• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ķīnas Tautas Republikā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.10.1998., Nr. 283 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49932

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsas

Vēl šajā numurā

01.10.1998., Nr. 283

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Svētki un godadienas

Ķīnas Tautas Republikā

Jao Peišens (Yao Peisheng) ,

Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,

— "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

— Kā jūs pats jūtaties Latvijā?

— Latvijā es jūtos lieliski, jūtu sevī mundrumu un lielu enerģiju. Varbūt tāpēc, ka Rīgā ir daudz svaigāks gaiss nekā Pekinā. Man liekas, tas nodrošināts, saglabājot un aizsargājot lielas mežu platības. Esmu ievērojis arī latviešu īpašo piesardzības un precizitātes stilu dažādās jomās, gan sabiedrības augstākajos, gan zemākajos slāņos. Tāpēc man ir patīkami jūsu zemē dzīvot un strādāt.

Ir atnācis rudens. Tāpēc es gribu novēlēt visiem jūsu lasītājiem ideālu ražu viņu dārzos, kā arī labus darba rezultātus un dzīves laimi . Ar jūsu laikraksta starpniecību gribu novēlēt visai Latvijas tautai panākumus un uzplaukumu jūsu attīstības ceļā.

CH.JPG (29083 BYTES)

Mirklis Latvijas Republikas aizsardzības ministra Tālava Jundža vizītē Ķīnas Tautas Republikā 1998. gada vasarā. Pa labi no Latvijas ministra — ĶTR nacionālās aizsardzības ministrs Či Haotjaņs ( Chi Haotian ) un Latvijas delegācijas loceklis Pēteris Pildegovičs. Foto no Pētera Pildegoviča personīgā arhīva

Pēteris Pildegovičs,

Latvijas Republikas pagaidu pilnvarotais lietvedis

Ķīnas Tautas Republikā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Šajās dienās jūs dodaties uz Pekinu, lai veiktu priekšdarbus Latvijas Republikas vēstniecības atvēršanai Ķīnas Tautas Republikā. Bet kādas ir jūsu izjūtas Ķīnas valsts svētku dienā?

— Manā skatījumā Latvijas pārstāvniecības atvēršana Ķīnā ir kārtējais arguments, kas liecina par Latvijas atgriešanos pasaules sabiedrībā. Latvijā vēl ir cilvēki, kas zina, ka pirms Otrā pasaules kara Latvija bija pārstāvēta Ķīnā. Taču tas gan ir tāds ne sevišķi zināms fakts. Latvijai bija konsulāts Šanhajā un goda konsulāts Harbinā. Taču vairāk nekā 50 gadus Latvija no šiem kontaktiem bija izslēgta. Tagad mēs atgriežamies Ķīnā, un es to uztveru arī kā ārkārtīgi svarīgu Latvijas valstiskuma nostiprināšanas komponentu. Jo mūsdienu pasaulē kādai valstij nebūt pārstāvētai Ķīnā — tas būtu diezgan grūti saprotams.

— Ķīnas attīstība gandrīz 50 gados (nākamgad būs šīs valsts pusgadsimta jubileja) ir pārdzīvojusi dažādus un visnotaļ pretrunīgus posmus. Kā jūs vērtējat šodienas Ķīnu un šīs valsts 49 gadu attīstību?

— Es piederu pie paaudzes, kas ļoti labi izjūt laika skrējienu. Es atceros Ķīnu, kas bija vateņos. Atceros apjukumu un zināmu nestabilitāti, kas bija Ķīnā pēc Mao Czeduna nāves. Es jau tolaik darbojos šajā jomā, jo jau sen sāku studēt ķīniešu valodu, ĶTR vēstniecības slieksni pirmoreiz pārkāpu 1964. gadā. Es jums pilnīgi piekrītu, Ķīnas attīstības posmi ir bijuši sarežģīti. Patiesībā tie bija sava ceļa meklējumi. Katrai valstij ir tiesības uz to. Taču interesanti ir atcerēties, ka Ķīna bija pirmā valsts, kas pameta sociālisma nometni, pati it kā palikdama tomēr sociālistiska valsts.

Bet pretrunas starp ĶTR un PSRS iezīmējās jau 1956./1957. gadā. Patiesībā tā bija tāda abpusēja nepatika — gan Hruščovam pret Ķīnu, gan Ķīnai pret Hruščovu. Bet katrā ziņā, ja Maskava atvēzējās globālām līderes pozīcijām, tad Ķīna nebija tā puse, kas bez ierunām pieņemtu šo vairāk vai mazāk slēpto tēzi. Tas arī varbūt uzreiz nenāk prātā, ka no šīs sociālisma nometnes, kas bija izveidota Maskavas diktāta ietekmē, Ķīna izgāja ārā. Šodien mums ir diezgan grūti aptvert, kā tas ir, ka Ķīnā tiek būvēts sociālisms ar Ķīnas specifiku. Bet tas nav ortodoksāls. Tas ir ar dažādiem kompromisiem, ar dažādiem meklējumiem. Tam ir ļoti raksturīgas brīvā tirgus iezīmes. Un mūsdienu Ķīnu nav iespējams salīdzināt ar Ziemeļkoreju. Vai, teiksim, ar Kubu. Tā ir valsts, kas ļoti strauji attīstās.

Savā laikā es gadu nodzīvoju Šanhajā. Kopš tā laika pagājuši 10 gadi. Un šogad es tur biju atkal. Bez mazākās koķetērijas varu teikt, ka šo pilsētu vairs nav iespējams pazīt. Šanhajā ir atrisināta šķietami neatrisināmā transporta problēma — ar milzīgiem trīsstāvu satiksmes pārvadiem, ar ātrgaitas maģistrālēm. Ir nojaukti kādreiz tik nožēlojamie Šanhajas graustu rajoni. Tiek celti fantastiski debesskrāpji. Šanhajā uzcelts Āzijā augstākais televīzijas tornis — arī ar to Ķīna tagad ir apsteigusi Japānu. Un Ķīna šo 468 metrus augsto torni uzcēlusi 44 mēnešos! Turklāt šo torni no apakšas līdz augšai projektējuši paši ķīnieši. Un šādu pārsteidzošu piemēru uzskaitījumu varētu turpināt.

Interese par Ķīnas attīstību pasaulē ir milzīga. Jo Ķīnas problēmas šīs valsts milzīgā apjoma dēļ momentā kļūst par globālām problēmām.

— No šī viedokļa mūsdienu Ķīna ir būtisks stabilitātes faktors pasaulē. Kaut vai ar to, ka Ķīna, kuras teritorijā atrodas tikai 6 procenti visas pasaules lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības, pati paēdina visus savus iedzīvotājus, citiem vārdiem, 20% procentus no visas cilvēces.

— Jā, laiks, kad Ķīna apgrūtināja pasauli ar savām problēmām, ir pagātnē. Es esmu ļoti daudz ceļojis pa Ķīnu. Un var teikt, ka tagad katram no šī gigantiskā iedzīvotāju skaita — Ķīnā tagad ir viens miljards 230 miljoni iedzīvotāju — ir, kaut vienkāršs, tomēr ēdiens un apģērbs. Jā, Ķīnā vēl var redzēt arī zemniekus, kas pļauj ar sirpi. Bet jāskatās uz valsts attīstību kopumā. Un tā ir ļoti dinamiska. Tūkstošiem Ķīnas jauniešu studē ASV, Kanādā, Rietumeiropas valstīs.

Bet, ja skatāmies, teiksim, pēdējos piecus gadus Ķīnas attīstībā, tad ir redzama izteikta stabilitāte un tās nostiprināšanās tendences. Ķīnieši taču arī ļoti labi redz, kas notiek citās pasaules valstīs. Starp citu, ķīniešus pamatīgi satrauca PSRS sabrukums. Bet Ķīna rēķinās ar jaunajām realitātēm. Un pilnīgi visās bijušajās PSRS republikās , kas tagad ir patstāvīgas valstis, ir ĶTR vēstniecības. Ķīna cenšas izvērst iespējami plašāku dialogu ar visām pasaules valstīm, globālā skatījumā.

