• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ienākumu līmeni mūsu mājsaimniecībās (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.10.1998., Nr. 283 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49934

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ķīnas Tautas Republikā

Vēl šajā numurā

01.10.1998., Nr. 283

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROBLĒMAS

Par ienākumiem mūsu mājsaimniecībās

Oļģerts Krastiņš, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs,

Jāzeps Elksnis, Centrālās statistikas pārvaldes Dzīves līmeņa un mājsaimniecību budžetu statistikas daļas galvenais speciālists,

Edmunds Vaskis, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Turpretī laukos, kur visvairāk dzīvo Latvijas pamatiedzīvotāji, rīcībā esošā ienākuma pieaugums par 0,1% jāvērtē kā lielums iespējamās izlases kļūdas robežās. Viss cenu pieaugums lauku iedzīvotājiem bija jāsedz, pazeminot savu dzīves līmeni.

Lielāko mājsaimniecību ienākumu daļu (52%) veidoja algotā darba samaksa, kuras īpatsvars rīcībā esošā ienākuma avotos ir nedaudz pieaudzis (2. tabula). Ir palielinājusies arī pensiju daļa, bet samazinājusies citu sociālo pārskaitījumu loma.

Ir kritušies tīrie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas (vidēji par 7,8%), sevišķi laukos (par 17%), kas liecina par lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanos un tās zemo ienesīgumu.

Visu Latvijas mājsaimniecību vidējais rīcībā esošais ienākums pagājušā gada pirmajā pusgadā sedza 68% no pilna iztikas minimuma, ko aprēķina Centrālā statistikas pārvalde, bet šī gada pirmajā pusgadā — 72 procentus.

Mājsaimniecību budžetos 13% no rīcībā esošā ienākuma veido ienākumi natūrā. To īpatsvars salīdzinājumā ar 1997.gada pirmo pusgadu nav mainījies. Naturālo ienākumu īpatsvars laukos dzīvojošās mājsaimniecībās sasniedz 27% (pilsētās — 8,4%). Turklāt laukos rīcībā esošā ienākuma pieaugums noticis vienīgi uz natūrā saņemtās produkcijas, galvenokārt uztura produktu, rēķina (pieaugums — par 3,3%), naudas ienākumiem sarūkot par 1 procentu.

Ienākumu lielums un to struktūra ievērojami atšķiras dažādās mājsaimniecību sociālekonomiskās grupās (3. tabula).

Vislielākie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, ir algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās, un viņu ienākumu — trīs ceturtdaļas — veido algota darba samaksa. Algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās rīcībā esošais ienākums šā gada pirmajā pusgadā bija par 8,1% lielāks nekā vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās, un aplūkojamā laika posmā tas pieaudzis vidēji par 8,9 procentiem. Pensionāru mājsaimniecībās vairāk nekā trīs ceturtdaļas ienākuma dod pensijas un citi sociālie pārskaitījumi. Pensijas un sociālie pārskaitījumi ir arī galvenais ienākumu avots zemnieku mājsaimniecībās. To izskaidro trīs apstākļi:

1) mājsaimniecību budžetu pētījuma īpatnība, ka zemnieku sociālajā grupā ieskaita arī mājsaimniecības, kuru galvenais ienākumu avots ir pensija, ja mājsaimniecībā ir kāds darba spējīgais un par 1 ha lielāka lauksaimniecībā izmantojamā zeme;

2) zemnieku mājsaimniecību locekļu lielais vidējais vecums, starp tiem daudz vientuļu pensionāru;

3) ļoti zema un izteikti nepietiekama ražojošā uzņēmuma ienesība lauksaimniecībā.

Viszemākie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, ir grupā "citas mājsaimniecības", kur ieskaitītas galvenokārt mājsaimniecības bez regulāra ienākumu avota. Šajā grupā vislielākais īpatsvars ienākumu kopsummā ir sociālajiem pārskaitījumiem, kas nav pensija, — dažādi pabalsti u.c. Līdzīga situācija bija vērojama arī 1997. gadā. Minēto mājsaimniecību ienākumu ievērojamu daļu veido arī palīdzība, ko tās saņem no citām mājsaimniecībām, no pašvaldībām, kā arī citā veidā, piemēram, kā humāno palīdzību.

 

Izdevumi

apsteidz ienākumus

Augot mājsaimniecību ienākumiem salīdzināmajos periodos, ir palielinājušies arī patēriņa izdevumi. Turklāt izdevumu pieaugums ir apsteidzis ienākumu pieaugumu. Vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās 1998.gada pirmajā pusgadā pret 1997.gada pirmo pusgadu rīcībā esošais ienākums pieauga par 10,5%, bet patēriņa izdevumi — par 16,9 procentiem. Pilsētu mājsaimniecībās patēriņa izdevumu pieaugums apsteidza ienākumu pieaugumu par 5,6, bet lauku mājsaimniecībās — par 8,5 procenta punktiem.

Mēģinot noskaidrot šīs parādības dziļākos cēloņus, izrādījās, ka mājsaimniecības ir samazinājušas pārejošos uzkrājumus, kā arī plašāk izmantojušas tirdzniecības uzņēmumu un banku kredītus. Visspilgtāk šīs parādības bija novērojamas šā gada otrajā ceturksnī. Vai tāda tendence saglabāsies, to rādīs turpmākie pētījumi.

Pilsētu mājsaimniecību patēriņa izdevumi ir auguši straujāk (par 21%) nekā lauku mājsaimniecību patēriņa izdevumi (tikai par 8,6%). To izskaidro dažādi ienākumu augšanas tempi. Kā jau bija minēts, rīcībā esošais ienākums salīdzināmajos periodos pieauga tikai pilsētu mājsaimniecībās.

Patēriņa izdevumu struktūrā būtiskas pārmaiņas nav notikušas, taču nelielas pozitīvas izmaiņas ir vērojamas. Palielinoties izdevumiem uzturam (latos), to īpatsvars patēriņa izdevumos pārskata periodā sarucis par 4,9 procenta punktiem. Šāda izdevumu īpatsvara samazināšanās novērota visās tipiskās mājsaimniecību sociāli ekonomiskajās grupās. Pieauguši ir izdevumi atpūtai un brīvā laika pavadīšanai (par 45%), izglītībai (par 33%), apģērbu un apavu iegādei (par 24%). Tajā pašā laikā ir strauji pieauguši arī ar mājokli saistītie izdevumi (īre, komunālie maksājumi), kas īpaši smagi nospiež pensionāru mājsaimniecību patēriņa budžetus (4. tabula).

Sakārtojot patēriņa izdevumu grupas pēc to vietas patēriņa izdevumu kopsummā, augstākas vietas nekā 1997.gadā ieņēma izdevumi atpūtai un brīvā laika pavadīšanai, kā arī sakaru izdevumi. Tie nav pirmās nepieciešamības izdevumi, tādēļ varētu secināt, ka iedzīvotāju dzīves līmenis uzlabojies. Taču tajā pašā laikā izdevumi viesnīcu, sabiedriskās ēdināšanas samaksai sakārtotā rindā ir noslīdējuši par divām vietām zemāk, kas varētu liecināt par pretējo. Tādēļ, izdarot secinājumus pēc pusgada datiem par tādām izdevumu grupām, kas patēriņa izdevumu kopsummā nav galvenās, ir jābūt diezgan piesardzīgiem.

Salīdzinājumā ar attīstītām Eiropas valstīm Latvijā joprojām ir liels uztura izdevumu īpatsvars.

Vislielākais uztura izdevumu īpatsvars (kopā naudā un natūrā) ir zemnieku mājsaimniecībās. To ietekmē pašražoto un pašu patērēto produktu augstais īpatsvars patēriņa izdevumos (37%). Pensionāru mājsaimniecībās liels izdevumu īpatsvars ir namīpašuma un dzīvokļa uzturēšanai (27%). Tas izskaidrojams gan ar samērā lielo dzīvojamo platību, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, gan arī ar to, ka pensionāri par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem maksā regulāri un pilnā apjomā.

