Iesniegumi

Par Jurija Verbovenko kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4655)

Pamatojoties uz šā gada 17.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 17.septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 17.septembra sēdes protokola Nr.76

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, V.Dozorcevs.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Jurija Verbovenko kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Juriju Verbovenko pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

J.Verbovenko vadībā ir izstrādātas jaunas, efektīvas metodikas un tehnoloģijas ieviešana praktiskajā kardioloģijā. Viņa vadītā Rīgas 1. slimnīcas kardioloģijas nodaļa kļuvusi par vienu no vadošajām kardioloģiskajām nodaļām valstī.

J.Verbovenko aktīvi piedalās starptautiskajās konferencēs ar ziņojumiem par izdarītajiem pētījumiem kardioloģijā, tā ceļot Latvijas un tās zinātnieku prestižu pasaulē.

6.Saeimas deputāti: V.Dozorcevs, A.Seiksts, I.Bērziņš,

V.Nagobads, J.Lagzdiņš

Jurijs Verbovenko 1987.gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu, strādā Rīgas klīniskajā ĀMP slimnīcā 3. kardioloģijas nodaļā par nodaļas vadītāju. Precējies, sieva Sandra Gintere, latviete, strādā Latvijas Medicīnas akadēmijā, dēls Eduards Verbovenko mācas Rīgas Angļu ģimnāzijā. Ģimenē valda latviska atmosfēra, tiek ievērotas latviešu tradīcijas.

Jurijs Verbovenko brīvi pārvalda latviešu valodu, ir lojāls pret Latviju un latviešu tautu, nekad nav bijis komunistiskās partijas biedrs.

Ilgstoši strādājot Rīgas klīniskajā ĀMP slimnīcā, daudz ir darījis Latvijas labā. Kā īpašs nopelns jāatzīmē jaunas, efektīvas ārstniecības metodes un tehnoloģijas ieviešana kardioloģijas praksē. Ieviestās invazīvās metodikas atbilst pasaules standartiem, līdz ar to uzlabojas ne tikai pacientu ārstēšana, bet arī jaunu speciālistu sagatavošana. Viņa vadībā 3. kardioloģijas nodaļa ir kļuvusi par vienu no vadošajām valstī. Jurijs Verbovenko ar līdzautoriem vairākas reizes ir publicējis zinātniskus rakstus Latvijas medicīnas žurnālos. Regulāri piedalās starptautiskās konferencēs. Pateicoties viņa aktīvajam darbam, nodaļa piedalās vairākos starptautiskos pētījumos, kas ceļ Latvijas medicīnas prestižu pasaulē. Aktīvi piedalās mācību procesā — nodaļā tiek apmācīti studenti un rezidenti no visas Latvijas un arī ārzemēm. Uz nodaļas bāzes tika organizēti ārstu kvalifikācijas celšanas kursi. Jurija Verbovenko darbs veicina strauju kardioloģijas attīstību Rīgas klīniskajā ĀMP slimnīcā, kas labvēlīgi ietekmē kopējo situāciju Latvijas medicīnā.

Rekomendēju piešķirt Jurijam Verbovenko Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā.

Latvijas kardiologu biedrības prezidents,

1998.gada 11.septembrī LZA īstenais loceklis, profesors J.Anšeļevičs

Autobiogrāfija

Es, Jurijs Verbovenko, esmu dzimis Rīgā 1964.gada 22.septembrī. Māte Klāra Verbovenko ilgus gadus, līdz pensijai, strādāja par pasniedzēju Rīgas Politehniskajā institūtā. Tēvs Aleksandrs Verbovenko līdz 1968.gadam strādāja uzņēmumā "Latvijas dzelzceļš", šajā gadā izbrauca no Latvijas, tālākas informācijas par tēvu man nav. No 1971.gada līdz 1973.gadam mācījos Rīgas 23.vidusskolā. No 1973.gada turpināju mācības Rīgas 70.vidusskolā, kuru absolvēju 1981.gadā ar zelta medaļu. No 1981. līdz 1987.gadam mācījos Rīgas Medicīnas institūtā. Pēc ārsta diploma iegūšanas izgāju internatūru Liepājā kā ātrās palīdzības ārsts, kur arī turpināju strādāt līdz 1989.gadam. Rīgas pilsētas 1.klīniskajā slimnīcā sāku strādāt no 1989.gada rudens par uzņemšanas nodaļas terapeitu. Darbu kardioloģijā sāku 1991.gadā kā dežūrkardiologs. Paaugstināju savu kvalifikāciju, mācoties kardioloģijas kursos 1992.gadā. 1993.gadā ieguvu 1. kategoriju kardioloģijā, turpināju strādāt par ordinatoru kardioloģijas nodaļā. Kopš 1994.gada esmu sertificēts kardiologs. 1995.gadā kļuvu par 3. kardioloģiskās nodaļas vadītāju un turpinu šo darbu līdz šim brīdim. Šajā laikā vairākas reizes esmu publicējis zinātniskus rakstus Latvijas medicīnas žurnālos, piedalījos starptautiskās konferencēs, ieguvu tiesības mācīt ārstus un rezidentus.

