Novadnieki — kā draugi, kaimiņi, sāncenši

Par Vidzemes uzņēmēju

dienām Valmierā

Akciju sabiedrības "Cēsu alus" direktors Kārlis Tomsons

Biškope Santa Beļinska

Turpinājums no 3.lpp.

Kā atzīst L.Kukaine, viņu klienti lielākoties ir gudrākie zemnieki. Tātad tie, kas aprēķinājuši, cik liels ieguvums ir, ja spēkbarības ražotne ir mājās un nav vajadzības vadāt desmitiem kilometru tālu graudus un spēkbarību. Tādējādi iegūtā spēkbarība ir vismaz trīs reizes lētāka. "Melderi" piedāvā arī dažādas spēkbarības receptūras, kurās var izmantot visu pašu saimniecībā izaudzēto, arī zirņus, pupas utt. Ja klients vēlas, tad iespējams pievienot arī dažādas minerālpiedevas. Laba sadarbība "Melderiem" izveidojusies ar zemnieku saimniecību "Upmaļi", kur tiek gatavota spēkbarība no pašu audzētiem graudiem, izmantojot individuāli izstrādātas receptūras. L.Kukaine ir pārliecināta, ka patlaban sasniegti labi rezultāti, jo uzņēmums mēnesī pārstrādājot 300 tonnas graudu. Vidēji viens kilograms spēkbarības zemniekiem izmaksā līdz 10 santīmiem. Ievērojami palielinājies ir klientu skaits, "Melderi" dodas ne tikai pie Valmieras, Cēsu, Smiltenes un Limbažu, bet arī Valkas, Dobeles un citu rajonu zemniekiem. Izstādes otrajā dienā "Melderi" demonstrēja savas pārvietojamās rūpnīcas darbu.

Daudzu apmeklētāju uzmanību saistīja tās firmas, kas piedāvāja ko gardu degustēšanai. Vienā no kultūras nama izstāžu zālītēm cits citam līdzās bija izvietoti pārtikas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu stendi. Izslavēto Raunas zaļo sieru varēja nogaršot akciju sabiedrības "Sviesta siera eksports" stendā. Paši šā gada izstādes "Rīga Food ’98" "Grand Prix" ieguvēji gan nebija atbraukuši. Līdz šim esot pagatavota tikai izmēģinājuma partija. Bet lielā interese un produkcijas augstais novērtējums nenoliedzami rosinās "Raunas piensaimnieku" pievērsties tā ražošanai.

Lielākā piena pārstrādes uzņēmuma — akciju sabiedrības "Vidzemes piensaimnieks" — ražojumu klāsts ir īpaši bagāts — sākot ar pilnpienu, kefīru, paniņām, sviestu, jogurtu, krējumu un beidzot ar biezpiena tortēm, augļu suliņu dzērienu un dažādiem sieriem. Viens no jaunākajiem produktiem ir kausētais Krievijas siers. Jāpiebilst, ka šeit ražotā tīrkultūra ir arī ārstniecisks produkts. "Vidzemes piensaimnieks" ir sertificēts piena pārstrādes uzņēmums un saņēmis atļauju eksportēt produkciju uz Eiropas Savienības valstīm. Kā pastāstīja uzņēmuma direktors Kārlis Šķoba, jau nosūtītas 80 tonnas sviesta. Diemžēl sviesta iepirkuma cena 1,05 lati par kilogramu ir zemāka nekā Latvijā un īpaši nestimulē palielināt eksporta apjomu.

Kaimiņu rajona uzņēmums akciju sabiedrība "Limbažu piens" sevi neuzskata par konkurentu valmieriešiem, jo katram ir savs tirgus. Arī piena iepirkuma cenas samērā līdzīgas. Piemēram, patlaban par kilogramu piegādātā piena vidēji zemniekiem maksā 9 santīmus. Sevišķi pēdējos gados uzņēmums ir ievērojami attīstījies, jo preču produkcijas apgrozījums no 1994. gada līdz 1998. gada pirmajai pusei ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes, attiecīgi — pārstrādātā piena daudzums no 14 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem tonnu, divkārt palielinājusies peļņa, bet strādājošo skaits — no 97 uz 158. Kā atzina uzņēmuma direktors Dzintars Jaundžeikars, vislielākā problēma ir negodīgā konkurence. Patlaban, kad slēgts Krievijas tirgus, sevišķi asi izjūtama kaimiņvalstu produkcijas daudzuma palielināšanās, turklāt tā ienāk Latvijas tirgū par dempinga cenām.

Arī akciju sabiedrības "Rūjienas piensaimnieku biedrība" priekšsēdētājs Jānis Jasāns ir pārliecināts, ka mūsu tirgus ir neaizsargāts. Salīdzinājumam kaimiņvalstu rūpes par saviem produkcijas ražotājiem. Piemēram, kas gan nekaitētu rūjeniešiem savu gardo saldējumu vest uz netālajām Igaunijas pierobežas pilsētiņām, kas atrodas ievērojami tuvāk nekā Rīga, tomēr praktiski tas nav iespējams, jo Igaunijā līdzās valsts iestādēm aktīvi darbojas sabiedriskās organizācijas, kas visiem līdzekļiem cenšas aizsargāt tirgu un nepieļaut konkurenci.

Kaut arī izstādē ar desām un žāvējumiem centās iekārdināt pārnovadnieki — akciju sabiedrību "Jelgavas gaļas kombināts" un "Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrība", arī valcēniešu individuālais uzņēmums "Vārpas A.S", tiem tomēr jārēķinās arī ar vidzemnieku — "Cēsu gaļas kombināta" — nostiprinātajām pozīcijām. Uzņēmuma vadītājs Jānis Bāliņš stāsta:

— Jābūt godprātīgiem pret visiem klientiem gan tiem, kas piegādā mums izejvielas, gan tiem, kas pērk mūsu ražojumus. Tā kā cenšamies strādāt godīgi, tad mums netrūkst ne vienu, ne otru. Pašlaik cūkgaļu iepērkam par 1,05 latiem kilogramā, bet liellopu — par 0,80 latiem kilogramā. Piedāvājuma netrūkst, jo vienmēr iespējami ātri norēķināmies ar zemniekiem. Gaļu mums ved no 14 rajoniem, sākot ar Valku un beidzot ar Ludzu. Savukārt savu produkciju pārdodam 11 rajonos. Vislielāko tās daļu — 38 procentus — realizējam Cēsu rajonā. Mums ir arī savi firmas veikali, kuros nav tirdzniecības uzcenojuma, tāpēc varam konkurēt ar līdzīgiem uzņēmumiem. Esam sertificēts uzņēmums, mūsu ražotā produkcija atbilst Eiropas Savienības standartu prasībām, to bieži pārbauda kvalitātes komisija. Uzskatu, ka patlaban spēkā esošais pārtikas likums ir pārāk liberāls un nesekmē legālo ražošanu, nodokļu maksāšanu. Tāpēc godīgiem uzņēmējiem nākas ciest.

Vislielākās problēmas Krievijas tirgus slēgšana sagādājusi mūsu zivrūpniekiem, kam tagad jādomā par pārorientāciju. "Ave Lat" grupas uzņēmums akciju sabiedrība "Salacgrīva 95" īpaši apdraudēta nejūtas, jo spēj piedāvāt pie mums tik iecienītos zivju kulinārijas izstrādājumus, bet dažādas delikateses ir skultiešu SIA "Dunte plus" sortimentā. Akciju sabiedrības "Kaija" darbinieki izstādē varēja priecāties par lielo piekrišanu viņu piedāvātajai produkcijai.

Šovasar alus dzerts mazāk nekā citus gadus, par to pārliecinājušies alus darītāji. Akciju sabiedrības "Cēsu alus" direktors Kārlis Tomsons teic, ka sava daļa vainas ir arī ievestajam alum. Kāpēc gan pirkt litra pudeli, ja lietuvieši par to pašu cenu piedāvā divus. Tas nekas, ka alus pildīts polietilēna pudelēs.

Vidzemē tik iecienītā Brenguļu alus ražotāji — SIA "Abula" — šovasar jau paspējuši iemēģināt alus sētu, bijušas četras lielas balles. Saulainās dienās šeit labprāt kavējušies alus cienītāji. Uzņēmumā joprojām tiek iepirkti mieži. Šoruden zemniekiem īpaši jāpiestrādā, lai pārdotu kvalitatīvus alus miežus. Arī izstādes apmeklētāji varēja garšot ne vien alu, bet vērtēt arī iesalu.

