešām šeit mums nebūtu vajadzīgs.

Tad, protams, pārējās lietas, kas šeit ir minētas, teiksim, administratīvo teritoriju izpēte, kaut kāda projektu sagatavošana, tas viss varētu būt ļoti labi, bet tas punkts, kas šeit ir pie šī 6. panta otrajā daļā kā 2. punkts, šī piespiedu apvienošana 2004. gadā, tas nu mums... Tas nekādā ziņā šeit nebūtu iestrādājams, jo mums ir jāatzīst šis princips, ka mums pastāv šī pašvaldība kā vietējā vara, un, ja konkrētajā teritorijā šī sociālā pamatojuma nav, tad arī neviens Ministru kabinets nevar nobalsot par to, ka šī apvienošanās šeit ir veicama. Un šeit ir jābūt arī pašu iedzīvotāju viedoklim, kuri tiešām uzskata, ka šī apvienošanās vienā vai otrā gadījumā būtu vajadzīga.

Tātad pilnībā ir atbalstāma arī šāda brīvprātīgā apvienošanās, bet nav atbalstāmas iespējas Ministru kabinetam varbūt sadarbībā arī ar kādiem ierēdņiem Pašvaldību savienībā, teiksim, kas tur noteiktu, kādā veidā tur veidot vienu vai otru pagastu. Tātad tas, kādā veidā dzīvot pagastam, ir jāatstāj ļoti lielā mērā tieši šī paša pagasta cilvēku kompetencē, jo, kamēr nav izbūvēta šī infrastruktūra, kamēr cilvēkiem ir problēmas nokļūt līdz pagasta centram, mēs vienkārši nevaram atļauties to, lai šo pagasta centru noliktu 25 kilometru attālumā no cilvēka dzīvesvietas vai pat vēl lielākā attālumā. Un tas ir neatkarīgi no tā, ko uzskata Ministru kabinets un ko uzskata valsts vara, jo mēs zinām arī šīs politiskās elites naidīgo attieksmi pret laukiem. Un mēs šeit nedrīkstam dot tam likumisku pamatu. Es aicinu atbalstīt Veldres kunga priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Jānim Bunkšam, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie deputāti! Šis pants bija varbūt viens no tiem pantiem, par kuru bija ļoti arī asas un karstas debates ne tikai Pašvaldību komisijā, bet arī sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem, un, ja jūs tā uzmanīgi paskatāties piedāvāto otrā lasījuma redakciju, tad redziet, ka tādi kritēriji, kur tiešām šobrīd ir grūti tos pamatot, kā ļoti kaut kāds konkrēts iedzīvotāju skaits 6. panta pirmās daļas 2. punktā vai arī 2. daļas 2. punktā, šie ļoti konkrētie un šobrīd vēl nepamatotie kritēriji ir no likumprojekta izņemti.

Bez tam jūs varat arī pamanīt, ka tālāk tiek precizēts 10. pantā, un šajā likumā ir noteikts, ka tuvāko divu gadu laikā katrā konkrētā rajonā, izmantojot individuālu pieeju gan pret katru konkrētu pagastu, gan pilsētu, gan arī iespējamām apvienībām, tiek sagatavots pamatojums, un šie kritēriji galvenokārt kalpo kā orientieri, lai pamatotu reformas nepieciešamību vispār. Tas nenozīmē to, ka noteikti katrs pagasts vai pašvaldība būs vai nu āapvieno, vai jāveido kādi sadarbības līgumi. Tajos gadījumos, kad pašvaldības šobrīd jau ir pietiekoši lielas un spēcīgas un atbilst šeit izvirzītajām prasībām, nekādi papildu pasākumi nebūs nepieciešami. Taču, kas ir daudz būtiskāk un kas ir jaunais, kas ir ielikts šajā te likumā, ir daudz detalizētāk izstrādāta procedūra, kurā notiek šādu te projektu apspriešana gan ar valsts un pārvaldes un pašvaldību vadītājiem, gan arī tiek piedāvāts šos jautājumus plašāk skaidrot iedzīvotājiem. Un tādēļ es arī kārtējo reizi, šeit runājot par šo konkrēto pantu, aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu šā panta balsojumos un neatbalstīt Ulda Veldres priekšlikumus par panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns runās otro reizi par šo jautājumu. Es lūgšu pieteikšanās ekrānā izņemt ārā. Te tas debatētājs, kas runāja, es skatījos, ka man Bunkša kungam vēl vienu reizi bija jādod vārds.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka mums būtu tiešām ļoti labi paskatīties šo 10.pantu, kuru šeit minēja pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs. Un šeit mēs redzam, ka tagad Administratīvi teritoriālās reformas padome, tātad tā ir tā birokrātiskā institūcija, kuru mēs ar šo likumu izveidojam, ka šī padome būs tā, kura izvērtēs administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību. Un šī padome, šī birokrātiskā institūcija būs tā, kura noteiks, vai pagastam ir jābūt 4000 cilvēkiem vai varbūt pietiks ar trīsarpus tūkstošiem, bet varbūt, ka paprasīs 7000 cilvēku. Tātad viss tas tiek deleģēts šai padomei. It kā mēs vienā brīdī tagad no šī likuma izņemam ārā šos 4000, jā, tie 4000 tiešām nav pamatoti, bet tātad mēs ar šo pašu likumu uzticam šai birokrātiskajai institūcijai zināmu patvarību, ka tā jau tagad patvaļīgi varēs noteikt, cik tad tur vajadzēs. Un šī birokrātiskā institūcija tātad būs tā, kura varēs nolemt, ka mums šie 4000 ir vajadzīgi, un tādā gadījumā, nu, lūk, dārgie pagasti, meklējiet iespējas arī apvienoties. Es domāju, ka šis likums šādā veidā dod tiešu iespēju valdošajai elitei šobrīd rīkoties un arī tiem spēkiem, kas ir bāzējušies vairāk Rīgā, Latvijas centrā, tiem dod iespējas diktēt savus nosacījumus tam, kas ir laukos. Un šādas te iespējas, es domāju, likumā tās nebūtu paredzamas nevienā gadījumā neatkarīgi no tā, kāda izveidojas šī politiskās varas situācija. Un tāpēc es vēlreiz varu aicināt tikai uz to, ka mums ir jāatbalsta šī 6.panta izslēgšana.

Sēdes vadītājs.

Vēlreiz debatēs vēlas runāt arī Uldis Veldre. Lūdzu!

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es pašā sākumā teicu, ka visās valstīs notiek pašvaldību reforma. Bet nevis administratīvi teritoriālā reforma. Ko es saprotu un ko jebkurš iedzīvotājs, ka tā ir vardarbība, ka to veic, tieši tālāk par ko jau runāja Čerāna kungs, Administratīvi teritoriālās reformas koordinācijas padome. Šajā gadījumā mēs ejam uz centralizāciju, un mums jau Eiropas pašvaldību kongress norādīja, izteica nožēlu, ka nav vēlētas rajonu padomes, tad mēs nonāksim konfrontācijā ar Eiropas pašvaldību hartu. Mēs ejam uz centralizāciju, ka visus jautājumus veiks Administratīvi teritoriālās reformas koordinācijas padome.

Es domāju, ka prātīgākais būtu noraidīt. Atbalstīt manu priekšlikumu un 6.pantu svītrot, jo tālākie labojumi parādīs īsto seju tiem priekšlikumiem, kurus ar dažādiem līdzekļiem, ar demagoģiju, cenšas attiecīgi cilvēki vai attiecīgās, kā saka, institūcijas, valsts pārvaldes institūcijas realizēt.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Paldies tiem, kas parakstījās par to, lai šo bezjēdzīgo likuma apspriešanu pārtrauktu, bet tur nesanāca pietiekoši, 20 cilvēku, līdz ar to turpinām šīs bezjēdzīgās debates. Es jums nolasīšu tikai atbildīgās komisijas 6.panta formulējumu, lai redzētu, cik tas ir bezjēdzīgs. "6.pants. Trešā daļa. Laika posmā līdz 2004.gada 30.novembrim administratīvi teritoriālās reformas ietvaros tiek realizēti šādi pasākumi: 1. Administratīvo teritoriju izpēte. 2. Pagasta un pilsētu apvienošanās sadarbības projektu sagatavošana. 3. Pagastu un pilsētu apvienošanās sadarbības projektu realizācija."

Ja mēs padomājam, kas tad to darīs, un līdzekļi būs izšķiesti... Katru gadu mēs pētīsim, kādas ir mūsu pašvaldības. It kā mēs nezinātu, kādas ir pašvaldības, kāda ir mūsu teritorija. Te tiek veidots vienkārši fonds, no kura varēs kā caurā maisā gan izņemt naudu, gan ielaist naudu no valsts budžeta pēc vajadzības, pēc atsevišķu cilvēku vajadzības. Tas ir vienkārši, piedodiet, kārtējo reizi taisīšana, tādas struktūras taisīšana, kur var naudu iepludināt un naudu var brīvi paņemt. Un ko tas skaidrā valodā nozīmē? Naudas izsaimniekošana. Nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošana, kas būtībā neko nedarīs. Es vēlreiz atkārtoju, vai nav zināms? Administratīvo teritoriju izpēte. Mēs izpētījām brīvprātīgi — Tautas kustība "Latvijai", izbraukājot 95% pagastu. Mēs šīs teritorijas zinām. Ko tur vēl pētīt? Un es domāju, ka izpildvarai bija jāzina ļoti labi, kādi ir pagasti, kur katrā pagastā ir novietota skola, kur katrā pagastā ir novietots kultūras nams, kurus paredz sagraušanai. Visam tam ir jābūt uzskaitītam, ja ir tiešām valdība strādājusi. Nu kāpēc atsevišķu fondu vēl rīkot?

Šādi punkti šajā likumprojektā ir rindu rindām. Viss rāda tikai to, ka te ir vajadzīgs likums reformai, kura pati ir bezjēdzīga, jo izrādās, ka reforma tiks realizēta līdz 2004. gadam. Un pēc tam vairs nedrīkstēs pagasti apvienoties? Pēc tam vairs nedrīkst būt nekādi teritoriāli pārveidojumi? Nu kāpēc vēl tik bezjēdzīgs datums, pēc kura vairs reformu nebūs? Lūdzu, esiet prātīgi un atbalstiet šī likuma noraidīšanu kā bezjēdzīga likuma, un te tie argumenti, ka Šķēle nākšot un vēl stingrāku likumu uzspiedīšot un būšot vēl lielāka diktatūra... Nu, draugi, ja jūs baidāties no Šķēles diktatūras, tad nedodiet viņam šo likumu, uz kura pamata, pārkāpjot šo likumu tā, kā Šķēle jau ir darījis reizes piecas, ka pārkāpa Saeimā pieņemtos likumus un rīkojās pēc sava prāta, to viņš arī izdarīs šobrīd. Bet, galvenais, ka viņam būs atrasti labi naudas pumpji viņa draugu atalgošanai. Padomājiet, ko jūs darāt pirmsvēlēšanu atmosfērā! Vai jūs nesaprotat, ka jūs vienkārši gribat izšķērdēt tautas naudu. Šāda likuma pieņemšana citu neko neliecina, kā šādu nepieciešamību atrast veidu, kā kārtējo reizi valsts budžetu izsaimniekot saviem draugiem.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Savā laikā Latvijā bija populārs romāns "Mērnieku laiki", un tad tur bija arī tāda figūra kā Švauksts. Un man atgādina šodien šī Zīgerista pārstāvja runas par to, ka viņi ir apmeklējuši visus Latvijas novadus, tas ir patīkami, un dāvinājuši Kārļa Ulmaņa smiltis un svecītes. Tā laikam ir patiešām tā perspektīva, ko var piedāvāt šī partija latviešu tautai. Ja jūs, Mauliņa kungs, nezināt, kāda situācija ir Jēkabpils rajonā un daudzos reģionos, kur pagastos nav darba, tur nekavējoties ir jāsūta finansu līdzekļi. Un būtu daudz stingrāka politika jāpielieto pret pagastiem un pašvaldībām, kur ir ievēlēti aiz lielas demokrātijas, piedodiet, nespējīga vadība. Un spēlēta šajos pagastos šī dēvētā demokrātija, tad aizbrauciet, Mauliņa kungs, uz kapsētu un paskatieties, cik tur ir, spēlējot demokrātiju, parādījies krustu skaits. Man arī uzdeva daudzi vēlētāji jautājumus — kas man rīt būs vai kā es dabūšu reģionā darbu? No tā, ka es viņam uzdāvināšu jūsu svecīti, viņam labāk nepaliks. Bet ir jābūt tam, ka pagasta vecis var daudz aktīvāk vai nu veikt subsīdijas, vai risināt darba vietu un skolu vai vēl kādu jautājumus, kaut vai malku iegādāties ziemai, lai skolu varētu apkurināt. Un šeit ir vajadzīga, Mauliņa kungs, nauda, nevis tikai garīga iedvesma.

Un tādēļ šinī gadījumā ir jāatbalsta atbildīgās komisijas vai arī Bunkša kunga iniciatīva, un jo ātrāk mēs šo likumu pieņemsim, jo tas būs pozitīvāk. Un, patiešām, mums ir ļoti paradoksāla valsts. No vienas puses, mēs veidojam lielo demokrātiju bez naudas. Katrā pagastā katrs pagasta vecis ir tik brīvs, demokrātisks un tik liels, bet Dievs dod, ja viņam būtu arī reizēm smadzenes, ne tikai politiskā domāšana. Bet bieži vien viņam abas divas ir un domāšanas nav. Un tā ir mūsu nelaime. Un tanī pašā laikā mēs visi zinām, ka mums nav valstī naudas, un ir jāiet daļēji uz centralizāciju. Un ko es arī savā laikā Rīgas pilsētā norādīju, ir jālikvidē politizētas pašvaldības. Pašvaldībām ir jāpārvalda saimnieciskā darbība, nevis jāutojas savā starpā. Vai "Tēvzemei un Brīvībai" ir līderi Rīgas pilsētā vai "Latvijas ceļš" un kur aģitāciju drīkst kārt vai nedrīkst. Ir cits jautājums. Nāks ziema, ir jāapkurina mājas, ir jālabo jumti, ir jārisina šie jautājumi. Bet tiek pārvērsts politiskā balagānā pašvaldību līmenis.

Un tādēļ šinī gadījumā ir jāatbalsta šī iniciatīva. Un, Mauliņa kungs, es patiešām gribētu, lai līdz 2004.gadam reforma būtu pabeigta. Pabeigta, jā. Tālāk tā varbūt turpināsies, bet, ja tā vēl ilgi turpināsies pēc tam, tā būs Latvijas nelaime, jo pašvaldībām šinī krīzes situācijā ir jābūt daudz stingrāk pakļautām valsts varai. Jā, vēlāk, kad budžets būs bagāts, mēs varēsim pielietot Dānijas metodes, mēs audzināsim pašvaldības, jā, katra risinās, kā naudu tērēt. Bet vispirms šī nauda ir jākoncentrē un jāglābj tauta.

Sēdes vadītājs.

Janīna Kušnere, frakcijas "Latvijai" deputāte, runās nākamā.

J.Kušnere

(TKL). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mēs varam te nākt un kritizēt savus kolēģus, bet no tā, manuprāt, labāk nekļūs, un likumprojekta izskatīšana ne apstājas, ne arī tālāk virzās. Es domāju, ka tomēr vēlreiz pievērsīsimies tiem argumentiem, Lujāna kungs, kuri šinī gadījumā neatbalstīs šo administratīvi teritoriālo reformu. Un viens no šiem argumentiem ir — kārtējo reizi es pievēršos iedzīvotāju skaitam. Kas tas ir par kritēriju? Vai šis kritērijs var noteikt to, ka ir jāizveido tāda vai citāda pašvaldība, administratīvi teritoriālā pārvalde un tā tālāk, un tā joprojām? Katrā gadījumā, kas var notikt, ja mēs skaitīsim tikai iedzīvotājus? Mēs labi zinām, ka vienā pilsētā, vienā pagastā vai divos vai trijos pagastos iedzīvotāju sociālais sastāvs ir ļoti dažāds. Teiksim, ir vairākumā pensionāri vienā vietā. Otrā vietā ir daudz jaunatnes, pie tam nestrādājošas jaunatnes. Trešajā vietā lielākais iedzīvotāju skaits ir bezdarbnieki. Tad, atvainojiet mani, apvienojot šādus pagastus, kur ir 3 pagasti, kur ir lielākais iedzīvotāju skaits bezdarbnieku, vai tad no šiem 4000 iedzīvotāju radīsies viens liels novads vai apgabals, kā jums labpatīk teikt, kurā nu tagad būs ekonomiski laba bāze, ekonomiski spēcīga bāze. Es ļoti šaubos. Un, manuprāt, šī iedzīvotāju skaita noteikšana attiecīgajā teritorijā, tas galīgi nekam neder, nekam neatbilstošs kritērijs.

Tas pats ir arī par iedzīvotāju skaita noteikšanu pilsētās. Mums ir dažādas pilsētas. Ir pilsētas, kur bezdarbs pārsniedz 50 un vairāk procentu. Diemžēl oficiālā statistika to šodien neuzrāda. Bet dzīves patiesība ir tieši tāda. Un, lūk, tad mēs izveidosim uz šīs pilsētas bāzes ekonomiski stabilu bāzi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka acīmredzot sāksim pārvietot mūsu iedzīvotājus no vienas administratīvās teritorijas uz otru. Sāksies kaut kāda iekšēja iedzīvotāju migrācija, lai tikai varētu veikt šo nezin kam vajadzīgo administratīvi teritoriālo reformu, tas ir galīgi šķērsām, dāmas un kungi, un tas neder. Un mēs neesam absolūti šai reformas gaisotnē un nepieciešamībā, ko es liktu pēdiņās, padomājuši par to, ko tas izmaksās cilvēkam, jo ir skaidrs, ka cilvēkam būs jāpārformē visi dokumenti gan attiecībā uz zemi, gan uz visām pārējām lietām, kas vispār pieder, un cilvēkam tas prasīs kārtējos izdevumus no viņa maciņa. Tajā pašā laikā reformai jau tagad ir paredzēti līdzekļi dažādiem projektiem, kam tas, lūk, ir vajadzīgs? Ka cilvēks no sava maciņa izdos, par to mēs nerēķināmies, bet, ka valsts kārtējo reizi jau būs tāpat paņēmusi no cilvēka maciņa ārā šos 3 miljonus, tad tur, lūk, mums ir reforma vajadzīga tikai reformas pēc. Tāpēc es domāju, ka principā šis likumprojekts ir jānoraida un, neapšaubāmi, ir jāizslēdz šis 6.pants, kas galīgi neatbilst tiem kritērijiem, uz kādiem tad vajadzētu balstīties šai administratīvi teritoriālajai reformai. Paldies, un es ceru uz sapratni!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš vēlas runāt otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Šā panta trešajā daļā minētos pasākumus realizē par valsts piešķirtajiem finansu līdzekļiem, iegaumējiet šo — par valsts piešķirtajiem finansu līdzekļiem, tas nāk no nodokļu maksātāju naudas. Ja šo projektu atbalsta arī sociālists Lujāns, tad varbūt, kungi un dāmas, beidzot pieleks, ka te ir cilvēks, kas vēlas haosu. Pēc Lujāna runas jūs dzirdējāt, ka skolas nevarēs piegādāt malku, ja nebūs pieņemts šis likums. Lūk, šādā līmenī debatē sociālists Lujāns. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Viņs ir "Līdztiesībā.") Nu "Līdztiesība" un sociālisti kopā ir.

Sēdes vadītājs.

Mauliņa kungs, lūdzu, runājiet par lietu, nevediet diskusiju ar zāli!

J.Mauliņš

. Pašvaldībām jau tā tiek darīts pāri, neiedod naudu, pēc tam nosoda un lamā pašvaldības, ka tās neizpilda savas funkcijas. Funkcijas tika nodotas, nauda netika iedota, pēc šīs reformas acīmredzot būs vēl vairāk, jo tikai vajag reformēt, reformēt uz slikto pusi, tas ir būtībā genocīds pret tautu. Es vēlreiz lūdzu — attapsimies un šo likumu noraidīsim kā absurdu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk deputāti debatēt par šo jautājumu nevēlas. Komisijas vārdā — Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Gribu pateikt paldies likumprojekta oponentiem, jo viņi nolasīja likumprojektu, visi dzirdēja, un paši nonāca pie atziņas, ka nekas netiek izdarīts bez saskaņošanas ar pašvaldībām, tas ir viens. Otrs, protams, par skaitu, iedzīvotāju skaitu un platību tagad runāt ir nekorekti, jo tas ir process, un gribu atgādināt kolēģiem, ka Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts ir tikai viens no astoņiem punktiem par tiesiskiem aktiem un likumiem, kuri jau lielākā daļa ir pieņemta un sen jau darbojas. Tālāk par izpēti. Izpēte notiek Latvijā, un diez vai var uzskatīt par izpēti izbraukāšanu pa pagastiem, un šī izpēte ir pamatīga un dziļa, un tas ir par PHARE līdzekļiem. Un valstij skaidri un gaiši jāzina tās politika, un šeit šis politikas redzējums arī parādās, kas attiecas uz Ziemeļkurzemi, te viņa tiek pieminēta dažādos rakursos, tad svaigākā informācija ir tā, ka šajā pagastu apvienībā 11 projekti tiek realizēti uz doto brīdi, un dabīgi, ka šeit bez speciālistiem no ministrijas un arī kolēģiem no ārzemēm nevar iztikt. Dabīgi, ka tas nav par valsts naudu. Šeit ir piesaistīti arī līdzekļi no Eiropas Savienības naudas, tādēļ es aicinu noraidīt Veldres kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, komisijas vārdā Kalviņa kungs arī ir paudis savu viedokli. Tātad mēs pašlaik izskatām otrajā lasījumā likumprojektu, un atbilstoši Kārtības ruļļa noteikumiem pirmais ir radikālākais — par šī panta izslēgšanu, ko ierosina Veldres kungs. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 29, atturas — 12. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tālāk — otrais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kurā viņš ierosina izslēgt 6.panta otro daļu.

J.Kalviņš

. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, mēs vairs nevaram debatēt par šo, jo šis ir otrais lasījums, un mēs nedebatējam par priekšlikumiem, bet gan par pantiem, un šajā gadījumā nākošais ir Pēterkopa priekšlikums, kurš mums ir jābalso, ko komisija ir atbalstījusi, kurā viņš ierosina izslēgt 6.panta otro daļu. Vai deputāti prasa balsojumu? Deputāti balsojumu neprasa. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam.

Nākamais priekšlikums ir pašvaldību lietu valsts ministra priekšlikums, Bunkša kunga, kurš ir iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā. Bunkša kungs neuzstāj uz savu priekšlikuma balsojumu. Līdz ar to vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas redakciju par 6.pantu? Veldres kungs, tas ir otrais lasījums, es atkārtoju, mēs neizskatām pa priekšlikumiem, bet gan pa pantiem, Kārtības rullis — šajā gadījumā debates risinājās par visu šo pantu kopumā. Ir jābalso par šo priekšlikumu, ja balsojumu prasa deputāti. Iepazīstieties ar Kārtības rulli — otrais lasījums, likumprojektu izskatīšana.

J.Kalviņš.

Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Paudīsim savu attieksmi par atbildīgās komisijas priekšlikumu — 6.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Balso 47 deputāti, tas ir par maz, lai pieņemtu lēmumu. Zālē ir vairāk deputātu, tas ir redzams no deputātu skaitu zālē. Lūdzu atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Balso 47 deputāti, tas ir nepietiekami. Es izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 10.15. Es lūdzu frakciju vadītājus aicināt tos deputātus, kas pašlaik nav zālē, ierasties un piedalīties Saeimas sēdē.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es aicinu ieņemt savas vietas! Es ceru, ka frakciju vadītāji ir mobilizējuši savu frakciju deputātus darbam. Bet kā sēdes vadītājs es vēlētos pārliecināties par kvorumu zālē. Tas ir, par nepieciešamo deputātu skaitu, lai vispār mēs varētu turpināt sēdi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Nevajag ar identifikācijas kartiņām. Vienkārši reģistrācija kvorumam. Tāpēc jums ir jānospiež divas pogas. Vispirms reģistrācijas pogu, un tad pēc izvēlas — "pret", "atturas" vai "par". Vai visi to ir izdarījuši? Ja visi to ir izdarījuši, tad lūdzu reģistrācijas rezultātu! Tātad zālē ir 59 deputāti. Tas ir pietiekams daudzums, lai mēs varētu pieņemt lēmumus. Tātad atkārtoju balsošanas režīmu par atbildīgās komisijas izteikto redakciju 6.pantam. Tas ir priekšlikums nr.28 jūsu dokumentos. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 2. Tas tiek pieņemts.

Vienu brīdi, Kalviņa kungs! Mums ir jāpārtrauc mūsu likumprojekta izskatīšana, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis atbilstoši Kārtības rullim 20 deputātu iesniegumu. "Ierosinām pārtraukt likumprojekta "Administratīvi teritoriālās reformas likums" otrā lasījuma izskatīšanu un pāriet pie nākamās lietas izskatīšanas." Pirmais parakstītājs ir Kārlis Čerāns. Viņš arī lūdz vārdu. Tātad — par. Viens var runāt par, viens pret. Čerāna kungs runās par. Viņš ir formulējis savu aicinājumu atbilstoši Kārtības ruļļa prasībām.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Paldies visiem, kuri atbalstīja šo prasību. Es ļoti ceru, ka mēs varēsim šeit visi kopā pieņemt saprātīgu lēmumu un pārtraukt šā likumprojekta izskatīšanu. Varu minēt vismaz četrus iemeslus, kāpēc būtu pārtraucama šī izskatīšana. Pirmkārt, likums ir nesagatavots, un šeit ir daudzi konkrēti piemēri gan attiecībā uz novadiem un apriņķiem, kas tika minēti, gan arī attiecībā uz tām redakcijām, kuras jau šobrīd ir nobalsotas. Gan to, ka likums nosaka, kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot reformu, gan arī, kā jau minēju, šī terminoloģiskā nesakārtotība, gan arī tālāk, kā 6.pantā nu jau iebalsotais faktiski ar 50 deputātu līdzdalību — tas, ka būs vienu gadu šī administratīvi teritoriālā reforma piespiedu kārtā. Tātad šeit vēl tālāk uz priekšu ir ļoti daudzas citas lietas, kas ir nesagatavotas. Šeit ir šī pati Administratīvi teritoriālās reformas padomes loma. Tātad speciāli viena birokrātiska institūcija, kas ir izveidota. Tātad tā būtu šī nesagatavotība.

Otrs principiālais iemesls ir tas, ka šajā likumā iestrādātā ideoloģija par šo piespiedu administratīvi teritoriālo reformu ir naidīga vispār vides tālākajai pastāvēšanai. Tātad faktiski tā ir vērsta uz laiku vides sagraušanu. Protams, ne jau viens likums šeit kaut ko sagraus, bet mēs redzam to, ka šis likums ir vērsts uz šo tālāko sagraušanu. Mēs redzam šīs kopējās centralizācijas tendences, kas attiecas gan uz šo lauku skolu un slimnīcu likvidāciju, gan attiecas uz zemnieku saimniecību centralizāciju. Atbalsts tiek sniegts tikai lielajām saimniecībām un arī uz šo teritoriju centralizāciju. Tā ir viena administratīvi teritoriālā reforma bez konkrēta ekonomiskā un sociālā pamatojuma, par kuru ļoti labi izstāstīja Kušneres kundze.

Mēs redzam to... Trešais iemesls ir tas, ka tas ir vēl viens šodienas valsts elites diktēts mēģinājums nodiktēt laukiem to, kā laukiem būs dzīvot un mēģinājums nodiktēt to šeit no centra. To mēs nekādā gadījumā nedrīkstam darīt. Mums ir jārespektē arī tie principi, kas darbojas Eiropas valstīs un kas ir iestrādāti Eiropas vietējo pašvaldību hartā. Ka vietējā pašvaldība ir šīs vietējās varas iestāde.

Un vēl. Mēs šeit jau no tribīnes šodien dzirdam arī mēģinājumus diskreditēt pašvaldības par to, ka, lūk, šīs pašvaldības nerisina daudzas problēmas un nerisina šo bezdarba problēmu. Jā, pašvaldības to nedara, bet jautājums ir par to, kāpēc viņas to nedara? Viņas to nedara tāpēc, ka valsts ir sistemātiski atrāvusi pašvaldībām naudu. Šī pašvaldību daļa valsts kopbudžetā ir dažu gadu laikā samazinājusies no 27% līdz 17%. Jautājums ir par to, uz kādu pienākumu pildīšanu šeit vispār mēs varam cerēt no pašvaldību puses? Protams, var būt dažādas pašvaldības, bet nekādā ziņā nav pamatoti tas, ka, teiksim, kaut kāda negodīga rīcība vienā vai otrā pašvaldībā tiktu attiecināta uz visām pašvaldībām kopumā. Es kategoriski nevaru piekrist šādiem Lujāna kunga mēģinājumiem šo situāciju skaidrot no tribīnes šādā veidā. Bet, ja tas būtu tikai Lujāna kungs, tad tā būtu tikai pusbēda. Diemžēl mēs redzam, ka šādā veidā tiek veidota vispārējā tendence — veidot šo cilvēku neapmierinātību ar pašvaldībām, ka pašvaldības objektīvu iemeslu dēļ nespēj tikt galā ar tiem uzdevumiem, kuri tām tiek uzlikti. Šīs funkcijas tām ir uzliktas, nedodot līdzi finansējumu. Tas ir vēl viens moments, kāpēc šā likuma skatīšana ir jāpātrauc.

Patiesībā tas ir viens liels jautājums par to, vai šī 6.Saeima spēs pieņemt saprātīgu lēmumu, kas respektēs arī lauku intereses, vai arī mums šis lēmums būs jāpieņem 7. Saeimā, kad šī politiskās varas situācija, es ceru, būs mainījusies uz labo pusi. Es aicinu deputātus šobrīd pārtraukt šo izskatīšanu un ļaut 7.Saeimai pie šā jautājuma strādāt tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns runāja par šo priekšlikumu. Pret vēlas runāt Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es aicinu balsot pret šo 10 deputātu iesniegto priekšlikumu — pārtraukt, nu vai 20 deputātu iesniegto priekšlikumu — pārtraukt likuma "Administratīvi teritoriālās reformas likums" izskatīšanu. Uzskatu, ka, ja daži deputāti, varbūt šie 20 deputāti nav sagatavojušies šai sēdei, lai šo likumu izskatītu, tas nenozīmē, ka likums nav sagatavots. Likums ir sagatavots pietiekami labi, jo to apliecina, ar kādu balsu vairākumu ir pieņemti attiecīgie atbildīgās komisijas grozījumi pirmajā lasījumā.

Un pateikt to, ka likums nav sagatavots, tā būtībā vienkārši ir atsevišķu deputātu nekompetence šajā likumā. Es neesmu reformas atbalstītājs, bet uzskatu, ka mums ir jāturpina šā likuma izskatīšana un jāpieņem attiecīgais likums, lai varētu vēl trešajā lasījumā to uzlabot, un arī skatīties, lai tas tiešām atbilstu iedzīvotāju un pašvaldību interesēm. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu... Zvanu! Balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu paust savu attieksmi pret 20 deputātu priekšlikumu — pārtraukt likumprojekta "Administratīvi teritoriālās reformas likums" otrā lasījuma izskatīšanu un pāriet pie nākamās lietas izskatīšanas. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 35, atturas — 18. Šis 20 deputātu priekšlikums nav atbalstīts.

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP) . Paldies par balsojumu. 29.priekšlikums ir deputāta Veldres kunga priekšlikums par 7.panta izslēgšanu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Vēlas runāt. Lūdzu!

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Tātad turpinām bezjēdzīgu darbu. Turpinām to darbu, kas dos iespēju nākošajiem valdības diktatoriem pārvērst Latviju par centralizētu valsti, būtībā bez pašvaldībām, jo 7.pants, pirmajā lasījumā pieņemtais, saka, ka pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas varēs tikai līdz 2003.gadam izdarīt reformas. Pēc tam varēs diktēt pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un tā tālāk izstrādātajiem priekšlikumiem. Šis tika iestrādāts tagad 6.pantā. Mēs pārceļam it kā no viena panta uz otru šo formulējumu un uzskatām, ka esam uzlabojuši likumprojektu. Nekas tamlīdzīgs! Likumā šī bezjēdzība paliek un man atliek tikai gaidīt, ka pienāks brīdis, ka mēs pieņemsim likumu par Finansu ministrijas reformu. Likums būs par Vides aizsardzības ministrijas reformu un tā tālāk. Pieņemsim varbūt par kādu konkrētu, par Universitātes vai ko, reformu. Šā likuma pamatjēga — pieņemt likumu par administratīvi teritoriālo reformu — ir bezjēdzīga. Un vēl jo bezjēdzīgāk, ka to varēs turpmāk diktēt "no augšas". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Uldis Veldre — Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es kategoriski protestēju pret sēdes vadītāja Amerika kunga rīcību. Viņš neļāva izteikties iepriekšējā reizē par 6.pantu. Par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Un neviens neiebilda pret šo priekšlikumu. Atkal uzpeld tas pats jautājums 7.pantā. Tagad redzēsim, kādā veidā rīkojas negodīgi Amerika kungs. Citēju 7.pantu: "Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2004.gada 30.novembrim. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta divos posmos. Pirmkārt, pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas līdz 2003.gada 31.decembrim." To var saprast, ka pēc brīvprātības principa.

Otrs. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas turpmāk — atbildīgās ministrijas, izstrādātajiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotajiem projektiem 2004.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.novembrim. Iepriekšējā pantā, to neapspriežot, mēs pieņēmām. Tā kā visi tie deputāti, kuri nobalsoja par 6.pantu un pret kuru es iebilstu — pret 7.pantu, balsoja pret pašvaldībām, par pašvaldību vardarbīgu sadzīšanu lielpagastos, un tas ir vienkārši briesmīgi!

Godātie kolēģi! Arī 3.pantā es iebildu pret šo priekšlikumu. Arī tur bija teikts. Citēju: "Likums nosaka kārtību, kādā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma no 1999. līdz 2004.gadam." Tā kā iznāk, ka sadzenam visus lielajās pašvaldībās līdz 2004.gadam. Mēs zinām, ka laukos tiek iznīcinātas skolas, tautas nami. Tajās vietās, kur nav pagasta, nav skolas. Tā tas bija Alūksnes rajonā ar Kalvas pagastu. Tā tas ir daudzās vietās Latvijā. Es aicinu deputātus... Šeit jau atkal Amerika kungs iebildīs, ka jau ir nobalsots, bet 7.punktā ir paredzēts... Iepriekšējā reizē man nedeva vārdu. 7.punktā ir teikts, ka vardarbīgi līdz tam gadam. Bet tā kā es pret to iebildu iepriekšējā 6.pantā pārlika, lai nevarētu iebilst. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Pirms es dodu vārdu komisijas vadītājam, es tomēr gribu atgādināt divas lietas godātajiem deputātiem. Pirmā lieta ir saistīta ar to, ka Kārtības ruļļa 97.pants nosaka, ka, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, referents sniedz ziņojumu, pēc kura tiek uzsākta likumprojekta izskatīšana pa pantiem. 98.panta pirmā daļa otrajā lasījumā. Debates ir atļautas tikai par atsevišķu pantu vai par daļu.

Godātie deputāti! Tātad mēs pašreiz apspriežam 7.pantu, kur visi šie priekšlikumi ir veltīti konkrētām redakcijām, vai arī radikālākie — to izslēgt. Līdz ar to, ja kāds no deputātiem vēlas runāt vairākkārtīgi par šo jautājumu, vairāk par divām reizēm Kārtības rullis viņam to neatļauj.

Līdz ar to, pašreiz pulkstenis ir 10.30. Man ir priekšlikums. Kalviņa kungs, ja jūs gatavojaties vēl sniegt paskaidrojumu, tad mēs to varētu darīt pēc pārtraukuma. Ir vēl četri paziņojumi. Arī Saeimas Prezidija sēde ir šajā pārtraukumā. Tāpēc es aicinu jūs šo savu skaidrojumu par 7.pantu dot pēc pātraukuma.

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Es nevēlos skaidrot. Es aicinu balsot — neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Nobalsosim šo pirmo priekšlikumu, bet faktiski mums būs jābalso vēl par trijiem, tāpēc tomēr, manuprāt, atstāsim to uz pārtraukuma laiku.

Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartiņām! Reģistrācijas režīmu es lūdzu! Pa to laiku ir četri paziņojumi. Lūdzu deputātus reģistrēties! Reģistrācijas rezultātus es lūgšu nolasīt Indulim Bērziņam — Saeimas sekretāram, bet līdz tam paziņojumu sniedz Andris Tomašūns. Lūdzu!

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi, kas darbojas Latvijas—Norvēģijas parlamentu sadarbības grupā, lūdzu Dzeltenajā zālē tūlīt uz nelielu sanāksmi.

Sēdes vadītājs.

Nākošo paziņojumu sniegs Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Saimnieciskās komisijas sēde tūlīt 104. istabā. Lūdzu uz īsu sēdi! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamo paziņojumu sniegs Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Atgādinu Pilsonības likuma komisijas locekļiem, ka sēdē notiks tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Nākamo paziņojumu sniegs Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis

(TB/LNNK). Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus pulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās tagad, lai apspriestu apakškomisijas sagatavoto ziņojumu par G—24 kredītu izmeklēšanas lietu.

Sēdes vadītājs.

Piektais paziņojums. Es Saeimas Prezidija vārdā paziņoju, ka šajā pārtraukumā Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija sēde par ārkārtas sēdes sasaukšanu, kā arī citiem jautājumiem.

Vārds Indulim Bērziņam, Saeimas sekretāram, par reģistrācijas rezultātiem.

I.Bērziņš

(6.Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Vents Balodis, Andrejs Panteļējevs, Jānis Bunkšs, Leonards Tenis, Alfreds Čepānis, Viesturs Boka, Andris Saulītis, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Māris Vītols, Anta Rugāte, Roberts Zīle un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11 Saeimas Prezidija sēde Sarkanajā zālē.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pulkstenis ir 11. Cik es atceros, tad paziņojumos bija izsludinātas vismaz četru komisiju sēdes... Taču pārtraukums ir beidzies, un man kā sēdes vadītājam, tomēr skatoties uz šīm tukšajām krēslu rindām, ir jāpārliecinās, varbūt ka tomēr ir zālē kvorums. Lūdzu, godātie deputāti, reģistrēsimies kvorumam! Godātie deputāti, lūdzu reģistrēties, nospiežot vispirms reģistrācijas pogu un tad pēc izvēles vienu no trim balsošanas pogām. Lūdzu rezultātu! 35 deputāti reģistrējušies... 38... 39... (No zāles deputāts A.Rubins: "Nevajag laist komandējumā."

Godātie deputāti! Es esmu spiests izludināt pārtraukumu uz 3 minūtēm, lai sapulcējas deputāti. Es saprotu, ka ir šobrīd zināmas grūtības atgriezties zālē atsevišķām komisijām... Pārtraukums līdz pulksten 11.05.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums ir beidzies. Godātie deputāti, es lūdzu ieņemt savas vietas un vēlreiz reģistrēties kvorumam, lai mēs būtu pārliecināti, ka mēs esam tiesīgi pieņemt lēmumus un balsot. Lūdzu reģistrāciju kvorumam un deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 55 deputāti ir reģistrējušies. Tātad mēs turpinām izskatīt likumprojektu un likumprojekta 7. pantu. Tātad debates mēs esam beiguši. Komisijas vārdā es lūdzu analizēt atbilstoši Kārtības ruļļa 98. pantam visus šos priekšlikumus, kas attiecas uz 7. pantu.

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP).Paldies, Amerika kungs. Tātad par 7. pantu ir iesniegti viens, divi, trīs, četri priekšlikumi. Un to ir sakārtoti radikalitātes kārtībā. Tātad pirmais radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums par 7. panta izslēgšanu, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Un pārējie?

J.Kalviņš.

Tātad Eniņa kunga priekšlikums arī ir noraidīts, Bunkša kunga priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Lūdzu zvanu un vispirms mēs balsojam deputāta Veldres kunga ierosinājumu — izslēgt 7. pantu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret— 28, atturas — 16. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais priekšlikums ir deputāta Eniņa priekšlikums, kurš attiecas uz 7. pantu. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt. Vai deputāti prasa balsojumu? Deputāti balsojumu neprasa. Tas tiek pieņemts.

Nākošais ir pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša priekšlikums, kurš atbalstīts daļēji. Bunkša kungs uz savu priekšlikumu neuzstāj. Tātad atbildīgās komisijas redakcija. Vai deputāti prasa balsojumu par atbildīgās komisijas redakciju? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai par 7. pantu? Paldies! Tiek pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies! 8. pants. 8. pantā ir iesniegti četri priekšlikumi un, kā jau minēju par iepriekšējo, 7. pantu, tie ir sakārtoti radikalitātes kārtībā. Radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums par 8. panta izslēgšanu. Tālāk seko Pēterkopa kunga priekšlikums par 8. panta 2., 3. punkta izslēgšanu. Tālāk ir pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša kunga priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tātad pirmie divi radikālākie. Komisija ir atbalstījusi, un, kā jau minēju, Bunkša kunga priekšlikums ir atbalstīts daļēji, un pats par sevi saprotams, ka atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atbildīgā komisija šo 8. pantu ierosina izteikt jaunā redakcijā. Tā, atklājam debates. Vēlas runāt Uldis Veldre, DP, KDS, LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Atkārtoti es protestēju, ka atkal otro reizi Amerika kungs, sēdes vadītājs, nedeva man vārdu. Un šajā gadījumā es tieši izteikšos par iepriekšējo punktu, jo man nepieņemams bija, kaut nedeva vārdu, tagad es pateikšu, kādēļ man nebija pieņemams atbildīgās komisijas...

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs, man ir jāpārtrauc jūsu...

U.Veldre.

Ja jūs gribat... ja jūs gribat runāt, pierakstieties, lūdzu, debatēs!

Sēdes vadītājs.

Ja deputāts nerunā par lietu, sēdes vadītājs viņam var liegt vārdu. Tāpēc es jums izsaku brīdinājumu. Lūdzu, runājiet par 8. panta priekšlikumiem!

U.Veldre.

8.pantā es lūdzu izslēgt visu pantu, un arī deputāts Pēterkops, cik es redzu, lūdza izslēgt 2. un 3. punktu. Un es domāju, ka tie priekšlikumi, kas pašlaik ir sagatavoti, es neredzu iespēju atbalstīt, jo tur ir, teiksim, 3. punktā, ka pašvaldības apvienojoties var slēgt līgumus, kuros iekļauti apvienošanās nosacījumi un tā tālāk un tā tālāk... Un sakarā ar pašreizējo arī Pašvaldību likumu daudzas lietas pašvaldības var darīt. Un es aicinu šo 8. punktu noraidīt. Un šajā sakarībā es gribu pateikt to, ka tad, kad balsojām par vardarbīgu pagastu apvienošanu līdz 2004. gadam, par to balsoja, cik tas nav dīvaini, Zemnieku savienība, Demokrātiskā partija "Saimnieks", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Latvijas ceļš"...

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs, jūs varat sniegt paziņojumus pēc tam, kad jūs būsiet.... kad mēs būsim likumprojektu izskatījuši.

U.Veldre.

Kādēļ citi var runāt, un kādēļ es nevaru runāt... Ja es runāju no Saeimas tribīnes, es arī varu pateikt, kuri ir tie, kuri bija par pašvaldību vardarbīgu apvienošanu līdz 2004. gadam, jo jūs man divas reizes nedevāt diemžēl, Amerika kungs, vārdu. Tā ka es aicinu noraidīt 8. pantu.

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs vēlas runāt Aigars Jirgens, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Manuprāt šeit vai nu tabulā ir kļūda, vai arī atbildīgās komisijas viedoklis ir pretrunīgs. Ja atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputāta Veldres priekšlikumu — izslēgt 8. pantu, tad visi tālākie priekšlikumi nav skatāmi, un nevar vienlaikus atbalstīt 33. un atbalstīt 36. priekšlikumu. Ja pants ir izslēgts, tad tur vietā nekas cits nevar parādīties. Šeit pēc analoģijas ir līdzīga situācija kā 7. pantā, ko mēs iepriekš izskatījām, kur atbildīgā komisija bija neatbalstījusi panta izslēgšanu, bet devusi šim pantam jaunu redakciju. Pirms balsošanas es tomēr lūgtu referentu sniegt skaidrību šajā jautājumā, jo citādi mēs varam nonākt pretrunās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti runāt debatēs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Paldies Jirgena kungam. Tik tiešām, šeit apspriežot komisijā šo te jautājumu, mums radās... par cik bija ļoti plašas diskusijas un pamatīgas diskusijas, komisija piedāvā savu pilnīgi jaunā redakcijā variantu, un tāpēc arī izveidojās šāda te situācija, ka mēs principā atbalstām šī panta izslēgšanu kā tādu, tā vietā liekot jaunu pantu ar to pašu numerāciju atbildīgās komisijas redakcijā. (No zāles deputāts I.Bišers: "Tā nevar darīt!")

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Sāksim izskatīt atbilstoši Kārtības rullim radikālākos priekšlikumus. Pirmais ir deputāta Veldres kunga priekšlikums par šī panta izslēgšanu. Es domāju, Kalviņa kungs, kad jūs ziņojāt par šo komisijas lēmumu, tad faktiski šajā gadījumā jūs nonākat pretrunās, un jums vai nu vajadzēja aicināt neizslēgt šo pantu un risināt komisijas variantā šo redakciju, tā ir iespēja, bet pašreiz, teiksim, deputātiem ir jāizšķiras par šī priekšlikuma būtību balsojot.

J.Kalviņš.

Tātad es aicinu balsot pret šā panta izslēgšanu. Paldies, Amerika kungs!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi par deputāta Veldres priekšlikumu ar numuru 33 — izslēgt 8. pantu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 26, atturas — 15. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Tātad 8. pants paliek. Nākamais priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Deputāts Pēterkops atsauc savu priekšlikumu. Nākamais priekšlikums ir Bunkša kunga priekšlikums. Bunkša kungs piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai. Tātad vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas redakciju 8. panta redakcijai? Iebildumu nav. Balsojums netiek prasīts. Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies kolēģiem par palīdzību! Tālāk 9. pants. 9. pantā ir iesniegti 4 priekšlikumi. Tie atkal ir sakārtoti radikalitātes kārtībā — pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša priekšlikums, kurš komisijā atbalstīts ir daļēji, tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, precizējums, komisija ir atbalstījusi, tālāk ir Pēterkopa priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts daļēji un visbeidzot — atbildīgās komisijas priekšlikums ir galīgā 9. panta redakcija, kuru, protams, komisija pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim, jo debatēt neviens nav pieteicies. Tātad tiek atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija. Iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kalviņš.

Tālāk ir 10. pants. 10. pantā ir iesniegti divi priekšlikumi. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts komisijā un atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš arī komisijā ir atbalstīts. (No zāles deputāts I.Bišers: "Pirmais nav balsojams.")

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Tātad mēs apspriežam 10. pantu. Pirmais priekšlikums ir izteikts vēlējuma izteiksmē, tātad tas nav balsojams, bet atbildīgā komisija ir piedāvājusi savu redakciju 10. pantam. Deputāti nepiebilst? Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš.

Tālāk 11. pantā ir Pēterkopa kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Tas ir viens vienīgs priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kalviņš.

12.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu turpinām!

J.Kalviņš.

13. pantā ir četri priekšlikumi. Radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums par šī panta izslēgšanu. Tālāk ir Bunkša kunga priekšlikums — arī par šī panta izslēgšanu. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām 13. panta 4. punktā un 6. punktā... 6. punktu izslēgt, un visbeidzot ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par attiecīgi 13. panta punkta aizstāšanu, ko komisija nav atbalstījusi. Iepriekšējos trīs priekšlikumus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Līdz ar to tiek pieņemts izslēgt 13. pantu. Pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies! 14. pantā priekšlikumu nav.

15. pantā ir trīs priekšlikumi. Radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums par šī panta izslēgšanu. Identisks ir Bunkša kunga priekšlikums arī par šī panta izslēgšanu, ko komisija abus ir atbalstījusi. Un tālāk ir deputāta Pēterkopa kunga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, jo atbalstīti ir iepriekšējie divi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav, tātad deputāti atbalsta deputāta Veldres un pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša priekšlikumu — izslēgt 15.pantu. Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš.

16.pantā ir trīs priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, Kalviņa kungs, turpiniet!

J.Kalviņš.

16.pantā ir trīs priekšlikumi. Radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums par panta izslēgšanu, ko komisija ir atbalstījusi. Tālāk ir deputāta Pēterkopa kunga priekšlikums — vārdus "apgabals, pilsēta" aizstāt ar vārdiem "apvienoto pagastu". Komisija nav atbalstījusi. Un ir deputāta Eniņa kunga priekšlikums par 16.panta izteikšanu attiecīgā redakcijā, ko komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim — atbalstīt deputāta Veldres priekšlikumu — izslēgt 16.pantu. Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies! 17.pantā ir četri priekšlikumi. Radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tie visi ir vienādi.

J.Kalviņš.

Jā, tie visi ir identiski. Par panta izslēgšanu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš.

18.pantā ir divi priekšlikumi. Veldres kunga priekšlikums un Pēterkopa kunga priekšlikums, kuri ir identiski. Par šī panta izslēgšanu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš.

19.pantā ir divi priekšlikumi — Veldres kunga priekšlikums radikālākais — par panta izslēgšanu, ko komisija ir atbalstījusi. Un Pēterkopa kunga priekšlikums par vārda izmaiņām šajā pantā ir neatbalstīts, jo ir atbalstīts Veldres kunga priekšlikums

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas... Nē, tomēr vēlas debatēt par 19.pantu. Tātad vēlas debatēt Uldis Veldre. Nevēlas? Nevēlas debatēt. Tātad deputātiem iebildumu nav. 19.pants tiek izslēgts.

J.Kalviņš.

20.pantā ir divi priekšlikumi. Deputāta Veldres priekšlikums par panta izslēgšanu, ko komisija nav atbalstījusi. Tālāk ir deputāta Pēterkopa kunga priekšlikums — 20.pantā vārdu "apgabalos" aizstāt ar vārdu "apriņķos" un izslēgt 20.panta 4.punktu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt... Nav. Veldres kungs, es neredzu ekrānā vairāk jūsu vārdu. Uldis Veldre — Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāts. Lūdzu!

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es savu priekšlikumu noņemu, jo pirmajā redakcijā bija par apgabalu, un tā kā Pēterkopa kungs apgabala vietā lieto apriņķus, es savu priekšlikumu noņemu un atbalstu Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Tātad Veldres kungs savu priekšlikumu ir noņēmis un atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Deputāti balsojumu neprasa. Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies Veldres kungam! 21.pantā ir divi priekšlikumi, ko iesniedzis Veldres kungs — radikālākais, par šī panta izslēgšanu, ko komisija nav atbalstījusi. Otrs ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par izmaiņām 21.pantā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Uldis Veldre. Lūdzu!

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Iepriekšējā lasījumā 21.pantā bija runāts: "Nosakot funkciju sadali starp valsts centrālo pārvaldi, apgabala līmeņa valsts pārvaldi un apgabala pašvaldībām". Tā kā tagad sakarā ar Pēterkopa kunga priekšlikumu ir runa par rajonu, es savu priekšlikumu noņemu un atbalstu Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad Veldres kungs savu priekšlikumu ir noņēmis. Deputātiem iebildumu par atbildīgās komisijas viedokli — atbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu un šo redakciju 15.panta, tā ir jūsu dokumentā, tiek pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Kalviņš.

Paldies Veldres kungam! 22.pantā ir trīs priekšlikumi. Veldres kunga priekšlikums par šī panta izslēgšanu, ko komisija nav atbalstījusi. Deputāta Pēterkopa kunga priekšlikums ir identisks — par šī punkta izslēgšanu, kuru arī komisija nav atbalstījusi. Komisija ir devusi savu redakciju, analogu, kā iepriekš bija, kuru komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Runās Uldis Veldre, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāts. Lūdzu!

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Šeit ir tāds pats identisks gadījums. Tā kā ir runa par apriņķiem, ne par apgabaliem, iepriekšējā lasījumā bija par apgabaliem, tad es savu priekšlikumu noņemu un atbalstu atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs savu priekšlikumu ir noņēmis, bet joprojām ir spēkā Pēterkopa kunga priekšlikums. (No zāles deputāts N.Pēterkops: "Es neuzstāju!") Arī Pēterkopa kungs neuzstāj uz savu priekšlikumu, tātad paliek atbildīgās komisijas izstrādātā redakcija 22.pantam. Deputāti balsojumu neprasa. Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies! Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu attiecīgā redakcijā. Ceturtā nodaļa "Administratīvi teritoriālās reformas koordinācija", kuru komisija, protams, arī pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš.

Tālāk pārejas noteikumos ir divi priekšlikumi. Veldres kunga priekšlikums par pārejas noteikumu izslēgšanu un atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, ko komisija ir atbalstījusi, bet šeit laikam ir analoga situācija, kā jau bija.

Sēdes vadītājs.

Un ko jūs piedāvājat?

J.Kalviņš.

Es piedāvāju neatbalstīt Veldres kunga priekšlikumu, bet atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai Veldres kungs pieprasa balsojumu? Veldres kungs to nepieprasa. Viņš piekrīt atbildīgās komisijas referenta skaidrojumam. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju pārejas noteikumiem? Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies kolēģiem! Tagad es aicinātu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Administratīvi teritoriālās reformas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 8, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Kalviņš.

Par cik ir ļoti daudz diskutēts par šo likumprojektu komisijā un pārējās, un par cik ir uz trešo lasījumu, ņemot vērā arī oponentu viedokļus, es domāju, ka mēs esam gatavi pieņemt priekšlikumus un tos apstrādāt līdz 1998.gada 29.septembrim.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņs — 29.septembris. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Šis datums tiek akceptēts. Paldies!

J.Kalviņš.

Paldies kolēģiem par darbu!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Tagad mēs ķeramies atkal pie mūsu dienas kārtības. Man ir jums jāsaka, ka ir diezgan pabieza dokumentu mape pilna ar priekšlikumiem par izmaiņām dienas kārtībā. Tāpēc, lūdzu, sagatavojieties. Iesniegšanas secībā mēs sākam izskatīt visus priekšlikumus par dienas kārtības izmaiņām.

Pirmais ir dokuments nr.4671a, kurā pieci deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu ierosina izdarīt grozījumus šodienas dienas kārtībā — likumprojekta 78.jautājumu —likumprojekts "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam" izskatīt pēc darba kārtības 31.jautājuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nav iebildumu. Tas tiek pieņemts. Izmaiņas tiek izdarītas.

Nākamais iesniegums ir dokuments nr.4671b. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā. ... Es laika ekonomijas nolūkos saukšu dienas kārtības numurus. Tie ir šeit norādīti arī pilnā tekstā. Bet es lūdzu jūs sekot atbilstoši dienas kārtībai līdzi. Dienas kārtības 43.jautājumu, 84. dienas kārtības jautājumu un 94.dienas kārtības jautājumu izskatīt pirms darba kārtības trešās sadaļas 20.jautājuma. Deputāti var runāt par vai pret šo jautājumu. To nevēlas darīt. Iebildumu nav. Tas arī tiek pieņemts.

Nākošais iesniegums ir ar tādu pašu dokumenta numuru tikai ar "c" burtu, kurā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izdarīt izmaiņas un pārcelt 85.jautājumu —likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" tūliņ pēc darba kārtības 18.jautājuma. Deputāti par vai pret šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākošais iesniegums ir no Pilsonības likuma izpildes komisijas. Pilsonības likuma izpildes komisija ierosina šīsdienas kārtībā pēc darba kārtības otrās sadaļas "Prezidija ziņojumi" izskatīt dienas kārtības 111.jautājumu lēmuma projekts "Par Antans Sauļus Sauhatas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" un lēmuma projekta "Par Genādija Sagaloviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Deputāti prasa balsojumu. Par vai pret runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Balso 46 deputāti. Godātie deputāti, lūdzu piedalīties balsojumā un ar balsošanas mehānisma starpniecību paust savu viedokli par šo priekšlikumu. Lūdzu atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu un deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 9, atturas — 10. Arī šīs izmaiņas dienas kārtībā tiek izdarītas.

Nākošais iesniegums ir ar burtu "e", un to arī iesniedz Pilsonības likuma izpildes komisija. Un viņi ierosina iekļaut šīsdienas kārtībā pēc darba kārtības 1.punkta Saeimas lēmuma projektus — "Par Konstantina Didenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", "Par Sergeja Trusova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", "Par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", "Par Jurija Daņilko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" un izskatīt darba kārtības jautājumus 61. — lēmuma projekts "Par Sergeja Čepjolkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", 62. — lēmuma prrojekts"Par Sergeja Limarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" un 113.— lēmuma projekts "Par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" pēc darba kārtības 1.punkta. Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Deputātiem iebildumi ir. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot.

Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 13, atturas — 10. Izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākamais iesniegums ir jau ar burtu "f", un kurā Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas darba kārtībā un darba kārtības 89.jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" —izskatīt tūlīt aiz pirmā darba kārtības jautājuma. Šajā gadījumā jau ir pieņemts, ka aiz pirmā mēs izskatām šos, tātad nākamais, jo ir drusku par vēlu iesnieguši. Vai deputātiem ir iebildumi par Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nav. Tas arī tiek pieņemts.

Nākamais iesniegums ir ar burtu "g", un tajā pieci deputāti lūdz izdarīt sekojošas izmaiņas darba kārtībā: 86.punktu —likumprojekts "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību", 87.punktu un 105.punktu pārcelt tūlīt pēc 16.darba kārtības punkta. Vai iebildumi ir? Leiškalna kungs, izmaiņas tiek izdarītas atbilstoši iesniegumu iesniegšanas secībai. 16.darba kārtības punkts ir jūsu darba kārtībā, un jūs ar to varat iepazīties. Deputātiem iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais dokumenta numurs ir tas pats, tikai burts "h", un tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija... Leiškalna kungs, ja jums ir iebildumi jūs varat nospiest balsošanas mehānisma pogu un pieteikties runāt par vai pret, jūs to neizdarījāt. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz Saeimas Prezidijam šīsdienas darba kārtībā izdarīt sekojošas izmaiņas: darba kārtības 66.punktu — likumprojekts "Noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu", 67.punktu... godātie deputāti, es ekonomēju laiku, jūs darba kārtībā sekojiet. Darba kārtības 83.punktu un darba kārtības 48.punktu izskatīt aiz darba kārtības 17.punkta. Deputātiem iebildumu nav. Runāt par vai pret nevēlas. Tas tiek pieņemts.