Esmu precējies. Sieva Sandra Gintere, latviete, strādā Latvijas Medicīnas akadēmijā. Ir dēls Eduards Verbovenko, latvietis, mācās Rīgas Angļu ģimnāzijā.

1998.gada 10.septembrī J.Verbovenko

 

 

Par Konstantīna Didenko kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4676)

Pamatojoties uz šā gada 22. septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Konstantīna Didenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 22.(23.) septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 22. septembra sēdes protokola Nr. 77

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz. Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, V.Dozorcevs.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Konstantīna Didenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Konstantīna Didenko kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Konstantīnu Didenko pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības pilnveidošanas un pārkārtošanas procesā, pārstrādājot Rīgas Tehniskās universitātes studiju programmas sadarbībā ar Ziemeļeiropas Vācijas un Dānijas augstskolām, zinātnisko un metodisko darbu, vadot RTU doktorantu un maģistrantu pētniecisko darbību un veicot Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profilinstitūta direktora pienākumus.

Saeimas deputāti: A.Ameriks, V.Boka, E.Bāns,

A.Sausnītis, I.Bišers, J.Celmiņš, V.Dinēvičs,

1998.gada 3.augustā V.Nagobads, E.Jurkāns, J.Kaksītis

Rīgas Tehniskās universitātes Senāts savā sēdē 1998.gada 29.jūnijā (protokols Nr.432) vienbalsīgi nolēma lūgt Latvijas Republikas Saeimu piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem Rīgas Tehniskās universitātes asociētajam profesoram, ekonomikas doktoram, Inženierekonomikas fakultātes dekānam Konstantīnam Didenko.

Pēc Rīgas Politehniskā institūta dienas nodaļas latviešu valodas plūsmas beigšanas 1969.gadā K.Didenko nepārtraukti strādā Rīgas Tehniskajā universitātē, veicot pasniedzēja darbu visās pakāpēs: asistents, vecākais pasniedzējs, docents, asociētais profesors. Viņš ir sagatavojis vairāk nekā četrus tūkstošus jauno speciālistu—inženierus ekonomistus, bakalaurus, maģistrus, doktorantus—Inženierekonomikas fakultātē, kā arī citās RTU inženierfakultātēs. Pateicoties lielām organizatora spējām, prasmei atrast individuālu pieeju katram studentam un darbiniekam, brīvi pārvaldot valsts valodu, Konstantīns Didenko universitātē strādājis daudzos atbildīgos amatos. Piecpadsmit gadus bijis Inženierekonomikas fakultātes dekāna vietnieks mācību darbā, deviņus gadus vadījis Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profilinstitūtu, tagad viņš ir Rīgas Tehniskās universitātes lielākās fakultātes dekāns un Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupas vadītājs.

Sevišķi jāatzīmē K.Didenko ieguldījumi Latvijas augstākajā izglītībā pēc neatkarības atgūšanas. Viņš aktīvi iesaistījās augstākās ekonomiskās izglītības pārkārtošanas procesā, pārstrādājot Rīgas Tehniskās universitātes studiju programmas atbilstoši Rietumvalstu standartiem, un dažos virzienos vadīja šo procesu, nodibinot radošus sadarbības kontaktus ar Ziemeļeiropas, Vācijas, Dānijas u.c. valstu augstskolām. K.Didenko piedalās dažu ES Phare programmu īstenošanā. Vada fakultātes studentu apmaiņu starp Latvijas un citu valstu augstskolām, rūpējoties par cienīga Latvijas tēla veidošanu starptautiskajās izglītības jomās.

K.Didenko aktīvi veic zinātnisko un metodisko darbu, līdz šim publicēti 65 raksti, mācību līdzekļi, grāmatas, tai skaitā ārzemju izdevumos. Viņš ir vairāku starptautisko konferenču organizators, piedalās daudzu izglītības organizācijas komisiju un komiteju darbā. K.Didenko vada doktorantu un maģistrantu zinātniskos darbus. Viņa vadītie studentu zinātniskie darbi bija uzvarētāju skaitā dažādos konkursos, piemēram, Ekonomikas ministrijas organizētajos konkursos. Par ilggadēju un nevainojamu darbu 1996.gadā K.Didenko tika piešķirts RTU goda darbinieka nosaukums. K.Didenko vairākkārt apbalvots ar atzinības rakstiem un prēmijām. 1997.gadā sakarā ar RTU 135.gadadienu tika apbalvots ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstu. Desmit gadus ir bijis Rīgas Tehniskās universitātes Nopelniem bagātā kolektīva — tautas deju ansambļa "Vektors" — dalībnieks.