SIA "A. Zālīša un E. Juitinoviča veterinārais serviss" pieder pie tiem specializētajiem uzņēmumiem, kam īpaša reklāma nav nepieciešama. Vispusīgu veterinārmedicīnisko palīdzību šeit piedāvā visdažādākajiem mājdzīvniekiem. Uzņēmumā nodarbinātie 26 speciālisti spēj uzturēt augstu servisa līmeni, apkalpojot vairāk nekā 3000 klientu Limbažu, Valmieras, Valkas, Cēsu, Rīgas, Bauskas, Liepājas, Alūksnes, Preiļu, Jēkabpils un vēl daudzos citos rajonos. Viss modernais, progresīvākais ieviešams arī mūsu zemnieku saimniecībās, tā uzskata dakteris Egils Juitinovičs. Tāpēc veterinārajā servisā tiek piedāvāta palīdzība arī ģenētikā, uzlabojot ganāmpulku, tāpat dzīvnieku mākslīgajā apsēklošanā, lopu pārraudzībā. Šajā jomā lieti noderēs jaunākā datorprogramma " Dairy Champ" , kas palīdz izvērtēt ganāmpulku, atvieglo faktu uzskaiti un apstrādi. Dr. E. Juitinovičs minēja arī progresīvas zemnieku saimniecības, piemēram, Jānis Vārpa Lēdurgā uzbūvējis modernu govju kūti, kur dzīvnieki tiek turēti nepiesieti. Savukārt Naukšēnos zemnieku saimniecībā "Sporas" veiksmīgi izmanto dzīvnieku krustošanu, vidējais izslaukums no govs laktācijā šogad pārsniegs 5000 kilogramus.

Izstādes dienās notika arī vairāki semināri, kuros vietējie uzņēmēji varēja papildināt savas zināšanas. Valmieriešu un viesu uzmanību saistīja arī amatnieku tirdziņš.

Ar zemkopības ministru

Uz tikšanos ar zemkopības ministru Andri Rāviņu bija pulcējušies Vidzemes novada lauksaimniecības departamentu vadītāji un koordinatori. Uzrunājot klātesošos, ministrs A. Rāviņš teica:

— Prieks būt šeit Vidzemes uzņēmēju dienās, un tas ir patīkams pasākums, jo var redzēt uzņēmēju attīstības tendences, kā virzās uz priekšu darbi. Žēl, ka maz redzamas zemnieku saimniecības. Vajadzētu izstādē iezīmēt ražotāju piedāvājumus. Diemžēl mums trūkst vidējā posma starp ražotāju un pārstrādātāju — tirgotāja. Produkcijas ražošana iet uz augšu, spējam piedāvāt kvalitatīvu preci, par to liecina kaut vai Raunas zaļais siers, kas ieguvis augstu godalgu starptautiskā izstādē. Šajā jomā viss būtu daudzmaz sakārtots, ir arī plašs piena un gaļas produkcijas sortiments.

Tomēr jārunā par produkcijas realizācijas problēmām. Iekšējais tirgus kļūst arvien šaurāks, jo tie uzņēmēji, kas savu produkciju realizēja Krievijas tirgū, cenšas to tagad pārdot vietējā tirgū. Brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm diemžēl rada nevienādu situāciju, tāpēc mēģinām sevi aizsargāt. Nesakārtotās Brīvās tirdzniecības līguma attiecības rada problēmas, kā rīkoties, ja sastopamies ar tirgus normām nepieņemamu rīcību.

23. septembrī Igaunijā tikās triju Baltijas valstu zemkopības ministri, kur runājām par šo triju sistēmu vienādošanu. Šo tikšanos pieprasījām mēs, Igaunija bija nelabvēlīgi noskaņota, ko tad Latvija īsti domā darīt. Mūsu mērķis nav nekādu bargu soļu speršana, tāpēc definējām problēmas. Pierādījām Lietuvai, ka viņu cenu politika ir nekorekta. Dempinga cenu lietošanas gadījumā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām var tikt izmantoti speciāli noteikumi. 30. septembrī būs Baltijas valstu lauksaimniecības ministriju darba grupu tikšanās valsts sekretāru un ekspertu līmenī, to vadīs valsts sekretārs Jānis Lapše un tiks izstrādāts pasākumu plāns, kā šādā situācijā rīkoties.

Daudz smagāk ir ar Igauniju, jo caur šo valsti vai arī tieši tiek ievesti 20 procenti cūkgaļas, tā tiek pārstrādāta un visa paliek mūsu tirgū. Turklāt šī cūkgaļa ir ievērojami lētāka — 65 lati par tonnu. Mūsu uzņēmējus tas neapmierina. Agrāk mums pārmeta, ka cūkgaļa neatbilst ES prasībām, taču tagad par to nevar būt ne runas, jo visa produkcija paliek mūsu tirgū. Kamēr produkcija tika izvesta uz Krieviju, problēmu nebija. Tikāmies arī ar "Rīgas miesnieka" īpašniekiem un Rakveres gaļas kombināta direktoru, informējām par izveidojušos situāciju, jo šī rīcība nesaskan ar paustajām rūpēm palīdzēt ieiet Eiropas Savienībā. Centīsimies atrast vidusceļu, vai nu ieviešot kvotas, vai kā citādi.