Nākamais ir dokuments ar burtu "I" — Eiropas lietu komisija lūdz izdarīt sekojošas izmaiņas darba kārtībā: darba kārtības 73.punktu, 46.punktu, 42.punktu, 35.punktu, 77.punktu un 91.punktu izskatīt pēc darba kārtības 17.punkta. Deputāti par vai pret runāt nevēlas, iebildumu nav. Izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Vēl ir saņemti divi iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Pieci deputāti lūdz šodienas darba kārtībā 55.darba kārtības jautājumu —lēmumprojekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Jura Galerija Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības" izskatīt uzreiz pēc Prezidija ziņojumiem kā 18.darba kārtības jautājumu. Parakstījuši Vidiņš, Jurdžs, Grīnblats, Bišers, Celmiņš. Vēlas runāt par šo jautājumu Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Pēdējā laikā parādījušies "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK plakāti "Latvieti, nepadodies" . Latvieti, nepadodies, jo šodien mēs runājam par Vidiņa braukšanu dzērumā, kas jau ir pierādīts fakts, tad iepriekš mēs jau izskatījām vēl vienu tēvzemieti par alkohola lietošanu. Tad ko aicina apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, lai latvietis dzer vairāk? Vai lai latvietis piedzēries mēģina nostāvēt uz abām kājām vai vismaz četrrāpus? Tāda pati miglas pūšana kā visas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK varas partijas politika ir visi šie plakāti, kur nekā nevar saprast.

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, turieties tuvāk lieta!.

A.Rubins.

Tā ir ļoti tuvu lietai. Saeimai ir jādod piekrišana "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšsēdētāja vietnieku dzērāju, deputātu Vidiņu saukt pie administratīvās atbildības par to, ka viņš alkohola reibumā brauca ar automašīnu. Es uzskatu, ka Saeimai ne tikai jādod piekrišana, bet Saeimai jālūdz Vidiņam piemērot augstāko sodu, atņemt tiesības uz mūžu, jo viņš ir hronisks alkoholiķis un visi zina, ka alkoholiķis pie stūres ir potenciāls slepkava un nav labojams. Latvija ir pirmajā vietā pasaulē alkohola avāriju braukšanas gadījumos. Aptaujājiet uz ielas simts vai tūkstots cilvēkus, un visi jums teiks — dzērāji alkoholiķi nedrīkst brauk ar mašīnu, kur nu vēl Saeimā sēdēt un pieņemt likumus.

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, jūs varēsit debatēs par šo jautājumu noteikti runāt, bet pašreiz mēs apspriežam darba kārtības izmaiņas.

A.Rubins

. Darba kārtība... Es jau pagājušo reizi ierosināju, un es nezinu, kāpēc nepieņēma, ka jāizskata sen. Avīzē jau bija rakstīts, ka sen bija jāizskata un tagad atkal tik vēlu tiks nozīmēts, ka nespēsim izskatīt, un vispār es domāju, ka šī Saeima ir izcili negatīvā nozīmē, šī dzeršanas kāre apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK...

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, es vēlreiz aicinu jūs runāt par darba kārtības izmaiņām, kad būs šis jautājums, jūs debatēs varēsiet paust savu viedokli par šo jautājumu.

A.Rubins

. Labi, es piekrītu šīm izmaiņām, bet es tomēr lūdzu... Lūdzu man ir viens ārkārtīgi konstruktīvs priekšlikums, es lūdzu, lai Saeimā dzērāji un nedzērāji tiek atdalīti līdzīgi kā lidmašīnās — pīpētāji un nepīpētāji un tāpēc es lūgtu Prezidiju norobežot pagaidām "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakciju ar stikla sienu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti iebilst piecu deputātu ierosinātai darba kārtības izmaiņai un šo 55.jautājumu izskatīt kā 18.darba kārtības jautājumu? Nav iebildumu. Tas tiek pieņemts.

Nākamais iesniegums ir no Juridiskās komisijas. Juridiskā komisija lūdz izdarīt šīs sēdes darba kārtībā šādu grozījumu — 38.jautājumu — lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu", 39.jautājumu arī un 40.jautājumu iekļaut darba kārtības pirmajā sadaļā kā 3., 4.un 5.jautājumu, tas ir — likumprojektu izskatīšana. Izskatīt tūdaļ pēc likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Par vai pret deputāti runāt nevēlas. Tiek pieņemtas šīs izmaiņas.

Un pēdējais iesniegums. Pieprasījumu komisija lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas darba kārtībā Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu Ādamsona, Grinovska, Bāna, Stikuta, Čerāna, Kazāka, Zelgalvja, Kreituses, Rubina, Ozoliņa, Valdmaņa un Rāznas pieprasījumu iekšlietu ministram Krastiņam un finansu ministram Zīlem — sniegt atbildes par nezināmas izcelsmes graudu kontrabandu no Igaunijas un kriminālietas ierosināšanu par to— aiz sēdes darba kārtības 17.punkta. Nu, tas nozīmē, ka tagad te būs jāprecizē, jo šīs izmaiņas ir tik daudz, ka, kamēr neizgatavos jaunu darba kārtību jums būs jāpaļaujas uz to, ko sekretariāts dos. Tātad vai ir iebildumi? Nav. Tas tiek pieņemts.

 

Sākam izskatīt darba kārtību atbilstoši izdarītajām izmaiņām. Šajā gadījumā pirmais jautājums ir lēmuma projekts "Par Konstantina Didenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Jūsu dokumentos tas ir 115.jautājums. Pilsonības izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās apvienības frakcija.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Amerika kungs, ja jūs nevarat izlasīt īsti burtus, tad nevajag tos lasīt vispār. Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās apvienības frakcija. Augsti godātie deputāti! Jums ir izsniegts Pilsonības likuma izpildes komisijas sagatavotais lēmuma projekts "Par Konstantina Didenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Deputāti iesniedzēji Ameriks, Boka, Bāns, Sausnītis, Bišers, Celmiņš, Dinēvičs, Nagobads, Jurkāns un Kaksītis norāda, ka īpašie nopelni Didenko kungam ir ieguldījums Latvijas augstākās izglītības pilnveidošanā un pārkārtošanās procesā, pārstrādājot Rīgas Tehniskās universitātes studiju programmu sadarbībā ar Ziemeļeiropas, Vācijas un Dānijas augstskolām, zinātniskais un metodiskais darbs, vadot Rīgas Tehniskās universitātes doktorantu un maģistrantu pētniecisko darbību un veicot ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profilstruktūru direktora pienākumus. Konstantins Didenko brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Konstantina Didenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 7, atturas — 6. Konstantins Didenko uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais ir l ēmuma projekts "Par Sergeja Trusova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īapšiem nopelniem Latvijas labā. Darba kārtības 116.jautājums. Pilsonības izpildes komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Jums tiek piedāvāts Pilsonības likuma izpildes komisijas izskatītais Saeimas lēmuma projekts "Par Sergeja Trusova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā." Deputāti iesniedzēji Ameriks, Boka, Bāns, Sausnītis, Bišers, Celmiņš, Dinevičs, Nagobads, Jurkāns un Kaksītis norāda, ka pilsonības piešķiršana ir par šādiem nopelniem Latvijas labā — par lielo ieguldījumu zinātnes attīstībā Latvijā, veicot pētījumu par organisko savienojumu oksidatīvajām pārvērtībām skābekļa iedarbībā. 120 publikācijas, 15 patenti par radošu un ilgstošu darbu Rīgas Tehniskajā universitātē, sagatavojos jaunos speciālistus un veicot RTU Doktoru habilitācijas padomes ķīmijas specialitātes locekļa pienākumus. Sergejs Trusovs brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs par šo jautājumu vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Beidzamā sēdē pirms vēlēšanām mums, deputātiem, tiek likts priekšā izsniegt pilsonību vairākiem cilvēkiem, bet, redzi, vismaz Ozoliņa kungam tajos dokumentos, kas mums tiek iesniegti, tāds 114., 115., 116.un tā tālāk priekšlikums nav. Arī mums nav izsniegta nekāda informācija par šiem cilvēkiem. Es ļoti saprotu, ka Sadarbības padomes cilvēki grib godāt kādus līdzstrādniekus, grib viņiem nodrošināt latviešu pilsonību, bet es iebilstu.

Ja nav Saeimas deputātiem dots iepriekš ziņojums un tāds nav, es iebilstu, ka mēs šādu jautājumu varam skatīt. Kā mēs varam lemt par šiem cilvēkiem tikai no tā, ka Sadarbības padomes vadoņi ir nolēmuši, ka viņiem dot, bet mums nav izsniegta itin nekāda informācija par šiem cilvēkiem, mums nav brīdinājums, kad par viņiem būs jābalso, tas ir pret Satversmi, manuprāt, pret Saeimas Kārtības rulli un nezin ko. Kā mēs varam akli balsot par kādu tikai tāpēc, ka Kreituses kundze atnāk un pāris minūtes kaut ko par to cilvēku saka. Manuprāt, tas ir nepieļaujami, man nav ko labu vai ko sliktu teikt par šo vai iepriekšējo kandidātu, bet, skat, ka uz balsošanas dēli tik tikko minimums, 50 deputāti balsoja un mēs esam vienam cilvēkam, varbūt ļoti vērtīgam cilvēkam, bet cilvēkam, par kuru Sadarbības padome negribēja, lai mēs varētu domāt iepriekš, jo mums nebija izdota nekāda informācija par viņiem, ar 37 balsīm no 100 cilvēku Saeimas viņi dabūja Latvijas vislielāko godu. Viņi kļuva par pilsoņiem tāpēc, ka viņiem ir bijuši īpaši nopelni mūsu tautas labā.

Viņiem varbūt varēja piešķirt pilsonību visādos veidos. Bet, ja mums neizsniedz, pirms mums ir jālemj, minimālos datus par šiem cilvēkiem, tad tur kaut kas ož. Tur kaut kas nav kārtībā. Es lūgtu atbildīgajai komisijai pārcelt šos jautājumus uz nākamo sēdi, kad būs izdalīta informācija. Skat’, manējā, mana kolēģa Ozoliņa un daudziem Saeimas deputātiem dienas kārtība beidzās ar 113.punktu. Mums nav nekādas informācijas par papildu kandidātiem pilsonībā. Un, ja tāda tā situācija ir, Kreituses kundze, jums ir tāds godaprāts, tad, lūdzu, celiet tos kandidātus priekšā nākošajā sēdē. Mēs varbūt viņus ar lielu godu un prieku atbalstīsim. Bet šī ir vienkārši nekaunība no Sadarbības padomes — likt mums priekšā kandidātus, kuru vārdus mēs pat nezinām, pirms Kreituses kundze to vārdu nolasa. Lūdzu, balsosim pret! Bet es negribu, lai mēs to darām. Es gribu varbūt, lai mēs noraidām kvorumu, lai šo jautājumu mēs pārskatītu citu reizi. Es negribu to cilvēku apvainot. Viņš varbūt ir ļoti labs cilvēks. Bet tas, ka mēs viņam dosim pilsonību slepeni, nav man pieņemams.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Es esmu spiests noraidīt Gundara Valdmaņa pretenzijas, jo atbilstoši tai darba kārtības izskatīšanas un izmaiņu izskatīšanas procedūrai Pilsonības likuma izpildes komisija ierosināja ar dokumentu nr. 4671e, papildināt šo darba kārtību ar konkrētiem lēmuma projektiem par konkrētu personu uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem. Visiem tiem ir klāt arī dokumentu numuri. Un šajā ziņā, godātais Valdmaņa kungs, tātad viss, kā mēs secībā gājām, tikai papildināt darba kārtību ar tiem jautājumiem, par kuriem deputātiem iebildumu nebija.Vēl debatēs vēlas runāt Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB) Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt tieši par šo nosaukto dokumentu nr. 4671e. Manā skatījumā šis dokuments par darba kārtības izmaiņām bija jādala divās daļās, jo pirmie četri pretendenti — par viņiem tika lūgts iekļaut darba kārtībā, bet par pēdējiem trim — izdarīt numerācijas izmaiņas. Tātad mēs balsojām. Ja reiz mēs nobalsojām par šīm, kā lai saka, darba kārtības izmaiņām, tad mēs varējām šos pēdējos trīs pārcelt uz augšu. Bet, ja reiz bija runa par to, ka šie četri pretendenti ir jāiekļauj, tad, ja bija kāda deputāta iebildes, tad nevarēja iekļaut darba kārtībā. Par cik balsojums nebija viennozīmīgs un bija cilvēki, kuri bija balsojuši pret, manā skatījumā, tad mēs varētu skatīt tikai pēdējos trīs, nevis pirmos četrus. Tādēļ es domāju, ka bija pareizāk šo balsojumu dalīt divās daļas. Tādēļ, ja mēs reiz tomēr skatām par attiecīgo pretendentu, es aicinu nebalsot par viņu!

Sēdes vadītājs.

Godātais Požarnova kungs! Man ir jānoraida arī jūsu iebildumi, jo sēdes vadītājs jautāja, vai deputātiem ir iebildumi par vai pret, vai kāds vēlas runāt? Deputāti prasīja tikai balsojumu par šo jautājumu. Līdz ar to ar debatēm par konkrēto lietu, deputāti, mēs esam izdarījuši šīs izmaiņas darba kārtībā, un pašreiz atbilstoši tam mēs izskatām tos jautājumus kas ir šodienas darba kārtībā iekļauti.

Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Godātie deputāti, paudīsim savu attieksmi pret Pilsonības likumu komisijas lēmuma projektu — uzņemt Sergeju Trusovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 47 deputāti. Tas ir par maz, lai pieņemtu lēmumu. (Starpsauciens:" Noraut kvorumu! Kā tā var? Kā mazi bērni!")

Godātie deputāti! Es ļoti lūdzu piedalīties balsojumā, jo mēs esam izdarījuši šīs izmaiņas darba kārtībā. Lūdzu atkārtot zvanu un atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Balso 48 deputāti. Es izsludinu pārtraukumu uz piecām minūtēm, lai frakciju vadītāji varētu konsultēties ar savas frakcijas deputātiem un tomēr aicināt viņus uz zāli, lai varētu piedalīties balsojumā. Pārtraukums līdz pulksten 11.55.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Pulkstenis ir 11.55. Es lūdzu visus ieņemt savas vietas! Kā sēdes vadītājs, atkal līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, es gribu pārliecināties par deputātu klātesamību zālē un iespēju pieņemt lēmumus. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties visupirms! Nē, bez identifikācijas kartēm! Vienkārši reģistrācijas režīms kvorumam. Tas ir, vispirms reģistrācijas poga un tad viena no trim pogām pēc jūsu izvēles. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 64 deputāti. Tas ir pilnīgi pietiekami, lai pieņemtu lēmumu.

Tātad mums ir jāatkārto balsojums — lēmuma projekts "Par Segeja Trusova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 4. Sergejs Trusovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopleniem Latvijas labā.

Nākošais darba kārtības jautājums— lēmuma projekts "Par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Pirms es jūs iepazīstinu ar Saeimas lēmuma projektu "Par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", es tomēr gribu atbildēt Valdmaņa kungam un atgādināt to, ka Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā darbojas viņa partijas biedrs Leopolds Ozoliņš, kas ir ļoti aktīvs un vienmēr uzdod jautājumus un saņem vēl vairāk informācijas, nekā tā ir jums izsniegtajos dokumentos. Tā ka iepazīties ar šiem kandidātiem bija iespējams Valdmaņa kungam savlaicīgi. Otra lieta, ko es gribu teikt, tāpat Ozoliņa kungs bija informēts un arī balsoja par šīm izmaiņām darba kārtībā, kad to apsprieda komisijas sēdē. Tā ka nevajadzētu šeit izvirzīt pretenzijas un izvirzīt kādas citas prasības. Vēl viena lieta, Valdmaņa kungs! Es nevienu kandidātu jums nevaru "celt priekšā", jo man nav tik daudz fiziska spēka.

Tātad nākamais. Saeimas lēmuma projekts "Par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijā pozitīvs balsojums. Deputāti iesniedzēji — Leiškalns, Panteļējevs, Seiksts, Keišs, Lībane norāda, ka atvaļinātais Latvijas Iekšlietu ministrijas darbinieks ir augstas klases profesionālis kriminālnoziegumu atklāšanas sfērā. Uzticību un lojalitāti Latvijas Republikai parādījis atmaskojot provokācijas, kuras veica "OMON" Latvijā. Maskavā 1991. gada janvāra dienās personīgi informēja PSRS vadītājus par šā grupējuma noziedzīgo darbību un iespējamajiem uzbrukumiem Augstākajai padomei, valdībai un Iekšlietu ministrijai. Dubovickis pārvalda latviešu valodu. Jāsaka, brīvi pārvalda latviešu valodu un kā mēs zinām, Marks Dubovickis savā laikā saņēma privātdetektīva darbības apliecību nr. 1, kura šobrīd ir apstādināta, tā kā viņš nav Latvijas pilsonis.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Gundars Valdmanis — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Es tikai aicinu deputātus runāt par lietu.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).Gundars Valdmanis,Tautas kopa "Brīvība". Kolēģi Saeimā un Kreituses kundze! Redziet, mēs šeit piešķiram Latvijas svētāko lietu — pilsonību. Piemērotais laiks pēc mūsu prakses Saeimā, pēc mūsu Kārtības ruļļa, ir, ka iepazīstina deputātus vairākas dienas, vismaz 24 stundas pa priekšu. Tas, ka, negribēdami kavēt laiku, mēs visu laiku to darām ar darba kārtības jautājumiem, Prezidijs savienoja divas lietas — pacelt dažus jautājumus agrāk varbūt ir piedodams, bet tas, ka mums pasaka, ka mēs ar to esam nolēmuši šodien lemt par šitiem cilvēkiem, jo, redziet, Kreituses kundze ir par vāju, lai viņus mums celtu priekšā...

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, jūs saņemat pirmo aizrādījumu par to, ka jūs nerunājat par lietu. Jūs nepieteicāties runāt par lietas tālāko virzību, un šajā gadījumā, lūdzu, apspriežiet konkrēto personu un konkrēto lēmuma projektu.

G.Valdmanis.

Tas cilvēks, kas nācis šeit to cilvēku celt priekšā, mums skaidroja par savām spējām un nespējām tautu un pilsonību gremdēt. Gremdēt... viņa to dara. Tas bija viņas teiciens, viņa to iecēla šitanī debatē... to cilvēku, ne es. Lieta ir tāda, ka šis cilvēks varbūt ir un varbūt nav labs izmeklētājs. Latvijā 3500 cilvēku aiziet nesaulē katru gadu, un izmeklētāji viņus neatrod. Latvijā ir tik labi izmeklētāji, ka neviens no 56 bankām, kas aizgāja bankrotā, gandrīz neviens nesēž aiz restēm. Latvijā ir tik labi izmeklētāji, ka sēž Saeimā tāds, kas uz maksimālo laiku aizsūtīja jauniešus tāpēc, ka viņiem bija latviešu rotas lieta sarkanbaltsarkanās krāsās. Tādi izmeklētāji valda mūsu zemē un tādu mēs godināsim ar latviešu pilsonību. Ja mums būtu bijušas 24 stundas, ko par to jautājumu domāt, varbūt mēs nolemtu, ka viņš tomēr ir cīnījies, ka nav tikai viens vecs komunists mūsu zemē, ka viņš patiešām ir labs izmeklētājs, ka viņu patiešām būtu jāgodina.

Bet izmeklētājus šodien Latvijā godināt... ir pilnīgs farss... Ka mēs nekā neesam atrisinājuši, mēs zinām, kur tie 9 miljoni bija, bet pa televīziju stāvēja mums priekšā Panteļējevs, Kreitusa kungs un vēl citi... Ādamsona kungs, un izmeklēja tāpēc, ka izmeklētāji nespēja izmeklēt, un kāpēc viņi nespēja izmeklēt? Tāpēc, ka tie izmeklētāji stāv priekšā...

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, jūs saņemat otru brīdinājumu par to, ka šajā gadījumā nerunājat par konkrēto personu.

G.Valdmanis.

Es runāju par šo konkrēto varoni, kas spēja visu izmeklēt. Viņš nekā nav izmeklējis! Latvijas valdība un Latvijas prokuratūra neko nav izmeklējusi sekmīgi! Es aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs ir pieteicies runāt Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Godātie deputāti, arī tālāk ir vēl deputāti pieteikušies debatēs, es aicinu runāt par lietu! Ozoliņa kungs, jūs nākat runāt debatēs vai nē?

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, kolēģi! Es runāšu tiešām par lietu. Un kārtībai ir jābūt, un šeit Valdmaņa kungam bija taisnība, ka dokumentu nav, un īstenībā nav pat dienas kārtībā īsti tas ierakstīts. Nu var jau visu ko darīt, var nospiest arī balsošanas pogas citu vietā... kā to te mēdz darīt šinī Saeimā... Varbūt ka nākamajā Saeimā būs lielāka kārtība. Es ceru.

Manuprāt, ka šis cilvēks, par ko mēs šodien spriežam, vai viņam pienāktos pilsonība vai nē, es domāju, ka viņš tiešām — un viņš bija komisijā, viņš ir kārtīgs izmeklētājs un labs izmeklētājs, un tagad ir atvēris savu privātkantori, un šķiet, ka arī tur sekmīgi darbojas. Nu tā mūsu likumdošana varbūt nav īsti īsta, kas aizliedz nepilsoņiem, lūk, vadīt šos privātdetektīvu kantorus, būt apbruņotiem, nēsāt ieročus, nu bet tāpat jau viņi pie ieročiem tiek, un pašreiz jau mums īpaši pretspars nevienam nav jādod, viss ir mierīgi un kārtīgi. Tāpat kā tas bija arī, izrādās, 1991. un 1992. gadā un līdz pat 1994. gadam. Un vai tas ir īpašs nopelns, ka viņš darbojās kā milicis, kurš brauca pie Gorbačova palīga un brīdināja par to, ka OMON varot ieņemt mūsu Saeimu un parlamenta ēku toreiz. Es domāju, ka tie nav nekādi īpašie nopelni. Visiem ir zināms, ka Jaltas līgums bija noslēgts no 1944. līdz 1994. gadam. 1994. gadā beidzās Jaltas līgums, tie bija 50 gadi, Jaltas līguma slepenība ir līdz 2023. gadam, un tā bija asiņaina izrāde, kur bija jāpiedalās cilvēkiem, un daži gāja bojā, vienkārši mainījās valsts iekārtas uz šī likuma pamata, un pie varas bija jānāk ekskomunistiem, un Gorbunovs jau bija tolaik pie varas, vajadzēja saglabāt viņa varu, tā kā viss ir kārtībā. Un arī Godmanis bija pie varas, kā vēlāk izrādījās, tad tiešām viņam ir kartotēka VDK maisos... Nu, īpaši nopelni, es nedomāju, ka sevišķi šim cilvēkam ir. Es balsošu pret pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, jo es neuzskatu, ka piedalīšanās tādā izrādē kā no 1990. gada līdz 1994. gadam 31. augustam varētu būt īpaši nopelni. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pirms es dodu vārdu nākošajam debatēs pieteikušamies deputātam Jānim Ādamsonam, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 20 deputātu iesniegumu: saskaņā ar Kārtības ruļļa 52. pantu pieprasām pāriet uz nākošo dienas kārtības punkta apspriešanu, izslēdzot no 24. septembra Saeimas sēdes dienas kārtības jautājumus par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Deputāti par vai pret... Modris Lujāns vēlas runāt pret, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi, ja mēs esam iekļāvuši dienas kārtībā, mēs esam sākuši izskatīt šo, nepakļausimies diemžēl atsevišķu deputātu destruktīvai rīcībai. Šie cilvēki, ja ir arī komisijas lēmums, kur mēs arī esam izdiskutējuši... šie cilvēki ir pelnījuši pilsonību par nopelniem. Ir cita lieta: tagad ciniski mēģina atsevišķi kolēģi kaut kā pārvērst šo cilvēku apķengāšanā... neiedziļināšanos, un arguments ir tas, ka it kā nav 24 stundas bijis. Lielākā daļa viss sen jau ir bijis. No sēdes uz sēdi. Mēs varētu šo jautājumu izskatīt, piedodiet, 20 vai 10 minūšu laikā ... šo cilvēku jautājumu. Un nepazemosim šos cilvēkus, kuri patiešām ir gan lējuši asinis, kā nākošie kandidāti Limarenko... un vēl visi... arī Dubovicka kungam ir lieli nopelni Latvijas valstī... Tad, kad daži varbūt dzīvoja Kanādā vai slēpās, viņiem patiešām, man liekas, reizēm ir daudz mazāki nopelni nekā šiem konkrētajiem cilvēkiem. Tādēļ es aicinātu nepakļauties šai demagoģijai un neapkaunot gan Saeimu, gan šos cilvēkus.

Sēdes vadītājs.

Par šo jautājumu... Gundars Valdmanis vēlas runāt par.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij, kolēģi Saeimā, Lujāna kungs! Tieši tāpēc, ka es gribētu, lai mēs izvairītos no kandidātu apķengāšanas, lai mēs patiešām zinātu, kāds tas kandidāts ir bijis, vai viņš patiešām ir bijis izcils grūtā situācijā, ka viņš ir darījis visu to, ko citi nav spējuši... Es negribu to cilvēku apvainot, bet es negribu atnākt šeit no rīta un ka man pasaka, ka nejauši, mums nezinot, ir iekļauti cilvēki, kuru vārdi pat nav ierakstīti iepriekšējos dokumentos, un ka mēs par viņiem pavirši spriedīsim... Varbūt paņemsim kauliņus un metīsim — labs vai slikts. Vai tā mēs pilsonību piešķirsim? Es domāju, ka komisija nelemj, mēs lemjam. Komisija ierosina. Un mums būtu jāsaprot, ko mēs darām, ka mēs piešķiram pilsonību. Ne tā, kā "Tēvzemei un Brīvībai" piešķir pilsonību ar vienu likumu, ar otru un tagad ar trešo. Izdomāsim pamatprincipu un izdomāsim, sapratīsim, par ko mēs lemjam. Kur tad bija tas izcilais pakalpojums tautai? Kāds tad īsti ir tas cilvēks? Paprasīsim tiem, kas zina no mūsu draugiem. Mums tas vārds lai būtu priekšā agrāk. Un mums šeit ir iespēja, 20 citi deputāti. Es nebiju starp ierosinātājiem... kas lūdz atlikt šo, lai mēs varētu to cilvēku pareizi godināt, ja viņš ir godināms. Es domāju, ka tas viņam var būt kauns, ka, ja viņš ir izcils cilvēks, viņš tiek slepeni ievirzīts latviešu pilsonībā... Dodat mums iespēju viņu patiešām godāt, ja viņš ir goda un cieņas vērts, bet mēs šeit par viņu nezinām, un mēs balsosim akli, jo viņš akli tiek ielikts mūsu dienas kārtībā. Tas nav man pieņemami. Es domāju, ka tas nebūtu pieņemami arī tam kandidātam, ja viņš ir goda cilvēks. Dosim mums laiku izprast tā cilvēka vērti, un tad, ja tas ir patiešām... ja viņš patiešām ir tā vērts, tad godināsim viņu ar lielu balsu vairākumu, ne ar 37 balsīm un minimālu kvorumu. Iedziļināsimies un godāsim tos cilvēkus, kurus mēs it kā gribam godināt. Un, ja mēs negribam, lai viņus godinātu, tad sapratīsim to un noraidīsim. Bet nedarīsim to pavirši! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pret un par deputāti ir izteikušies par šo priekšlikumu. Es tikai gribētu atgādināt 20 deputātiem, kas ir iesnieguši šo priekšlikumu, tātad pāriet uz nākamo dienas kārtības punktu, izslēdzot no šīsdienas dienas kārtības jautājumus — tas faktiski nav saskaņā ar Kārtības rulli. Mēs varam pāriet pie nākošās lietas un atsevišķi balsot par šo jautājumu, bet tad ir jāuzskaita konkrētie jautājumi, kurus jūs ierosināt izslēgt. Bet pašreiz tātad balsojuma būtība ir tāda, ka deputāti ierosina pāriet pie nākošās lietas pēc pilsonības izskatīšanas jautājumiem.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu paust attieksmi, balsojot par šo 20 deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 42, atturas — 7. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad mums ir jāturpina debates par Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmuma projektu "Par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Un godātais Valdmaņa kungs! Ja mēs neuzskatām par īpašiem nopelniem to, ka ir novērsta asins izliešana, bruņotas sadursmes un nav cietuši gan Augstākās padomes deputāti, gan toreizējie ministri, Latvijas valdības ministri, tad es nezinu, kas tad ir īpaši nopelni. Ja jūs interesē informācija par vienu vai otru cilvēku, nevienam deputātam nav aizliegts piedalīties komisijas sēdēs. Jā, viņš ir izcils izmeklētājs, un tieši tāpēc, ka viņam ir šie te īpašie nopelni, novēršot bruņotas sadursmes, asins izliešanu, es aicinu atbalstīt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Es esmu pret piešķiršanu par īpašiem nopelniem jebkuram cilvēkam tāpēc, ka nav noteikts mums šodien ar likumu, kas tad ir īpašie nopelni. Tad vajag iepriekš noteikt ar likumu, kas ir tie īpašie nopelni, ko mēs darīsim. Pašreiz Latvijā visu pārvalda Latvijas tautas asinssūcēji, kaut kāda maza zagļu saujiņa, kas sponsorē visas varas partijas, gan "Latvijas ceļu", gan "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un pārējās un arī Jauno partiju un Tautas partiju. Un es pateikšu, un viņi uzliek un viņi pasaka, kuriem te ir īpašie nopelni, un šīs partijas danco pēc viņu stabules. Un vienīgais, no kā šīs partijas baidās, tas ir, viņas baidās no kodētām lapsenēm, ne no kā cita viņas nebaidās.

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, pirmais brīdinājums, runājiet par lietu!

A.Rubins.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais. Vēlreiz, otro reizi, vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība".

Jānis Ādamsons pieķērās pie ļoti interesanta punkta — vai tas, ka novērš kādu asinsnoplūsmi tā, lai gadus... un septiņus gadus vēlāk katru gadu 10 tūkstoši cilvēku iet bojā. Trešā daļa no pašnāvībām, trešā daļa no bada un trešā daļa no noziedzības. Vai tas ir kaut kāds nopelns? Tika ievesta šeit ar skatuves spēlētājiem vara, kas ir uzlikusi Latvijas tautai ekonomisko teroru. Un tiem aktieriem, kas to darīja, nav nekādu īpašu nopelnu tautas labā. Kādreiz, ja kāds zinās to, kā palika spēkā bijušā nomenklatūra, ir zināms, ka tā paturēja ekonomisko varu.

Ir zināms, ka ekonomisko teroru viņa uzved uz tautas. Kad būs viss zināms, tad šitie kungi, kurus šodien mēs varbūt gribētu godināt, būs visdziļāk vainīgie. Un mums ir ļoti dziļi šie jautājumi jāpārdomā, vai šis kungs bija daļa no tiem, kas nodrošināja, ka paliktu esošā vara ar ekonomisko teroru, ar tām sekām, kas ir bijušas, vai šis kungs pretojas tam un bija patiešām godīgs un cienīgs latviešu brīvības cīnītājs. Un es atkārtoti lūdzu mums tās lietas lēnām un prātīgi izdomāt pēc vajadzības, atturēsimies.

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai Ilga Kreituse vēlas ko teikt komisijas vārdā?

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Man būtu tikai viens lūgums godātajiem deputātiem. Ja jūs neesat varējuši izlasīt 3 lapaspuses teksta 3 stundu laikā, tad nevajag šeit nākt un šīs debates vispārībā izvērst, un tāpēc es aicinātu strādāt atbilstoši tam, kā prasa deputāta statuss.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 3. Marks Dubovickis uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākošais ir Saeimas lēmuma projekts "Par Jurija Daņilko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Mēs izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Jurija Daņilko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji: Leiškalns, Rāzna, Ločmelis, Zunda, Seiksts, Dilba, Sausnītis, Keišs, Jurkāns, Turlais uzsver Daņilko kunga īpašo ieguldījumu ķīmijas rūpniecības attīstībā Latvijā, rūpes par Latvijas jauno paaudzi, par ieguldījumiem sporta attīstībā Latvijas Republikā. Daņilko kungs ir veiksmīgs ķīmiskās rūpniecības darbinieks, ir radījis jaunas darba vietas vismaz 200 strādājošiem cilvēkiem, veiksmīgi pārprofilējis savu rūpnīcu uz konkurētspējīgas produkcijas ražošanu arī Rietumu tirgū un ir ļoti aktīvs Latvijas hokeja un futbola tieši jaunatnes izlašu komandu atbalstītājs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Jurija Daņilko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Jurijs Daņilko uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākošais ir Saeimas lēmuma projekts "Par Sergeja Čepjolkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Sergeja Čepjolkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Apinis norāda, ka ir šādi nopelni Latvijas labā — Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valmieras cietuma priekšnieks, 14 dienesta gados apgūstot un izmantojot arī ārzemju kolēģu pieredzi un palīdzību, ir sasniedzis pozitīvus rezultātus, viņa vadītā iestāde citu ieslodzījuma vietu vidū tiek sakārtota atbilstoši starptautiskajiem standartiem un cilvēktiesību normām. Es gribētu vēl deputātiem vienkārši atgādināt, ka Čepjolkins, tas ir, konkrēti Valmieras cietuma priekšnieks, un, kā jūs atceraties, tad arī pēdējās ārzemju vizītēs ārzemju viesi apmeklēja Valmieras cietumu, un arī televīzijā jūs varējāt redzēt, kā tas notiek, un arī vizuāli redzēt Čepjolkina kungu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Sadarbības padomes pakalpiņi, es jūs apsveicu! Jūs beigās esat nākuši pie prāta! Saprotiet, kur jums vajag draugus. Es jūs aicinu taisīt draugus cietuma administrācijās, jo tas jums kādreiz labi kalpos. Jūs balsojat par, es balsošu pret.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kurš tur ir pakalpiņš, bet es gribu atgādināt arī visiem Saeimas deputātiem, ka Norvēģija cienījamo Čepjolkina kungu nesen arī pēc apmeklējuma, Valmieras cietuma apmeklējuma, karaliene apbalvoja ar augstu Norvēģijas apbalvojumu. Protams, iespējams, tas nav nekāds arguments, bet man diemžēl ir kauns, Valdmaņa kungs, ka jūs šinī gadījumā konkrēti aizskarat cilvēku, kuru jūs nezināt, ar ko jūs neesat saskāries. Un, iespējams, ka jums Norvēģijas apbalvojums ir nulle, bet tādu cilvēku, ja būtu Latvijā vairāk, tas būtu patīkami. Es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Ilga Kreituse vēlas ko teikt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Sergeja Čepjolkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Sergejs Čepjolkins uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākošais ir Saeimas lēmuma projekts "Par Sergeja Limarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Mēs izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Sergeja Limarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda, ka Limarenko kungs ir Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks, augstas klases profesionālis ar 20 gadu pieredzi ekonomisko noziegumu, naudas viltotāju atklāšanā, ārkārtēju situāciju apstākļos 1991.gada augustā pareizi izprata iestāžu uzdevumu, organizēja apakšvienību darbību valdības ēku apsardzē. Varu jums piebilst to, ka komisijas sēdē noskaidrojās arī tas, kas nav minēts šeit dokumentos, ka pēdējās veiksmīgākās operācijas ir tā sauktā 2 latu viltotāju atmaskošana un tātad saukšana pie atbildības, kā arī afēra, kas saucas "Viktors".

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Sergeja Limarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 1. Sergejs Limarenko uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākošais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īapšiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs, un deputāti iesniedzēji Dozorcevs, Seiksts, Bērziņš, Nagobads, Lagzdiņš norāda, ka Verbovenko vadībā ir izstrādātas jaunas efektīvas metodes un tehnoloģijas ieviešana praktiskajā kardioloģijā, viņa vadītā Rīgas 1.slimnīcas kardioloģijas nodaļa ir viena no vadošajām kardioloģijas nodaļām valstī. Verbovenko aktīvi piedalās ar ziņojumiem par izdarītajiem pētījumiem kardioloģijā starptautiskajās konferencēs, tā ceļot Latvijas un tās zinātnieku prestižu. Verbovenko ir norādījis arī uz savu zinātnisko darbību un darbību ar studentiem, par ko jūs varat iepazīties, izlasot jums izsniegtos dokumentus. Verbovenko kungs brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Vai, Tabūna kungs, jums ar trim minūtēm pietiks? Pēteris Tabūns vēlas uzstāties debatēs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka te šodien Saeimas plenārsēdē notiek šādas lietas, ka mēs cenšamies piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem par katru cenu. Cilvēki faktiski neviens no šiem, kuriem jau piešķīra pilsonību šodien par īpašiem nopelniem, pēc būtības nebūtu saņēmuši šo balsojumu, ja kolēģi nebalsotu ar abām rokām par citiem. Piemēram, Lamberga kungs, piemēram...

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, man ir jums jāaizrāda līdzīgi kā citiem, ka mēs apspriežam konkrēti lēmuma projektu par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

P.Tabūns.

Tieši tā. Bet man ir ļoti žēl, ka šodien patiešām ir darba kārtībā 111 jautājumi, ļoti svarīgi, par pensijām un tā tālāk, un attiecīgie deputāti no "Latvijas ceļa" un "Saimnieka" mēģina piepulcināt vēl kādus piecus, sešus, septiņus jaunus pilsoņus, domādami, ka tādā veidā viņi tomēr iekļūs Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, jūs vēlreiz saņemat aizrādījumu par to, ka jūs neturaties pie lietas. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu, komisijas vārdā Ilga Kreituse nevēlas neko piebilst? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 2. Jurijs Verbovenko uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Godātie deputāti! Laiks tuvojas pārtraukumam. Ir vēl vairāki paziņojumi. Pēc pārtraukuma mēs izskatīsim atkal deputātu priekšlikumus par izmaiņām dienas kārtībā, bet pašlaik es lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāru Induli Bērziņu es lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Bet pa to laiku, kamēr tiek gatavota izdruka, ir divi paziņojumi. Paziņojumu vēlas sniegt Edgars Bāns — par Tautsaimniecības komisijas sēdi.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisijas deputātus lūdzu pulcēties Tautsaimniecības komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumu vēlas sniegt Leopolds Ozoliņš — par komunistiskā terora upuru pieminekļa celtniecību.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Jūs visi atceraties, ka mēs piešķīrām naudu komunistiskā terora upuru piemineklim. Bija divi konkursi. Gan vēl nauda palika pāri no konkursiem, un celtniecībai ir pietiekami naudas, bet Kultūras ministrija un Rīgas dome, kā arī atsevišķi ieinteresēti cilvēki vai personas varbūt raksta dažādas vēstules, visādas sūdzības prezidentam un citur, un līdz ar to laiks iet un pieminekļa nav. Kas ir par to, kas atbalsta pieminekļa celtniecību pašreiz no godalgotiem darbiem un neapšauba žūrijas komisijas kompetenci, un arī Rīgas dome, kura atvēlēja Esplanādē laukumu, lūdzu atnāciet pie manis, jo es pašreiz vācu parakstus. Šeit ir vairāk nekā 100 paraksti, lai nekavētos tālāk šī pieminekļa celtniecība. Lūdzu, pienāciet pie manis pašreiz, starpbrīdī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vārds Indulim Bērziņam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I.Bērziņš

(6.Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Andrejs Krastiņš, Māris Grīnblats, Juris Sinka, Andrejs Požarnovs, Ģirts Valdis Kristovskis, Leonards Tenis, Ziedonis Čevers, Alfreds Čepānis, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Māris Vītols, Anta Rugāte, Roberts Zīle un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Ir pagājusi stunda. Pārtraukums ir beidzies, un mēs turpinām Saeimas sēdi. Pirms turpinām izskatīt mūsu jau izmainīto darba kārtību, mēs atkal ķeramies klāt pie priekšlikumiem par šīs kārtības izmaiņām. Iesniegšanas secībā pirmais ir desmit deputātu iesniegums Saeimas Prezidijam, kurā Saeimas deputāti ierosina šī gada sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Roberta Dilbas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas" un šo lietu izskatīt pēc otrās sadaļas — Prezidija ziņojumi,— 17. lietas. Tagad jau ir mainījusies kārtība, faktiski pēc Prezidija ziņojumiem, tas nozīmē — tagad. Prezidija ziņojumi ir tātad mums līdz 30.darba kārtības jautājumam pašlaik. Tātad ir arī šis lēmuma projekts. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī jautājuma iekļaušanu mūsu darba kārtībā? Nav. Tas tiek pieņemts. Tas tiek iekļauts šobrīd, jau ņemot vērā izmaiņas darba kārtībā, aiz 31. kā 32. darba kārtības jautājuma.

Nākamais iesniegums ir no pieciem deputātiem — lūdzam izskatīt dokumentu nr.4675, desmit deputātu steidzamu pieprasījumu, tas ir par sniegto informāciju laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" rakstā ""Avelat" grupas šefs — reketieris". Lūdzam izskatīt to uzreiz pēc darba kārtības vecajā redakcijā 113., tātad pēc šī pilsonības piešķiršanas jautājuma, ko mēs nupat jau izskatījām, tas ir, izskatīt uzreiz tagad. Tātad pieci deputāti lūdz izskatīt tagad uzreiz, izskatīt steidzamu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam un ģenerālprokuroram Skrastiņam, dokumenta nr.4675. Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Ir jau pieteicies Aristids Jēkabs Lambergs. Runās pret, kā viņš pats saka.

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Godātie deputāti! Es runāšu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Mēs pacietīgi gaidām, lai mūsu trīs likumprojekti, kuri ir bijuši jau trīs nedēļas pašā augšpusē, "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", "Grozījums Muitas likumā", "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" tiktu izskatīti. Viss tagad tiek pielikts tiem priekšā, tie ir gandrīz pēdējā lasījumā. Pirmais ir pēdējā lasījumā, pārējie ir arī steidzami, nu galu galā nevar, mēs netiksim pat tagad klāt pie šiem likumprojektiem. Es lūdzu noraidīt šo, un es ceru, ka Budžeta komisija izstrādās priekšlikumu pacelt šos trīs likumprojektus augšup sēdes gaitā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Ādamsona kungs kā pirmais parakstītājs runās par.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo deputātu iniciatīvu un šo priekšlikumu izskatīt, tāpēc ka ir ļoti svarīgi izskatīt to tieši nedēļas laikā kā steidzamu priekšlikumu, lai deputātiem būtu absolūti skaidrs viedoklis par to, vai publikācijās minētā informācija ir patiesa vai ne. Un to var veikt tikai Ģenerālprokuratūra. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Izlemsim šo jautājumu balsojot. Piecu deputātu priekšlikums — tūlīt izskatīt šo steidzamo pieprasījumu, iekļaujot to šajā darba kārtībā uzreiz tagad pēc šī jautājuma. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 12, atturas — 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Tātad izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas. Līdz ar to atbilstoši Kārtības rullim Prezidijs ziņo par visiem saņemtajiem pieprasījumiem, nosaucot pieprasījuma nosaukumu un iesniedzējus, un, ja nav citu priekšlikumu, tad mēs dodam iespēju motivēt šo pieprasījumu, pēc tam mēs lemjam atsevišķi, vai tas ir izskatāms uzreiz Saeimas sēdē kā steidzams vai nē. Tātad es informēju deputātus, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis pieprasījumu "Par sniegto informāciju laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" rakstā ""Avelat" grupas šefs — reketieris"". Pieprasījums ir adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Guntaram Krastam un Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam. Šo pieprasījumu ir iesnieguši deputāti Ādamsons, Kostanda, Kalnbērzs, Kušnere, Panteļējevs, Tomašūns, Bāns, Ābele, Urbanovičs, Seiksts. Vārdu motivācijai lūdz Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jums ir 5 minūtes laika.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es pacentīšos pietiekoši īsi izklāstīt iesnieguma būtību. Mēs visi ļoti labi zinām, ka "Avelat" dibinātāju sastāvā ir Andris Šķēle un Ēriks Masteiko, un visa šī "Avelat" impērija tapa, pateicoties ofšora firmai "Quented Limited", caur kuru tika atmazgāta nauda, tātad valsts budžeta nauda, lai varētu pēc tam piedalīties privatizācijas procesos šeit, Latvijā. Un tieši tāpēc ir ļoti svarīgi izskatīt mums kā steidzamu pieprasījumu to publikāciju, kura parādījās "Neatkarīgajā Rīta Avīzē", kur ir runa par akciju sabiedrības "Visbija" valdes sēdes protokolu nr.33. Par apstākļiem, kādos tika sasaukta akciju sabiedrības "Visbija" pilnsapulce, protokolā datēts ar 17.05.96.gadu, kurā fiksēts, ka apstiprināšanā pieņemts lēmums par ķīlas līguma noslēgšanu, ieķīlājot par labu a/s "Kaija", "Sigulda", "Salacgrīva" degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, SIA "Siguldas viesnīca" valdes lēmuma pieņemšana par notiekošo. Un tālāk ir arī šajā protokolā izteikta lietas būtība, ka akciju sabiedrības "Visbija" vadītājs Fokrata kungs ticies ar Ēriku Masteiko, pie kura viņš tika izsaukts uz "Avelat" ofisu, pateikts, ka šis darījums ir nelikumīgs, tāpēc ka tādu darījumu nedrīkst slēgt, un, ja tiek noslēgts darījums un ieķīlāts šis īpašums par labu akciju sabiedrībai "Kaija", tas ir pretlikumīgs no noslēgšanas brīža.

Es citēšu tikai atsevišķus izvilkumus no šī protokola. Ēriks Masteiko atbildēja, ka tas viņu neinteresē, un viņš ir apņēmies panākt pieprasīto rezultātu jebkuriem līdzekļiem, paturēt Fokrotu SIA "Avelat" ofisā, līdz viņš izdarīs pieprasīto. Tika draudēts ar būri (pēdiņās), pagrabu un citām patīkamām (pēdiņās) vietām. Pēc tam, kad Masteiko uzzināja par to, ka daļu akciju Fokrats ir realizējis no akciju sabiedrības "Visbija", Masteiko bija sašutis par šādu faktu un ar replikām, ka Fokrats būtu jāatdod bandītiem, vairākas reizes ar dūrēm iesita Fokratam pa seju un arī pa ķermeni. Pēc tam tika pieprasīts sasaukt attiecīgi akciju sabiedrības "Visbija" akcionāru pilnsapulci, un piespiedu kārtā Ēriks Masteiko to arī panāca. Un pēc tam attiecīgas darbības tika veiktas arī ar pārējiem akcionāriem kā Spalvu un Vītoliņu. Un atkal citēju. "Pēc neilga laika Masteiko atgriezās un iesita ar roku Fokratam pa kaklu un sitot izteicās, ka viss jau esot atkarīgs tikai no Fokrata, ka arī pārējie jau esot gatavi parakstīt vajadzīgos dokumentus, un jautāja Vītolam viņa viedokli". Vītols atbildēja, ka viņš pagaidām nav mainījis savu viedokli, uz ko Masteiko piedraudēja Vītolam ar fizisku ietekmēšanu, lai tas izmainītu savas domas, kā arī sāka moralizēt, apelējot pie Fokrata sirdsapziņas, ka viņa dēļ pārējiem ir jāpacieš fiziska ietekmēšana. Fokrats pastāstīja, ka, tā kā viņš bija zināmā šokā par tādām ietekmēšanas metodēm, viņš piekrita Masteiko parakstīt pieprasītos dokumentus, lai tikai nepakļautu fiziskai iespaidošanai Vītolu, Spalvu, Braunu.

Ja tas nav rekets, tad ir ļoti grūti pateikt, kas tas tāds ir, ja tā nav piespiedu cilvēka brīvības atņemšana, tad arī ir ļoti grūti pateikt, kā to tulkot, ja tas nav likuma pārkāpums, tad arī tik tiešām ir ļoti grūti tulkot, ko tas nozīmē. Tālāk protokolā arī tiek atzīmēts, kāpēc šie materiāli netiek nodoti atklātībai. Iemesls ir viens — tikai tāpēc, ka Andris Šķēle ir Ministru prezidents, un tikai tāpēc negribēja atdot šos materiālus publikācijai.

Es negribu runāt par to, cik labi vai slikti ir akciju sabiedrības "Visbija" akcionāri, bet jārunā acīmredzot par citiem procesiem. Kāpēc tad šie dokumenti nenonāca Ģenerālprokuratūrā? Neskatoties uz to, ka mēs gadu atpakaļ, vairāk nekā gadu atpakaļ esam pieņēmuši likumu par cietušo un liecinieku aizsardzību, tikai vienā gadījumā šī likuma pakete ir izmantota, un diemžēl lielākai daļai sabiedrības nav ticības, ka tie jautājumi, kuri skar Andri Šķēli, "Avelat" grupējumus, tiks objektīvi izmeklēti prokuratūrā.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Ādamsona kungs.

J.Ādamsons.

Tieši tāpēc es lūdzu atzīt šo pieprasījumu par steidzamu un arī diskutēt un pieņemt lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, šī iesnieguma parakstītājs ir motivējis šī pieprasījuma iesniegšanu, tālāk mums ir sekojoši jāpieņem lēmums, ko mums ar šo pieprasījumu darīt tālāk. Iesniedzēji ierosina to atzīt par steidzamu. Šajā gadījumā arī viens deputāts varētu runāt par un viens pret, konkrēti par šī pieprasījuma steidzamību, ja Saeima to atzīst par steidzamu, mēs sāksim to izskatīt nekavējoši, ja šāds pozitīvs lēmums nebūs pieņemts, tas tiks nodots Pieprasījumu komisijai. Tātad man ir jājautā vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret steidzamību? Deputāti nevēlas to darīt, līdz ar to lūdzu zvanu! Un, godātie deputāti, izlemsim šī jautājuma tālāko izskatīšanas kārtību balsojot. Tātad desmit deputāti ierosina šo pieprasījumu atzīt par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 12, atturas — 12. Priekšlikums par steidzamu ir atzīts. Līdz ar to atbilstoši Kārtības rullim Saeima jau sāk to apspriest nekavējoši.

Atklājam debates. Vai deputāti vēlas uzstāties debatēs par šo pieprasījumu? Deputāti par šo pieprasījumu uzstāties debatēs nevēlas. Atbilstoši pieprasījumam Saeimas Prezidijs nav saņēmis nevienu lēmuma projektu, kas būtu saistīts ar šo pieprasījumu, līdz ar to Saeima pāriet pie nākamā... Mani labo Juridiskā biroja vadītājs, tātad mums ir vēlreiz jāpieņem lēmums par šī pieprasījuma Ministru prezidentam Krastam un ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 11, atturas — 11. Pieprasījums ir pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" . Pirms mēs sākam izskatīt šo jautājumu, mums ir jāreģistrējas kvorumam, lai pārbaudītu, vai zālē ir nepieciešamais deputātu skaits. Tas ir, divas trešdaļas kas ir nepieciešamas, lai pieņemtu izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē.

Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Deputātus lūdzu reģistrēties. Tātad nospiežot reģistrācijas pogu un tad jebkuru no trijām. Lūdzu rezultātu! Zālē ir reģistrējušies 58 deputāti. Tātad nav nepieciešamā deputātu skaita, lai pieņemtu izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē, līdz ar to mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

 

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīblats, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4659. Izskatīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija iesaka atbalstīt nākamās kandidatūras — vispirms "Apstiprināt Gunāru Biškinu par Jelgavas tiesas tiesnesi" .

Sēdes vadītājs.

Vienu brītiņu! Es vienkārši paņemu atbilstošos dokumentus. Tātad deputāti runāt nevēlas. Lūdzu balsosim par Gunāra Biškina apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Balso 49 deputāti, kas ir nepietiekams skaits, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 4. Gunārs Biškins apstiprināts par Jelgavas tiesas tiesnesi. Lūdzu turpinām!

M.Grīnblats.

Nākošais priekšlikums "Apstiprināt Mairu Narvilu par Jelgavas tiesas tiesnesi" .

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Mairas Narvilas apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas— 2. Maira Narvila apstiprināta par Jelgavas tiesas tiesnesi. Lūdzu turpinām!

M.Grīnblats

. Pēdējais priekšlikums šajā dokumentā, kuru Juridiskā komisija atbalsta, "Apstiprināt Viju Ratnieci par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Vijas Ratnieces apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 3. Vija Ratniece apstiprināta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Dainuvītes Sarmas apstiprināšanu par Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīnblats, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4660. Izskatīts Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija aicina deputātus atbalstīt nākamo lēmuma projektu — apstiprināt Dainuvīti Sarmu par Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Dainuvītes Sarmas apstiprināšanu par Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — nav. Dainuvīte Sarma apstiprināta par Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Arkādija Liepiņa iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīnblats, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4661. Juridiskā komisija ir izskatījusi un aicina atbalstīt. Tātad lēmuma projekts — iecelt Arkādiju Liepiņu par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Arkādija Liepiņa iecelšanu par Rīgas tiesas tiesnesi...

M.Grīnblats.

... par Rēzeknes...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas administratīvā tiesneša amata. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, pret — 2, atturas — nav. Arkādijs Liepiņš iecelts par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas administratīvā tiesneša amata.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Tas ir — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Par LLU mācību un pētījumu saimniecību "Vecauce"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Te man ir jāpiebilst, ka ir Saeimas Prezidijs saņēmis arī vēl papildu dokumentu, kurš adresēts Saeimas Prezidijam un kuru iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kura lūdz konkrēto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kad šo lēmumu mēs būsim vai nu atbalstījuši, vai noraidījuši, tad mēs arī lemsim par šī jautājuma, kā lūdza tālāk šī komisija, iekļaušanu jau šodienas darba kārtībā pirmajā lasījumā. Vēlas runāt Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu! Viens deputāts var runāt par, viens pret, ļoti lojāli pret deputātu.

E.Bāns

(DPS). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas uzdevumā mēs lūdzam šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo tas praktiski ir saimnieciska rakstura jautājums. Par mācību saimniecības statusa noteikšanu. Par cik Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisija bija izbraukuma sēdē Vecaucē, tad tur piedalījās arī Ābiķa kungs. Mēs kopā izstrādājām likumprojektu, kurš sastāv ļoti īsi — no trim punktiem. Šie jautājumi ir saskaņoti un mēs lūdzam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, lai varētu to virzīt šodien tālāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tātad par un pret šo likumprojekta nodošanu komisijām runāt nevēlas, kā arī nav citu papildinājumu par nodošanu komisijām. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina izmainīt Saeimas Prezidija lēmuma projektu un nodot konkrēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un ierosina noteikt, ka šī komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Es atvainojos! Es neizlasīju dokumenta otru daļu. Mēs esam pieņēmuši lēmumu to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Komisija lūdz šo likumprojektu iekļaut šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā uzreiz aiz darba kārtības 17.punkta.

Tas ir vecās darba kārtības, es saprotu... Seiles kundze, tas pēc dokumenta numura ir iesniegts vakar 15.20. Tātad faktiski pēc Prezidija ziņojumiem. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek izskatīts šodienas Saeimas sēdē pirmajā lasījumā pēc Prezidija ziņojumiem? (No zāles: "Nav iebildumu.") Nav iebildumu. Tad tas tiek pieņemts. Atbilstoši izdarītajām izmaiņām tas ir pēc Dilbas kunga jautājuma izskatīšanas.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Kazahstānas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo atzinumu nevēlas. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 17. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo atzinumu nevēlas. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 18. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas Federālās padomes nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo atzinumu nevēlas. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 19. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Augu aizsardzības likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt Prezidija atzinumam. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 20. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Repatriācijas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo Prezidija atzinumu nevēlas.

Tas tiek pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums ir ar numuru 21 — Saeimas Prezidija ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti par šo atzinumu runāt nevēlas? Tas tiek pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums ir ar numuru 22 — Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo atzinumu nevēlas. Tas ir pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums ir ar numuru 23 — Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu Liepājas Lietuviešu kultūras biedrībai "Rūta"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo atzinumu nevēlas. Tas tiek pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ar numuru 24 — Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti par šo atzinumu runāt nevēlas? Tas tiek pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums ir ar numuru 25 — Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dilbas, Apalupa, Gredzena, Putniņa un Druvas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam"" nodot visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Es redzu, ka Dilbas kungs vēlas runāt. Viņš gan nav pieteicies ekrānā, bet lūdzu. Tātad Roberts Dilba, LZS frakcijas deputāts. Lūdzu!

R.Dilba

(LZS). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs atbalstīt, jo šis likumprojekts ir sagatavots saistībā ar Saeimas lēmuma projektu sakarā ar ārkārtējo situāciju laukos nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē. Un tātad šeit šajā priekšlikumā ir piedāvājums — no 1998. gada valsts budžeta ieņēmumu pārsniegšanas pār izdevumiem, un konkrēti pozīcija paredzēta no uzņēmumu ienākuma nodokļa pārpildes ieņēmumos. Un šeit ir arī iekļauts šajos 12,9 miljonos latu arī 2,9 miljoni latu lēmuma projektam, ko Saeima pieņēma, tas ir saistībā par ziemāju sēju. Ja šogad apsētu tāpat kā pagājušajā gadā, tad par kviešu hektāru saņemtu 20 latus un par rudzu hektāru saņemtu 15 latus. Un kompensācija no katra sējuma hektāra — 10 lati. Tas sastāda kopā 10 miljonus. Tātad šis priekšlikums... aicinātu kolēģus atbalstīt un arī paredzēt Zemkopības ministrijas budžetā iekļaut jaunu programmu — dotācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem daļējai zaudējumu kompensācijai, paredzot šo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem. Cienījamie kolēģi, es aicinātu jūs atbalstīt, lai mēs varētu reāli realizēt iepriekš pieņemto lēmuma projektu. (No zāles deputāte A.Seile: "Neviens neiebilst!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst par Prezidija atzinumu — nodot visām komisijām, nosakot Budžeta un finanus (nodokļu) komisiju par atbildīgo. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ar numuru 26 — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransporta" . Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt Prezidija atzinumam, tas tiek pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar numuru 27 — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par tranzīta kārtību" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu par Prezidija atzinumu nav? Tas tiek pieņemts.

Godātie deputāti, es vienkārši konsultējos ar Juridiskā biroja vadītāju saistībā ar to, kā ir... Šobrīd mēs esam balsojuši par dienas kārtību, jo faktiski pie Prezidija ziņojumiem šobrīd parādās arī trīs likumprojekti, kuri ir izskatāmi otrajā un trešajā lasījumā, un pēc tam faktiski es arī novirzīju tos, jau izmaiņas dienas kārtībā, kas skar Dilbas kunga ievēlēšanu... atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas pēc Prezidija ziņojumiem, bet te pa vidu faktiski ir trīs likumprojekti otrajā un trešajā lasījumā. Man ir priekšlikums tātad... vai mēs turpinām skatīt, kāda mums šī dienas kārtība ir izdota...

Tātad nākošais dienas kārtības jautājums ir ar 28. numuru — likumprojekts "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" . Otrais lasījums. Steidzams. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4563a. Tātad likumprojekts "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" tiek izskatīts otrajā, galīgajā lasījumā. Un tātad ir saņemti šādi priekšlikumi. Otrajā lapaspusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 2.pantā izslēgt vārdu "visparīgās". Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs.

3. pantā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs.

Komisija ir precizējusi 4. panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs

. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 5. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs.

Komisija ir precizējusi 7. panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs.

Komisija ir precizējusi 10. panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs.

Ir precizēta arī 11.panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs.

Komisija ir precizējusi 15. panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs.

Komisija ir precizējusi 16. panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs.

Ir precizēta 19. panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs.

Citi priekšlikumi uz otro lasījumu nebija saņemti, un es līdz ar to aicinātu Saeimu atbalstīt likuma pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Mēs precizējām arī 21. pantu, ja? Požarnova kungs?

A.Požarnovs.

Jā, es atvainojos, bija precizēta arī 21. panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Tātad 21. pantā arī atbildīgā komisija ierosina precizēt redakciju. Deputāti par to neiebilst? Tātad kāds būtu priekšlikums komisijās vārdā?

A.Požarnovs.

Komisijas vārdā ir priekšlikums likumu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar numuru 29 — likumprojekts "Grozījums likumā "Par humānās palīdzības sūtījumiem"" . Otrais lasījums. Steidzams. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Šis dokuments ir... šis likums ir dokumentos nr. 4429 un 4577. Uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti, un līdz ar to es aicinātu Saeimu pieņemt likumu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par humānās palīdzības sūtījumiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 49 deputāti. Godātie deputāti, saņemsimies un piedalīsimies tomēr balsošanā. Zālē ir vairāk nekā 49 deputāti. Lūdzu atkārtot zvanu! Un lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir ar numuru 30 — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Roberts Jurdžs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Augsti godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4667, tas ir trešais un beidzamais lasījums. Tātad par priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums ir ienācis no Labklājības ministrijas, un ierosina aizstāt vārdus "pārejošas darba nespējas pabalstu" ar vārdiem "slimības nauda". Komisija to ir atbalstījusi un nedaudz precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāte. Pirmais priekšlikums iet. Kuprijanova atsakās no vārda debatēs. Tātad deputāti pieteikušies runāt nav. Iebildumu nav? Tas tiek pieņemts precizētā redakcijā.

R.Jurdžs.

Tātad otrais priekšlikums arī ir ienācis no Labklājības ministrijas. Un iesaka izteikt 14. panta 5. daļas otro teikumu jaunā redakcijā. Un šeit šajā redakcijā tiek uzsvērts tas, ka noteiktā summa tiek aprēķināta par mēnesi, nevis kā bija agrāk, kad šis laika periods netika noteikts. Komisija to ir atbalstījusi un vēl precīzāk izteikusi, kā jūs redzat tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt ? Pieņemts.

R.Jurdžs.

Trešais priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt 17. panta 1. daļu ar otro teikumu attiecīgajā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

R.Jurdžs.

Ceturtais priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt 17. panta 3. daļā vārdus "apdrošinātās personas" ar vārdiem "šā panta pirmajā daļā minētās personas". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

R.Jurdžs.

Komisija precizē 21. panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par precizēto 21. panta redakciju? Pieņemts.

R.Jurdžs.

Piektais priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumu 7. punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

R.Jurdžs.

Sestais priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumu 8. punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

R.Jurdžs.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Tā ka lūdzu balsot par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt dienas kārtību, ir saņemts priekšlikums par šīs Saeimas sēdes dienas kārtības izmaiņām. Pieci deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam ierosinājumu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", darba kārtības 46.punkts pēc jaunās numerācijas, un likumprojektu "Grozījums Muitas likumā", 48.punkts, izskatīt pēc... Godātie deputāti, lūdzu noklausieties, un tad būs gan pret, gan par iespēja paust savu viedokli. ... pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"", tas ir, pēc jau nupat izskatītā likumprojekta. Pieci deputāti ierosina izmainīt dienas kārtību un tagad izskatīt 46. un 48. dienas kārtības punktu. Par šo jautājumu vēlas runāt, te ir pieteicies ekrānā Kārlis Leiškalns. Es saprotu, ka Kārlis Leiškalns runās pret.

K.Leiškalns

(LC). Jā, es runāšu pret. Augsti godātie deputāti! Kategoriski aicinu balsot pret šīm manipulācijām ar dienas kārtību. Kategoriski pret! Mēs vienreiz jau šodien esam izmainījuši dienas kārtību. Neliksim jautājumus dienas kārtībā, pie tam jautājumus, ar kuriem vēlāk var mēģināt manipulēt politiski. Pagaidīsim to vienu savu nenotiekošo sēdi un tad veselu mēnesi, diendienā strādājot, bez liekām politiskām kaislībām izskatīsim jautājumus, kas ir sakrājušies dienas kārtībā dažādos lasījumos. Kategoriski aicinu balsot pret jaunām izmaiņām Saeimas sēdes dienas kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Par runās Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Godātie deputāti! Šie divi jautājumi bija darba kārtības 18. un 19.punkts. Šorīt pēc maiņām tie noslīdēja uz 48., 49. Šo trīs likumprojektu izskatīšana aizņems trīs minūtes, jo nav iesniegumu. Tie ir vienkārši jāpieņem. Tas ir viss. Tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Es tikai precizēšu, ka runa ir par 46. un 48. dienas kārtības punktu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu paust savu attieksmi par piecu deputātu priekšlikumu — izmainīt dienas kārtību un tagad izskatīt 46. un 48. dienas kārtības jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 17, atturas — 18. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais iesniegums arī ir saņemts no sešiem deputātiem. Lūdzam... Es lūdzu vienkārši deputātus, kuri gatavo šos iesniegumus, vai nu būs jāizsauc Saeimā vēl kāds kaligrāfijas vēl kāds speciālists, jo man ir ļoti grūti izlasīt šo rokrakstu, kurš ir, manuprāt, rakstīts ļoti lielā ātrumā. "Lūdzam mainīt dienas kārtību un Pieprasījumu komisijas atzinumu "Par nezināmas izcelsmes graudu kontrabandu no Igaunijas" izskatīt pēc dienas kārtības 30.jautājuma. Parakstījuši seši deputāti. Viens deputāts var runāt par, viens — pret šo jautājumu. Deputāti runāt nevēlas. Izlemsim balsojot. Vai varbūt, ja deputātiem nav iebildumu... Nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 15, atturas — 14. Priekšlikums ir pieņemts, un mēs izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu "Par nezināmas izcelsmes graudu kontrabandu no Igaunijas", te nav norādīts dokumenta numurs, tas tūliņ mums ir jāatrod.

 

Godātie deputāti! Tas ir mūsu dienas kārtībā jautājums ar nr.45. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Andrejam Krastiņam un finansu ministram Robertam Zīlem par nezināmas izcelsmes graudu kontrabandu no Igaunijas un par krimināllietas ierosināšanu par to . Pieprasījumu komisijas vārdā — Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Saeimas Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu izskatīja vakar un atzina to par pamatotu. Tika noskaidrots, ka Bauskas muitā bija ienākusi krava no Igaunijas firmas "Keila terko" akciju sabiedrībai "Balticovo". Finansu policija bija saņēmusi ziņu, ka krava ir pienākusi bez vajadzīgiem dokumentiem, un, ierodoties muitā, patiešām konstatēja, ka nav attiecīgu dokumentu. Tātad faktiski konstatēja, ka krava ir ienākusi nelikumīgi. Bet muitošana jau bija sākusies, attiecīgā procedūra.

Kā izrādījās, tad attiecīgais sertifikāts, kas saņemts no Igaunijas, faktiski bija viltots, jo Igaunijas muitā tas nebija apstiprināts.

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, es vienu brīdi jūs pārtraukšu. Godātie deputāti! Ozoliņa kungs, Ābiķa kungs, lūdzu ieņemiet vietas un lūdzu ievērojiet klusumu zālē. Ir ļoti grūti pat šeit, Prezidijā, dzirdēt to, ko runā komisijas ziņotājs. Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns

. Paldies! Tiesa, vēlāk no Igaunijas muitas tika saņemts cits sertifikāts, bet, protams, jau krietni vēlāk, kad šajā lietā jau bija attiecīgi izmeklēšana faktiski sākusies. Komisijas locekļiem bija daudz jautājumu gan Finansu policijas, gan muitas pārstāvjiem par to, kā tas varēja notikt, ka bez dokumentiem bija sākusies kravas muitošanas procedūra un graudi aizsūtīti uz "Balticovo". Muitas pārstāvis paskaidroja, ka to muita gan esot tiesīga darīt, jo arī jāņem vērā tas, ka šī akciju sabiedrība nekur jau nevar pazust un ka tā vai tā, tā sakot, viņus varēs attiecīgi saukt pie atbildības vai samaksāt attiecīgos nodokļus. Piezīmēšu, ka šajā lietā ir ierosināta arī krimināllieta. Tiesa, tikai pēc tam, kad pieprasījums jau bija iesniegts Pieprasījumu komisijā. Komisijas locekļiem bija, kā jau es teicu, daudz jautājumu, un skaidrs ir viens, ka, ja Finansu policijai nebūtu nonācis šis attiecīgais ziņojums un tā nebūtu ieradusies Bauskas muitas punktā, tad viss būtu noticis slepeni, un šī krava, šie mieži no Igaunijas, būtu nonākuši akciju sabiedrībā "Balticovo" bez, tā sakot, jebkādiem starpgadījumiem. Tātad pieprasījums tika virzīts no Pieprasījumu komisijas uz Saeimu, un, lūk, tas tagad ir jūsu izlemšanai.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts, vēlas runāt. Lūdzu! (No zāles deputāts J.Dobelis: "Malacis, Jāni!")

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Interesants jau ir fakts, tikko kā es esmu iesniedzis vairākus pieprasījumus parlamentā, tā prokuratūra dod atzinumu par manu sadarbību ar VDK, tas tā — komentāriem. Bet atgriežoties pie šīs lietas izskatīšanas. Interesanti tas, ka mēs trīs plenārsēdes esam veltījuši katastrofālai situācijai laukos un daudz diskutējuši par to, kā mums jāpalīdz laukiem tālāk attīstīties, kas mums jādara, lai zemnieki neizputētu. Šķēles kungs braukā apkārt un sola zemniekiem, ka par katru apsētu rudzu hektāru piemaksās 24 latus papildus. Kāda tad ir realitāte? Realitāte diemžēl ir diametrāli pretēja. "Balticovo", kura ir "Avelat" impērijas sastāvdaļa, elementāri nodarbojas ar kontrabandu. Kādā veidā? 30.jūlijā Ekonomiskā policija saņēma informāciju, aizbrauca uz "Balticovo" un konstatēja, ka bez muitas formalitāšu nokārtošanas ir uzsākta graudu izkraušana. Brīdī, kad ierodas Ekonomiskā policija, vispār pie kravas nav atrodami nekādi dokumenti. Pēc tam tiek uzrādīta faksa kopija, Eiro—1 sertifikāta faksa kopija, ka tie graudi ir ievesti no Igaunijas. Nākošais. Pārkāpjot muitas kodeksu, Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Bauskas rajonā Undzāna kungs pieņem lēmumu izņēmumu kārtā veikt atmuitošanas procedūru. Kā es jau teicu, kad ieradās policija, bez atmuitošanas jau bija iesākta graudu izkraušana.

Tālāk lietas kļūst pavisam interesantas. Tikko kā Ekonomiskā policija sāk vākt papildu materiālus un konstatē, ka arī piestādītais 3.augustā oriģinālais Eiro sertifikāts ir viltots, un nodod 9.septembrī šos materiālus Muitas departamentam, tā no Igaunijas pienāk ar 24.augustu datēts dokuments, kur apgalvots, ka tie mieži ir īsti Igaunijas izcelsmes. Kaut gan pirms tam, kā jau es teicu, šo dokumentu nebija. Viennozīmīgi jāatzīmē, ka tā ir kontrabanda vistiešākajā veidā, un arī man bija tas gods piedalīties Pieprasījumu komisijas sēdē, un nevienam deputātam tas neizsauca nekādas šaubas. Nez kāpēc sāka šaubīties Muitas departaments. Un kāpēc? Diemžēl mēs atkal sastopamies ar to pašu faktu, ka visas lietas, kuras skar "Avelat", cenšas noklusēt. Ja nebūtu iejaukusies Ekonomiskā policija, bet pēc tam arī parlamentārieši, kuri parakstīja šo te pieprasījumu, garām Valsts kasei viennozīmīgi aizietu 55 tūkstoši latu. Tā ir tā naudas summa, kura netika iekasēta. Varētu jau teikt, ka šeit ir notikusi kaut kāda kļūda un dokumenti pēc tam ir piestādīti kļūdas pēc. Bet pats interesantākais, ka tajā dienā, kad mēs diskutējām šeit, parlamentā, pagājušajā ceturtdienā par šo te kontrabandas kravu, atkārtoti tajā pašā "Balticovo" ienāk vēl viena krava, un kad ierodas šajā te dzelzceļa stacijā Jelgavas rajona muitas pretkontrabandas nodaļa, viņi sastāda administratīvo protokolu. Tātad ir jārunā par sistēmu. Par to sistēmu, kādā veidā šī "Avelat" impērijas sastāvdaļa visu laiku ir nodarbojusies ar kontrabandu. Es gribētu jums atgādināt, ka katru gadu garām Valsts kasei nenomaksātos nodokļos, ievedot kontrabandu, aiziet garām apmēram 500 miljonu latu. Naftas kontrabanda — 15—25 miljoni latu mēnesī. Un, ja nebūs šī te politiskā piesega un ja prokuratūra objektīvi beidzot sāks izmeklēt tādas lietas, es ceru, ka tādā gadījumā mūs sagaida pietiekoši liels un ātrs ekonomiskais uzplaukums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis — Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padomes draugi, kolēģi Saeimā un tauta! Mēs redzam, ka valsts ienākumi par nodokļiem ir 16 miljoni, un daudz naudas tiek izdots, lai tos 16 miljonus savāktu, tur veselas komandas strādā pie robežām, un daži no viņiem kļūst bagāti, un paziņas un draugi kļūst bagāti, bet tautā maznodrošinātie — viņu pirkspēja krīt, pēc mana aprēķina, varbūt 400 miljonu gadā, un tā starpība starp to 400 miljonu, ko mūsu patērētāji maksā, un to ko valsts kases saņem, tā iet, lai taisītu mūsu valsts jaunos miljonārus. Tie ir tie sekmīgie cilvēki, kas māk audzēt puķes, kas māk pirkt reklāmas Saeimai, kas māk tautai pateikt, ka viņi ir godīgi, ka šī nav vēlēšanu reklāma, un uzlīmē visai Latvijai šo reklāmu. Paziņodams visiem, ka viņi ir publiski meļi. Un, skat, cik veikli mūsu jaunais pilsonis izmeklētājs māk strādāt. Viņš nemāk atrast nevienu no tiem, kas to 400 miljonu latu nastu uzliek mūsu maznodrošinātiem tā, lai 184 no tiem ietu privātās kabatās. Dosim vēl tādas pilsonības par speciāliem nopelniem ne jau Latvijas tautas labā, bet Latvijas Primakova nomeklatūras komunistu ekonomiskās varas mantojuma labā. Un tad Saeima, kuru labā mēs tad strādājam, tam zemniekam, ko it kā tā muita aizsargā...

Es jums pateikšu, tā muita to zemnieku neaizsargā, es kādreiz domāju cukuru importēt Jēkabpils fabrikā, to pārstrādāt un sūtīt uz Krieviju, bija tāda doma, sāku pārbaudīt, aizgāju uz noliktavu, gribēju redzēt, kā lietas darbojās. Es saku, ka es gribu nopirkt 200 kg cukura. Šis man piedāvā importa cukuru, kontrabandas cukuru, es saku, es negribu to cukuru, es gribu to cukuru, kas tiek pārstrādāts Jelgavā. Valdmaņa kungs, jūs negribat to cukuru, es jums to negribu dot. Lūdzu dodat man to. Man nav atslēgas, jūs gribat cukuru, ņemat to. Beigās es prasu priekšniekam, kā tas var būt. Viņš saka: "Valdmaņa kungs, mēs dabūjam 5% no tā, kas iet caur mūsu noliktavu, lai segtu izdevumus, bet, ja mēs ņemam kontrabandas cukuru, tad mēs dabūjam 50% 5% vietā. Bet mūsu Latvijas Zemnieku savienība apgalvo, ka viņi ar muitām šo to sargā, un tanī pašā laikā nolemj, ka viņi var nesargāt, ka viņi var atstāt to latviešu zemnieku pilnīgi nenosargātu no Baltijas, it kā Baltijā ražotās preces, bet, redzi, šie graudi nenāca no Igaunijas, bet, mīļā tauta, pasakat man, kāpēc ar steidzamību bija jāieved to brīvo Baltijas tirgu lauku produktos, Dilbas kungs, pastāstat mums lūdzu vēl vienu reizi. Šķēles kungam to vajadzēja uz 1.janvāri, un mums to vajadzēja darīt, Dilbas kungs, kāpēc? Paskaidrojat, Dilbas kungs, lai latvieši zina, kas Latvijas Zemnieku savienība ir, ka viņa visvairāk postu ir izdarījusi mūsu zemniekiem nekā kāda vētra vai dieva sods, vai lāsts, un jūs latvieši laukos un visur citur, jūs domājat, ka jūs balsosit par Šķēli, par tādu cilvēku, kas uz katra staba pasaka, ka viņš ir melis, jo tā nav vēlēšanu reklāma. Padomājiet, ko jūs darāt, metat tos blēžus tenteriski ārā no mūsu valsts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, jums atvēlētais laiks ir pagājis. Nākamais runās Uldis Veldre, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es esmu šokēts par balsojumu. Apskatīsimies, kas atbalsta kontrabandu. Nosaukšu — atbalsta Zemnieku savienība, Demokrātiskā partija "Saimnieks", un atbalsta arī Seiles kundze, kura nebalsoja, kaut atradās zālē, un cienījamais Dilbas kungs izrāva kartīti ārā. Tā kā jūs atbalstiet kontrabandu, Dilbas kungs, un lai visi Latvijā zin, kas ir tie kontrabandas atbalstītāji. Un, šajā gadījumā runājot, mani vienkārši šokē, ka tāda var būt attieksme, jūs te iesniedziet, Dilbas kungs un pārējie, ka jūs atbalstiet zemniekus, bet balsojat par to, lai neizmanto kontrabandas lietu, jūs sev izrakstiet nabadzības apliecību visas Latvijas tautas priekšā un es aicinātu par tām partijām zemniekiem — "Saimnieku" arī "Latvijas ceļu", kas balsoja par kontrabandu, kas atļauj apzagt Latvijas zemniekus, nebalsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Andris Rubins — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins — Latvijas Atdzimšanas partija. Deputāti! Es pilnīgi atbalstu šo pieprasījumu. Kā zināms, Latvijas ierēdņi korumpētības ziņā ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē kopā ar Pakistānu, blakus Kolumbijai un Bolīvijai, Krievijai. Nav iedomājama Latvijas atdzimšana, ja nelikvidēsim šo kontrabandu un nelegālo pārtikas produktu ievešanu. Valdība pat ir atzinusi, ka viņa nav spējīga to darīt, nav spējīga to kontrolēt, un mums vairāk nekā 50—70% ieplūst kontrabanda. Ko tad mēs brīnamies, ka laukos viss izmirst, ka apstājusies ražošana? Latviju grib pārvērst par vienu tuksnesi, kokus, visus mežus atļauj izvest, cik ilgi tas tā turpināsies? Šķēles laikā kopā jūsu varas partijas, es vairāk te domāju "Tēvzemei un Brīvībai", "Latvijas ceļš", jūs taču vienojāties un pieņēmāt brīvo Baltijas tirgu, kas Latvijas zemniekiem bija tā kā nāve.

Ievest iekšā visus produktus, un Latvijā viss apstājās. Kad tad Latvija attīstīsies, ja laukos cilvēkiem nav darba? Mums vajadzētu pieņemt noteikti likumu, ka pārtikas produktu ievešanu, ko var ražot Latvijā, ierobežot, kontrolēt. Ja nav iespējams tās muitas kontrolēt, kur tiešām ir neiedomājama korupcija, tad vajadzētu veikalos uzlikt pieckārtīgus nodokļus, ja pārdod tos ievestos pārtikas produktus, ko var ražot Latvijā.

Cik tālu mēs tā varam turpināt? Mēs aicinām visus cilvēkus, vēlētājus, lai nevēlē par zagļiem un afēristiem valdībā un Saeimā, lai nevēlē tādus deputātus, kur skaidri redzams, uz pieres rakstīts, ka ir zagļi, un plakāti ir pa visu Latviju izlikti. Tad vajag arī par to padomāt. Un vienīgais, ko mēs varam darīt, ierobežot šo kontrabandu, un tā noteikti ir jāierobežo, un tas ir vienīgais ceļš, lai atdzimtu Latvija, lai varētu cilvēki laukos strādāt, lai būtu darbs. Un tāpēc es domāju, ka savlaicīgs ir tas pieprasījums, faktiski tas jau ir daudz par vēlu. Un, ja valdība nav spējīga neko darīt un Krasts nav spējīgs neko darīt, tad lai pasaka to, lai laiž citus cilvēkus, vēl taču valdība var pāris mēnešus strādāt. Lai nāk jauni. Cik ilgi tas tā turpināsies? Redziet, kad gribam runāt par demogrāfisko situāciju Latvijā, tas viss ir saistīts, tad visas šīs varas partijas ir pret, kāpēc pret? Tāpēc, ka tās visas sponsorē vieni cilvēki, vieni naudas maisi, ko jau es teicu, kas grib iedzīt Latviju izmisumā. Cilvēki visi ir iedzīti izmisumā. Visa Latvija izmirst. Nu cik ilgi tas tā turpināsies, kā var pieļaut, ka šodien pensionāriem pensija ir 40 lati un par dzīvokli jāmaksā 28 lati? Nu kā var? Nu kāpēc nav valsts garantijas graudu, gaļas, piena un cukurbiešu, kartupeļu iepirkšanai? Tāpēc, ka ieved kontrabandu, un ir viena saujiņa cilvēku, kam tas ir izdevīgi. Cik ilgi mēs pieļausim, ka Latviju pārvalda kaut kāda saujiņa zagļu, naudas maisi un viņus sponsorē visas šitās lielās partijas. Es domāju Zemnieku savienību, "Latvijas ceļu", "Tēvzemei un Brīvībai", jūs taču reklāmās vien izliekat 6 miljonus vai cik tur līdzekļus, bet ka jums jāatrisina kaut kāds jautājums, ka invalīdiem jāsaņem bezmaksas medikamenti, kas izmaksātu vienu miljonu, to jūs nevarat, jūs negribat vispār par to runāt, ka jums saka, ka mums neiet 29 tūkstoši bērnu skolā, to jūs nedzirdat. Un mēs esam grafiku uztaisījuši, cik neiet skolā kuras valdības laikā, mēs gribējām piketēt pilsētā, demonstrēt šito, padomājiet, ko Rīgas Dome izdara — aizliedz piketu Rīgā. Vienīgā pilsēta Latvijā, kur mums aizliedz piketu, Rīgas Dome — Grīnbergs paraksta, tēvzemietis, un kam tu sūdzēsies? Tieslietu ministrs arī ir tēvzemietis un...

Sēdes vadītājs.

Drusku tuvāk lietai, Rubina kungs.

A.Rubins.

Paldies! Paldies, Amerika kungs! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Godājamie kolēģi! Tikko mēs runājām, pagājušo nedēļu, un būs šodien vēl runa par Pensiju likumu, un mūsu labklājības ministrs uzreiz ir pret pensiju pārrēķināšanu strādājošiem pensionāriem un piedraud ar demisiju, trūkst naudas, katastrofāli trūkst naudas. Un šajā gadījumā naudu vajag tikai dažus desmitus tūkstošus gadā. Šajā gadījumā caur kontrabandu un caur brīvo tirgu aiziet miljoni, desmitiem un pat simtiem miljonu. Tas, kas ir "Balticovo" šodien noticis ar graudiem, tas ir piliens jūrā, cik mums kontrabandas ienāk ar degvielu, ar citām precēm, ja to visu sarēķinātu, iemaksātu valsts kasē nodokļus, muitas nodokli, es domāju, ka nebūtu nevienam jādemisionē un nevienam nebūtu pretī pacelt pensiju līmeni, indeksācijas un tā tālāk. Bet tas ir tikai viens jautājums, tie ir pensionāri.

Bet kas notiek laukos? Kas notiek šodien Latgalē, kas notiek Vidzemē un arī visā Latvijā principā? Jau rudenī mēs apzagām Latgali un Vidzemi, burtiski apzagām, viņiem zemgaliešiem un lielsaimniekiem subsīdijas. Pārējie, ne tikai Latgalē un Vidzemē, bet arī Kurzemē, tajā pašā Zemgalē tie cilvēki, kam mazākas zemes, kas sliktākos apstākļos, tie lai mirst badu. Tiem nav subsīdiju, tātad tas nozīmē, ka mums ir mežonīgais kapitālisms, mēs negribam pabalstīt visu tautu, mēs tikai pabalstām atsevišķas personas. Un šajā gadījumā, bez šaubām, ir atsevišķu personu interese un "Balticovo", kā zināms, ir Šķēles un viņa partijas īpašums, tā varētu teikt. Jā, bēdīgs fakts, ļoti bēdīgs, un mēs vēl kaut ko gribam panākt. Un mēs vēl organizējam mītiņus, gājienus un tā tālāk un gribam, lai par mums balso, lai mēs varētu dzīvot. Tā nedrīkst būt un tā nevar būt. Un galu galā vakar vai aizvakar mums notika Tautsaimniecības apakškomisijas sēde, kur bija runa, kā aizsargāt latviešu tirgu, kā to aizsargāt no ārzemju importa, lai mūsu zemnieki varētu kaut ko ražot un pārdot iekšējā tirgū. Nav nevienas valsts pasaulē, kas neaizsargā savu iekšējo tirgu, savus ražotājus.

Bet ko mēs darām? Mēs darām tieši otrādi. Visu darām otrādi, lai iznīcinātu savus ražotājus. Ne tikai zemniekus, bet arī rūpnieciskos ražotājus. Visu mēs ievedam, ko paši varam ražot. Tas nozīmē, ka atņemam mūsu cilvēkiem darbu un dodam darbu ārzemniekiem. Ļoti labi! Ļoti smuki!

Mūsu prezidenti, tāpat kā Valsts prezidents, tāpat Ministru prezidents Šķēle savā laikā, brauc uz ārzemēm un izsaka tikai piedāvājumus brīvai tirdzniecībai, jo cita nekā, ko piedāvāt, viņiem nebija un nav. Arī šodien nav. Viņi brauca, parakstīja līgumus par brīvo tirdzniecību ar visām valstīm, kuras tikai gribēja. Šķēle pat, kad mēs bijām Igaunijā, Baltijas asamblejā, uzstājās ar runu un aicināja ne tikai Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, bet visu Eiropu iesaistīties vienā vienīgajā brīvajā tirgū. Visi, kā Lietuva, tā Igaunija un citi, noraidīja šos priekšlikumus, skeptiski uz to skatījās, bet Šķēle gribēja panākt, lūk, būšot mums brīvība, būšot baigi lielais tirgus, mēs varēsim daudz vairāk un labāk strādāt un apgrozīties. Bet kas galu galā no tā ir iznācis? To mēs redzam šodien, to mēs redzējām vakar, un to mēs laikam redzēsim arī rīt, ja mēs kaut ko nedarīsim. Ko deva tas brīvais tirgus? Un ko tas dos? Tātad, es domāju, ka šajā gadījumā ir jādod ...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Stašs.

Ir jādod, šī lieta ir jālaiž caur prokuratūru, ir jāseko, lai noteikti vainīgie tiktu saukti pie atbildības.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Leopoldam Ozoliņam, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie, pagaidām vēl, kolēģi Saeimā! Man iznāk tikties priekšvēlēšanu tikšanās laikā tāpat kā jums ar mūsu iedzīvotājiem, ar mūsu vēlētājiem. Ko tad viņi prasa? Viņi saka: "Jums visiem ir labas programmas, arī jūsu Tautas kopai "Brīvība" ir laba progrmma, bet sakiet, kur jūs ņemsiet naudu?"

Tikko es dzirdēju deputāta Ādamsona uzstāšanās laikā, ka viņš apgalvoja, ka kontrabanda vistiešākajā nozīmē paņem no valsts budžeta vismaz 500 miljonu latu. Viņš runāja par to, ka 15 — 20 miljonu latu, tā ir kontrabanda ar degvielu, kas aiziet garām valsts kasei. 60 miljonu latu kā nesamaksātie nodokļi par kokmateriāliem, par Latvijas zaļā zelta izvešanu. Nav jābrīnās, jo arī presē parādās šādi raksti, ka no 365 firmām, kas nodarbojas ar kokapstrādi, nodokļus nemaksā 165.

Kas tad ir atbildīgs par to? Kura partija ir atbildīga? Kāda Sadarbības padome tad ir atbildīga? Vai šī Sadarbības padome, kas sastāv no "Latvijas ceļa", kas sastāvēja arī no Demokrātiskās partijas "Saimnieks", no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK? Tagad sastāv arī no "Zaļās partijas", kristīgajiem demokrātiem, no Darba partijas cilvēkiem. Kas tad ir atbildīgi par šo kontrabandu? Vajadzētu taču to tomēr apturēt. Mēs runājām trīs gadus šeit, ka vajadzētu, vajadzētu, vajadzētu, bet Sončiks sēž savā vietā un valdošās partijas nodrošina šo kontrabandu. Man citādi tas nav saprotams, jo nevar taču tā būt kļūda, ka 1 miljards dolāru katru gadu iet garām valsts kasei. Vai tā ir kļūda? Es domāju, ka šeit ir vairāk nekā kļūda. Nevar būt, ka visi to zina, bet neviens neko nedara.

Kas tad ir šie kungi, kas ir pie stūres? Manuprāt, ka tāds kungs kā Sončika kungs, kas vada Ieņēmumu dienestu, tikko runāja par viņa atlaišanu, atrada 30 miljonus latu. Budžets to sadalīja. Uz kādu brīdi nomierinājās. Sončika kungs atpirkās. Vai tomēr viņam nevajadzētu atbildēt par to, ka valsts kasē nenonāk šie miljoni un miljardi? Ja Privatizācijas aģentūra un tās locekļi var saņemt 3000 latu mēnesī oficiāli un vairāk, vai tas nav "Latvijas ceļš", vai tas nav nepārtrauktu noziegumu ceļš? Es brīnos, ka Gorbunova kungam kā šā "Ceļa" ilgstošam prezidenta kandidātam, vai kas nu viņš tur katru reizi ir, ir augsts reitings Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Ozoliņa kungs, lūdzu tuvāk lietai!

L.Ozoliņš.

"Latvijas ceļš" ir tieši vistuvāk lietai, jo "Latvijas ceļš" ir viena no vadošajām partijām. Vai tas nav nepārtrauktu noziegumu ceļš, ka ne triju gadu laikā, bet katru gadu aiziet šādi miljardi garām valsts kasei? Tāpēc nav brīnums, ka šeit, balsojot par budžetu, mēs nobalsojām pret to, ka vajadzētu īpašus izdevumus nedzirdīgajiem, ka vajadzētu īpašas preces neredzīgajiem, kas ir ļoti sarežģīti un tiešām dārgi...

Sēdes vadītājs.

Ja es varu lūgt jūs turēties tuvāk lietai.

L.Ozoliņš.

Es turos ļoti tuvu lietai. Es turos tuvu lietai, ka kontrabanda turpinās. Kontrabandu nodrošina vadošā partiju koalīcija. Kontrabandu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests, kurš praktiski ir atbildīgs par šo visu notikušo, kuram liecinieki mēs esam šodien izskatāmajā jautājumā.

Vai nav tiesa, Amerika kungs? Vai es runāju par lietu?

Sēdes vadītājs.

Runājiet, lūdzu, debatēs par pieprasījumu, ko deputāti ir iesnieguši.

L.Ozoliņš.

Tieši tāpēc es arī pamatoju savu aicinājumu pieņemt šo pieprasījumu, rūpīgi izskatīt, un, iespējams, rezultāti, kas radīsies šā pieprasījuma izskatīšanas laikā, palīdzēs mums cīnīties ar šo arvien pieaugošo, vai arī turpinošos neiedomājami lielo kontrabandu.

Tāpēc jau arī mēs pārdodam. Mums nav naudas. Mums ir jāpārdod kultūrvēsturiskie pieminekļi, mums ir jāpārdod "Latvenergo", mums ir jāpārdod Ķemeri. Mēs jau daļēji esam pārdevuši "Lattelekom". Ko no tādas pārdošanas mēs iegūstam, to mēs ļoti labi zinām. Tāpēc es atbalstu šo pieprasījumu un ceru, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadošie darbinieki un arī muitnieki, un daudzi citi ierēdņi zaudēs savu darbu šā pieprasījuma izskatīšanas rezultātā. Es ceru. Es ceru, ka nenāks vēl lielāki kontrabandisti pie varas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Augsti godātais Veldres kungs! Es vienmēr esmu jūs cienījis kā delikātu, inteliģentu deputātu un cilvēku. Gribētu, lai šī cieņa būtu abpusēja. Kāpēc jūs apvainojat Bāna kungu, Bišera kungu, Stikuta kungu, arī Seiles kundzi, ka viņi atbalsta kontrabandu? Kurš ne tieši kā Bāna kungs ir injicējis desmitiem likumprojektu šajā Saeimā, lai mēs tiešām varētu kaut kādā veidā nobremzēt šo kontrabandas ieplūdi, ko nedara būtiski Ieņēmumu dienests un muita. Un nevajag līdz galam būt populistam un runāt Saeimā to, ko klausītāji neredz, bet dzird. Es vēlreiz, cienot jūs, ceru, ka atvainosities kolēģiem, kā arī Seiles kundzei.

Bet tagad par lietu. Būtība ir sekojoša. Tādā veidā, kā šodien ir nostādīts jautājums, mums pieprasījumi būs katru nedēļu arī jaunajā Saeimā. Mēs esam noslēguši līgumu ar angļu firmu, kura it kā sakārtos mūsu robežas un kompjuterizēs to visu. Kas ir noticis? Kā spirts, tā graudi, tā gaļa tiek Latvijā iepludināti tikpat daudz un lielos apmēros, cik šeit ir saražots. Es domāju, ka par cik pieprasījums vai runa par to bija jau pietiekami sen, tad valsts ieņēmumu valsts ministrs vai vismaz ģenerāldirektors sen varēja šeit atnākt un pateikt, kas ir noticis. Nevis tagad mēs iesniegsim pieprasījumu, pēc tam gaidīsim nedēļu vai mēnesi, un nekas nebūs. Tāpat kā nav nekādas informācijas par tā saucamo nezināmas izcelsmes gaļu, vairāk nekā 2000 tonnu. Kad mēs runājām par to? Mēnesi atpakaļ. Vai kāds zina kaut ko? Neko neviens nezina. Tāpat arī šeit. Diemžēl nezinās.

Un vēl ir pilnīgi ačgārna valsts politika attiecībā uz muitas tarifiem kā ievedmuitai, tā izvedmuitai. Tur, kur ir ievedmuita, daudzos gadījumos tas rada tieši šo kontrabandu. Kur ir izvedmuita, tas liedz mūsu ražotājiem aktīvi eksportēt. Jāsagatavo ir šīs lietas. Ar janvāri sāksies apaļbaļķu izvešana no Latvijas, piekāpjoties Eiropai. Tas radīs nekontrolējamu procesu koku un koku apstrādes produkcijas izvešanai no Latvijas. Pilnīgi absurdi.

Es varētu minēt desmitiem tādu piemēru, kas parādās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un noteikti parādīsies vēl. Tāpēc jau sen iekšlietu ministram vajadzēja šeit stāvēt tribīnēs un ziņot. Viņa nav pat zālē. Es vēlreiz atvainojos, Veldres kungs, bet vajag runāt par lietu un neaizvainot savus kolēģus, kaut arī vēlēšanas ir tuvu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamā runās Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu! Seiles kundze, vai divas minūtes jums pietiks?

A.Seile

(TB/LNNK). Viena!

Sēdes vadītājs.

Paldies!

A.Seile.

Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un nodot to komisijām, un pateicos Veldres kungam, kurš pievērsa man uzmanību, jo es, ļoti rūpīgi gatavojoties debatēm par šo kontrabandas graudu ievešanu, acīmredzot pēdējā sekundē nebiju nospiedusi pogu, lai paceltu šo jautājumu uz augšu. Tātad balsosim visi par nodošanu komisijām un beigsim pļāpāt! (No zāles: "Kāpēc nevar atklāt patiesību?")

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs arī vēl vēlas runāt. Viņam ir divas minūtes, bet tieši divas minūtes ir līdz pārtraukumam. Mēs varētu kā pēdējam debatētājam viņam dot vārdu, ja neviens cits, bez šaubām... Diemžēl ne. Godātais Veldres kungs! Turpināsim debates pēc pārtraukuma, jo ir pieteikušies vēl deputāti, kuri vēlas izteikties par šo tēmu.

Pirms pārtraukuma paziņojumu vēlas sniegt Dzintars Ābiķis. Par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde notiks tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pulkstenis ir 15 un 30 minūtes. Skatoties uz tām retajām deputātu aizņemtajām vietām zālē, sēdes vadītājam rodas pamatotas šaubas par kvoruma esamību. Deputāti pieprasa paši reģistrēties, tas nozīmē, ka apzinības līmenis ir audzis. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! 38 deputāti ir spējuši reģistrēties kvorumam, tas ir nedaudz par maz, lai mēs varētu turpināt sēdi... kaut vai pienāca 39., tas arī ir par maz... Es izsludinu pārtraukumu līdz 15.35. Es domāju, ka 4 minūtes būs pietiekami, lai deputāti, savācot pēdējos spēkus, ierastos uz kārtējās pirmsvēlēšanu sēdes pēdējo cēlienu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Man ir atkal jums jāatgādina, ka ir pārtraukums beidzies. Vēlreiz lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Mobilizēsimies darba pēdējam posmam šodien kārtējās sēdes laikā. Lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 50. ... re, kur ieradās... Guntars Grīnblats... es redzu, ka viņš nupat ienāca zālē... Tātad turpinām sēdi. Vārds Uldim Veldrem, DP, KDS, LZP frakcijas deputātam. Veldres kungs runās otro reizi.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Man Dilbas kungs ieteica atvainoties Seiles kundzei, Bišera kungam un Bāna kungam. Man ir ļoti patīkami, ka Seiles kundze pati atvainojās, ka nepaspēja to pogu nospiest, bet es Bišera un Bāna kungu nekur nepieminēju. Nu diemžēl viņi viens atturējās un otrs balsoja pret. Bet galvenais, ko es gribu pateikt, man nepatīk, ka blēdās. Es paņemu izdruku, un arī tagad, kad reģistrējās kvorumam, parādās Apalups. Bet pogu spieda Gredzens, un man ļoti žēl, ka šajā gadījumā, ko es gribu pateikt, ka Gredzena kungs blēdās, lai vēlētāji to zina... (Starpsauciens: "Nevajag blēdīties!")

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs, lūdzu runājiet par lietu.

U.Veldre.

Par lietu runāju. Es domāju, ka tieši par kontrabandu būtiskākā lieta ir, ka jāierosina krimināllieta pret Šķēli, pret "Avelat", kas apzog latviešu tautu. Nemaksā nodokļus. Mēs zinām daudzos gadījumus par cukuru, par miltiem un tā tālāk. Daudzi desmiti miljonu, varbūt pat vairāk, aiziet garām Latvijas kasei, un es esmu gandarīts, ka diemžēl ar nelielu balsu pārsvaru — 31 par, pret 29 — mēs spējām šo lietu iekustināt. Jānodod šī lieta prokuratūrai un jāierosina krimināllieta pret Šķēli un "Avelat" par kontrabandu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Centīšos īsi. Es domāju, ka mēs varam šeit ļoti daudz ko runāt gan par graudu kontrabandu konkrētos uzņēmumos, gan par dažādām citām lietām, bet šis šobrīd jau ir bilances piestādīšanas laiks, un mums būtu labi arī mēģināt tādā rezumējošā veidā tomēr noslēgt savu darbu, lai mēs nepaliktu tādos sīkumos iepinušies.

Un jautājums ir par to, kas ir padarīts, kas nav padarīts un kāpēc? Un jautājums, ko cilvēki uzstādīs, ir — vai dzīve Latvijā ir kļuvusi labāka vai sliktāka? Un cilvēki, tauta, par to piestādīs norēķinu 3. oktobrī. Tas ir jau pēc 9 dienām. Un es domāju, ka tās diskusijas, ko mēs šeit kaismīgi īstenojam no šīs tribīnes, daudzus šīs diskusijas nepārliecina, jo cilvēku lielākā daļa ir jau izšķīrušies, bet tomēr būtu ļoti labi, ja cilvēkiem arī šeit teiktais aizietu kaut kādā veidā līdz apziņai par to, ka tie cilvēki, kas reklamējas šodien un izlieto reklāmās daudzus miljonus, ka viņi varbūt pavisam konkrētā veidā ir saistīti arī ar pilnīgi konkrētu noziedzīgu darbību. Un tas būtu pats bīstamākais, ko mēs mūsu valstī varam izdarīt, tas ir, ievēlēt valstī tādus cilvēkus, kuriem likums nav svēts un kuriem tautas intereses nav svētas, jo mums demokrātiskā valstī ir svarīgi, lai cilvēki varētu ievēlēt tādu valdību, kura strādātu tautas interesēs, bet nevis politiķus, kas izmantotu savu politisko varu savu kabatu pildīšanai. Un tas ir izšķirošais jautājums attiecībā uz to, vai dzīve Latvijā kļūs labāka vai nekļūs. Vai nu šeit paliek šie politiķi, kas domā vairāk par...

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs, lūdzu tuvāk lietai.

K.Čerāns.

Vai nu šeit paliek tie politiķi, kas pamatā domā par savām kabatām, vai arī ir politiķi un politiskie spēki, kas var domāt vairāk par tautas interesēm. Un tas ir pilnīgi konkrēti, attiecoties arī uz šo pieprasījumu, tā ir šī kopīgā politiskā situācija, tas ir šis politiskais konteksts, ko ir jāņem vērā, virzot šo pieprasījumu un arī veidojot šeit debates, kurām nevajadzētu jau vairs ieslīgt konkrētos sīkos apvainojumos. Jā, pieprasījums ir jāatbalsta, bet tam ir jākļūst arī tādam zīmīgam un simboliskam, jo šajā brīdī viņam ir ne tikai šī konkrētā nozīme, bet arī šī zīmīgā un simboliskā nozīme, kas parāda to, kādi cilvēki mūsu valstī grib iegūt šo politisko varu, un, protams, ir zīmīgs jautājums arī tas, ka šis pieprasījums tagad parādās īsi pirms vēlēšanām. Šādus un līdzīgus jautājumus mēs varējām risināt arī jau ilgu laiku iepriekš, tad, kad šie analoģisku pieprasījumu izvirzītāji uzskatīja par labāku klusēt un tagad nu gribētu arī pašā pēdējā laikā kaut ko sasteigt. Arī tas parāda zināmu attieksmi, un, es domāju, ka šeit konkrēto risinājumu panākt būs grūti, bet, vienalga, tātad šis pieprasījums ir jāatbalsta, un lai tas parāda vismaz šo nozīmīgumu tai politiskajai situācijai, kādā mēs šobrīd atrodamies. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk deputāti debatēt par šo Pieprasījumu komisijas atzinumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par 10 deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Andrejam Krastiņam un finansu ministram Robertam Zīlem par nezināmas izcelsmes graudu kontrabandu no Igaunijas un par krimināllietas ierosināšanu par to. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt savu attieksmi par šo balsojumu ar savām balsošanas ierīcēm! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 14. Pieprasījums tiek pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu dienas kārtību, ir atkal saņemta rinda dokumentu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Es jau iepriekš iebildu, līdz ar to nav izskatāmi.")

Iesniegšanas secībā... Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kurā saskaņā ar Kārtības ruļļa 117. pantu lūdzam iekļaut šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa atbilstību ieņemamajam amatam" .

Godātie deputāti, ja Saeimā šis patstāvīgais priekšlikums nav saņemts 72 stundas iepriekš, tad, bez šaubām, atbilstoši Kārtības rullim pieci deputāti var ierosināt šī jautājuma iekļaušanu šodienas dienas kārtībā, bet, ja kaut viens deputāts iebilst, tad mēs to izskatīt šodien un iekļaut dienas kārtībā nevaram. Godātie deputāti, es vēlreiz precizēju, es laikam... nepareizi jūs sapratāt... Mēs šodien, pirmkārt, neizskatām šo jautājumu, bet pieci deputāti lūdz Prezidiju ziņot par šo patstāvīgo priekšlikumu... iekļaujot darba kārtībā... Tātad viens deputāts var runāt par, viens — pret. Deputāts Kārlis Leiškalns vēlas runāt pret šo jautājumu. Piecas minūtes.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Mēs pašreiz pārvēršam plenārsēdes par politisko šovu. Mēs nemitīgi mainām darba kārtību, mēs nemitīgi atrodam arvien jautājumus, kurus gribam atrisināt trīs minūšu laikā, kurus neesam atrisinājuši daudzos gados. Vai tā būtu kontrabanda, vai tā būtu amatpersonas atcelšana. Par politisku šovu mēs pārvēršam arī tādas lietas kā Pensiju likumu. Un, Rāznas kungs, atbildot uz jūsu jautājumu, man nav kredītkarte. Man ir tikai un vienīgi debeta karte šobrīd, manuprāt, man ir 8 lati. Es arī viņām neskatos pakaļ. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Es vēlreiz atgādinu par to, ka mēs šobrīd lemsim par to, vai Prezidijam ir jāziņo šodien par šo patstāvīgo priekšlikumu vai nav. Kārlis Leiškalns, runājot pret, teica, ka nav jāziņo.

Gundars Valdmanis vēlas runāt par un teikt, ka par šo patstāvīgo priekšlikumu ir jāziņo. Pēc tam mēs par to balsosim.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padome! Padomes pakalpiņi Saeimā! Draugi un Tauta! Tas, kas notiek Privatizācijas aģentūrā, mums ir visiem zināms. "Cooper & Lybrand" prezidenta Latvijas pārstāvis atnāca uz 3 miljonu izmeklēšanas lietu un skaidroja, ka "Latvenergo" novērtējums bija tieši tas cipars, ko viņu maksātājs — Privatizācijas aģentūra — pieprasīja. Jo redzi, tie konsultanti, ko pieņem Privatizācijas aģentūra, atbild tieši tā, kā naudas maksātājs viņiem prasa, un ko par to "Cooper & Lybrand" skaidroja tālāk — ja tur ir kaut kāda nelietība, viņu darbs, viņu gods ir aizstāvēt savu daba devēju un ne kaut kādu plašāku godaprātu vai likumu. Tie, kas ir vainīgi par lielu daļu no Latvijas izzagšanas, ir tieši Privatizācijas aģentūras vadošās personas. Un, bez šaubām, tie, kas viņus uztur tanīs vietās. Liela daļa no viņiem tika izvēlēta no Šķēles kunga paša. Bet tas, ka mēs atstājam šitos, nezin kā viņus saukt, jo it kā tas nav krimināli sodāms grēks, ko viņi dara, jo Godmaņa laikā no Kriminālkodeksa izņēma veselu nodaļu par tautas mantas izputināšanu un izsaimniekošanu. Ar paraksta tiesībām viņi var to darīt, un it kā mēs viņus saukt pie kriminālatbildības nevaram.

Un tieši tāpēc nāca lūgums Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Nagli atstādināt no amata, jo 7.Saeima viņu sauks pie kriminālatbildības. Sauks arī tos pie kriminālatbildības, kas viņu iecēla. Sauks tos pie kriminālatbildības, kas viņam deva mandātu tautu apzagt. Sauks pie kriminālatbildības tos, kas nosedza to, ka šis grēks pret tautu, šis noziegums ir krimināli nesodāms. Ar 7.Saeimu mēs sauksim pie kriminālatbildības tos nomenklatūras cilvēkus, kas palika pie ekonomiskās varas. Un uzlika tautai to ekonomisko teroru, kas šodien notiek. Bet parādīsim šīs Saeimas mazo gribu. Redzēsim, cik no mums šeit grib atstādināt to cilvēku, kas ir visvairāk redzami vainīgs par to, ka mūsu tautas bagātības tiek pārdotas par neko. Un balsojums šajā jautājumā būtu interesants, jo tas ir "Latvijas ceļa" pārstāvis, bet Šķēles pārstāvis, tas viss ir viens, viņi ir viena banda. Katram ir savs karogs, bet viņi karo par to pašu — par mūsu tautas nāvi un iznīcināšanu. Un viņus ir jāsauc pie atbildības. Un man būtu liels prieks redzēt, kuri no Sadarbības padomes aizstāvētājiem nāk mums līdzi un kuri paliek lojāli pret Sadarbības padomes nežēlībām pret mūsu tautu. Jo nāks tā diena, kad es skatīšos, un ir cilvēki, kurus es Saeimā esmu iepazinis, par kuriem es gribētu būt žēlsirdīgs un domāt labi, un nācies domāt, vai viņi patiešām to sodu ir nopelnījuši. Un šī ir beidzamās dienas pārbaude. Kad mēs redzam, kā mēs reaģējam pret tiem, kas, bez šaubām, ar citu cilvēku apliecinājumiem mūsu izmeklēšanas komisijas priekšā ir devuši rīkojumus, lai novērtē "Latvenergo" par 24 miljoniem. Un šis kungs paliks vietā ar savu Šadinovu un citiem. Vai mēs patiešām negribam distancēties pat šajā vēlajā stundā no tādiem cilvēkiem? Es saku, ka mums tas ir jādara, ja mēs gribētu pat paturēt mazdrusciņ pašcieņu.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis.

Es jums lūgtu paziņot tautai šo vēlmi, un es gribētu lūgt tiem, kas grib būt mani draugi, atbalstīt to...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Privatizācijas aģentūras komanda ir jāatlaiž tūlīt. (Starpsauciens: "Pilnīgi pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, vēlreiz es informēju jūs par procedūru. Vispirms mēs tagad lemsim par to, vai Prezidijam vispār ir jāziņo šajā sēdē par šo patstāvīgo priekšlikumu. Ja lēmums būs pozitīvs, tad Prezidijs ziņos, un tad, ja neviens no deputātiem neiebildīs, šis jautājums tiks iekļauts kā pēdējais šajā sēdes darba kārtībā. Ja kaut viens iebildīs, tad šāds jautājums vispār netiks iekļauts šajā sēdes dienas kārtībā.

Tātad vispirms lemjam par to, vai Prezidijam par šo patstāvīgo priekšlikumu ir jāziņo tagad jums. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Balso 47 deputāti. Tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu, un deputātus es lūdzu piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 12, atturas — 12. Tātad tiek pieņemts lēmums, ka Prezidijs ziņo par šo patstāvīgo priekšlikumu. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi par to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā kā pēdējais? Nav iebildumu. Tas tiek iekļauts kā pēdējais šīs sēdes darba kārtībā.

Un vēl Saeimas Prezidija vārdā es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu pieprasījumu par likumu "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" neievērošanu un pārkāpšanu , tas ir adresēts Ministru prezidentam Guntaram Krastam, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, iekšlietu ministram Andrejam Krastiņam. To ir parakstījuši deputāti Rubins, Strods, Saulītis, Ozoliņš, Valdmanis, Grinovskis, Grinbergs, Bekasovs, Lujāns, Veldre. Tātad te ir rakstīts, ka tas ir steidzams, taču to nav iespējams darīt, jo tad tas bija jāiesniedz pagājušajā dienā līdz pulksten 12.00. Līdz ar to neviens nelūdz motivācijai vārdu, tātad... Es nevaru šobrīd izprast no tā ekrāna, kuri ir pieteikušies debatēs.

Vārdu motivācijai lūdz Andris Rubins — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Rubina kungs, jums ir piecas minūtes, pēc tam tas tik un tā tiks nodots pieprasījumu komisijai.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Deputāti! Valstī netiek ievērots likums un tiek ierobežota demokrātija. Mēs, Latvijas Atdzimšanas partija, Rīgā, Vērmanes parkā, rīkojām piketu. Un pikets bija par demogrāfisko krīzi Latvijā. Diemžēl demogrāfisko krīzi Latvijā un tās cēloņiem. Tas bija pikets par to, ka Saeima un valdība nerisina neko demogrāfiskās krīzes uzlabošanā Latvijā. Diemžēl, kā var uzlabot, neviens nesaprot, kā var uzlabot. Uzlabot var vienkārši. Ja mēs pārtrauksim to korupciju, kas pašreiz notiek... Vakar televīzijā vai aizvakar mēs dzirdējām, ka Latvija ir viena no korumpētākajām valstīm pasaulē. Un tas viss notiek tāpēc, ka jūs, vadošās varas partijas, klausiet saviem "naudas maisiem", Latvijas tautas asinssūcējiem, kas jums diktē visus noteikumus un tas ir tāpēc. Un tāpēc tas arī ir. Kāpēc jūs esat pret demogrāfiskās krīzes uzlabošanu, pret šo te situāciju, ka 19 000 bērnu neiet skolā, ka mums ir zemākā dzimstība? Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka cilvēkiem nav nodrošinājuma. Nekāda nodrošinājuma nav, nav darba. Vecie mirst tāpēc, ka viņi nezina, kā izdzīvot, no tā stresa, kā samaksāt. Un padomājiet, ko dara Rīgas Dome. Rīgas Dome, kuras vadībā ir "Latvijas ceļš" un "Tēvzemei un Brīvībai", izdod mums kādu parakstītu vēstuli, parakstījis ir Grīnbergs, un raksta, ka viņi aizliedz rīkot mums piketu Vērmanes parkā, jo Vērmanes parks esot izīrēts Jaunajai partijai. Izrādās, ka Jaunā partija jau ir nopirkusi Vērmanes parku jeb to ir izīrējusi uz 25 gadiem, kur ir Pauls ar Šleseru vadībā, un tāpat Stacijas laukumu. Iedzīvotāji pat nezina, ka Rīgas Stacijas laukums arī vairs nepieder Rīgai, bet izrādās, ka Jaunā partija to kontrolē.

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, jūs varbūt tuvāk lietai par to, ko jūs pieprasāt.

A.Rubins.

Ejam tuvāk lietai. Paldies, iesim tuvāk lietai. Un tagad, saprotiet, 16.decembrī atnāk policisti, kuri arī nesaprot, kāpēc jāizklīdina mūsu pikets, kas notiek Vērmanes parkā. Mēs mierīgi stāvam ar plakātiem, 7.Saeimas deputātu kandidāti, un likums paredz, ka mēs varam piketēt bez jebkādas atļaujas. Un viņi ir uzrakstījuši, ka viņi aizliedz. Grīnbergs parakstījies. Bet kas ir Grīnbergs? Jūs taču ziniet — "Tēvzemei un Brīvībai". Un kam tad lai mēs sūdzamies? Mēs iesniedzām prasību tiesā. Jāizskata trīs dienu laikā. Bet ko tiesa saka? Tiesa saka: "Ziniet ko, prasiet Rasnačam, lai nodrošina mūsu tiesas, mēs nevaram trīs dienu laikā izskatīt." Kas ir Rasnačs? "Tēvzemei un Brīvībai". Tāpēc mēs rakstām pieprasījumu tieslietu ministram, Ministru prezidentam un iekšlietu ministram. Paklausieties, mēs nevaram Rīgā piketēt. Pareizi, un visur Latvijā, kur mēs braucam, visur mums atļauj piketēt. Visur paskatās, ka miermīlīgs pikets, lūdzu, piketējiet! Jā, pareizi, un te tēvzemieši sēž, un viņi visu to atbalsta. Tā ka, pirmkārt, mēs pieprasām, lai tiktu ievērota demokrātija. Tas nav demokrātiski, un tāds likums ir jāatceļ. Es domāju, ka rīt, kad ir nozīmēta tiesa pulksten 8.30, kur Latvijas Atdzimšanas partija pieprasa atcelt šīs nelikumības, es domāju, ka tiesa būs objektīva un tiks atcelts tas likums, un mēs pieprasām, lai ziņo pēc tam par rezultātiem visos masu informācijas līdzekļos. Un es domāju, ka uz priekšu tādas nejēdzības nenotiks. Vienalga, vai tas ir Vērmanes parks, vai Stacijas laukums, mēs nedrīkstam izīrēt mūsu zemi citiem ārzemju kapitālistiem.

Tāpēc es lūdzu, lai tas pieprasījums tiktu pieņemts, protams, ja Kārtības rullis neatļauj to izskatīt kā steidzamu šodien, tad tas tiks izskatīts nākošnedēļ. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Nākošais dienas kārtības jautājums ir nr.17 jeb jaunajā redakcijā nr.31 — likums "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" . Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam adresētā vēstulē Latvijas Republikas Valsts prezidents šā gada 17.septembrī pieņemtos likuma grozījumus "Par valsts pensijām" atgriež Saeimai, un, ņemot vērā, ka normas nav saskaņotas ar valsts sociālās apdrošināšanas budžeta aprēķiniem, un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, Valsts prezidents prasa otrreiz caurlūkot 1998.gada 17.septembrī Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Atklājam debates. Pirmais šajā jautājumā runās Kārlis Leiškalns, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti un arī klātneesošais Viņa ekselence Valsts prezidenta kungs! Jau iepriekš pateikšu, ka es aicināšu atbalstīt šoreiz Valsts prezidenta ierosinājumu nodot komisijām likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai. Ir beidzies atkal kārtējais politiskais šovs, un nebūtu jau nekas slikts, ja šis šovs būtu noticis tikai šajā zālē, kur klātesošie deputāti pasmietos par kādu no atrakcijām, bet šajā šovā šobrīd tika iesaistīta visa sabiedrība, sabiedrības lielākā daļa, visi pensionāri, gan tie, kas strādā un saņem pensijas, gan tie, kas saņem vienkārši pensijas, gan arī tā milzīgā sabiedrības daļa, kuriem šobrīd nav ne darba, ne pensijas, un arī par šo sabiedrības daļu mums ir jādomā un jāatbild. Valsts prezidents saka, ka likumprojekts nav pietiekoši sagatavots, un jāteic, ka likumprojekts, kas atrodas Saeimas izskatīšanā divus gadus no vietas, tik tiešām nav pienācīgi sagatavots, jo ne reizi no Labklājības ministrijas mēs neesam ieguvuši konkrētu informāciju. Un es nosaukšu precīzi to informāciju, kuru man kā deputātam ir jāsaņem, lai es varu galīgā rezultātā lemt par šiem jautājumiem. Lai gan trešajā lasījumā Saeima neatbalstīja vai nepieņēma, un es arī nebiju iesniedzis, izņemot vienu instruktīvu priekšlikumu, nevienu manu priekšlikumu, atbildība par šo likumu lielākā vai mazākā apjomā šobrīd gulstās uz mani. Es jau iepriekš pateikšu, ka parlaments — vai tā būs 6.saeima vai 7.Saeima, atrisinās visas problēmas, es to jums varu apsolīt. Atrisinās strādājošo pensiju pārrēķinu problēmu, atrisinās paātrinātas indenksācijas problēmu, atrisinās visas problēmas, kas saistās ar pensionāru situāciju šajā zemē. Visas politiskās partijas pie tam ir solījušas ražošanas pieaugumu vismaz par 6–7%, darba algu pieaugumu, līdz ar to šīs problēmas būs risināt vieglāk.