1998.gada 3.jūlijā Rīgas Tehniskās universitātes rektors E.Lavendelis

Autobiogrāfija

Es, Konstantīns Didenko, esmu dzimis 1946.gadā Jelgavā.

Izglītība: inženieris ekonomists, 1969. gadā absolvēju Rīgas Tehnisko universitāti. Ekonomikas zinātņu kandidāts, ZA Ekonomikas institūts, 1985.gads. Latvijas ekonomikas doktors (dr.oec.) — 1992.gads.

Strādāju Rīgas Tehniskajā universitātē. 1997. g. un pašlaik esmu Inženierekonomikas fakultātes dekāns, no 1982.gada līdz 1997.gadam IEF dekāna vietnieks mācību darbā. 1989.g. un pašlaik — Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profilinstitūta direktors. No 1969.gada līdz 1971.gadam — inženieris, no 1971. līdz 1973.gadam — asistents, no 1973.līdz 1990.gadam — lektors, kopš 1990.gada — docents. Publikācijas: kopējais publikāciju skaits ietver 65 nosaukumus, no tiem ārvalstīs publicēti 11 darbi.

Kā zinātniski pētniecisko darbu zinātniskais izpildītājs veicu 14 darbus, kas ieviesti ražošanā un mācību procesā. Manā vadībā 4 doktoranti izstrādā ekonomikas doktora disertācijas. Piedalos TEMPUS project JEPS —11064/96. Industrial Logistics management Master and Engineering Study Programmes, BERIL (Business Education Reform in Latvia), Pieaugušo ekonomikas un vadībzinību izglītības koncepcijas izstrādāšanā.

Pārvaldu latviešu, krievu un vācu valodu.

1998.gada 7.jūlijā K.Didenko

 

 

Par Sergeja Trusova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4677)

Pamatojoties uz šā gada 22.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Sergeja Trusova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 22.(23.) septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 22.setembra sēdes protokola Nr.77

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, V.Dozorcevs.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Sergeja Trusova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Sergeja Trusova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Sergeju Trusovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par lielo ieguldījumu zinātnes attīstībā Latvijā, veicot pētījumus par organisko savienojumu oksidatīvajām pārvērtībām skābekļa iedarbībā (120 publikācijas, 15 patenti), par radošu un ilgstošu darbu Rīgas Tehnsikajā universitātē, sagatavojot jaunos speciālistus un veicot RTU doktoru habilitācijas padomes (ķīmija) locekļa pienākumus.

Saeimas deputāti: A.Ameriks, V.Boka, E.Bāns,

A.Sausnītis, I.Bišers, J.Celmiņš, V.Dinēvičs,

1998.gada 3.augustā V.Nagobads, E.Jurkāns, J.Kaksītis

Rīgas Tehniskās universitātes Senāts savā sēdē 1998.gada 29.jūnijā (protokols Nr.432) vienbalsīgi nolēma lūgt Latvijas Republikas Saeimu piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem Rīgas Tehniskās universitātes profesoram Dr.habil. chem., Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes Neorganiskās, analītiskās un fizikālās ķīmijas katedras vadītājam Sergejam Trusovam.

1969.gadā S.Trusovs ar izcilību absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti un kopš tā laika nepārtraukti strādā Rīgas Tehniskajā universitātē, gan veicot pētījumus kā aspirants un zinātniskais līdzstrādnieks, gan, no 1979.gada, veicot pasniedzēja darbu — sākumā kā vecākais pasniedzējs, tad docents un vēlāk profesors. Viņš kopā ar citiem fakultātes pasniedzējiem ir sagatavojis vairāk nekā tūkstoti jauno speciālistu inženierus ķīmiķus, bakalaurus, maģistrus, doktorantus — Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē, kā arī citās inženierfakultātēs. Pateicoties labām organizatora spējām, prasmei atrast individuālu pieeju katram studentam un darbiniekam, brīvi pārvaldot valsts valodu, Sergejs Trusovs universitātē strādājis vairākos atbildīgos amatos. Trīs gadus bija Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs un jau trīspadsmit gadus ir Neorganiskās, analītiskās un fizikālās ķīmijas katedras vadītājs; tagad viņš ir ievēlēts par fizikālās ķīmijas profesoru grupas vadītāju. Tieši pateicoties S.Trusova iniciatīvai, Kīmijas tehnoloģijas fakultātē Neorganiskās, analītiskās un fizikālās ķīmijas katedrā 1989.gadā tika atklāta jauna specialitāte — Elektroķīmiskā tehnoloģija un Latvijas Republikas tautsaimniecībai tika sagatavoti vairāki inženieri elektroķīmiķi. S.Trusovs aktīvi piedalās savas fakultātes mācību procesa pilnveidošanā un ir novirziena "Ķīmija" vadītājs. Vairākus gadus. S.Trusovs kā labākais fizikālās ķīmijas pasniedzējs republikā piedalās Latvijas skolēnu izlases sagatavošanā starptautiskām ķīmijas olimpiādēm.

S.Trusovs veic aktīvu zinātnisko darbību. Viņš vadīja starptautisko zinātniski pētniecisko projektu pēc Somijas firmas "Neste" pasūtījuma, viņam ir 15 patenti, vairāk nekā 120 publicētie raksti, viņa vadībā septiņi disertanti kļuvuši par ķīmijas zinātņu doktoriem. S.Trusovs ir Latvijas katalītiķu kluba viceprezidents. Par sasniegumiem Latvijas Republikas ķīmijas attīstībā šogad S.Trusovs ir apbalvots ar Gustava Vanaga medaļu, kā arī ar vairākiem atzinību rakstiem iepriekšējos gados.

1998.gada 8.jūlijā Rīgas Tehniskās universitātes rektors E.Lavndelis

Curriculum Vitae

Es, Sergejs Trusovs, esmu dzimis 1946.gada 22.jūlijā Opočkā, Pleskavas apgabalā, Krievijā. Tautība — krievs.

Esmu Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes Neorganiskās, analītiskās un fizikālās ķīmijas katedras vadītājs. Izglītība — augstākā (1969.g.), Dr.habil. chem. (1985.g.). Zinātniskais darbs — aspirants (1970.—1972.g.), zinātniskais līdzstrādnieks (1973.—1979.g.); pētījumu virziens — organisko savienojumu oksidatīvās pārvērtības skābekļa iedarbībā. Mācību darbs — lektors (1979.—1982.g.), docents (1982.—1985.g.), profesors (1987.g.) RTU Neorganiskās, analītiskās un fizikālās ķīmijas katedrā. Citas aktivitātes — RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes domes loceklis, RTU doktoru habilitācijas padomes (ķīmija) loceklis, Latvijas katalītiķu kluba viceprezidents. Ir publicēti 135 darbi.

Brīvi pārvaldu latviešu un angļu valodu.

 

Par Marka Dubovicka kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4678)

Pamatojoties uz šī gada 22.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 22.(23.) septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 22.septembra sēdes protokola Nr.77

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, V.Dozorcevs.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Marka Dubovicka kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Marku Dubovicki pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Atvaļinātais Latvijas Iekšlietu ministrijas darbinieks ir augstas klases profesionālis kriminālnoziegumu atklāšanas sfērā. Uzticību un lojalitāti Latvijas Republikai parādījis, atmaskojot provokācijas, kuras veica OMON Latvijā. Maskavā 1991.gada janvāra dienās personīgi informēja PSRS vadītājus par šī grupējuma noziedzīgo darbību un iespējamiem uzbrukumiem Augstākajai padomei, valdībai un Iekšlietu ministrijai. M.Dubovickis pārvalda latviešu valodu.

Saeimas deputāti: K.Leiškalns, A.Panteļējevs,

J.Celmiņš, I.Birzniece, P.Keišs, J.Ābele,

1998.gada 25.augustā K.Lībane, A.Seiksts

Marks Dubovickis ir dzimis 1946.gada 7.janvārī Uļjanovskā, pēc tautības — ebrejs, augstākā juridiskā izglītība.

Kopš 1946.gada dzīvo Rīgā, kur arī ieguvis vidējo izglītību. Latvijas iekšlietu sistēmas iestādēs dienējis no 1969.gada līdz 1991.gada 16.maijam, kad atvaļinājies no dienesta veselības stāvokļa dēļ. Dienestu iekšlietu sistēmā M.Dubovickis uzsācis kā ierindas milicis Rīgas Proletāriešu rajona Iekšlietu nodaļā, kur dažādos amatos dienēja līdz 1983.gadam, vienlaicīgi pabeidzis IeM Minskas augstāko skolu, iegūdams speciālo augstāko juridisko izglītību. Pārvalda latviešu valodu.