Te būs vietā atgādināt, ka Ķīna jau tūlīt pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas apliecināja ļoti labvēlīgu attieksmi pret mūsu valsti. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un ĶTR tika nodibinātas jau 1991. gada 21. septembrī.

Jā, allaž, kad starp mūsu valstīm notiek augsta ranga politiķu vizītes, ķīniešu puse ļoti uzsver šo faktu — ka Ķīna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.

— Jāatceras, ka no Latvijas puses attieksmē pret Ķīnas Tautas Republiku tika parādīta nekonsekvence - Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības ar Taivānu, kas ĶTR bija principiāli nepieņemami.

— Man šķiet, ka arī Latvija tolaik meklēja savu ceļu. Ķīnas nostāja šajā situācijās bija, es teiktu, augstsirdīga — ja šajā situācijā var lietot šādu vārdu. Jo tās bija mūsu atjaunotās neatkarības pirmās dienas un pirmie mēneši. Es arī gribu atcerēties, ka 1994. gadā biju Latvijas delegācijā, kas ieradās ĶTR, lai atkal uzlabotu attiecības starp mūsu valstīm. Mūsu attiecības attīstās ļoti labi. Jūs pats arī esat apmeklējis šo valsti un zināt, cik liels ir šīs valsts potenciāls un cik strauji tās attīstības tempi.

Runājot par Taivānu, būtu, protams, naivi izlikties, ka tādas Taivānas nemaz nav. Protams, arī ar Taivānu var uzturēt sakarus , taču ne valsts politikas līmenī. Un jāatceras, ka Ķīnas Tautas Republikas attiecības ar Taivānu ir tikai un vienīgi pašu ķīniešu darīšana. Bet, braucot pa Ķīnu, pārsteidz, cik bieži tur var redzēt taivāniešus. Radi ciemojas pie radiem, Ķīnā ir arī lielas Taivānas investīcijas. Un ir skaidrs, ka ar laiku ķīnieši nokārtos šo apvienošanās jautājumu.

Es gribu atzīmēt arī ĶTR vēstniecības ārkārtīgi labo darbu Latvijā. Esmu no saviem kolēģiem Ārlietu ministrijā un arī citiem latviešiem dzirdējis ļoti daudzas labas atsauksmes par iepriekšējo Ķīnas vēstnieku Vanu Fensjanu, kā arī par pašreizējo vēstnieku Jao Peišenu, kurš pats ir šanhajietis. Daudziem no mums vēl ļoti labā atmiņā ir arī Ķīnas pagaidu pilnvarotais lietvedis Vans Kaivens

— Pirmais ķīniešu diplomāts, kas ieradās Latvijā , lai sagatavotu savas valsts vēstniecības atk1āšanu, tāpat kā jūs tagad, dodoties uz Ķīnu. Arī viņš bija ļoti simpātisks, atklāts cilvēks, ar ļoti pozitīvu attieksmi pret Latviju.

— Vans Kaivens tagad vada Ķīnas Ārlietu ministrijas Austrumeiropas valstu nodaļu. Jā, man Ķīnā būs līdzīga misija kā Vanam Kaivenam Latvijā. Vēstniecības iekārtošanu vajadzēs sākt no nulles. Un mans pirmais pieturas punkts būs viesnīcas istaba. Taču galvenais ir Ķīnas ļoti labvēlīgā attieksme pret mūsu valsti un mūsu pārliecība, cik ārkārtīgi svarīgas Latvijai ir labas politiskās un ekonomiskās attiecības ar iedzīvotāju skaitā pasaulē lielāko valsti.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Kiprā

Šodien, 1. oktobrī, —

valsts svētki, Neatkarības diena

Kipra ir neliela Vidusjūras salas valsts, kuras teritorija (9251 kvadrātkilometrs) ir gandrīz septiņas reizes mazāka par Latviju. Iedzīvotāju skaita ziņā (750 tūkstoši) Kipra no Latvijas atpaliek četras reizes. Taču ievērības cienīgi ir Kipras ekonomikas attīstības tempi. Neraugoties uz salas sašķelto stāvokli pēc tam, kad 1974. gadā daļu Kipras okupēja Turcijas karaspēks, pasludinot tur starptautiski neatzīto Kipras Turku republiku, Kipras Republika pēdējos desmit gados kopš 80. gadu vidus ir panākusi sava nacionālā kopprodukta pieaugumu, rēķinot caurmērā uz katru iedzīvotāju, no 3630 ASV dolāriem līdz 9754 dolāriem. Kipras ekonomikas galvenais balsts ir starptautiskais tūrisms, kam lieliskas iespējas rada siltais un saulainais klimats. Ārvalstu tūristu skaits Kiprā desmit gados pieaudzis no 770 tūkstošiem cilvēku līdz 2069 tūkstošiem.

Kipras iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug par 1,1%, un vairāk nekā ceturtā daļa (26,3%) salas iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Iedzīvotāju mūža vidējais ilgums Kiprā ir 79 gadi sievietēm un 75 — vīriešiem. Pilsētās dzīvo 54% valsts iedzīvotāju, un viņu īpatsvars ik gadu pieaug vidēji par 2,1%.

Kipras valdība izglītībai atvēlē 3,9% no valsts nacionālā kopprodukta.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kipru tika nodibinātas 1991. gada 20. decembrī. Kipras intereses mūsu valstī šobrīd pārstāv pagaidu pilnvarotais lietvedis Pavloss Anastasiadess ( Pavlos Anastasiades ), kura rezidence ir Stokholmā. Latvijas intereses Kiprā pārstāv mūsu valsts goda konsuls Džordžs Prodromou ( George Prodromou ).

 

Pavlosss Anastasiadess

, Kipras Republikas vēstniecības vadītājs, pagaidu pilnvarotais lietvedis, — "Latvijas Vēstnesim".

— Kipra, varētu teikt, samērā nesen ieguva savu valstisko neatkarību. Tas bija 1960. gadā. Taču laiks skrien ātri, pasaules politisko notikumu palete ir kontrastaina, un būs vietā atgādināt jūsu tautai tik svarīgos 1960. gada notikumus.

— Jā, 1. oktobris ar pilnām tiesībām ir saucams par Kipras Neatkarības dienu. Tieši šajā 1960. gada dienā Kipra ieguva savu valstisko neatkarību — līdz tam Kiprā bija pastāvējusi Lielbritānijas koloniālā vara. 1960. gadā mūsu valsts ieņēma savu likumīgu vietu pasaules valstu kopienā, kļūstot par pilntiesīgu ANO, Eiropas Padomes un daudzu citu reģionālo un starptautisko organizāciju locekli.

Mums, kipriešiem, šis notikums nozīmēja mūsu vēsturisko ilgu piepildījumu un brīvības atjaunošanu zemei ar 9000 gadu civilizāciju un vēsturi. Šī apziņa mūs pilda ne vien ar lepnumu, bet arī ar dziļu atbildību — turpināt aizstāvēt savu suverenitāti apstākļos, kad turpinās mūsu zemes daļas okupācija un varmācīga mūsu valsts sadalīšana, ko īsteno vienas ārvalsts — Turcijas — vara, ignorējot starptautisko tiesību normas, šīs zemes tautas gribu un starptautiskās sabiedrības viedokli.

Neraugoties uz smagajiem pārbaudījumiem, ko mūsu jaunajai republikai nācies izturēt, Kipra savas neatkarības 38 gados ir pārveidojusies no koloniālās sistēmas iespaidotas vietas ar zemu ekonomisko potenciālu un augstu emigrācijas līmeni plaukstošā brīvā tirgus ekonomikas valstī ar augstu dzīves standartu. Valstī, kas atbilst Māstrihtas kritērijiem, ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Valstī ar pilnībā funkcionējošām demokrātiskām varas institūcijām.

— Kādas ir jaunākās Kipras ekonomikas un politkas attīstības tendences?

— Kipras politisko situāciju jau 24 gadus ilgstoši ietekmē nepārtrauktā ārvalstu okupācija, mūsu valsts un tautas sašķeltība un nepieciešamība prasīt mūsu likteņa saskaņošanu ar daudzajām ANO rezolūcijām. Tas arī nosaka mūsu politiskās prioritātes. ANO ģenerālsekretārs un starptautiskā sabiedrība ir aktīvi iesaistījušies centienos sekmēt sarunas par situācijas noregulējumu. Taču viņu centienus pastāvīgi ir izgāzis Turcijas puses politiskās gribas trūkums, — to apliecinājusi arī ANO. Tomēr Kipras valdība turpina meklēt miermīlīgu, tiesisku un ilgstošu Kipras problēmas atrisinājumu saskaņā ar ANO rezolūciju nosacījumiem, kas skaidri paredz šāda atrisinājuma pamatus un nosacījumus. Mēs esam pārliecināti, ka Kipras problēmas atrisinājums dos labumu visām valstīm, kas ieinteresētas, lai tik jutīgajā Vidusjūras reģionā valdītu miers un stabilitāte.

Pēdējos gados skaidri iezīmējies Kipras kurss uz Eiropas Savienību, to apliecinājis arī Eiropas Komisijas pozitīvais vērtējums, kas nozīmē, ka Kiprā pilnībā funkcionē demokrātiska sistēma ar elastīgu tirgus ekonomiku un orientāciju uz Eiropu. Atbilstoši Luksemburgas sanāksmes secinājumiem Kipra 1998. gada 31. martā formāli uzsākusi iestāšanās sarunas, kurās gūts ļoti labs progress. Kipra cer jau visai drīz iestāties Eiropas Savienībā un ir pārliecināta, ka pievienošanās šai organizācijai nodrošinātu mūsu drošības pieaugumu, stabilitāti un uzplaukumu visiem Kipras iedzīvotājiem — gan Kipras grieķiem, gan Kipras turkiem.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Kipras attiecībām ar Latviju?

— Mēs priecājamies, ka arī Latvija piedalās Eiropas Savienības paplašināšanas procesā. Kipra atbalsta kopīgu sarunu sākšanu ar visām kandidātvalstīm. Mēs ceram, ka jau drīzā nākotnē abas mūsu valstis ieņems savu likumīgo vietu kopīgajā Eiropas mājā.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas abu mūsu valstu attiecības ir nemitīgi progresējušas divpusējo attiecību līmenī, kā arī darbojoties starptautiskās organizācijās. Politiskā aspektā mūsu divpusējās attiecības ir ļoti draudzīgas. Spēcīgu impulsu tām deva Kipras ārlietu ministra vizīte Latvijā. Ekonomikas jomā mēs esam parakstījuši vairākus divpusējos līgumus, kas veido ietvaru mūsu attiecību turpmākajai attīstībai. Abas valstis apmainījušās ar tirgotāju aprindu misijām, Kipras un Latvijas biznesmeņi izveidojuši arī vairākus kopuzņēmumus. Taču ir vēl daudz neizmantotu iespēju mūsu ekonomisko attiecību paplašināšanai, mēs par to esam cieši pārliecināti. Gribu arī īpaši atzīmēt, ka esam jau ļoti tuvu pie līguma par abpusēju vīzu atcelšanu parakstīšanas — tas būtiski atvieglos ceļošanu abās mūsu valstīs. Mēs piešķiram lielu nozīmi mūsu labo divpusējo attiecību un sadarbības tālākai nostiprināšanai visās jomās un ticam, ka mūsu kopīgais Eiropas kurss nodrošinās galvenokārt pozitīvu un auglīgu sadarbību, lai abas sasniegtu savus kopējos mērķus.

Nobeigumā gribu pateikties jūsu laikrakstam par apsveikumu Valsts svētkos un Kiprai veltīto uzmanību. Gribu arī izmantot šo iespēju novēlēt jums un jūsu lasītājiem, kā arī visai Latvijas tautai mierīgu un plaukstošu nākotni.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!