Šodien, 29.septembrī, vēl ir iesniedzami priekšlikumi

un precizējumi "Administratīvi teritoriālās reformas likuma"

trešajam lasījumam Saeimā

Saskaņā ar Saeimas 24.septembra kārtējās sēdes balsojumu aizvadītajā ceturtdienā ar 49 deputātu balsīm par, astoņām pret un pieciem atturoties otrajā lasījumā parastā kārtībā pieņēma likumprojektu "Administratīvi teritoriālās reformas likums". Līdz šodienai, 29.septembrim, iesniedzami priekšlikumi un precizējumi trešajam lasījumam, lai to varētu pieņemt 6. Saeimas pilnvaru laikā. Vismaz tādas ir projekta autoru ieceres.

Šī likuma virzību "LV" vakar, 28.septembrī, lūdza komentēt Saeimas deputātu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas locekli Ēriku Zundu:

— Pašvaldībās dažādos posteņos esmu darbojies jau gandrīz desmit gadus. Pirmo un galveno rūdījumu ieguvu, septiņus gadus būdams Tukuma pilsētas galva, esmu bijis Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks, bijusi iespēja pārstāvēt Latviju Eiropas Padomes pašvaldību kongresā. Jā, vairāk nekā gadu man bija uzticēti arī pašvaldību lietu valsts ministra pienākumi.

Tāpēc varu pat teikt, ka esmu stāvējis pie reformas šūpuļa, arī tā sauktais Kandavas variants Tukuma rajonā nav radies tukšā vietā. Man bijis iespējams pārliecināties, ka municipalitātes, kantori, mērijas, kā nu kurā vietā tās dēvē, daudzās Eiropas valstīs radušās dažādu sīkvienību (mūsu izpratnē pagastu) saplūsmes rezultātā. Mēs savulaik saskārāmies ar padomju sistēmas realitāti, ka teritorijas tīšuprāt tika sadrumstalotas ( bija pat vairāk nekā piecdesmit rajonu!), lai vietējā vara būtu vāja un centram atvieglotu iespēju vieglāk komandēt.

Pakāpeniski un secīgi reformas ideja kļūst par likumu. Līdz šim ir bijušas dažādas koncepcijas, pat Ministru kabineta dokumenti, tomēr izšķirošajam solim nepieciešams"jumta" lēmums. Domāju, ka rītdiena priekšlikuma ziņā pieliks klāt ko kardinālu. Trešajā lasījumā tā nemēdz būt, arī mums ceturtdien rīta pusē uzliesmoja mērenas kaislības, tomēr balsojums liecina par pozitīvu attieksmi kopumā.

Ja vēl kādam nav skaidrs, gribu atgādināt, ka jaunais likums nav Bunkša, Zundas vai vēl kāda cita deputāta vai ministra kaprīze, bet gan mūsdienu problēmas reāls uzstādījums. Mēs patiesi vēlamies, lai pagastu un pilsētu pašvaldības kļūtu par galvenajām noteicējām savos novados. Kamēr biju ministrs, varēju vērot, kā pamazām kopīgu valodu atrod ne tikai man labi pazīstamā Kandava un apkārtējie pagasti, bet arī Ikšķile un Tīnūži, Nautrēni un Miglinieki, Salacgrīvas pilsēta un pagasts. Un jau runā par Dundagas variantu un citām iecerēm. Šoruden uzzināju, ka Kandavas internātskola ir gatava atvērt savu filiāli kādā no apkaimes pagastiem. Te tev nu bija bailes par mazo skolu likvidēšanu.

Saprotams, daudz dara un joprojām darīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību lietu pārvalde un tās struktūras, īpaši Pašvaldību reformu sekretariāts, veicot izpēti un nākot ar priekšlikumiem dažādu teritoriju tuvināšanai. Tomēr vislabākais risinājums ir un būs tieši pašvaldību ierosme un meklējumi. Jo kurš gan labāk pazīst cits citu?