Izskatot likumu ne komisijā, nē, komisija noteikti bija, frakcijā ne reizi nebija ieradies ne labklājības ministrs, ne Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Patiesībā līdz trešajam lasījumam neparādījās neviena iebilde, un mans vienīgais priekšlikums, kas tapa iesniegts pēc labklājības ministra ieteikuma, personīgi Makarovs man to lūdza, bija noteikt to, ka pārrēķināt pensijas pēc jaunās formulas var vienīgi pensionāri, kas aizgāja pensijā pirms reformas. Šo lūgumu es izpildīju, un tas tad arī kļuva par otrā lasījuma redakciju. Patiesībā Labklājības ministrijas inspirēta, ko Saeima arī atbalstīja likuma galīgajā, trešajā lasījumā. Tātad jautājumi, kas mani interesē šobrīd no Labklājības ministrijas, cik Latvijā ir strādājošo pensionāru, kāda ir viņu vidējā izpeļņa, kāda viņu vidējā pensija, kāds ir viņu "džī" vai nostrādāto gadu skaits, kāda ir viņu vidējā prognozējamā pensija pēc pārrēķina? Cik viņi iemaksā pašvaldību un veselības aprūpes budžetā gadā, cik viņi iemaksā sociālajā budžetā gada laikā, cik līdzekļu no sociālā budžeta gada laikā nepieciešams, lai noformētu viņu pensijas atbilstoši viņu iemaksu algai, vai valsts ir gatava atmaksāt šiem cilvēkiem pārmaksāto ienākuma nodokļu neapliekamo minimuma daļu?

Otrais sektors. Cik Latvijā ir strādājošo pensionāru, kuru iemaksu alga pārsniedz vidējo iemaksu algu valstī, kāda ir viņu vidējā izpeļņa, kāda ir viņu vidējā pensija, kāds viņu vidējais "džī", kāda ir viņu vidējā prognozējamā pensija pēc pārrēķina, cik viņi iemaksā sociālajā budžetā gada laikā? Cik līdzekļu no sociālā budžeta gada laikā nepieciešams, lai noformētu viņu pensijas atbilstoši viņu iemaksu algai?

Trešais sektors. Cik Latvijā ir strādājošo pensionāru, kuru iemaksu alga ir zemāka par vidējo iemaksu algu valstī? Kāda ir viņu vidējā izpeļņa, kāda ir viņu vidējā pensija, kāds ir viņu vidējais "džī", kāda ir viņu vidējā prognozējamā pensija pēc pārrēķina, cik viņi iemaksā sociālajā budžetā gada laikā, cik līdzekļu no sociālā budžeta gada laikā nepieciešams, lai noformētu viņu pensijas atbilstoši viņu iemaksu algai? Un likums būs sagatavots tajā mirklī, kad mēs, zinot visu šo, redzēsim, cik, kādā veidā ir jāpatērē līdzekļi šim pārrēķinam. Cik cilvēkiem tas ir jāizdara, cik cilvēkiem to ir izdevīgi izdarīt un kādā veidā tas ietekmē sociālo budžetu. Likums stājas spēkā pēc mūsu iecerēm tikai ar nākamā gada 1.janvāri. Līdz ar to šī gada indeksāciju neskar. Es domāju, ka politiskais šovs bija vairāk domāts vienam mazam, klusam likumiņam, kas šobrīd zogas Saeimas sēdes dienas kārtībā par īpašumu atdošanu baltvāciešiem, kas tieši skars 43 tūkstoš Rīgas iedzīvotāju.

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, piecas minūtes pagājušas.

K.Leiškalns.

Paldies! Es beidzu.

Sēdes vadītājs.

Nākamā vēlas runāt Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi deputāti! Visi šie jautājumi, uz kuriem mēģināja rast atbildi Leiškalna kungs no tribīnes, vismaz puse no tiem ir pieejami kaut vai tūlīt komisijā. Cienījamie klausītāji, deputāti, kas jūsu priekšā runās, pajautājiet, vai viņi par trim gadiem nezina, kur iegūt informāciju? Tātad, ja šo likumprojektu jūs domājat pārtaisīt oktobra mēnesī un nepieņemt, tas nozīmē, ka nebūs jaunās indeksācijas, tas nozīmē, ka apgādnieka zaudējuma pensija uz vienu bērnu paliks tikpat maziņa, kā ir, ar to beigsies viss šis šovs, ko izraisīja Leiškalns pagājušajā sēdē. Un, cienījamie kolēģi, es jūs aicinu nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijā, lai 8.oktobrī mēs varētu to pieņemt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamam vārds Modrim Lujānam, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, skumji no malas noklausīties, kā viss ir pārvērsts, kā arī Kuprijanovas kundze un arī Leiškalna kungs paziņoja, par politisko šovu. Kārtējo reizi es varu apsveikt abus divus — vienu bijušo vairākuma pārstāvi, otru esošo vairākuma pārstāvi par to, ka ir veiksmīgi ar Makarova un pašu rokām sarīdīti pensionāri savā starpā. Es iedomājos, kā šodien klausās tie pensionāri, kas bija cerējuši, ka patiešām no jaunā gada viņiem būs nedaudz cilvēcīgākas pensijas, viņi varēs nedaudz normālāk dzīvot. Mēs esam piemānījuši. Un Leišklana kungs vai Kuprijanovas kundze, vai Makarova kungs, jūs pakarinājāt tam nabaga pensionāram to suņa desas gabalu, šajā gadījumā šo pāris latu pensiju palielinājumu, un tagad jūs skaļi sakāt, ziniet, mēs pajokojāmies, nu pasiekalojāties, un tagad mēs noņemam. Es personīgi aicinu, es skatos, ka nav cienījamais kliedzējs Makarova kungs pat atnācis, viņš laikam jūtas apmierināts, tā kā Ulmaņa kungs jau ir atsūtījis, tad jau mēs, piedodiet, kā tautā saka, kā šestjorkas tūlīt nobalsosim. Tā kā mums jāciena ir prezidents un politiskā šova taisītāji, es aicinātu šajā gadījumā Ulmaņa kungu neatbalstīt, es aicinu, lai šis likums stājas spēkā, un es domāju, ka, ja nav šī valdība spējīga realizēt to, lai sociālā budžetā būtu nauda nākošgad, tad patiešām nav ko uztraukties, drīz būs vēlēšanas, pensionāri sapratīs, kurš ir īstais tautas draugs, un arī visi pensionāri, kas klausās, neviens nekad nav runājis par to, ka pārējiem pensionāriem nav jāpalielina indeksācija, ir runa par to, lai pensijas kļūtu normālas, lai tās kļūtu civilizētas no pabalstiem pārvērstos pensijās, kur katrs zina un grib saņemt normālu pensiju. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Un šajā gadījumā ir kauns valdībai, kas paziņo tikai un provokatīvi paziņo, ka mēs nerisināsim, lūk. Neiet Makarova kungs prom, neviens neraudās par to. Un tad arī vajag pateikt, ir 11 tūkstoši pensionāru Latvijā, kas strādā, to ir Makarova kungs deklarējis, kas saņem šodien tās mazās pensijas un vēl tajā skaitā ierobežoto algu. Un ne jau aiz labas dzīves cilvēki šodien strādā, bet tādēļ, ka šo cilvēku darba rokas ir vajadzīgas, jo skolās daudzi skolotāji par tām mazajām algām nevar strādāt, tie ir tie pensionāri, kas strādā skolās. Tie ir ārsti daudzās vietās, tie ir cilvēki, kas saņem mazu algu, un tā pensija iznāk papildu izdzīvošanai. Un es aicinātu, vēlreiz saku, nepakļauties demagoģijai, diemžēl jāsaka, un noraidīt šo Ulmaņa kunga iniciatīvu. Tāpat es vēlreiz saku — viņa attieksme pret šo projektu, gan Ulmaņa kungs, kurš šodien šeit nesēž, jo viņam laikam pansionāru pensija nedraud, un tāpat arī Makarova kungs. Ir cits jautājums šodien jārisina, kādēļ sociālais nodoklis netiek iekasēts, kādas ir problēmas, un, ja valdība nav spējīga, tad es vēlreiz saku, tai ir jāiet prom. Bet es ceru, ka jaunā valdība, kas būs kaut kur novembrī, būs tomēr daudz spējīgāka par šiem ministriem, un man izbrīnu rada, kādēļ Makarova kungs ir tik ļoti satraucies par nākošo gadu. Es domāju, ka nākošajā gadā viņš būs vai nu pensionārs, vai varēs strādāt kādā valsts iestādē un saņemt to atalgojumu vai to pensiju, ko pats ir radījis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

L.Stašs

(TSP). Cienījamie kolēģi! Mani vairāk uztrauc tas ātrums un tā steiga, ar kādu šis process, tā saucamais, no Ulmaņa kunga puses tika izteikts. Ceturtdien mēs pieņēmām šo likumu trešajā lasījumā, un sestdien jau bija zināms, ka Ulmanis to protestē. Cik es mēģināju uzzināt, tad es uzzināju, ka Ulmanis nav ne ar vienu konsultējies, ne ar Pensionāru federāciju, ne ar kādu citu pensionāru apvienību vai kādu klubu vai tā tālāk. (No zāles: "Ar Krastu konsultējies!") Tas nozīmē, kad trīs bļauri nobļāvās, ka mums trūkst naudas un ka es demisionēju, kā to izteicās, un ar to pietika, lai Ulmanis atsūtītu mums atpakaļ šo likumprojektu. Es domāju, ja Valsts prezidents kā tāds — viņš ir šķīrējtiesnesis, viņam vajadzēja vismaz uzklausīt abas puses, kārtīgi izpētīt šo jautājumu, varbūt pat vairākas reizes sasaukt kopā un tad lemt, kas un kā, bet Ulmanis, kā redzams, uzskata sevi par tādu, nu kā jums teikt, par Dievu vai cilvēku, kurš visu zina un visu saprot. Viņš uzreiz ar vienu parakstu atsūtīja mums atpakaļ — pārskatiet, lūdzu.

Es uzskatu, ka likumprojekts ir pareizs, likums ir pieņemts pareizi, un es aicinu, lai šo likumprojektu nav jānosūta komisijai, tas ir jāatstāj tāds, kāds tas ir, bet par to, ka Makarova kungs mums solās aiziet demisijā, es domāju, nekas arī nenotiks, ja viņš šodien aizietu, mums palicis viens mēnesis līdz tam, kamēr nomirs šī valdība pati par sevi kopā ar Makarova kungu. Es domāju, ka ļausim tai nomirt savā dabiskajā nāvē un nepasteidzināsim tās lietas. Nu, ja viņš grib, es domāju, ka mēs iztiksim arī bez Makarova. Jā, un kā teica Leiškalns, to lietu vēl vajadzētu arī nevilkt garumā, šovu netaisīt un atstāt viņu tādu, kāda tā ir. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par šo likumu, jāsaka, ka tiešām tas ir pirmsvēlēšanu šovs, pareizi Leiškalna kungs teica, bet vajag paskatīties, kāds bija tas balsojums iepriekšējā sēdē. Par saskaņotu likumprojektu iestājās apvienība "Tēvzemei un Brīvībai", un daļa no "Saimnieka" nobalsoja arī tā, kāds bija valdības viedoklis. Un tiešām tas bija tāds pirmsvēlēšanu gājiens no "Latvijas ceļa" puses. Un šobrīd Leišklana kungam ir radusies prāta apskaidrība, un viņš pats parādīja, cik ārkārtīgi daudz neskaidru jautājumu viņam ir, un tad es vienkārši brīnos, kāpēc tad šie jautājumi netika noskaidroti pirms tam, kad šie priekšlikumi tika iesniegti? Un priekš tam ir valdība. Un valdība strādā, un valdība šos jautājumus noskaidro, un tādēļ arī bija normāls priekšlikums par pensiju reformu. Mūsu partija nav viendienīši, kas domā tikai pēc iespējas labāk iziet uz vēlēšanām, uztaisīt populistisku gājienu un pēc tam lai tad nākošā valdība dara, ko grib. Mēs vienmēr esam aizstāvējuši to, ka šai visai reformai ir jābūt saskaņotai, atbildība par turpmāko darbību un par pensiju reformu un tā tālāk. Un tādēļ es aicinātu nodot atpakaļ šo likumprojektu komisijām un pieiet šim jautājumam atbildīgi, nedomājot tikai par pirmsvēlēšanu populismu, bet domājot par to, ka tā turpmākā reforma darbosies vairāku gadu garumā.

Sēdes vadītājs.

Nākamā runās Ilga Kreituse, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienotā frakcija.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie kolēģi! Pirmais, ko es gribu teikt, ka tiem deputātiem, kas šeit spēlē šovu, vajadzētu doties uz Vērmanes parku, uz Vernisāžu, un netraucēt tiem, kas šeit grib strādāt un kautko arī atrisināt. Tāpēc nevajag pataisīt par klaunādi vietu, kurā risinās šobrīd diezgan traģisks moments.

Pirmais, ko es gribu teikt. Ulmaņa kungs nav ieraudzījis ekonomisko pamatojumu. Es to nekādi nevaru ieraudzīt arī Ulmaņa kunga atsūtītajā dokumentā. Es nekādi nesaprotu, kāpēc man ir jāskrien Kuprijanovas kundzei no muguras un jālūdzas dokumenti, lai saprastu, kas ir ierakstīts likumā. Lai gan teikšu godīgi, ka tanī sēdē, kad es piedalījos un apsprieda manu priekšlikumu par šiem grozījumiem Pensiju likumā, šādu materiālu komisijā nebija un Labklājības ministrijas pārstāve uz manu jautājumu varēja atbildēt aptuveni. Es saprotu, ka katrs pensionārs ir cilvēks, un katram cilvēkam ir svarīgi, no kā viņš pārtiek. Un man vārds "aptuveni" liekas ņirgāšanās par šiem cilvēkiem.

Otrs moments — par skaitļiem. Šobrīd Latvijā ir nosaukti trīs skaitļi par strādājošiem pensionāriem. 60 000 — autors Jurdžs. Daugavpilī tikšanās laikā ar pensionāriem. 63 000 — autors Makarovs — labklājības ministrs, šeit, Saeimas zālē. 67 000 — statistika. Ja jūs kaut vienā kaut cik normālā darbā pieļautu svārstības plus, mīnus 10%, šis darbs tiktu novērtēts kā nekvalitatīvs. Un, ja tas būtu zinātniskais darbs, jūs saņemtu nesekmīgu novērtējumu.

Naudas summas, kas ir vajadzīgas, lai iedarbinātu šo mehānismu, ka strādājošais pensionārs nemaksā neko. Arī tieši tāpat trīs skaitļi. 34 miljoni — Makarova kunga aprēķinos. Lai gan teikšu godīgi, ka studiju gados, rakstot diplomdarbu par zemnieku sociālo struktūru Vēstures fakultātē, viņa aprēķini bija daudz, daudz precīzāki. 14 miljoni, kas figurēja tad, kad atdeva atpakaļ likumprojektu Valsts prezidents, viņa Kancelejas darbinieku interpretējumā. 3,3 miljoni ekspertiem, kuri ir veikuši aprēķinus.

Nākamais. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — divas minimālās algas. Kā tad tagad būs? Divas minimālās algas un maksā atpakaļ! Bet indeksē līdz trijām minimālajām algām. Kā tad būs? Indeksēs un atmaksās? Kādu putru tad mēs šeit gribam ievārīt? Pat sāli nemeklējot.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Tas, kas ir noticis šobrīd valstī, manuprāt, ir nosaucams par amorālu. Amorālu pēc savas būtības un satura. Amorālu tāpēc, ka valdība ir izmantojusi iespēju tāpat kā vecos laikos meklēt vainīgo un šoreiz uzrīdot strādājošo pensionāru — pensionēto skolotāju — tai, kura ir aizgājusi jau pensijā. Tādai pašai savai kolēģei. Sakot, ka viņa būs tā, kas atņem to dienišķo maizīti. Es zinu vienu iekārtu, kurā vienmēr bija vainīgi divi faktori. Vai nu četri gadalaiki, vai mūžīgais imperiālisms. Šodien izrādās, ka Latvijas pensiju sistēmas lielākais ienaidnieks ir strādājošais pensionārs. Bet kas tad sastāda pēc savas struktūras šos 60 000? Tie ir skolotāji, tās ir apkopējas, tie ir ārsti, medmāsas, sētnieki un tamlīdzīga darba veicēji, kuriem, lai dabūtu 80 latu algu, ir jāpelna 200 lati uz papīra. Tad es atvainojos!

Finansu ministra kungs! Kurš pensionēts skolotājs Latvijā pelna 200 latus? Es nezinu tādu. Ja jūs tādu ziniet, tad pasakiet! 38 gadi darba stāžs. Sieviete aiziet pensijā, knapi, knapi sasniedzot 38 gadu darba stāžu, ja viņa strādā no 18 gadiem. Vai patiešām jums nesāk kaut kas klibot domāšanā? Kāpēc tādā veidā tagad cilvēkiem ir jārada panika? Kāds sakars šā gada indeksācijai ar nākamā gada sociālo budžetu? Budžets katru gadu ir savs. Pašlaik Labklājības ministrija ir iegrābusi, cik vien var. Es gribu teikt šos vārdus, ja jau jūs tā runājiet par izglītību. Jūs esat apzaguši izglītību, un jūs ņirgājaties par Izglītības ministriju paziņodami, ka tur ir 2000 kadru nākuši klāt. Lasiet "Rīgas Balsī" Roberta Zīles paziņojumu! Ka izglītībai naudu nevar dot tāpēc, ka nav samazināts skolotāju skaits. Redziet, ārstu skaits ir samazināts, tāpēc viss ir kārtībā. Man šķiet, ka nevis skaita samazināšana, bet kvalitāte un izglītības sistēmas realizācija ir galvenās reformas.

Es gribu teikt vienu. Nobalsos jau šodien pat droši vien atpakaļ un visu pamatos ar to, ka zālē sēž deputāti, kuri no tā kaut ko iegūs. Tā ir spekulācija! Spekulācija, es vēlreiz atkārtoju, uz manu kolēģu docētāju, pensionēto skolotāju, apkopēju, māsu rēķina.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Kreituses kundze!

I.Kreituse.

Es gribu lūgt vēl 30 sekundes.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: "Nav!") Lūdzu, 30 sekundes jūsu rīcībā.

I.Kreituse.

Es saprotu, ka Dobeļa kungam vienmēr ir iebildumi, ja neglauda viņu pa spalvai kā suni.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, Kreituses kundze...

I.Kreituse.

Augsti godātie deputāti! Es gribētu jums lūgt tikai vienu, ka, noraidot un paņemot atpakaļ komisijā šo likumprojektu, vajag valdīt vēsam saprātam un reāliem aprēķiniem, noliktiem priekšā, lai varētu pieņemt reālu lēmumu un atcerēties otru — indeksācija. Indeksāciju, kurai ir jānotiek tūlīt. Es gribu pateikt vēl vienu lietu. Ja kāds šajā zālē saka, ka nevarēs notikt indeksācija, tad tas cilvēks gatavojas pārkāpt Latvijā pieņemtos likumus, kuri nosaka divreizēju indeksāciju gadā. Tāpēc nevajag mānīt cilvēkus!

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas, Kreituses kundze! Godātie deputāti! Pirms turpinām debates, desmit deputāti Saeimas Prezidijā ir iesnieguši priekšlikumu: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 65. pantu ierosinām slēgt runātāju sarakstu par likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" otrreizēju caurlūkošanu." Deputāti var runāt par vai pret. Modris Lujāns vēlas runāt. Lūdzu! Lujāna kungs, jūs runāsiet par? Par.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es patiešām arī reizēm iejūtos Makarova kunga ādā un "Tēvzemes" finansu ministra un visu risinājumā. Cienījamie klausītāji! Vai tad ir nopietni un kam ir vajadzīgas šīs debates? "Latvijas ceļš" savā laikā ar savu doktrīnu: "Jo mazāk pensionāru, jo mierīgāka dzīve Latvijā!" Šī doktrīna ir jāattīsta līdz galam. Un jo mazāk Latvijā paliksiet jūs, cienījamie pensionāri, jo mūsu valdībai un valdošajam vairākumam būs mierīgāk. Neviens nestāvēs ārā ar piketiem, neviens netrobelēs, un visi klusām un mierīgi aizies paši uz kapsētām un atrisinās šo jautājumu. Būs daudz naudas ekonomija un būs iespēja ātrāk pievienoties Eiropas Savienībai un NATO.

Tādēļ es noteikti piekrītu šiem desmit kolēģiem, kas ir parakstījušies slepeni par to, ka šī diskusija vispār nav vajadzīga. Es arī pilnībā uzticos cienījamajam prezidentam Ulmaņa kungam, kurš noteikti, naktīs smagi raudot, domājot par jums, cienījamie pensionāri, atrisinājis šo jautājumu. Tādēļ es aicinu noteikti, cienījamie kolēģi, nedomāsim! Būsim dumji, muļķi un nerunāsim un nediskutēsim! Mums ir jābalso tā, kā mums parādīs pirksts, kā parāda Ulmaņa kungs, Krasts un Makarova kungs. Pensionāri! Tādēļ nevajag uztraukties. Jums tuvākajā laikā, vismaz strādājošajiem pensionāriem, nav vajadzīgs nekāds pensijas palielinājums. Tas ir šo kungu nopelns, ko jūs dzirdējāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns runāja par šo priekšlikumu. Gundars Valdmanis ir pieteicies runāt pret šo priekšlikumu. Centieties iekļauties piecās minūtēs, Valdmaņa kungs! (Zālē troksnis.)

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Centieties netraucēt mani, kad es runāju. (Zālē smiekli un aplausi.) Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Pirmais saraksts.

Prezidij! Sadarbības padome! Ļoti īpatnējais prezidenta kungs! Viņš arī ir strādājošais pensionārs. Viņš zina, par ko ir runa. Es domāju, ka, ja viņš mums sūta atpakaļ kaut ko, tad vajadzētu iekļaut viņu sarakstā. Jo redzi, viņš laikam kaut ko gudru zina. Viņš māk būt strādājošs pensionārs, viņam darba devējs uzbūvē dzīvokli, pat ar kristāla ziepju traukiem. Viņam būs pensija, uz kādu ļoti reti kāds Latvijā varētu cerēt. Ja ir pareizi stāsti, tad viņam būs arī no kontrabandas un citām lietām, lieli privāti nopelni puķu audzētavās. Bet viņam vajadzētu atnākt un paskaidrot savu viedokli par pensijām. Mēs varbūt varētu piekrist...

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, jūs esat pieteicies debatēs. Jūs arī runājiet debatēs, jo jūs esiet viens sarakstā, kuri līdz šim ir pieteikušies. Bet mēs runājam tagad par procedūru.

G.Valdmanis.

Mēs runājam, vai nevajadzētu papildus cilvēkus iekļaut pie runāšanas par šo jautājumu. Es domāju, ka vismaz prezidentam vajadzēja atstāt vietu. Viņam taču kaut kādi dziļi ieskati ir. Par to balto pūķi, kas tur stāv pār mūsu tautu, kas mūs sargā, kas beidzot izprata, ka mežabrāļi un tie, kas cīnījās par Latvijas brīvību pret boļševikiem, ka viņi ir fašisti un ka mēs — latviešu tauta — šāvām žīdus. Viņam nāk tādas vīzijas par patiesību, kādas ļoti retam cilvēkam nāk. Viņš tādā augstā krēslā sēž. Es nezinu, ko viņš dzer vai smēķē, bet viņam nāk ilūzijas par patiesību.

Viņš mums ir sūtījis vairākus likumus atpakaļ. Bet nekad nav atnācis un paskaidrojis, kāpēc. Sadarbības padome, Primakovs, vai kāds grib atļaut cilvēkiem izteikties par vai pret, pastāstīt, cik viņiem sirds sāp par pensionāriem, un par tādiem pensionāriem vai par citiem pensionāriem, kamēr mūsu tauta ir izzagta, ka nevienam nav nopietna pensija. Nopietnas pensijas ir prezidentam, Sadarbības padomes kontrabandistiem, un tautai, kā jūs redzat, piga! Un tie, kuri ir spējuši strādāt vēl. Viņu pensijas ir iznīcinātas no veciem laikiem lielā veidā. Kāpēc viņiem to mazumu, kas viņiem ir palicis, kāpēc viņiem tas būtu jāatmaksā?

Sēdes vadītājs.

Centieties turēties pie lietas, Valdmaņa kungs! Par procedūru runājiet!

G.Valdmanis.

Pie lietas ir tas, ka mums vajadzētu uzklausīt Pensionāru apvienību, mums vajadzētu uzklausīt to gudro kungu, kas ir nolēmis, ka mums šis jautājums ir vēlreiz jāpārskata. Jo, redzi, es neizprotu. Mēs izrunājām un nobalsojām, un mums būtu jānoklausās Leiškalna kungs. Viņš uzreiz arī ir dabūjis kaut kādu vīziju ar prezidenta acīm, kaut ko labāk saprot. Redzi, mūsu tautai trūkst tās vīzijas. Nāk vēlēšanu diena. Kā mēs nevaram saprast, ka vienu dienu komunistus, otru dienu nacionālistus. Vienu dienu par, nākošo dienu pret. Leiškalna kungs, jums ir tik lielas spējas mainīt kažokus. Jūs esat par. Par ko?

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, neveiciet dialogu ar zāli! Otrkārt, paskaidrojiet savu "pret" runāšanu.

G.Valdmanis.

Ka mēs neslēdzam runātāju sarakstu, ka mēs uzaicinām prezidenta kungu. Mums ir septiņi sarakstā. Rezervēsim nākošo vietu prezidenta kungam, lai viņš paskaidro, ko viņš atmaksās tautai par saviem lielajiem un labajiem pakalpojumiem, ka viņš mums ir paskaidrojis, kas cīnās mūsu tautas labā, kā viņš mums paskaidros, ir tik daudzas lietas, kas man interesētu, lai mums paskaidro. Bet viņš mums ir atsūtījis atpakaļ to, ko mēs esam jau nolēmuši. It kā mēs negribam paši sevi cienīt. Kāpēc mums par to būtu jālemj otru reizi? Prezidents zina. Es nezinu. Bet lai viņš nāk un paskaidro, ko mēs šeit muļķīši stāvēsim un runāsim. Jā vai nē. Mēs teiksim to pašu, ko beidzamo reizi. Bet daži nebalsos tāpat. Kāpēc? Lai viņi nāk un paskaidro, kāpēc viņi grib mainīt savu balsi? Es saprotu, ka tie, kas nāks runāt, runās tāpat kā beidzamo reizi. Tos pašus argumentus. Es gribētu, lai nāk tie, kas mainīs savu prātu.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Un lai paskaidro savu viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — slēgt runātāju sarakstu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 16, atturas — 9. Tātad runātāju saraksts tiek slēgts. Debatēs ir pieteikušies astoņi deputāti. Nākamajam vārds debatēs Jānim Lagzdiņam, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Pirmo reizi mēs strādājošo pensionāru pensiju problēmu apspriedām pirms vairāk nekā gada, tas notika blakus zālē, arī tad debates bija ļoti karstas. Un arī tolaik bija iesniegti vairāki priekšlikumi, arī tolaik ļoti asi uzstājās pret deputātu priekšlikumiem labklājības ministrs Makarovs, un arī tolaik mēs nevarējām tā īsti izšķirties, kādu variantu pieņemt. Tad vairums no jums savā debatēs norādīja, ka Labklājības ministrija nav iesniegusi konkrētus aprēķinus, cik daudz naudas no sociālā budžeta prasīs viens vai otrs priekšlikums. Un tādēļ tolaik mēs nevarējām pieņemt optimālo variantu. Labklājības ministrs Makarovs solīja, ka turpmāk viņš labosies un iesniegs konkrētus aprēķinus, cik daudz no sociālā budžeta ir nepieciešams līdzekļu, lai atrisinātu strādājo pensionāru pensijas pārrēķināšanas šos variantus.

Kāda ir situācija? Mēs vairāk nekā pusgadu šīs sesijas laikā izskatām Kārļa Leiškalna sagatavoto likumprojektu. Bet labklājības ministrs nav atradis par iespējamu šā pusgada laikā iesniegt detalizētus, precīzus un konkrētus aprēķinus, cik daudz naudas būs nepieciešams no sociālā budžeta papildus, ja pieņems komisijas variantu, ja pieņems valdības variantu, ja pieņems Leiškalna variantu vai pieņems Ilgas Kreituses variantu. Mēs iepriekšējā lasījumā izskatījām četrus variantus. Sakiet, lūdzu, kādēļ mums ir vajadzīgs labklājības ministrs, kādēļ mums ir vajadzīgs departaments šajā ministrijā, eksperti? Kādēļ mums ir vajadzīga sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja tā nevar sagatavot konkrētus aprēķinus valsts vadītājiem, augstākajai likumdevējai institūcijai — parlamentam? Tās ir necieņa no labklājības ministra un ministrijas puses.

Ko saka labklājības ministrs? Pēc tam, kad mēs pieņēmām trešajā lasījumā grozījumus, tad sākās histēriska kliegšana, ka, lūk, Leiškalna kunga priekšlikumi, salīdzinot ar valdības priekšlikumu, prasa papildus 35 miljonus no sociālā budžeta. Kāda ir patiesība? Jebkurš, kurš prot izdarīt viselementārākās matemātiskās darbības, var izrēķināt, ka šis priekšlikums, kuru mēs pieņēmām, salīdzinot ar valdības variantu, papildus prasa no sociālā budžeta teorētiski ne vairāk kā 6,7 miljonus. Bet tas ir teorētiskais aprēķins. Bet mēs vēl noteicām, ka nav jāatmaksā tiem strādājošajiem pensionāriem pensijas, kuru pensijas ir mazākas par divām minimālajām algām. Mēs zinām, ka ar nākošo gadu... tas bija valdības variants, Jurdža kungs... ar nākošo gadu minimālā alga būs 50 lati, tātad šī robeža būs 100 latu. Pēc maniem aptuveniem aprēķiniem šī summa sakrīt ar Kreituses kundzes teikto, kas nepārsniedz apmēram 3,5 miljonus, tas nozīmē, ka gada laikā nevarēs palielināt visiem pensionāriem pensijas par 65 santīmiem, ja pieņemtu Leiškalna kunga priekšlikumu. Un nekādu katastrofālu zaudējumu sociālajā budžetā nebūtu.

Tādēļ, godātie kolēģi, ka joprojām nav skaidrības un ka Labklājības ministrija nav pildījusi savu pienākumu un nav iesniegusi augstākajai likumdevējai institūcijai konkrētus aprēķinus, es uzskatu par lietderīgu no valstiskā viedokļa, lai mēs nepārsteigtos, šo svarīgo jautājumu risinot, ka mēs šo likumprojektu nodotu atpakaļ komisijām. Bet es domāju, ka es izteikšu daudzu savu kolēģu viedokli, ka mēs varētu vēlreiz griezties no šīs augstās tribīnes pie labklājības ministra un pieprasīt labklājības ministram iesniegt kā komisijai, tā parlamentā precīzus, detalizētus aprēķinus par visiem četriem trešajā lasījumā iesniegtajiem variantiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts, runās nākamais.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija, saraksts nr. 21.

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, jūs saņemat aizrādījumu par priekšvēlēšanu aģitāciju no Saeimas tribīnes!

A.Rubins.

Izņemiet, lūdzu, šīs sekundes ārā no mana laika, ko jūs runājiet, es pieņemu aizrādījumu. Saraksts 21. Es esmu "pret" to, ka...

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, es jums vēlreiz aizrādu par to, ka šeit nav jāpiemin ne saraksts... Jūs varat pārstāvēt partiju, frakciju vai esat deputāts, kurš ievēlēts no konkrēta saraksta... Ja jūs vēlreiz apvainosiet sēdes vadītāju, es liegšu jums vārdu.

A.Rubins.

Atvainojos. Es esmu pret to, ka mums ir jāpārskata šis likums "Par valsts pensijām". Es saprastu, ja prezidents lūgtu pārskatīt viņa pensiju, viņam ir noteikta pensija 750 latu mēnesī un viņam alga ir 1500 latu. Es saprastu, ja rezidents lūgtu atlaist privatizācijas aģentūru, kur alga ir ap 2000 latu mēnesī un prēmijas 8000 latu gadā. Es gribu teikt, ka valdība strādā tikai priekš sevis. (Starpsauciens: "Pareizi!") Un tāpēc, ka tās pensijas ir tik zemas, ka mūsu pensionāri knapi velk dzīvības, ir tieši vainīgi "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un arī "Latvijas ceļš" un pārējās varas partijas, kas jau 5. Saeimā pieņēma to Pensiju likumu. Un tas viss pie tā ir novedis. Un, ja mēs gribam, lai būtu kaut kāda normāla dzīve pensionāriem, tad pensijas ir jāpalielina vismaz iztikas minimuma līmenī, tas ir 83 lati mēnesī. Un regulāri tās jāindeksē. Un mēs, Latvijas Atdzimšanas partija, esam par to un mēs to izdarīsim. Jāsamazina birokrātiskais aparāts vismaz par 50%, un, ja gadījumā Makarovs grib demisionēt, lai viņš uzraksta atlūgumu Saeimai, mēs labprāt pieņemsim, un visa Latvija tikai applaudēs tāpēc, ka "Tēvzemei un Brīvībai" nav spējīga valdīt, būt valdības vadītāja. Viņa nav spējīga atrisināt nevienu jautājumu. Gan tas bija ar skolām, kur bija jūsējais ministrs Grīnblats...

Sēdes vadītājs.

Centieties, lūdzu, turēties tuvāk lietai.

A.Rubins

. Jā... Lieta ir ar to visu saistīta. Mēs nevaram risināt tikai Pensiju likumu un nerunāt kopumā par visu demogrāfiju. Samazinām birokrātisko aparātu par 50% un pieliekam pie pensijām. Kur tad mēs to naudu ņemsim? Garantēsim valsts... valsts garantēs graudu, gaļas un piena iepirkšanu, un lūdzu, un cilvēkiem būs darbs, un viņi varēs iztikt. Mēs ierosinājām pacienta nodevu atcelt bērniem invalīdiem, pensionāriem un maznodrošinātajiem, es nesaprotu, kāpēc jūs, Amerika kungs, jūsu partija "Saimnieks" nobloķēja to un tāpat "Latvijas ceļš" un "Tēvzemei un Brīvībai"? Vai tad jūs neesat par to, lai pensionāriem atceltu pacienta nodevu? Visas varas partijas, kas ir šeit, es jums saku, jūs esat visi vienādi! Absolūti visas varas partijas ir vienādas, un ar jums kopā...

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, lūdzu tuvāk par motivēto prezidenta vēstuli...

A.Rubins

. ... ar jums kopā ir visa prese un visi masu informācijas līdzekļi. Jūs visi esat vienādi. Jūs sponsorē vieni avoti.

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, jūs saņemat brīdinājumu.

A.Rubins.

Amerika kungs, jūs mani nepārtrauciet, ja jūs gribat runāt debatēs, piesakieties kā katrs deputāts un nāciet runāt debatēs. Jūs esat...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu izslēgt Rubina kungam mikrofonus. Es liedzu jums vārdu, jo jūs nepakļaujaties sēdes vadītājam — runāt par lietu. (Rubins no zāles skaļi kaut ko kliedz.)

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, atbrīvojiet, lūdzu, tribīni. Rubina kungs... Nākamajam vārds debatēs Kārlim Čerānam, frakcijas "Latvijai" deputātam. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis Pensiju likums ir ļoti pateicīgs likums priekšvēlēšanu debatēm, jo tas skar pārāk daudzu cilvēku likteņus, un te nu atkal var ļoti labi nospēlēt kārtējo skandāliņu starp koalīcijas partneriem, "Tēvzemei un Brīvībai" un "Latvijas ceļu", kas patiesībā šajā Saeimā strādājuši un kā cimds ar roku saauguši. Un vēl pa starpu te tagad Kreituses kundze var nākt un pateikt kādu emocionālu runu, vēl šeit var no dažādām sīkpartijām cilvēki atnākt un izbļaustīties, bet, ja mēs runājam šeit par valstī notiekošajiem amorālajiem procesiem, tad jājautā ir Pensiju likuma sakarā vispirms, kuri bija tie deputāti, kas nobalsoja par šo likumu šādā redakcijā, un varbūt to būtu jāatceras, pirms šeit nākt un spēlēt uz tautas jūtām, pirms šeit nākt un naidot cilvēkus savā starpā. Bet amorālie procesi Pensiju likuma sakarā ir daudz plašāki. Un tas nav tikai jautājums par strādājošajiem pensionāriem, ko šeit mēģina visu laiku vilkt uz šīs augstās tribīnes. Tas ir arī jautājums par valsts izlaupīšanas pārtraukšanu, un tas ir jautājums par to, lai cilvēka cienīgu pensiju varētu saņemt katrs, kas ir nostrādājis darba mūžu, bet to nepieļauj šī jaunā Pensiju likuma shēma, kas ir pieņemta 5. Saeimā un to nepieļauj šis jaunais Pensiju likums, kuru daži politiķi ir atļāvušies nodēvēt par modernāko Austrumeiropā. Šis Pensiju likums ir cinisma kalngals, un tas ir jālabo. Bet to izlabos 7. Saeima, 6. Saeima uz to nav spējīga. Es negribu vairāk šeit šodien runāt. Es domāju, ka vienalga, kādu lēmumu mēs pieņemsim, pie tā būs jāatgriežas 7. Saeimai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Jurim Dobelim, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man vismaz liekas, ka visiem vajadzētu runāt par to, ko darīt ar šo konkrēto dokumentu, bet nevis spriedelēt par citām partijām un par visādām laimēm un nelaimēm.

Es personīgi uzskatu, ka šie grozījumi ir neizdevies dokuments, tas ir tomēr diezgan nepatīkams piemērs dažu mūsu kolēģu sasteigtai rīcībai un tāpēc vienkārši vajadzētu padomāt, ko darīt ar to tālāk. Un acīmredzot vispareizākais tiešām būtu to novirzīt uz komisijām un izskatīt, un atrast tiešām kaut kādu kopīgu valodu mūsu starpā. Jo šāds teksts, kāds ir, nu diemžēl tas ir absolūti nevajadzīga strādājošo un nestrādājošo pensionāru konfrontācija. Viņš tāds ir. Patīk vai nepatīk, mēs arī šo apstiprinājumu iegūstam sarunās gan ar vieniem, gan ar otriem.

Šeit no tribīnes runāt par to, ka ir vajadzīgi tādi skaitļi un citādi skaitļi tiem cilvēkiem, kuri it kā ir ilgu laiku strādājuši pie šī projekta, arī būtu lieki. Ja būtu bijusi nopietna interese uzzināt šos skaitļus, to sen varēja izdarīt. Tāpēc nav vajadzīgs šeit no tribīnes kliegt, ka ir vajadzīgs viens vai otrs skaitlis. To mierīgā sarunā varēja noskaidrot attiecīgi Labklājības ministrijā vai komisijā. Tā ka tā ir lieka runāšana.

Un tagad, ja jau vienreiz ir vienas pozīcijas ieņemtas, tad vajadzēja tajās arī būt un šīs pozīcijas aizstāvēt. Jo tagad... par ko mēs te tagad runājam? Nu vajadzēja labklājības ministram tad un tad darīt to un to. Godātie kolēģi, bija neuzticības izteikšanas pieprasījums labklājības ministram un tad jūs varējāt izteikties par to, ko jums no šī ministra vajag. Šodien mēs nerunājam vis par labklājības ministru un par viņa kvalitāti, bet mēs runājam par to, ko mums darīt ar šo konkrēto dokumentu. Mums ir bijusi saruna ar Latvijas Pensionāru federāciju jau pēc šī projekta pieņemšanas, un jāsaka, ka arī mani šī saruna pārliecināja par to, ka ir nepieciešams no jauna izskatīt šo projektu. Neviens taču neapstrīd strādājošo pensionāru tiesības uz pensijas palielināšanu, un, runājot par iespējamo atmaksāšanu, atkal ir tiešām jāiedziļinās, kurš ir ko spējīgs atmaksāt. Par to nav runa. Un tāpēc es domāju, ka gribētos arī dažiem kolēģiem aizrādīt, ka latviešu valodā "šovs" — ir savi izteicieni, ir izrādes un ir viesizrādes un lietojiet, lūdzu, vairāk latviskus izteicienus, un šo izrādi vajadzētu šodien beigt, protams, vēl daži gribēs izteikties, bet vienkārši vajadzētu beigt. Ja jau šis likumprojekts ir nodots atpakaļ caurlūkošanai, tad pēc tam, kad tas būs izskatīts komisijā, mēs šeit no jauna varam sarīkot debates. Tāpēc es atbalstu šī projekta atdošanu atpakaļ komisijām.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Leiškalna kungs runās otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Likumprojektus kā izskata parlaments.... pieci deputāti iesniedz, tātad — Lagzdiņš, Ābiķis, Leiškalns, Lībane... man liekas, iesniedza likumprojektu pirmajam lasījumam. Parlaments nobalsoja, balsojums bija — absolūts vairākums tātad. Pēc tam likumprojektu izskata konceptuāli pirmajā lasījumā. Pirmajā lasījumā parlaments nobalso, absolūts vairākums — 49 — par, 7 — pret. Starp pirmo un otro lasījumu mēs jau tikai koriģējam likumprojektu. Šeit arī bija tas gadījums, kad labklājības ministrs man palūdza ielikt terminēto nosacījumu, ka tikai tiem pārrēķina pēc šīs kārtības, kas aizgāja pensijā. Es to izdarīju. Vairāk priekšlikumu es neesmu sniedzis uz otro lasījumu, izņemot to, kur neiebilstat jūs neviens, ka bāreņiem apgādnieka zaudējuma gadījumā pensija ir jāpalielina. Parlaments to izdarīja.

Sociālo un darba lietu komisija sagatavoja lielisku priekšlikumu, laikam Kuprijanovas kundzes vadībā, kas ļauj indeksēt pensijas ātrāk tiem pensionāriem, kas ir aizgājuši pirms reformas pensijā. Parlaments atbalsta. Starp otro un trešo lasījumu, vai jūs atceraties, ka "Latvijas ceļš" iesniedza likumprojektu par akcīzes nodokļa pārdali par lauku ceļiem? Ko darīja parlamentārais sekretārs un ministrs? Uz visām komisijām ar tabulām, ar uz sienas rādāmiem aparātiem, es īsti nezinu, kā tos sauc, katram deputātam tika izskaidrots, izdales materiāli, plakāti, kur, cik, no kurienes, cik maksās, kurus ceļus atjaunos. Viss tiek izdarīts. Es pats esmu parlamentārais sekretārs, un jāteic, ka parlamentārajiem sekretāriem ir alga lielāka nekā deputātiem, un starp pirmo—otro, otro—trešo lasījumu var atnākt uz frakciju, runāt ar deputātiem, pārliecināt, neviens negrib šeit sagraut sistēmu. Neviens nerunāja. Starp otro un trešo lasījumu kas notiek...

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, divas minūtes ir pagājušas.

K.Leiškalns.

Tad vajag darīt savu darbu. Nebūs problēmas, kungi, mēs neko negribam sagraut un piekrītam nodot komisijām. Tikai tāpēc, lai noņemtu spriedzi sabiedrībā. Es domāju, ka mēs atrisināsim šo problēmu, un ātri.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tieši "Latvijas ceļa" ministrēšanas laikā un tieši "Latvijas ceļa" reforma bija šis Pensiju likums, un to pieņēma 5.Saeima, kad "Latvijas ceļš" bija pozīcijā, un es domāju, ka šī Pensiju likuma filozofija ir ļoti skaidra. Un jūs šodien lasījāt "Jaunajā Avīzē" Pētera Elferta viedokli, kas bija parlamentārais sekretārs, tieši par nosacījumiem, kādos var attīstīties šis Pensiju likums. Es domāju, ka Leiškalna kungam arī ir skaidrs. Un tāpēc dīvaini, ka pēkšņi viņš kaut ko nesaprot. Leiškalna kungam bija iespēja staigāt divus gadus uz komisiju, mums bija starpkomisiju speciāli izveidota apvienotā komisija, kur izskatīja Pensiju likumus, un bija 40 tabulas par aprēķiniem. Un es Leiškalna kungam piedāvāju aprēķinus jau pāris mēnešu, un vienkārši viņš saka, ka nevajag tagad, jo viņu neinteresē. (No zāles: "Kur ir aprēķini? Nemelo!")

Sēdes vadītājs.

Nekliedziet, Leiškalna kungs, un runājiet mierīgi!

R.Jurdžs.

Tātad tagad pēdējie aprēķini pēc pēdējiem balsojumiem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Sagaidāma uzkrātā rezerve 1998.gada beigās, ņemot vērā grozījumus likumā attiecībā uz pensiju indeksu 1998.gada novembra indeksācijā, tātad ir 22 miljoni. Tiešos gada uzkrājumos paredzēts deficīts — mīnus 4,1 miljons. Ņemot par pamatu Finansu ministrijas prognozētos Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus 1999.gadam, tas ir 484,3 miljoni latu, 1999.gada beigās sakarā ar grozījumiem likumā prognozējams budžeta deficīts 53,5 miljoni. Ņemot vērā iepriekšējā gadā sagaidāmo pārpalikumu, deficīts būs 31,5 miljoni. Tā kā šie cipari visiem ir pieejami, ir pieejami arī, teiksim, labojumi likumā, un Kreituses kundze kļūdās, teikdama, ka indeksācija var pārtraukties. Bet šajos jaunajos grozījumos ir tāds teikums: "Sociālās apdrošināšanas budžeta iespēju robežās." Tātad, ja iespēju nav, tad indeksācija var arī nenotikt. Bet, kā jūs redzat, deficīts pieaugs nākošgad, un tieši tas mūs arī uztrauc, jo septembra izdevumi ir 38 miljoni. Tātad izdevumi plānojami 38 miljoni, novembra indeksācija, ja apmēram 6%, tas ir ap 40 miljoni izdevumu, un jūs varat mierīgi sareizināt 40 miljonus, es domāju, ka to katram nav grūti izdarīt, 40 miljoni ar 12 mēnešiem, 1999.gadā tas sanāk 480 miljoni. Tikko es nolasīju ciparu, ko ir plānojusi Finansu ministrija, 484 miljoni. Un tātad neņemot vērā to, ka vēl nepieciešamas divas indeksācijas nākošajā gadā. Un neņemot vērā to, ka mums vajag pārrēķināt no jauna pensijas.

Tagad par to, ko nolasīja Leiškalna kungs. Beidzot viņam uzradušies jautājumi. Paldies Dievam! Paldies jums, Leiškalna kungs, ka jums ir jautājumi. Kāpēc jūs divus gadus tos nevarējāt jautāt? Vai tad mēs neatbildētu? Bet jūs bijāt tik gudrs, ka pat nejautājāt, un jums bija viss skaidrs. Tātad uz pirmajiem, ko es paspēju pierakstīt, es varu atbildēt uzreiz. Kontingents — 60 621, vidējais iespējamais stāžs 1999.gadā — 48 gadi, vidējais vecums — 68 gadi, "džī" — 13,34 gadi, vidējā iemaksu alga 1997.gadā — 94,21, 1999.gadā aprēķinātā pensija saskaņā ar likumu — 60,24. No jauna piešķirtā pensija ar grozījumiem — 80,14 lati. Tātad pārējos ciparus es varu jums iedot rakstiski. Tā ka es aicinu atbalstīt prezidenta priekšlikumu un likumu nodot komisijām!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts, runās nākamais. Nezinu, par laimi, vai diemžēl — pirmo reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Mēs runājam par pensijām. Mēs runājam par tautas spīdzināšanu. Valdība saka, ka viņai naudas nav. Viņai jāņem no pensionāriem, viņai jāuzliek nodokļi maznodrošinātajiem, 80% no latviešu tautas dzīvo zem izdzīvošanas līmeņa, bet viņiem ir jāmaksā nodokļi, viņiem ir jāmaksā atpakaļ. Un kopumā tie nodokļi, ko viņi maksā valstij, ir kādi 3% no ienākuma nodokļa. Bet tie 5%, tās haizivis, kas lielāko daļu sūta savu naudu uz ofšoriem, tie tikai maksā 10%. Bet mūsu pensionāri, maznodrošinātie maksā 25%. Ir sistemātiska tautas spīdzināšana. Ja mēs atņemtu no tiem, kam būs lielās pensijas, tā kā valsts premjeram, no tiem, kas spēj sev izpirkt šodien lielās pensijas, teiksim, pāri par 1000 latu mēnesī, ar mazu daļu mums pietiktu, lai palielinātu sīko cilvēku pensijas ļoti nopietnā skaitā.

Tautas kopa "Brīvība" atņems nodokļus no maznodrošinātajiem un pacels viņu pensijas. Tieši uz bagātnieku rēķina. Un tas rēķins tam bagātniekam nemaz nebūs tik liels. Prezidenta kungs! Jūs uztraucaties par to, ka kāds cilvēks varētu sapelnīt sev papildu pensiju. Kā būtu, ja mēs varētu paņemt 20% no jūsu pensijas, kas būs pāri par 400 latiem, un ar to dotēt citu cilvēku pensijas? Kāpēc jūs, kas uzliekat ekonomisko teroru tautai, domājat, ka mēs neredzam, ko jūs darāt? Jūs šķeļat tautu. Vienu pret otru — strādājošos pensionārus pret nestrādājošajiem pensionāriem. Un tā tālāk. Un jūs spīdzināt katru dienu, katru nedēļu jaunu grupu. Nopelnītā pensija, vai viņa tika pelnīta 50. gados vai 60.gados, vai šodien, ir nopelnīta pensija. Tas pieder tam cilvēkam, kas to nopelnīja. Ja mums valstī trūkst ienākumu, tad lietosim trešās personas, lai pārdotu Daugavas enerģiju caur starpniekiem un pazaudētu 200 miljonus dolāru gadā. Uzliksim īres un nodokļus uz ostas zemēm, lai tā peļņa nebrauktu uz Maltu. Uzliksim nopietnus nodokļus tiem, kas pelna un spēj maksāt. Un nespīdzināsim normālo tautu. Nešķelsim tautu! Un tauta, netieciet šķelta! Šie varmākuļi, kas tikai mums ļaunu grib, tie pirmie sekretāri bijušie, nomenklatūras mantu pārvaldītāji, viņi grib mūs šķelt, viņi grib mūs izmisumā kūdīt vienu pret otru, lai mēs raustām to segu no viena uz otru, jo mums nav segas diezgan izdotas, lai mēs būtu abi zem tās segas. Bet tanī pašā laikā, tanī pašā valstī sēž kungi, kuriem segas ir tik daudz, ka viņi pat nezina, ko ar tām darīt. Viņi tās segas sūta uz ofšoriem. Viņiem ir diezgan naudas priekš tām segām, ka viņi var nopolsterēt visus Rīgas posteņus ar meliem. Šī nav reklāma. Šie kungi, kas katru dienu tiek rādīti televīzijā, it kā izraudzītie, piecinieks, kuriem ir iespēja tikt Saeimā. Fui, neviens no viņiem nedrīkst tikt Saeimā! Saeimā drīkst tikai tikt tautas pārstāvji. Nekūdīsim, neņemsim no tiem, kam nav, ņemsim no tiem, kam ir. Paņemsim no Amerika kunga to, kas viņam pieder, lai viņš paskaidro, ko viņš ar komjaunatnes naudu ir izdarījis, kāpēc viņam tik daudz ēkas Rīgā pieder. Paņemsim no tiem, kam ir. Paņemsim no tiem, kas ir nekaunīgi guvuši kaut ko. Neņemsim no tiem, kas ir ar sviedriem kaut ko nopelnījuši.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Vēl ir jādod debatēs vārds Pēterim Apinim. Viņš ir pēdējais, jo mēs esam slēguši debatētāju sarakstu. Ir arī 10 deputātu priekšlikums turpināt sēdi līdz šī jautājuma izskatīšanai. Tātad Apiņa kungs pārsniegs maksimālo laiku par divām minūtēm. Vai ir nepieciešams par to balsot? Lūdzu, Apiņa kungs, jums vārds debatēs kā pēdējam par šo jautājumu. (Starpsauciens: "Pēter, pietiek!")

P.Apinis

(LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man ir bijusi tā laime un tas gods strādāt kopā ar Andri Bērziņu un Vladimiru Makarovu pie šī likuma izstrādāšanas un arī būt tam, kas aizstāvēja to savā laikā Ministru kabinetā un vēlāk no tribīnes, jo es biju spiests aizstāvēt toreiz to Saeimā. Tas bija trīs gadus atpakaļ, un jau toreiz mēs visi zinājām, ka būs nepieciešamas korekcijas. To zināja gan Andris Bērziņš, gan Vladimirs Makarovs, un arī Vladimirs Makarovs nekad nav noliedzis to, ka šim likumam ir zināmas, pavisam nelielas nepilnības, un visvairāk tās ir saistītas ar dažām grupām, un visvairāk tās ir saistītas ar to, ka strādājošajiem pensionāriem sākumā nebija skaidrs, kādā veidā notiks pensionāru pensiju apmaksa.

Godātie kolēģi, pa šiem dažiem gadiem, par šiem jautājumiem ir publicētas vismaz desmit dažādas publikācijas, no kurām vismaz piecas man zināmas, autors ir bijis Kārlis Leiškalns. Un, ja nu nav uz šīm lietām dota konkrēta atbilde, tad es vēlos norādīt, ka tomēr zināmu daļu vainas ir jāuzņemas Labklājības ministrijai, jāuzņemas ir Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram, kura uzdevums ir reaģēt uz katru tādu priekšlikumu, kas varbūt nav pilnībā adekvāts un varbūt kaut kādā mērā aizskar citu grupu intereses. Deputātiem ir tiesības, vai tas ir Kārlis Leiškalns, vai tā ir Ilga Kreituse, vienalga, viņiem ir tiesības virzīt priekšlikumus, kuriem ir kaut kāds stabils pamats, virzīt priekšlikumus, kas aizstāv vienas vai otras pensionāru grupas intereses, un Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra funkcijas bija nevis šodien pirmo reizi nolasīt skaitļus, kuri bija diezgan haotiskā grupā sagrupēti, bet bija jādod tie jau savlaicīgi attiecīgiem deputātiem. Bet neviens Kārļa Leiškalna priekšlikums netika pieņemts, un es ļoti vēlos, lai turpmāk nekad neparādītos Latvijas presē tādi pasūtījuma raksti kā šodien, ka ierēdņi mēģina iejaukties politikas jautājumos, un pie tam ar nekorektu informāciju, jo neviens Kārļa Leiškalna priekšlikums nebija pieņemts, bija pieņemts Saeimas otrā lasījuma balsojums.

Godātie kolēģi, atliksim šo jautājumu uz nākošo laika posmu, kas sekos pēc parlamenta vēlēšanām. Izbeigsim savā starpā jebkādu konfrontāciju, īpaši ar saviem kolēģiem no "Tēvzemei un Brīvībai", īpaši ar ļoti godājamo kolēģi Vladimiru Makarovu, kuru es tiešām uzskatu par Latvijas sociālo jautājumu ģēniju, un es tiešām uzskatu, ka mums turpmāk nevajadzētu nekādā veidā radīt lieku konfrontāciju starp divām pensionāru grupām — starp tiem, kas strādā, un starp tiem, kas nestrādā. Es jūs visus aicinu nobalsot par atdošanu atpakaļ komisijām, es aicinu pēc vēlēšanām, tad, kad mums vairs nevajadzēs šeit vienam otram uzvelt kādu dubļu kārtu virsū, es aicinu jūs visus tad rast kompromisu, jo šajā jautājumā, kā to atzīst arī Makarova kungs, ir iespējams rast kompromisu, lai pensionāriem, kas strādā, nevajadzētu maksāt pārāk lielu summu, tas attiecas uz vairākiem nodokļu veidiem, un tajā pašā laikā mēs paliktu godīgi pret to lielo iedzīvotāju grupu, kas ir nestrādājoši pensionāri, un varētu viņiem indeksēt pensijas. Un vēl. Es "Latvijas ceļa" vārdā ar cieņu un godu vēlos izturēties, ja Labklājības ministrija indeksēs pensijas, tad mēs uzskatīsim to, ka tā nav priekšvēlēšanu kampaņa, mēs uzskatīsim, ka jūs to darāt godprātīgi ar visu cieņu, un mēs aicinām jūs to darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 16, atturas — 6. Likums nodots otrreizējai caurlūkošanai Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu, Kuprijanovas kundze, termiņus priekšlikumu iesniegšanai.

L.Kuprijanova

(DPS). Par cik visi tik pārliecinoši uzstājās un absolūti dziļi ir iedziļinājušies problēmā, es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 6.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Ierosinājums — 6.oktobris, deputāti neiebilst. Tas tiek pieņemts. Lūdzu, godātie deputāti, reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Saeimas sekretāru Induli Bērziņu es lūgšu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek veikta izdruka, es informēju jūs, ka šodien Saeimas Prezidija sēdē tika pieņemts lēmums sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi nākošo pirmdien, kurā izskatīt vienu darba kārtības jautājumu — "Valsts valodas likums", trešais lasījums, pulksten 11.00 dienā.

I.Bērziņš

(6.Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Vladilens Dozorcevs, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Normunds Pēterkops, Jānis Lagzdiņš, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Viktors Dinēvičs, Alfreds Čepānis, Jānis Ādamsons, Ilga Kreituse, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Anta Rugāte, Roberts Zīle un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.