• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas dokumenti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.09.1998., Nr. 280/281 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49888

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas dokumenti

Vēl šajā numurā

29.09.1998., Nr. 280/281

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 24.septembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

I.Kreituse

(Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija): Šajā mazliet pelēkajā un drūmajā pēcpusdienā, kas tāda laikam ir ne tikai ārā uz ielas, bet arī pašlaik Saeimas zālē, kur tiek skatīti, es jau gribētu teikt — nelaimīgie grozījumi Pensiju likumā, kas izsaukuši tik daudz kolīziju, un, manuprāt, jau ieguvuši amorālu skanējumu. Prezidents tos atgriezis otrreizējai caurlūkošanai, uzskatot, ka Saeima nav sniegusi tiem ekonomisku pamatojumu. Diemžēl mēs šādu ekonomisko pamatojumu neesam saņēmuši ne no paša prezidenta, ne no Labklājības ministrijas. Tiek saukti visdažādākie skaitļi, cik tad ir šo strādājošo pensionāru, un tie svārstās no 67 līdz 60 tūkstošiem. Tātad 10% šurpu turpu — tas liekas tā nekas. Protams, arī naudas summas svārstās no 3 līdz 34 miljoniem, un arī tur mēs nevaram rast galīgo izskaidrojumu. Nu jau ir skaidrs, ka šos grozījumus nodos atpakaļ komisijai, bet ir izdarīta nepiedodama lieta — labklājības ministrs ar savu uzstāšanos, nekorektajiem paskaidrojumiem un skaitļiem, vēlreiz sadalījis pensionārus pareizajos un nepareizajos. Strādājošie pensionāri nostādīti pret nestrādājošajiem un pret tiem, kuriem jau pašlaik ir tik zemas pensijas, ka tās pat nenodrošina iztiku. Tas radījis situāciju, ka cilvēks cilvēku sācis uzskatīt par ienaidnieku un divu vai triju latu dēļ jau gatavs nosodīt un nolamāt. Tā nedrīkstēja rīkoties politiski atbildīgs ministrs, it īpaši tāpēc, ka viņam daudzos jautājumos nav taisnība. Bet tas atgādina laikus, kad vienmēr bija nepieciešams kāds vainīgais gadījumā, ja ministrs neprata pareizi izdarīt savu darbu. Atcerēsimies — vienmēr vainīgi bija vai nu četri gadalaiki, vai starptautiskais imperiālisms, bet tagad strādājošais pensionārs vainīgs, ja Labklājības ministrija nav varējusi savlaicīgi veikt savus aprēķinus.

Mūsu frakcija viennozīmīgi atbalstīs un vēlreiz iesniegs savu priekšlikumu, ka strādājošam pensionāram saņemtā pensija jāatmaksā tikai tad, ja viņa no jauna aprēķinātā pensija pārsniedz trīs minimālās algas. Tas ir tāpat ar pensiju indeksāciju — neviena pensija netiek indeksēta, ja tā pārsniedz šīs trīs minimālās algas. Tā kā šeit ir gan loģika, gan sakarība, gan arī ekonomiskais pamatojums, ka tas budžetā neradīs nekādus lielos zaudējumus. Es ceru, ka labklājības ministrs iesniegs ne tikai deputātiem, bet arī avīzē publicēs precīzu strādājošo pensionāru dalījumu ar soli — pieci lati, lai mēs varam sekot līdzi šiem aprēķiniem. Vēl gribu piebilst tikai to, ka šie grozījumi neparedz un nekādā veidā neskar to pensiju apreķināšanas sistēmu, kāda šodien darbojas Latvijā. Un, ja kāds saka, ka man ir maz, un viņi redz, ka vēl tiek pieņemti grozījumi, tad ziniet — Labklājības ministrija šādus grozījumus, kas uzlabotu nepareizo pensiju aprēķināšanas kārtību un lai cilvēks patiešām saņemtu atbilstoši savam padarītam darbam, nav plānojusi un negatavojas iesniegt un apspriest. Tāpēc jāsaka, ka šoreiz arī Pensionāru federācijas pārstāvji ir mazliet apmānīti.

Piebildīšu tikai, ka šodien Saeimā tika nodots G-24 komisijas gala ziņojums, un tā secinājums ir ļoti interesants. Izrādās, ka šajā laikā vairāk nekā 200 gadījumos vajadzēja ierosināt krimināllietas, un tām jau vajadzēja būt izskatītām. Komisija konstatēja, ka lietas ierosinātas tikai astoņos gadījumos, un no tām tikai viena lieta ir iztiesāta — cilvēkam, kas aizlaidis nebūtībā 200 tūkstošus latus, piespriesti divi gadi nosacīti — par nepareizu grāmatvedību, nevis par atklātu valsts aplaupīšanu.

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Šī ir pēdējā tiešraide pirms vēlēšanām, tāpēc es mazāk runāšu par šīsdienas plenārsēdi, un tikai nedaudz pieskaršos pensiju likumam un savai attieksmei pret to, bet savu kolēģu un visas DPS frakcijas vārdā sveicu visus Latvijā un novēlu labu veselību un dzīvesprieku.

Ir laiks atskatīties, kaut arī tikai piecas minūtes un visu pateikt nevarēs, ko esam veikuši. Centīšos galvenajos vilcienos pateikt būtiskāko. Tātad valstiskās identitātes jomā esam sagatvojuši un Saeima pieņēmusi likumu "Par valsts himnu", likumu "Par valsts ģerboni" un Satversmes otrās daļas projektu. Esam izstrādājuši likumprojektu, kas paredz, ka visi padomju laika likumdošanas akti zaudē spēku. Cenšoties nepieļaut divkopienu valsts veidošanos, DPS konsekventi pūlējusies risināt nelatviešu integrācijas problēmas, un mēs esam vienīgā partija, kuras parstāvji oficiālā līmenī mēģinājuši sakārtot Latvijas un Krievijas attiecības.

Ekonomikā mūsu galvenā pamatdoma un programmas pamatnostādne ir Latvijas uzņēmēju atbalsts. Šajā laikā esam iesnieguši 67 likumprojektus vietējo uzņēmēju atbalstam, un 23 no tiem ir pieņemti Saeimā. Īpaša uzmanība tajos veltīta speciālo ekonomisko zonu izveidei Latvijā un īpaši atbalstāmajiem reģioniem, tāpēc tagad lielai daļai rajonu un pagastu piesķirts šāds statuss. Es ceru, ka arī nākamā valdība šiem mērķiem piešķirs reālu finansējumu.

Mūsu partija un frakcija kategoriski iestājas un iestāsies pret "Latvenergo" privtizāciju, un mūsu pūliņu rezultātā šodien šī privatizācija ir apturēta. Arī Enerģētikas likumā iekļauta norma, kas paredz, ka hidroelektrostaciju kaskāde, augstsprieguma pārvades līnijas un pazemes gāzes krātuve ir valsts īpašums. Lai sakārtotu kredītu tirgu, DPS izstrādājusi likumprojektu "Par krājaizdevumu sabiedrībām", kas nodrošinās labāku patērētāju tiesību aizstāvību. Esam panākuši arī to, ka informācija par importa preču kvalitāti tiek sniegta valsts valodā. Bez tam esam izstrādājuši, manuprāt, labas un perspektīvas vidējā un ilgtermiņa Latvijas ekonomiskās attīstības un sociālās attīstības programmas. Pēc DPS iniciatīvas tika sasauktas divas Saeimas ārkārtas sēdes par lauku un lauku vides problēmām, kurās tika pieņemta lauku attīstības programma, kas varbūt nav ideāla, bet tas ir pirmais solis lauku problēmu sakārtošanā.

Esam aktīvi iestājušies par hipotekārās kredītsistēmas nostiprināšanu, lai ķēdē — ražošana-pārstrāde-tirdzniecība katrs no posmiem saņemtu ne vairāk kā 33% peļņas. Tātad gala rezultātā peļņai jābūt visiem — gan ražotājiem, gan parstrādātājiem, gan tirdzniecības darbiniekiem.

Sociālajā sfērā esam panākuši to, ko, par laimi, neizdevās īstenot A.Šķēles valdībai, kuras plānos bija atcelt īres griestus. Tika izcīnītas izmaiņas likumā par pensijām, un tagad DPS izdevās par 4 miljoniem palielināt asignējumu speciālajam veselības aprūpes budžetam.

Izglītības un zinātnes budžets, kas ir viena no mūsu prioritātēm, pieaudzis par 13,8%. Protams, tas ir maz. Vēl J.Celmiņa kungam esot valdībā, bijām sagatavojuši vispārējās izglītības likumu un profesionālās izglītības likumu.

Rezumējot var sacīt, ka padarīts nav maz, un, protams, ka mēs strādāsim arī 7.Saeimā — lai īstenotu mūsu programmu, kas būtībā ir arī jūsu programma.

J.Dobelis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Vispirms jāizsaka liels gandarījums par to, ka pateicoties mūsu apvienības aktīvai rīcībai, 28.septembrī notiks Saeimas ārkārtas sēde, kurā, cerams, tiks pieņemts pietiekami stingrs un mūsu valodai atbilstošs Valsts valodas likums.

Gribu atgādināt, ka joprojām Latvijā darbojas 1989. gadā pieņemtais LPSR Valodu likums.Bija mēģinājumi šo valodas lietu visādi novilcināt pat līdz šīs Saeimas beigām, tomēr šoreiz tas neizdevās. Tātad 28. septembrī, cerams, šis likums tiks pieņemts.

Vēl viena lieta, ko mēs bijām ierosinājuši, ir "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas skar 4. panta papildinājumu par to, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Šos grozījumus mēs varējām šodien pieņemt trešajā lasījumā. Diemžēl kolēģu nedisciplinētības dēļ zālē neatradās nepieciešamais deputātu skaits — 2/3 no Saeimas deputātu kopskaita — un šos grozījumus kārtējo reizi nācās atlikt. Tomēr ļoti ceru, ka šī Saeima izrādīs pietiekamu cieņu latviešu valodai un beidzot mūsu valsts pamatlikumā būs nodrošinātas latviešu valodas pamatiesības, novēršot jebkuru mēģinājumu ieviest Latvijā otru valsts valodu, par ko šodien sapņo arī daži pašreizējie Saeimas deputāti.

Patīkama ir dažu deputātu iniciatīva, un viņi ir atbalstāmi. Tikai žēl, ka šī iniciatīva ļoti kāpinās tieši pirms vēlēšanām. Jebkurā gadījumā — lielākā daļa deputātu atbalstīja Pieprasījumu komisijas atzinumu par pieprasījumu iekšlietu ministram un finansu ministram par nezināmas izcelsmes graudu kontrabandu no Igaunijas un par krimināllietas ierosināšanu pret to. Tā patiešām ir ārkārtīgi būtiska lieta, jo viena no iespējām, kā mēs varētu sakārtot savas valsts saimniecību, ir asa un nesaudzīga vēršanās pret jebkuru mēģinājumu kontrabandas ceļā šeit kaut ko ieviest. Īpaši tas skar zemnieku intereses, tāpēc domāju, ka arī nākamā Saeima centīsies apkarot šo nelikumīgā ceļā Latvijā nokļuvušo preci un mēģinās pret to vērsties.

Vēl nedaudz gribu izteikties par grozījumiem Pensiju likumā. Tas bija neizdevies mēģinājums sarīdīt, es ceru, ka negribot, vienu pensionāru grupu pret otru. Šodien jāsaka, ka kvēlie šī likuma aizstāvji vismaz tēloja, ka ir nākuši pie prāta un sapratuši, ka Pensiju likumu nepieciešams izskatīt daudz rūpīgāk. Protams, tas jau nav nevainojams, un jebkurš grozījums atstāj iespaidu, piemēram, uz mūsu apvienību, arī tikšanās ar dažādām pensionāru grupām, tajā skaitā ar Latvijas Pensionāru savienību, un, liekas, ka vienu otru šodien ietekmēja. Tā kā šie grozījumi nosūtīti atpakaļ komisijām, darbs pie tiem turpināsies, jo, neapšaubāmi, šādus grozījumus nepieciešams izstrādāt, taču tiem jābūt izsvērtiem un skaitliski pamatotiem, lai neciestu neviens pensionārs un lai šo grozījumu pieņemšanas rezultātā uzlabotos visu pensionāru dzīves līmenis vismaz to iespēju robežās, kādas nu šodien tās būtu.

Nobeidzot jāsaka, ka mūsu apvienība turpinās savu kampaņu par to, lai mēs tautas nobalsošanā panāktu aizstāvību savai valodai un lai nobalsotu "PAR".

J.Bunkšs

(frakcija "Latvijas ceļš"): Man kā "Latvijas ceļa" pārstāvim un arī kā pašvaldību lietu valsts ministram šodien gribētos akcentēt to, ka izdevās pabeigt iepriekšējā Saeimas sēdē iesāktā administratīvi teritoriālās reformas likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Jāsaka, ka šis likums un tā nosaukums lielā mērā gan politiķiem, gan arī pašvaldību darbiniekiem ir kā tāds bubulis, ar ko tiek baidīti mazi bērni, tā es to gribētu salīdzināt. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka mēs šīs lietas neatstājam tikai ministriju un ierēdņu pārziņā, bet ka jautājumos, kas saistīti ar šo procesu un iespējamo, gribu īpaši uzsvērt — iespējamo, Latvijas administratīvo robežu mainīšanu pagastiem un pilsētām, vai arī rajonu līmenī, mēs mēģinām panākt vienošanos Saeimas līmenī — mums ir konkrēts valsts dokuments un līdz ar to arī konkrēta valsts politika, kādā veidā veicamas šādas administratīvi teritoriālās reformas.

Šodien izpaudās arī šī baidīšana — to nedaudzo deputātu runās, kuri faktiski nāca un runāja par katru pantu un mēģināja bloķēt likuma tālāku skatīšanu. Taču es domāju, ka te vairāk darbojās priekšvēlēšanu drudzis un mēģinājums vēl pēdējā minūtē izsist uz šī likuma rēķina sev kādu politisku kapitālu. No daudzajām tikšanām, kas notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību, organizētajiem pasākumiem ar atsevišķām pašvaldību vadītāju grupām, piemēram, pagastu vadītāju sanāksmē Jaunpilī un Līvānos, secināms, ka tādam likumprojektam, kāds šobrīd konceptuāli sagatavots otrajā lasījumā, ir pausts skaidrs un nepārprotams atbalsts, respektīvi, mēs ar šo likumu paredzam nevis kaut kādu galarezultātu viena vai divu gadu laikā pēc šī likuma pieņemšanas, bet plānojam un nosakām skaidru tā procedūru. Domāju, tā ir ļoti būtiska iezīme, ka mēs pamazām atsakāmies no revolucionārām reformām, kur ar vienu lēmumu, kas nav plašāk saskaņots un apspriests, tiek veikti radikāli pārkārtojumi, kas rada lielas sekas un ietekmi uz iedzīvotājiem. Beidzot šādu reformu vietā mēs piedāvājam reformu, kura tiek regulēta ar likumu, un divu gadu laikā ir paredzēts šīs reformas pamatojums un izpēte katrā rajonā, katrā pagastā un katrā pilsētā. Tikai tajos gadījumos, kad šīs izpētes un pamatojuma rezultātā pierādīsies, ka nepieciešama pagastu un pilsētu robežu grozīšana un šos grozījumus atbalstīs arī iedzīvotāji, tiks pieņemti attiecīgie lēmumi.

Mani nedaudz sarūgtināja tas, ka šajā likumā mums neizdevās skaidri un nepārprotami iezīmēt pašvaldību apvienību veidošanu. Taču vēl viss nav zaudēts, un es domāju, ka iespējas, ko mums paver likums "Par pašvaldībām", kas paredz šādu apvienošanos un līguma iespēju, ir zināms kompromiss. Iespējams, šī viena nelielā neveiksme no mana viedokļa nav tik būtiska, lai atsvērtu visu to pozitīvo, ko izdevies iestrādāt šajā likumā un ko pagastu vadītāji pauda savā rezolūcijā šā gada 15. maijā Jaunpilī.

Ir arī cerība, ka mums izdosies šo likumprojektu 6. Saeimas laikā pabeigt, taču par to, kā tas izdosies, mēs informēsim vēlāk.

R.Dilba

(Latvijas Zemnieku savienība): Gribētu akcentēt dažus likumprojektus, kas tika iesniegti un pašreiz novirzīti komisijām. Viens no tiem ir likumprojekts "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību pētījumu saimiecību "Vecauce"", kuru tālāk izvērtēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Latvijas Zemnieku savienības deputāti un Lauksaimniecības apakškomisija bija izbraukuma sēdē Vecaucē, kur izvērtēja situāciju, apskatīja to, kas jau ir izdarīts un kas būtu jādara, lai šī mācību pētījumu saimniecība darbotos kā Universitātes saimniecība un varētu veikt tās funkcijas, kas saistītas ar mācībām, tajā pašā laikā arī ceļot ražošanu un normāli saimniekojot. Tādēļ šis likumprojekts, manuprāt, gūs atbalstu Saeimā, un līdz ar to tās statuss būs noteikts juridiski pareizi.