Ņemot vērā pārtikas izdevumu lielo īpatsvaru mājsaimniecību patēriņa izdevumos, ir lietderīgi aplūkot šo izdevumu detalizētāku struktūru (5. tabula)

No pārtikas iegādei atvēlētās naudas Latvijas iedzīvotāji tāpat kā iepriekšējos gados relatīvi visvairāk izdod gaļas un gaļas produktu iegādei. Otrajā un trešajā vietā ar diezgan līdzīgām summām ierindojas izdevumi piena produktu un olu iegādei, kā arī maizes un labības produktu pirkšanai. Salīdzinot ar 1997.gada pirmo pusgadu, šā gada pirmajā pusgadā izdevumi piena produktu un olu iegādei ir nedaudz samazinājušies, bet, ņemot vērā cenu pieaugumu, reālo pirkumu samazinājums būs jau lielāks. Nozīmīgāki nekā iepriekšējā gadā kļuvuši izdevumi kartupeļu un bezalkoholisko dzērienu iegādei, bet mazāk naudas izdots augļu un ogu pirkšanai, kas no dietoloģijas viedokļa jāvērtē negatīvi.

Jāpiebilst, ka izdevumu pieaugums pārtikas produktu iegādei noticis galvenokārt uz pilsētu mājsaimniecību pirkumu rēķina. Laukos izdevumi uzturam nav būtiski mainījušies, daudzās pozīcijās tie ir pat samazinājušies. Tā rezultātā lauku ļaudis 1998.gada pirmajā pusgadā, salīdzinājumā ar 1997.gada pirmo pusgadu, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, patērēja mazāk piena un piena produktu (pārrēķinātus pienā) — 2,67 kg, maizes un labības izstrādājumu (pārrēķinātus miltos) — 0,37 kg, kartupeļu — 2,59 kg, dārzeņu — 0,23 kg. Kopumā lauku iedzīvotāju uzturs pasliktinājās.

 

Apmierinātība uzlabojas

Beidzot mājsaimniecības budžeta aptauju, katram respondentam vēl pajautā: "Kā jūs novērtētu savas mājsaimniecības pašreizējo materiālo stāvokli?" Ir jāizvēlas viena no piecām atbildēm: ļoti labi, labi, vidēji, slikti, ļoti slikti (6. tabula).

Tā kā 1998.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 1997.gada pirmo pusgadu, visumā ir pieauguši iedzīvotāju ienākumi un pirktspēja, arī pašvērtējumi ir uzlabojušies. Tomēr mājsaimniecību vairākums savus materiālos apstākļus joprojām vērtē kā sliktus vai ļoti sliktus. Pagājušajā gadā šādas atbildes deva 60% no visām Latvijas mājsaimniecībām, šogad — 50 procenti. Joprojām savu materiālo stāvokli vissliktāk vērtē pensionāru mājsaimniecības (63% no atbildēm — negatīvas) un mājsaimniecības bez noteikta ienākumu avota, respektīvi, "citas mājsaimniecības" (76% no atbildēm — negatīvas).

Nedaudz pārsteidz tas, ka uzlabojušies arī zemnieku mājsaimniecību pašvērtējumi, kaut gan, kā redzējām iepriekš, lauku iedzīvotāju dzīves līmenis ir pat pazeminājies. To varēja izraisīt cerības uz labu ražu rudenī, kas jūnijā bija daudzsološas. Izdarot mājsaimniecību deciļgrupējumus pēc rīcībā esošā ienākuma, izrādās, ka arī visnabadzīgāko grupā atrodas mājsaimniecības, kas savu dzīvi vērtē vismaz kā "vidēju", jo pie tās ir pierasts. Tāpat visturīgāko mājsaimniecību deciļgrupā ir sastopami slikti un pat ļoti slikti pašvērtējumi. Labklājība, kas uz vispārējā fona jau jāvērtē kā turība, konkrētām mājsaimniecībām joprojām šķiet nepietiekama.

 

Piesardzīgs optimisms

Ir patīkami, ka beidzot iespējams konstatēt kaut nelielu iedzīvotāju labklājības uzlabošanos. Tomēr īstam optimismam vēl nav pamata

Piesardzību rada tiklab makroekonomiski, kā arī konjunktūras un pat statistiski faktori. No pirmajiem, kas var negatīvi ietekmēt iedzīvotāju dzīves līmeni, jāmin smagā ekonomiskā krīze Krievijā, kas neapšaubāmi radīs zaudējumus Latvijas uzņēmumiem. Sekas atstās arī vasaras un rudens nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi Latvijas lauksaimniecībai.

Kā konjunktūras faktors jāvērtē iedzīvotāju pieaugusī drosme ņemt kredītus un dzīvot uz parāda. Tomēr patēriņa kredīts atšķirībā no saimnieciskā kredīta ir daudz bīstamāks, atskaitot varbūt vienīgi mājokļa (mājas, dzīvokļa) iegādi, izmantojot kredītu. Kredīts kā patēriņa izdevumu segšanas avots nevar būt ilglaicīgs faktors.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka pusgada rezultāti tiek iegūti, izmantojot tikai pusi no tā mājsaimniecību izlases lieluma, pēc kuras aprēķina gada rezultātus. Tādēļ visas reprezentācijas kļūdas ir lielākas.

1998.gada pirmā pusgada datus Centrālā statistikas pārvalde izstrādāja arī atsevišķi pa ceturkšņiem. Abos ceturkšņos iepriekš atzīmētās tendences bija samērā līdzīgas. Tātad ir vērojama zināma šo izmaiņu stabilitāte. Varbūt tieši tas dod tiesības būt piesardzīgiem optimistiem.

2.tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma avoti

(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Ls (kopā naudā 1998.g. Procentos (kopā

un natūrā) . I pusgads naudā un natūrā) .

1997.g. 1998.g. pret 1997.g. 1997.g. 1998.g.

I pusgads I pusgads I pusgadu, % I pusgads I pusgads

Algotā darba samaksa 27,31 30,36 111,2 51,4 51,7

Pensijas 12,73 15,13 118,9 23,9 25,7

Citi sociālie pārskaitījumi 2,72 2,86 105,1 5,2 4,9

Tīrais ienākums no

lauksaimnieciskās ražošanas 4,11 3,79 92,2 7,7 6,5

Tīrais ienākums no privātās

uzņēmējdarbības un

amatniecības 0,79 1,24 157,0 1,5 2,1

Citi ienākumi 5,46 5,32 97,4 10,3 9,1

Mājsaimniecības rīcībā

esošais ienākums kopā 53,12 58,70 110,5 100 100

Iztikas minimums 78,14 81,86 104,8 X X

3.tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums dažādās

sociālekonomiskās grupās 1998.gada pirmajā pusgadā

(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Visas Algotu darbu Zemnieku Pensionāru Citas

mājsaim- strādājošo mājsaim- mājsaim- mājsaim

niecības mājsaim- niecības niecības niecības

niecības

Mājsaimniecības rīcībā

esošais ienākums, Ls 58,70 63,47 44,21 53,85 42,67

tajā skaitā (procentos):

algotā darba samaksa 51,7 74,7 7,2 4,7 23,4

pensijas 25,7 9,6 45,7 76,4 6,1

citi sociālie pārskaitījumi 4,9 4,5 5,4 3,5 19,1

tīrais ienākums no

lauksaimnieciskās ražošanas 6,5 3,6 35,2 4,4 6,6

tīrais ienākums no privātās

uzņēmējdarbības un

amatniecības 2,1 0,5 0,2 0,2 0,2

citi ienākumi 9,1 7,1 6,3 10,8 44,6

4.tabula

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi un to struktūra*

(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Ls (kopā naudā 1998.g. Procentos (kopā

un natūrā) . I pusgads . naudā un natūrā) .

1997.g. 1998.g. pret 1997.g. 1997.g. 1998.g.