Turpmākais viņa darbs bija saistīts ar operatīvo darbību kriminālmeklēšanas jomā. Viņš ir strādājis par Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes Klaidonības profilakses nodaļas priekšnieku, par Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes Kriminālmeklēšanas nodaļas priekšnieku, kā arī vadošos amatos Iekšlietu ministrijas Kriminālmeklēšanas pārvaldes struktūrvienībās. No 1989.gada augusta līdz 1990.gada decembrim M.Dubovickis bija šīs pārvaldes nodaļas priekšnieks, bet pēc tam, līdz atvaļināšanai no dienesta 1991.gada 16.maijā, tās pašas pārvaldes priekšnieka vietnieks un vienlaicīgi Milicijas departamenta Noziegumu atklāšanas dienesta vadītājs.

Tikai 1990.gadā vien M.Dubovickis par teicamu operatīvā darba organizēšanu bīstamu noziedznieku grupu atklāšanā, par labākajiem rezultātiem noziegumu atklāšanā, kā arī par personisko drosmi, aizturot bruņotus noziedzniekus, ir saņēmis piecus ministrijas apbalvojumus.

Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas sarežģītajos politiskajos procesos, kādi norisinājās valsts iekšlietu sistēmā, M.Dubovickis vienmēr rīkojās profesionāli, realizējot Latvijas likumdošanas normas cīņā ar noziedzību, sadarbojās ar Latvijas Republikas prokuratūras iestādēm, pildīja to norādījumus konkrētu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, neatbalstīja un noliedza sadarbības iespēju ar Latvijas PSR prokuratūras iestādēm, risinot kriminālprocesuālā vai cita rakstura praktiskā darba jautājumus.

M.Dubovickis neatbalstīja Interfrontes mēģinājumus politizēt iekšlietu sistēmas darbību, ignorēja tās aicinājumus pakļauties tikai PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijai un likumiem. Viņš nepiedalījās Rīgas pilsētas milicijas darbinieku politiskajā saietā 1990.gada maijā Politiskās izglītības namā, kas tika organizēts iekšlietu ministra B.Šteinbrika atbalstam, noraidīja šajā saietā pieņemto aicinājumu atbalstīt PSRS un Latvijas PSR Konstitūciju.

Savā profesionālajā darbībā iegūto operatīvo informāciju izmantoja tikai noziegumu atklāšanai, tai skaitā arī tādu, kas bija ar provokatīvu raksturu un izdarīti, lai diskreditētu neatkarīgās Latvijas iekšlietu sistēmu. Tā 1990.gada oktobrī M.Dubovickis atklāja provokāciju, ko veica OMON kaujinieki. M.Dubovicka vadībā tika iegūta un realizēta operatīvā informācija par OMON kaujinieku grupu Parfjonova vadībā, kuri, uzdodoties par Latvijas milicijas darbiniekiem, bija uzbrukuši personu grupai, nežēlīgi piekāvuši, izpeldinājuši jūrā, draudējuši ar šaujamieročiem, izdarot šāvienus virs galvām. M.Dubovickis vadīja operatīvo grupu un pats personīgi aizturēja šīs noziedzīgās grupas līderi Parfjonovu, piedalījās šīs krimināllietas izmeklēšanā.

Pēc asiņainajiem notikumiem Lietuvā 1991.gada janvārī M.Dubovickis, kura rīcībā bija operatīva rakstura informācija par bruņotu provokāciju gatavošanu Latvijā, pats pēc savas iniciatīvas, informējot par to Iekšlietu ministrijas vadību, aizbrauca uz Maskavu. Izmantojot Latvijas pārstāvniecības Maskavā atbalstu, viņš panāca pieņemšanu pie Bakatina Kremlī, kurš tajā laikā bija PSRS prezidenta Gorbačova palīgs. Savā divu stundu laikā ilgajā sarunā ar Bakatinu viņš informēja par OMON kaujinieku noziedzīgo darbību Latvijā un par gatavotajām bruņotajām provokācijām pret Latvijas Augstāko padomi, Ministru padomi un Iekšlietu ministriju. Šādu informāciju rakstiskā formā M.Dubovickis iesniedza Bakatinam, kurš apsolīja par to informēt Gorbačovu. Iespējams, ka šādas rīcības rezultātā janvāra notikumos Rīgā izpalika PSRS bruņoto spēku iesaistīšana, kā tas notika Viļņā.

M.Dubovickis ar savu darbību atbalstīja Latvijas neatkarības atgūšanu, rīkojās pašaizliedzīgi un drosmīgi, nerēķinoties ar reālu draudu iespējām paša un ģimenes drošībai. Viņš ir pelnījis Latvijas pilsonības iegūšanu par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā.