Runājot par ārējo tirdzniecību, ministrs A.Rāviņš informēja klātesošos par stāvokli Krievijas tirgū. Kaut arī tiek prognozēta superinflācija, kad gada beigās par vienu dolāru maksās 80 rubļus, tomēr jācenšas saglabāt Krievijas tirgu. Patlaban ieejot tajā, arī turpmāk būtu iespējams ieņemt līdera pozīcijas. Ieinteresēts ir Pleskavas apgabals, kurš piedāvā bartera darījumu — apmaiņā pret pārtiku piedāvājot kokmateriālus. Piedalījāmies arī starptautiskajā lauksaimniecības produkcijas izstādē Maskavā.

Iepazīstinot ar ražas novākšanas gaitu Latvijā, ministrs atzīmēja, ka gandrīz visi graudaugi jau novākti Dobeles rajonā, Vidzemē – aptuveni 85 līdz 90 procenti. Kartupeļi novākti 70 procentos no sējplatības. Daudz sarežģītāk ir ar linu un rudzu novākšanu. Līdz 1. oktobrim būs nokulti tikai 20 tūkstoši tonnu rudzu, kas ir puse no nepieciešamā daudzuma. Ja, apsekojot zemnieku saimniecības, maizes cepšanai netiks piedāvāti papildu rudzi, tos nāksies importēt. Šogad gaidāma rekordliela cukurbiešu raža — pat līdz 65 tonnām no hektāra. Tas nozīmē, ka pilnībā iespējams nodrošināt valsti ar pašražoto cukuru. Diemžēl vēl joprojām rūpes sagādā kontrabandas cukurs. Nelegālās preces ienākšana bija jūtama jau augustā. Pērngad pirmoreiz nodrošinājām sevi arī ar maizi. Būtu žēl, ja tomēr graudus nāktos ievest. Tikšanās dalībnieki uzdeva ministram jautājumus, viņi interesējās, kāda valsts palīdzība gaidāma meliorācijas sistēmu kopšanā, apauguma novākšanā. Līdzdalības apjoms — 30 procenti — ir pārlieku liels, ko nav iespējams zemniekiem īstenot, jo viena hektāra kopšana prasa ievērojamus līdzekļus, tas pats sakāms par servitūta ceļiem.

Ministrs atzina, ka patlaban grūti atbildēt uz šo jautājumu. Līdzdalības procenta samazinājums būtu iespējams, plānojot nākamā gada subsīdiju izlietojumu. Tas savukārt vislielākā mērā saistāms ar banku darbību zemnieku kreditēšanā. Patlaban nav vērojama tendence procentu samazināšanā, kas vidēji svārstās no 8 līdz 20 gadā. Attiecīgi vidējās procentu likmes ir 12-14. Tāpēc izskanējis viedoklis nākamgad rīkot komercbankām konkursu par kredītgaranta apkalpošanu. Ne mazāk svarīgi būtu attīstīt kredītsabiedrību veidošanu Latvijas laukos. Kā atzina ministrs A. Rāviņš, nākamā gada subsīdiju nolikums ir papildināms. Daudz plašākai jābūt celtniecības programmai, arī lauksaimniecībā izmantojamo zemju izpirkšanai.

Zemniekam vienmēr jādzīvo ar domu par rītdienu, lai cik droša vai nedroša tā būtu. Patlaban Latvijā apsēta tikai puse ziemāju lauku. Tas nozīmē, ka nākampavasar būs jāstrādā daudz saspringtāk.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Vidzemes uzņēmēji (no kreisās): akciju sabiedrības "Vidzemes piens" direktors Kārlis Šķoba, paju sabiedrības "Cēsu gaļas kombināts" direktors Jānis Bāliņš un akciju sabiedrības "Limbažu piens" direktors Dzintars Jaundžeikars; akciju sabiedrības "Vidzemes piens" stends

SIA "Valmieras maiznieks" produkcija

SIA "Melderi" īpašnieki Ludmila Kukaine un Ivars Vilks

Valsts sekretārs Jānis Lapše (no kreisās), zemkopības ministrs Andris Rāviņš, Valmieras rajona lauksaimniecības departamenta direktors Jānis Brengulis

Vidzemes novada lauksaimniecības departamentu vadītāji un koordinatori, tiekoties ar zemkopības ministru Foto: Arnis Blumbergs, "LV"