Man nereti vaicā, vai es redzot kādu optimālu risinājumu sev no labāk pazīstamajā Tukuma rajonā. Un es atbildu, ka iztēlojos četras piecas lielas pašvaldību struktūras, jo te ir tādi centri kā Kandava un Tukums, tomēr arī Engure un Jaunpils, kas būtībā ir "slēptas" mazpilsētas. Gan te, gan citur pamazām var veidoties kas līdzīgs pašreizējam modelim "pilsēta ar lauku teritoriju". Nav sacīts, ka nākamais nosaukums būs tieši tāds, nevis citāds, tāpat kā daudzi diskutē par apriņķiem vai novadiem.

Dzird runājam, ka daudzus satraucot likumā fiksētais beigu termiņš — 2004.gada 30.novembris. Te jāņem vērā, ka tas iecerēts pat ne nākamo, bet jau aiznākamo vēlēto pašvaldību (iepriekšējās vēlēšanas bija 1997.gada 9.martā) pilnvaru laikā. Tātad "karstas putras strēbšanu" te piedēvēt nevar. Gudrās galvas gan jau laikus jāliek kopā.

Būtu aplami sacīt, ka līdz ar likuma pieņemšanu vairs nebūs nekādu problēmu. Tieši tāpēc paredzēts, ka būs Reformas padome ar Ministru kabineta apstiprinātu sastāvu, darba netrūks arī VARAM struktūrām. Jo var gadīties, ka apvienošanās gaitā neviļus rodas "nomales" tagadējo rajonu tālumvietās, kas it kā nevienam nebūs vajadzīgas. Koordinācija šādā procesā ir vairāk nekā nepieciešama, arī tāpēc, lai nerastos problēmas ar izglītības nodrošinājumu, veselības aprūpi, tirdzniecības un sadzīves pakalpojumiem. Jo reformas galamērķis ir un paliks Latvijas iedzīvotāju maksimāls komforts, ja nevairāmies no tik cēliem vārdiem.

Vai turpmāk būs vajadzīgi rajonu centri to pašreizējā izpratnē. Diezin vai, tomēr vēlētas pašvaldības nekur nepaliks. Te droši vien būs dažādi varianti, jo arī manis vairākkārt minētajā Kandavā patlaban no bijušajiem pagastiem ir vairāk deputātu nekā no pilsētas. Runājot par rajonu un pilsētu attiecībām, jāatgādina, ka patlaban gandrīz nevienam nešķiet savādi tas, ka Liepāja, Ventspils, Jelgava vai Rēzekne kā pilsētas ir administratīvi šķirtas no apkārtējā rajona. Cik tas bijis prātīgi, to varam secināt paši.

Negribētu diskutēt ar tiem , kuri jau tagad sakās zinām, ka turpmāk Latvijā būs simt vai divsimt "lielpagastu". Šādas aplēses ir pāragras, jo visu savās vietās noliks laiks. Tāpat ar tiem, kuriem šķiet, ka viss patlaban notiekošais ir tikai augstu ierēdņu vai partiju līderu iegriba. Mēs runājam un domājam par Eiropu. Vai patiesi tie procesi, kas sekmīgi norisinājušies vairākumā Eiropas valstu, mums lai iet gar degunu! Oponenti reizumis bilst, ka tur esot cits ekonomiskās attīstības līmenis, citas praktiskās rīcības iespējas. Bet vai tad Dānija vai pat Grieķija to visu sāka tukšā vietā? Galu galā — arī mēs neesam tik nevarīgi, kā reizumis iztēlojamies.

Ko es domāju par nākamo sestdienu, 7. Saeimas vēlēšanām? Būšu starp balsotājiem. Mans vārds šoreiz nav lasāms nevienā sarakstā. Esmu izlēmis pastrādāt ko citu. Līdz šim, šķiet, ir pārāk daudz runāts.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors