• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ienākumu līmeni mūsu mājsaimniecībās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.10.1998., Nr. 283 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49933

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ienākumu līmeni mūsu mājsaimniecībās (turpinājums)

Vēl šajā numurā

01.10.1998., Nr. 283

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROBLĒMAS

Par ienākumu līmeni mūsu mājsaimniecībās

Oļģerts Krastiņš, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs,

Jāzeps Elksnis, Centrālās statistikas pārvaldes Dzīves līmeņa un mājsaimniecību budžetu statistikas daļas galvenais speciālists,

Edmunds Vaskis, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

1998.gada pirmajā pusgadā mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, palielinājās par 10,5 procentiem. Tajā pašā, laikā patēriņa preču un pakalpojumu cenu indekss pieauga par 6%. Līdz ar to iedzīvotāju pirktspēja vidēji valstī pieauga par 4,2 procentiem. Ienākumu palielinājums noticis gan tikai uz pilsētu mājsaimniecību ienākumu pieauguma rēķina. Lauku mājsaimniecībās ienākumu kāpuma gandrīz nebija (0,1%), un ņemot vērā cenu pieaugumu, lauku iedzīvotāju pirktspēja samazinājās.

Mājsaimniecību

raksturojums

Mājsaimniecību budžetu pētījuma gaitā 1998.gada pirmajā pusgadā tika intervētas 3855 mājsaimniecības, un vienu mēnesi katra no tām izdarīja savu izdevumu un patēriņa pašreģistrāciju. 2628 mājsaimniecības atradās pilsētās, 1227 — laukos. Nedaudz uzlabojusies mājsaimniecību atsaucība pētījumam. 1997.gada pirmajā pusgadā no pētījuma atteicās 9,8% pēc Iedzīvotāju reģistra vai mājsaimniecību sarakstiem aptaujai atlasīto mājsaimniecību, šogad — 9,3 procenti.

Mājsaimniecību lielums, vērtējot pēc vidējā mājsaimniecības locekļu skaita, joprojām samazinājās: no 2,44 pērn līdz 2,37 šogad. Samazinājums ir noticis tikai pilsētu mājsaimniecībās: no 2,40 līdz 2,29 (Rīgā no 2,43 līdz 2,26). Lauku mājsaimniecību vidējais lielums — 2,54 locekļi — vienā mājsaimniecībā gada laikā palicis nemainīgs. Gan pilsētās, gan laukos pārsvarā ir 1—2 personu mājsaimniecības, taču pilsētās to īpatsvars ir lielāks (62%), nekā laukos — 58 procenti.

Mājsaimniecības sadalot piecās sociālekonomiskās grupās pēc galvenā pelnītāja — personas, kura mājsaimniecības budžetā stabili (vairākus mēnešus) dod lielāko ienākumu, var secināt, ka pilsētās dominē algotu darbu strādājošo mājsaimniecības (55%) un pensionāru mājsaimniecības (36%). Laukos ir tikai 37% algotu darbu strādājošo mājsaimniecību un 25% pensionāru mājsaimniecību, toties trešdaļu (33%) veido zemnieku mājsaimniecības. Mūsu pētījumā daļa pensionāru mājsaimniecību nosacīti pieskaitītas pie zemnieku mājsaimniecībām — ja tajās ir darbspējīgie mājsaimniecības locekļi un lietošanā piemājas zeme, kas lielāka par 1 hektāru. Uzņēmēju un citu pašnodarbināto mājsaimniecību īpatsvaram ir tendence palielināties. 1997.gada pirmajā pusgadā to īpatsvars bija 1%, šogad — 2%. Diemžēl šīs grupas mājsaimniecību locekļi nelabprāt piedalās pētījumā.

Ienākumu pieaugums

Par vienu no pamatrādītājiem, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, sociālā statistika uzskata rīcībā eošo ienākumu, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli vai patērētāja vienību. Rīcībā esošais ienākums ir summas (naudā un natūrā), kas saņemtas darba samaksas, citu ienākumu par darbu (pēc nodokļu nomaksāšanas), sociālo pārskaitījumu, tīrā ienākuma (ienākumi, no kuriem atskaitītas izmaksas ražošanas vajadzībām) no uzņēmējdarbības un lauksaimnieciskās ražošanas, ienākumu no īpašuma, mantu pārdošanas un tamlīdzīgā veidā. Rīcībā esošo ienākumu izsaka nominālās naudas vienībās, mūsu gadījumā — attiecīgo periodu vērtības latos. Tādēļ rīcībā esošā ienākuma pieaugums nenozīmē automātisku labklājības (pirktspējas) pieaugumu. Lai izdarītu tādu secinājumu, rīcībā esošajam ienākumam jāaug straujāk nekā preču un pakalpojumu cenām.

Nominālais rīcībā esošais ienākums, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, 1997.gada pirmajā pusgadā bija Ls 53,12 mēnesī, otrajā pusgadā Ls 57,8, bet 1998.gada pirmajā pusgadā — Ls 58,7 (skat. 1. tabulu). Rīcībā esošā ienākuma augšanas temps ir jāsalīdzina ar preču un pakalpojumu cenu augšanas tempu, kas, kā jau minējām, šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā, bija 106 procenti.

Visaugstākie rīcībā esošā ienākuma augšanas tempi ir reģistrēti Rīgā, citās lielajās pilsētās, bet mazāki — pārējās pilsētās. Šie pieauguma tempi pārsniedz preču un pakalpojumu cenu augšanas tempus.

1.tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma pieaugums

(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

Visas Tajā skaitā .

mājsaim- pilsē- no tām Rīgā laukos

niecības tās lielajās

pilsētās

1997.gada I pusgads 53,12 55,08 56,78 59,75 48,47

1998.gada I pusgads 58,70 63,29 65,33 70,36 48,51

1998.gada I pusgads pret

1997.gada I pusgadu, % 110,5 114,9 115,1 117,8 100,1

ciālajā grupā ieskaita arī mājsaimniecības, kuru gal

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!