Otrs likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam"", kuru iesniedza Latvijas Zemnieku savienības deputāti, lai varētu reāli sākt risināt problēmu, kas saistīta ar lauksaimniekiem un nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē radītiem zaudējumiem.

Kā jūs zināt, plenārsēdē tika pieņemts lēmuma projekts par zaudējumu kompensāciju, kas būtu jāveic Ministru kabinetam, un arī par to, ka jāizdala līdzekļi ziemas rudzu un kviešu šī rudens sējai. Tātad tiem, kas varētu apsēt savus laukus, varētu piemaksāt par rudziem — 20 latu par hektāru, bet par kviešiem — 15 latu par hektāru. Diemžēl valdība līdz šim nav pieņēmusi nevienu lēmumu attiecībā uz to, kur rast šo finansējumu. Tāpēc mēs iesniedzām valsts budžeta izmaiņas 1998. gadam un ceram, ka komisijas tās atbalstīs. Finansu ministrija ir izteikusies, ka šogad ieņēmumiem jābūt lielākiem nekā izdevumiem, tāpēc daļu no šiem līdzekļiem varētu novirzīt kompensāciju izmaksai, kas varētu būt vismaz 10 lati par hektāru sējumu. Tā, protams, nesedz visus zaudējumus, bet ir tikai daļēja kompensācija. Iespējams, ka viss kopapjoms, kas sastāda 12,2 miljonus latu, šogad sakarā ar ekonomisko krīzi Krievijā varētu izpalikt, bet tādā gadījumā nepieciešams kompensēt kaut vai daļu. Uzskatu, ka lēmumam un budžeta izmaiņām šajā gadā būtu jābūt, un ja šogad tiek segta daļa zaudējumu, tad atlikušais finansējums noteikti jāparedz 1999.gada budžetā.

Bez tam vairāki deputāti, piemēram, U.Veldres kungs un G.Valdmaņa kungs, kas pilnīgi sajaukuši putru ar kāpostiem, izteicās, ka Latvijas Zemnieku savienība atbalsta kontrabandu. Tā ir galīga aplamība, jo jautājums bija par to, lai tiktu vai netiktu mainīta parlamenta šodienas darba kārtība, kuru jau tā esam mainījuši tik daudz —vairākas reizes vairākos piegājienos, un te pats velns nevar saprast, kas tagad notiek. Šajā gadījumā — darba kārtībā šis pieprasījums bija paredzēts un agrāk vai vēlāk mēs būtu nonākuši arī līdz tā izskatīšanai, ja vien deputāti mazāk runātu, bet vairāk reāli strādātu.

Latvijas Zemnieku savienība visu laiku ir bijusi pret kontrabandu, un šajā sakarā mūsu frakciju sēdē piedalījās zemkopības ministrs Andris Rāviņš, un mēs pārrunājām jautājumus, kas saistīti ar šo sarežģīto situāciju, un to, kā pastiprināt cīņu pret kontrabandu un nekvalitatīvas preču produkcijas ievešanu un kā aizsargāt mūsu iekšējo tirgu. Kā jūs zināt, vakar notika ministra tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas zemkopības ministriem un speciālistiem, kurā tika pārrunāta tālākā darbība, kā aizsargāt savus iekšējos tirgus. Acīmredzot tāpēc, ka esam aktīvi pie šī jautājuma strādājuši, daudziem tas nepatīk, un viņi var mums pārmest, ka esam par kontrabandu vai ka necīnāmies pret tās likvidāciju.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Jāsaka, ka šodienas sēde pagāja saspringtā priekšvēlēšanu gaisotnē, kad daudziem bija svarīgi apliecināt sevi. Arī šie "Frakciju viedokļi" norit tādā pašā gaisotnē. Domāju, ka cilvēki spēs vērtēt ne tikai pēdējā brīdī pateiktos vārdus, bet arī padarītos darbus un situāciju, kāda izveidojusies mūsu valstī. Kam dzīve gājusi uz augšu, tie, protams, var balsot par valdošajām partijām, bet kam nav gājusi, tiem acīmredzot tomēr labāk būtu pameklēt kādu opozīcijas partiju.