I pusgads I pusgads I pusgadu, % I pusgads I pusgads

Izdevumi uzturam 22,94 24,09 105 48,5 43,6

Namīpašuma un dzīvokļa

uzturēšanas izmaksas 7,92 10,83 137 16,7 19,6

Transporta izdevumi 3,39 3,46 102 7,2 6,3

Apģērbu un apavu iegāde 2,37 2,94 124 5,0 5,3

Atpūtas un brīvā laika

pavadīšanas izdevumi 1,95 2,83 145 4,1 5,1

Izdevumi veselības aprūpei 2,02 2,22 110 4,3 4,0

Mājas vai dzīvokļa

iekārtošanas izdevumi 1,19 1,73 145 2,5 3,1

Sakaru izdevumi 0,84 1,68 2 reizes 1,8 3,0

Viesnīcu, sabiedriskās

ēdināšanas izmaksas 1,25 1,37 110 2,6 2,5

Alkoholiskie dzērieni 0,64 0,69 108 1,4 1,3

Tabakas izstrādājumi 0,60 0,66 110 1,3 1,2

Izdevumi izglītībai 0,45 0,60 133 1,0 1,1

Maksa par pārējām precēm

un pakalpojumiem 1,70 2,15 126 3,6 3,9

Patēriņa izdevumi kopā 47,26 55,25 117 100 100

*Izdevumi sakārtoti pēc īpatsvara 1998.gadā

5.tabula

Izdevumi pārtikas produktu iegādei un to struktūra

(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

Visas Tajā skaitā .

mājsaimniecības pilsētās . laukos .

1997.g. 1998.g. 1997.g. 1998.g. 1997.g. 1998.g.

I pusgads I pusgads I pusgads I pusgads I pusgads I pusgads

Gaļa un gaļas produkti 5,65 5,96 5,43 5,80 6,18 6,34

Piena produkti un olas 4,08 3,96 3,84 3,80 4,65 4,30

Maize un labības

izstrādājumi 3,88 3,89 3,67 3,74 4,37 4,23

Dārzeņi 2,31 2,58 2,15 2,41 2,67 2,94

Kartupeļi 0,97 1,28 0,76 1,10 1,47 1,68

Bezalkoholiskie dzērieni 1,06 1,25 1,12 1,32 0,93 1,10

Taukvielas 1,24 1,22 1,17 1,18 1,40 1,32

Medus, džems, šokolāde

un citi saldumi 0,85 1,14 0,78 1,04 1,00 1,35

Zivis un zivju produkti 0,92 0,96 0,92 0,97 0,92 0,94

Augļi un ogas 1,04 0,92 1,14 1,03 0,79 0,67

Cukurs 0,55 0,54 0,46 0,48 0,76 0,70

Garšvielas un ēdienu

piedevas 0,39 0,39 0,41 0,41 0,36 0,34

Pārtikas produktu

iegāde kopā 22,94 24,09 21,85 23,28 25,50 25,91

6.tabula

Mājsaimniecības materiālā stāvokļa pašvērtējumi

(procentos)

Algotu darbu Zemnieku Pensionāru Citas

strādājošo mājsaim- mājsaim- mājsaim-

mājsaimniecības . niecības . niecības . niecības .

1997.g. 1998.g. 1997.g. 1998.g. 1997.g. 1998.g. 1997.g. 1998.g.

I pusgads I pusgads I pusgads I pusgads I pusgads I pusgads I pusgads I pusgads

Kā jūs vērtējat savas mājsaimniecības pašreizējo materiālo stāvokli?

Ļoti labs 0,2 0,2 0,4 0,0 0,1 0,2 0,4 0,5

Labs 4,9 6,0 2,1 3,3 1,0 1,9 2,5 0,8

Vidējs 44,0 51,9 53,1 61,1 22,5 34,9 15,4 22,7

Slikts 28,7 33,1 25,9 29,1 29,1 41,8 20,4 37,7

Ļoti slikts 22,2 8,8 18,5 6,5 47,3 21,2 61,3 38,3

Apmierinātības

saldo * -45,8 -35,7 -41,9 -32,3 -75,3 -60,9 -78,8 -74,7

*Apmierinātības jeb konjunktūras saldo aprēķina, atskaitot no pozitīvās atbildes devušo īpatsvara negatīvas atbildes devušo īpatsvaru. Neitrālas atbildes ("vidējs") netiek ņemts vērā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!