Latvijas Juristu biedrības prezidija loceklis, bijušais IeM Izmeklēšanas departamenta priekšnieks I.R.Pličs

Bijušais Latvijas Republikas

Rīgā 1998.gada 20.jūlijā iekšlietu ministrs A.Vaznis

Autobiogrāfija

Es, Marks Dubovickis, esmu dzimis 1946.gada 7.janvārī Uļjanovskā. Tajā pašā gadā mani vecāki pārcēlās uz Latviju, kopš tā laika es dzīvoju Rīgā. Mani vecāki: tēvs Abrams Dubovickis, dzimis 1919.gadā, miris 1980.gadā, māte Sima Malkina, dzimusi 1919.gadā, mirusi 1986.gadā.

1953.gadā iestājos Rīgas 13.vidusskolā un 1963.gadā pabeidzu 19.vakarskolu, kas bija izveidota 13.vidusskolā. 1965.gadā mani iesauca armijā, līdz 1968.gadam dienēju Kaļiņingradas apgabalā autotransporta bataljonā. 1968.gada decembrī mani demobilizēja un 1969.gada februārī es sāku strādāt Iekšlietu ministrijas sistēmā — par milici Rīgas Proletāriešu rajona Iekšlietu nodaļā. Proletāriešu rajona Iekšlietu nodaļā strādāju līdz 1983.gadam, tajā pašā laikā pabeidzu arī Minskas augstāko milicijas skolu.

1983.gadā, kad biju Proletāriešu rajona Iekšlietu nodaļas priekšnieka vietnieks operatīvajā darbā, mani pārcēla uz Rīgas Iekšlietu pārvaldi par Klaidonības profilakses nodaļas priekšnieku. Pēc tam mani iecēla par Rīgas Kriminālmeklēšanas nodaļas priekšnieku, pēc tam pārcēla darbā uz Iekšlietu ministriju par Kriminālās meklēšanas pārvaldes Kriminālās meklēšanas nodaļas priekšnieku. 1990.gadā mani iecēla par Latvijas Iekšlietu ministrijas Kriminālās milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku.

1991.gada janvāra notikumu laikā pēc savas ierosmes un par saviem līdzekļiem lidoju uz Maskavu, iekļuvu Kremlī, kur satikos ar Bakatina kungu, kas tajā laikā bija prezidenta M.Gorbačova palīgs. Es nodevu Bakatina kungam dokumentus, kas liecināja par bruņotu provokāciju, ko gatavoja PSRS Iekšlietu ministrija, lai ieņemtu Latvijas Saeimas ēku, Ministru padomi un Iekšlietu ministriju. Domāju, ka šī informācija un divas stundas ilgā saruna ar Bakatina kungu ietekmēja notikumu gaitu Rīgā, novēršot uzbrukumu Saeimas ēkai un Ministru padomei, bet vairs nespēja aizkavēt uzbrukumu Iekšlietu ministrijai.

1991.gada maijā, kad bija sasniegts divdesmit piecu gadu darba stāžs, es veselības stāvokļa dēļ aizgāju pensijā. 1991.gada jūnijā nodibināju Latvijā pirmo detektīvaģentūru "Detmark", kuras direktors esmu līdz pat šim laikam.

Sieva Margrieta Vārpiņa, dzimusi 1934.gadā, strādā Latvijas televīzijā, mūsu laulība šķirta 1983.gadā. Dēls Eduards Dubovickis, dzimis 1971.gadā, strādā reklāmas aģentūrā "Divīzija"; meita Ieva Dubovicka, dzimusi 1974.gadā, ir otrās grupas invalīde.

1998.gada 13.jūlijā M.Dubovickis

 

 

Par Jurija Daņilko kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4679)

Pamatojoties uz šā gada 22.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Jurija Daņilko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 22.(23.) septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 22.septembra sēdes protokola Nr.77

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, V.Dozorcevs.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Jurija Daņilko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Jurija Daņilko kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Juriju Daņilko pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

1. Par ieguldījumiem ķīmijas rūpniecības attīstībā brīvajā Latvijā.

2. Par rūpēm par Latvijas jauno paaudzi.

3. Par ieguldījumiem sporta attīstībā Latvijas Republikā.

Saeimas deputāti: A.Ameriks, K.Leiškalns, A.Tomašūns,

K.Lībane, P.Keišs, I.Kreituse, J.Ādamsons,

1998.gada 15.septembrī A.Seiksts, J.Lagzdiņš, A.Sausnītis, J.Celmiņš

Jurijs Daņilko ir dzimis Rīgā 1947.gada 23.maijā.

No 1995.gada J.Daņilko ir uzņēmuma SIA "Latbio", kas tika izveidots uz likvidētās bijušās valsts firmas ZRA "Biolar" bāzes, ģenerāldirektors.

1994.gadā uzņēmumā strādāja tikai apsardze un dežūrējošais personāls.

1994.gadā sakarā ar tirgus apstākļu maiņu pieprasījuma pēc iepriekš ražotās ķīmiskās produkcijas (vairāk nekā 2000 nosaukumu) vairs nebija. Laikā no 1995.gada līdz šodienai, t.i., 2,5 gadu laikā, Jurija Daņilko vadītajā uzņēmumā viņa tiešā vadībā tika izstrādāta un apgūta pilnīgi jauna tehnoloģija Latvijā. Pašlaik tiek ražots vairāk nekā 30 ķīmiskās produkcijas veidu (plastifikatori, dibutilftalāts, dioktilftalāts, dioktilsebacināts, sikatīvi, sveķi K–411, sveķi K–421, špakteles utt.). Atrasts šo produktu noieta tirgus. Šajā laikā izveidotas 250 jaunas darbavietas, tai skaitā 20 zinātniski tehniskiem darbiniekiem, kas ir ļoti svarīgi Olaines pilsētas iedzīvotājiem situācijā, kādu rada bezdarba līmenis valstī. Uzņēmums ir paredzējis paplašināt laku krāsu ražošanu, kas jau 1999.gadā ļautu palielināt strādājošo skaitu līdz 500 darbiniekiem, tai skaitā 50 zinātniski tehnisko darbinieku. Jurija Daņilko vadītais uzņēmums šā gada pirmajā pusgadā saražoja un relizēja produkciju par 1584,3 tūkstošiem latu. Valstij samaksāto nodokļu summa — Ls 50007,79. Uzņēmuma, darbavietu izveidošana un uzņēmuma konkurētspēja bija iespējama, pateicoties J.Daņilko pārdomātai, enerģiskai un mērķtiecīgai rīcībai. Jurija Daņilko lojalitāti Latvijas valstij apliecina viņa darbi. Viņš rūpējas par strādājošo ērtībām un labsajūtu darba vietā. Uzņēmuma teritorijā ir izveidota ēdnīca.

Viņš nodarbojas ne tikai ar sava uzņēmuma lietām, bet atrod gan laiku, gan līdzekļus, lai atbalstītu citus pasākumus. Ir izveidota cieša sadarbība ar nodarbinātības dienestu, t.i., pēc pārkvalificēšanās Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžā beidzējiem ir nodrošinātas darbavietas "Latbio". Tāpat atbalsts tika sniegts Olaines muzejam, Olaines keramikas pulciņam "Rūķīši", "Olaines Avīzei", sabiedriskajai organizācijai "Olaines sociālā atbalsta centrs", Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžai, kā arī Latvijas Futbola federācijai, Latvijas Pareizticīgo baznīcai.

Jurijs Daņilko ar savu darbu sekmē rūpniecības attīstību Olainē. Kā Latvijas pilsonis viņš varētu aktīvi piedalīties arī valsts politiskajā dzīvē.

1998.gada 19.augustā Olaines pilsētas domes priekšsēdētājs O.Kienkass

Pazīstam J.Daņilko kopš 1978.gada, kad viņš strādāja Rīgas laku un krāsu rūpnīcā par galveno mehāniķi un direktora vietnieku.

1995.gadā J.Daņilko kļuva par uz bankrotējušās valsts firmas "Biolar" bāzes izveidotās SIA "Latbio" ģenerāldirektoru. "Biolar" ražotajiem ķīmiskajiem reaktīviem pēc 1991.gada vairs nebija noieta tirgus. Pateicoties labām zināšanām savā specialitātē, spilgtam organizatora talantam un neizsīkstošai enerģijai, J.Daņilko spēja īsā laikā ķīmisko reaktīvu ražošanas vietā uzsākt jaunas, konkurētspējīgas produkcijas ražošanu. Tagad SIA "Latbio" ražo vairāk nekā 30 produkcijas veidus — dažādas krāsas, lakas, organiskos šķīdinātājus, plastifikatorus, preces ķīmiskajai rūpniecībai un plašam patēriņam. Firmas produkciju eksportē uz Lietuvu, Kazahstānu, Igauniju, Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju u.c. valstīm.

J.Daņilko personīgi ir daudz darījis jaunu tehnoloģisku izstrāžu radīšanā, firmas darbības no zinātniskās izstrādes līdz produkcijas realizācijai koordinācijā. J.Daņilko ir raksturīgs demokrātisks vadīšanas stils, viņš vienmēr pratis novērst sociālo un nacionālo konfliktu rašanos. Ar savu darbu J.Daņilko veicinājis Latvijas valsts ekonomisko un sociālo izaugsmi, tās nostiprināšanos.

