Novadnieki — kā draugi, kaimiņi, sāncenši

Par Vidzemes uzņēmēju

dienām Valmierā

Akciju sabiedrības "Rūjienas piensaimnieku biedrība" ražošanas un realizācijas daļas vadītāja Baiba Lenša aicina nogaršot saldējumu zemkopības ministram Andrim Rāviņam, Saeimas priekšsēdētāja biedram Andrim Amerikam, akciju sabiedrības "Vidzemes piens" direktoram Kārlim Šķobam un akciju sabiedrības "Rūjienas piensaimnieku biedrība" valdes priekšsēdētājam Jānim Jasānam; izstādes laukumā pie kultūras nama Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Turpinājums no 1.lpp.

Savukārt, veidojot kopuzņēmumus, ir svarīgi nodrošināt novada iedzīvotājus ar darbu un gūt peļņu. Valmieras rajona ekonomiskās ģeogrāfijas kartē viens no tālākajiem punktiem ir Austrālija, uz kurieni tiek eksportēta uzņēmuma "Valpro Corp." produkcija — ugunsdzēšamie aparāti.

Ko tad savā izstādē rādīja Vidzemes uzņēmēji un viņu viesi? Vispirms jāmin vislielākais Valmieras uzņēmums — akciju sabiedrība "Valmieras stikla šķiedra", kas vairuma un mazumatirgotājiem piedāvāja stikla šķiedras diegus, grīstes, dažādus audumus, lentes, sietus, filcu un tapetes. Šie materiāli izmantojami celtniecībā, remontam, elektronikas, enerģētikas, autorūpniecībā, mašīnu un kuģu būvniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā utt. Jāpiebilst, ka uzņēmums labi kotējas arī Rīgas Fondu biržā.

Veiksmīgi strādā arī smilteniešu akciju sabiedrība "8. CBR", kas vairākkārt uzvarējusi konkursos un teicamā kvalitātē veic valsts pasūtījumu ceļu būvē. Uzņēmums dibināts 1993. gadā, pārņemot valsts uzņēmuma saistības. Patlaban šeit ir 300 strādājošo. Šogad klāts melnais segums ne tikai valsts nozīmes, bet arī rajonu un pagastu ceļiem. Kopējais darbu apjoms ik gadu palielinās. Šā gada astoņos mēnešos sasniegts 1,9 miljonu latu apgrozījums (pērn — 1,3 miljoni latu). Šā gada lielākais objekts bija atjaunotais ceļš Gulbene— Balvi— Viļaka — Krievijas robeža, kur saremontēts 13 km posms un 7,7 km garumā uzklāts asfalts. Pārējā posmā melnais segums tiks uzklāts līdz nākamajam mēnesim. Oktobrī pabeigs ceļa remontdarbus Kocēnu — Limbažu — Tūjas 6,1 km garajā posmā. Ievērojami palielinājies darbu apjoms tiltu atjaunošanā, šogad uzņēmums strādā pie sešu tiltu remonta un divu caurteku būves. Savukārt lauku ceļu būvniecībā un pagastu centru labiekārtošanā saņemts pasūtījums par pusmiljonu latu. Ekspluatācijā jau nodoti Cēsu rajona Zaubes, Balvu rajona Bērzpils un Alūksnes rajona Apes pagasta centrs. Smiltenieši ceļinieku profesijas prestižu tur augstu jau četrdesmit gadus.

Lielākais kūdras ražošanas uzņēmums Latvijā — akciju sabiedrība "Seda" — pārstāv valcēniešus. Sedieši piedāvā visdaudzveidīgāko produkcijas klāstu ne tikai mazdārziņu un siltumnīcu īpašniekiem, bet arī dārzkopības sabiedrībām: substrātu tomātu un gurķu audzēšanai, sūnu kūdru un dažādus bagātinātus kūdras substrātus, kūtsmēslu aizvietotāju utt. Jau vairākus gadus šeit ražo arī griezto kūdru, kas galvenokārt tiek eksportēta uz Eiropas valstīm — Vāciju, Beļģiju, Holandi, Itāliju. Lielākais klients Latvijā ir SIA "Mārupe", kam uzņēmums piegādā 12 tūkstošus kubikmetru frēzkūdras. Akciju sabiedrības "Seda" ražošanas daļas vadītājs Andris Gredzens min, ka šis ir viens no ekonomiski grūtākajiem gadiem. Gabalkūdru, ko izmanto apkurei, uzņēmums līdz šim piegādājis Rīgas TEC I, diemžēl šoruden savas saistības — piegādāt 41 tūkstoti tonnas kūdru — neizdosies izpildīt, jo šī vasara bijusi pārāk lietaina. No plānotajiem 90 tūkstošiem tonnu frēzkūdras un 80 tūkstošiem kubikmetru grieztās kūdras iegūti tikai 2 procenti. Vienīgi 6000 tonnas tiks sagādātas Sedas ciematam, jo šeit apkurei izmanto tikai kūdru. Uzņēmuma vadība plāno uz pusi samazināt strādājošo skaitu. Tātad vismaz 150 cilvēku paliks bez darba. Vēl gan Kūdras ražotāju asociācija liek cerības uz valdības atbalstu, jo iesniegusi lūgumu piešķirt 300 tūkstošu latu bezprocentu aizdevumu nodokļu nomaksai. Vēl līdz šim nav atrisināts arī jautājums par akcīzes nodokļa atmaksu kūdras uzņēmumiem.

SIA "Raunas lauktehnika" stends nebūt neasociējas ar traktoru un to agregātu remontu vai kādu citu darbības veidu, kas tik ļoti raksturīgs šāda tipa uzņēmumiem. Ziedi un ziedu kompozīcijas, dārza mēbeles, dažādi dekora elementi — tie vairāk liecināja par cenšanos dažādot uzņēmuma piedāvājuma klāstu. Direktora vietnieks Egons Salmiņš pastāstīja, ka pēdējos gados ražojot arī dārza mēbeles un interjera elementus, ko eksportējot uz Beļģiju, kur pēc tiem ir liels pieprasījums. Ziedu kompozīciju veidošanā sadarbojoties ar partneriem no zemnieku saimniecības "Kliģēni". Cerams, ka arī Latvijas dārzu īpašnieki vēlēsies iegādāties "Raunas lauktehnikas" produkciju.

Vidzeme galvenokārt ir lauksaimniecības novads, un tāpēc liela daļa uzņēmumu saistīta ar šāda veida produkcijas ražošanu un pārstrādi. Īpaši jāmin SIA "Melderi", ko vada tās īpašnieki Ludmila Kukaine un Ivars Vilks. Uzkrātā pieredze, strādājot lopbarības pārstrādes uzņēmumā "Vidzemes labība", noderējusi, kad pērn veidojuši paši savu sabiedrību. Ņēmuši kredītu, lai iegādātos pārvietojamo mobilo spēkbarības rūpnīcu. Tādas ar lieliem panākumiem izmanto Vācijā.