Ja runājam par šodienas Saeimā padarīto, diemžēl to nākas vērtēt vairāk ar mīnusa zīmi, un vispirms tas ir otrajā lasījumā pieņemtais administratīvi teritotriālās reformas likums, kas otrajā posmā iezīmē pagastu apvienošanas perspektīvu piespiedu kārtā, nerēķinoties ar cilvēku sociālo situāciju. To savā politikā ļoti labi iezīmējuši līdz šim valdošie politiskie grupējumi.

Šodienas valdošo spēku iecerētā mākslīgā pagastu apvienošana ir tikai viena no valsts centralizācijas politikas izpausmēm, kas vērsta uz Latvijai tradicionālās lauku vides iznīcināšanu. Šeit var minēt arī mazo lauku skolu un slimnīcu likvidēšanu, valsts atbalsta liegšanu bērnudārziem un lauku subsīdiju sadalīšanu tikai starp lielsaimniekiem, mazos un vidējos zemniekus nolemjot postam un iznīcībai. Bet nepārskaitīsim šeit visu! Skaidrs ir viens — lauku vides centralizācijas un tālākas graušanas politikas pārtraukšana vai turpināšana ir viens no 7.Saeimas vēlēšanu un arī mūsu tautas pastāvēšanas pamatjautājumiem — vai lauku vide spēs palikt tāda, kāda tā mums tradicionāli bijusi. Kustība "Latvijai" konsekventi iestājas par lauku vides saglabāšanu, ar to nostājoties opozīcijā gan bijušajam premjeram, kas ar stingru roku uzsāka šo iznīcinšanu, gan arī šodien valdošajām partijām, kas sistemātiski dara šos pašus tumšos darbus. Likums, kas šodien tika pieņemts otrajā lasījumā, tam ir spilgts apliecinājums. Bet jāsaprot, ka visas lielbagātnieku politmafijas partijas ir vienādas, to spēlētie kompromatu kari un sīkie politiskie konflikti ir tikai līdzeklis, kā šīm partijām kopā iegūt vairāk balsu. Un tas ir jāapzinās ļoti skaidri.

Arī Pensiju likums tiek izmantots kā iespējams skandāliņš starp divām valdošajām partijām — "Latvijas ceļu" un "Tēvzemei un Brīvībai", kas visu šo 6.Saeimas laiku strādājušas kā cimds ar roku, bet reāli risinājumi šeit netiek piedāvāti, tāpēc tie būs jāatrod jau 7.Saeimai — ja vien tauta ievēlēs cilvēkus, kas šādus risinājumus spēj piedāvāt un kas atbilst taisnīguma principam.

Arī šodienas kompromati it kā norāda uz pretnostatījumu starp "Latvijas ceļu" un Šķēles partiju, bet tas viss ir tikai spēļu līmenī un, ticiet man, pēc vēlēšanām apklusīs.

Savu dara arī masu informācijas līdzekļi, aizstāvot vecās un jaunās lielbagātnieku partijas. Tajās tiek veidoti dažādi politiskie reitingi, kas nav vairāk vērti par to papīru, uz kura tie tiek drukāti. Tajā pašā laikā tiek noklusēti fakti par kustības "Latvijai" paveikto. Pat tad, kad televīzijas "Panorāma" parāda Jelgavas rajona Launsvirlaukas pagastā uzcelto baznīcu, kuras dēļ šis pagasts ieguvis sakoptākā pagasta godu Zemgales novadā, tiek noklusēts fakts, ka šo baznīcu uzcēlis Joahims Zīgerists. Es gribu pajautāt — vai vēl kāds politiķis mūsu valstī ir uzcēlis baznīcu? Gribu teikt, ka šodien nepieciešama alternatīva, jo tauta ir nogurusi no šīs politikas, no lielbagātnieku interešu aizstāvju varas. Tāpēc — vai nu mēs esam par lielbagātnieku oligarhiju, vai arī pret to, tā ir šo vēlēšanu robežšķirtne. Kustība "Latvijai" ir alternatīva, to esam pierādījuši Saeimas darbā un to esam gatavi pierādīt valsts vadībā. Mūsu kustība ir reāls spēks, jo tam pamatā ir idejas par taisnīgumu un katra cilvēka cieņu. Tautas kustības "Latvijai" spēks ir mūsu izveidotā komanda. Tautas drūmajiem laikiem ir jābeidzas, un tie beigsies, ja tauta izdarīs pareizo izvēli.Tik maz no ikviena cilvēka tiek prasīts.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!