Iegūstot Latvijas pilsonību, J.Daņilko iegūs papildus motivāciju strādāt Latvijas valsts labā.

RKF "Nitra" SIA direktors,

inženieris ķīmiķis P.Stankevičs

SIA "Latbio" zinātniskais līdzstrādnieks,

1998.gada 26.augustā Dr. habil. chem. U.Mīkstais

J.Daņilko ir dedzīgs hokeja, kā arī citu sporta spēļu cienītājs. Bērnībā viņš spēlēja Rīgas pilsētas skolu hokeja komandā. Būdams pieaudzis, viņš aktīvi nodarbojās ar Latvijas hokeja atbalstīšanu sabiedriskā kārtā, jo īpaši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Atbalstīdams nacionālās izlases, viņš pastāvīgi rūpējas par hokejistu jauno paaudzi. Jurijs Daņilko popularizē veselīgu dzīvesveidu jebkuros apstākļos. Būdams klāt divās pēdējās finālspēlēs, J.Daņilko centās uzturēt hokeja nacionālās izlases spēlētāju cīņas sparu.

Domājams, ka viņš kā Latvijas Republikas pilsonis vēl vairāk un aktīvāk varētu palīdzēt valsts sporta attīstībai.

Latvijas Hokeja federācijas

1998.gada 9.septembrī pirmais viceprezidents K.Lipmans

Jurijs Daņilko ar sportu ir nodarbojies jau kopš bērnības, aizraušanās ar to visā viņa dzīves laikā izpaudās īpašā mīlestībā pret futbolu, hokeju un volejbolu.

Šodien, tāpat kā daudzus gadus iepriekš, viņam ir svarīgi piedalīties sporta sacensībās, tāpēc Jurijs Daņilko turpina startēt veterānu sacensībās. Vienlaicīgi viņš sniedz ievērojamu palīdzību bērnu un jauniešu futbola klubu attīstībai Latvijā un atbalsta nacionālās izlases komandas. Viņš piedalījās Latvijas bērnu un jauniešu futbola līgas izveidošanā. Kā līdzjutējs no Latvijas viņš ir braucis līdzi futbola izlasei uz starptautiskajām sacensībām. Šajos braucienos viņš kā īsts Latvijas patriots propagandē brīvās Latvijas dzīvesveidu, sporta aktivitātes. Sniedzot sponsorpalīdzību, Jurijs Daņilko veicina Latvijas futbola materiālās bāzes attīstību.

Uzskatu, ka viņš kā Latvijas Republikas pilsonis vēl vairāk un aktīvāk varētu palīdzēt valsts sporta attīstībai.

1998.gada 3.septembrī Latvijas futbola federācijas prezidents G.Indriksons

Autobiogrāfija

Es, Jurijs Daņilko, esmu dzimis Rīgā 1947.gada 23.maijā. Tēvs Pēteris Daņilko dzimis Ukrainā 1917.gada 25.oktobrī, strādāja par autovadītāju. Tēvs ir miris 1977.gada 7.novembrī un apglabāts Ziepniekkalna kapsētā Rīgā. Māte Zinaīda Daņilko dzimusi Baltkrievijā 1923.gada 14.aprīlī. Strādāja par medmāsu. Mirusi 1995.gada 29.augustā un apglabāta Ziepniekkalna kapsētā Rīgā.

Skolas gaitas uzsāku 1954.gadā un 1965.gadā pabeidzu Rīgas 16.vidusskolu. 1965.gadā iestājos Rīgas Politehniskajā institūta Ķīmijas fakultātē, 1970.gadā to pabeidzu.

No 1970.gada līdz 1990.gadam strādāju Rīgas laku un krāsu rūpnīcā par maiņas priekšnieku, tehnologu, ceha priekšnieku, galveno mehāniķi un no 1983.gada — par rūpnīcas komercdirektoru. No 1990.gada līdz 1995.gadam strādāju par ražošanas komercfirmas "Nitra" direktoru, kopš 1995.gada līdz pat šai dienai strādāju par SIA "Latbio" ģenerāldirektoru.

Labi pārvaldu latviešu valodu. Esmu vairāku izgudrojumu un publikāciju autors zinātniski tehniskos žurnālos.

Apprecējos 1971.gadā. Sieva Jeļena Daņilko, dzimusi 1947.gada 8.maijā, strādā par tehnoloģi konsultanti. Dēls Pāvels Daņilko, dzimis 1973.gadā, mācās Londonas universitātē.

1998.gada 18.septembrī J.Daņilko