Preambula

Kā patstāvīga mācību iestāde Latvijas Jūras akadēmija ir nodibināta 1993. gada 8. janvārī ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu nr. 13.

No 1990. gada 15. jūlija līdz 1993. gada 8. janvārim akadēmija bija Rīgas Tehniskās universitātes fakultāte.

Ar Latvijas Republikas Izglītības ministrijas 1991. gada 18. oktobra pavēli nr.442 akadēmijas sastāvā tika iekļauta bijušās PSRS Jūras flotes ministrijas Rīgas jūrskola, tādējādi apvienojot vienā mācību iestādē kuģu speciālistu sagatavošanu un vidējo un augstāko jūrniecības izglītību.

Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi ir pieņēmis akadēmijas Senāts 1993. gada 3. martā, un tā ir apstiprināta ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995. gada 7. februāra lēmumu (noteikumi nr.34, prot. nr.8., 5.§).

Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumus atbilstīgi 1995. gada 17. novembrī izsludinātajam Augstskolu likumam, pieņēmusi akadēmijas Satversmes sapulce 1996. gada 4. martā.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Jūras akadēmija (tālāk tekstā - "akadēmija") ir Latvijas Republikas jūrniecības profesionālās izglītības un zinātnes valsts iestāde, kura kalpo Latvijas tautas interesēm. Tās nosaukums citās valodās ir:

latīņu valodā - Academia Maritae Latviensis;

angļu valodā - Maritime Academy of Latvija;

vācu valodā - Akademie fur Seefahrt Lettlands;

franču valodā - Academie Maritime de Lettonie;

spāņu valodā - Academia Maritima de Letonia;

lietuviešu valodā - Latvijos Juros Akademija;

igauņu valodā - Lati Mere Akademia.

2. Akadēmijas adrese ir Rīgā, Kronvalda bulvārī 6, LV-1206, Latvijas Republika.

3. Akadēmija darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas Izglītības likumu, Augtskolu likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", citiem normatīviem aktiem un šo Satversmi. Ievērojot minētos normatīvos aktus, akadēmija patstāvīgi izvēlas ceļus savu mērķu sasniegšanai un paņēmienus savu resursu izmantošanai.

4. Akadēmija ir juridiska persona, tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu "Latvijas Jūras akadēmija". Akadēmijai ir savs karogs, devīze un himna. Akadēmijas un tās struktūrvienību simboliku apstiprina akadēmijas Senāts.

II. Darbības pamatvirzieni un uzdevumi

5. Akadēmijas darbības mērķis ir sniegt studijās un zinātniskajā pētniecībā jūrniecības profesionālo izglītību, kā arī profesionālajām studijām nepieciešamo akadēmisko izglītību.

6. Akadēmijas uzdevums ir:

6.1. atbilstoši Latvijas vajadzībām sagatavot ANO Starptautiskās Jūrniecības organizācijas prasībām atbilstošas kvalifikācijas kuģu speciālistus, kā arī speciālistus dažādiem ar jūras transportu saistītiem uzņēmumiem, iestādēm un dienestiem;

6.2. veikt lietišķos pētījumus jūrniecības nozarē.

7. Tiesības studēt akadēmijā ir katram Latvijas Republikas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņu pasi, kā arī personai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Akadēmijā ir tiesības studēt arī citu valstu iedzīvotājiem, ievērojot likumdošanu par ārvalstnieku studijām Latvijā.

8. Akadēmija saskaņā ar savu darbības mērķi un uzdevumiem:

8.1 patstāvīgi nosaka studiju saturu un formas, zinātniskās pētniecības pamatvirzienus, Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošus uzņemšanas papildu noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

8.2 piešķir profesionālās izglītības kvalifikāciju, izsniedz akadēmijas diplomus un kvalifikācijas apliecības par jūrnieku mācībām, kā tas ir paredzēts Jūrnieku diplomēšanas noteikumos Latvijas Republikā;

8.3. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citu darbu samaksas likmes, kuras nav zemākas par valstī oficiāli noteiktajām;

8.4. nosaka savus iekšējās kārtības noteikumus.

III. Akadēmijas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

9. Akadēmijas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:

9.1. Satversmes sapulce;

9.2. Senāts;

9.3. rektors;

9.4. Revīzijas komisija;

9.5. Šķīrējtiesa.

10. Satversmes sapulce ir akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmēja institūcija. Satversmes sapulces darbību nosaka akadēmijas Satversmes sapulces nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.

11. Satversmes sapulces sastāvā ir:

11.1. kā pastāvīgie tās locekļi - akadēmijas profesori, docenti un vadošie pētnieki;

11.2. uz trim gadiem ievēlētie akadēmijas personāla pārstāvji:

11.2.1. no akadēmiskā personāla, kas nav profesori, docenti un vadošie pētnieki - 20 pārstāvji;

11.2.2. no akadēmijas pārvaldes, saimnieciskā un palīgpersonāla - 10 procenti no sapulces pārstāvju kopskaita;

11.2.3. no akadēmijas studentiem - 30 procenti no sapulces pārstāvju kopskaita.

Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba attiecības ar akadēmiju vai studijas akadēmijā, tad trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē tiek ievēlēti citi pārstāvji.

Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru.

12. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts.

13. Satversmes sapulce:

13.1. pieņem akadēmijas Satversmi un izdara tajā grozījumus;

13.2. ievēlē un atceļ rektoru;

13.3. apstiprina akadēmijas Senāta izveidošanas atbilstību akadēmijas Satversmei un apstiprina Senāta nolikumu;

13.4. ievēlē Revīzijas komisiju un apstiprina tās nolikumu;

13.5. ievēlē Šķīrējtiesu un apstiprina tās nolikumu.

Satversmes sapulce ir tiesīga pēc Senāta vai rektora ierosinājuma pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un attīstības jautājumus.

14. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadība un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas akadēmijas darbības jomas. Senātu ievēlē Senāta nolikumā noteiktā kārtībā uz trim gadiem.

15. Senāta sastāvā ir 25 cilvēki:

15.1. akadēmijas vadība (9 cilvēki): rektori, prorektori, nodaļu direktori un katedru vadītāji;

15.2. nodaļās un katedrās ievēlēti 10 pārstāvji: profesori, docenti un vadošie pētnieki;

15.3. akadēmijas studentu pašpārvaldes ievēlēti 6 pārstāvji.

16. Senāta sastāvu apstiprina Satversmes sapulce. Senātu vada Senāta priekšsēdētājs.

17. Senāts ievēlē:

17.1. Senāta priekšsēdētāju un sekretāru;

17.2. akadēmijas goda doktorus un goda biedrus;

17.3. akadēmijas prorektorus, nodaļu direktorus, katedru vadītājus;

17.4. akadēmisko personālu.

18. Senāts apstiprina:

18.1. akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus;

18.2. akadēmijas struktūrvienību, padomju un citu institūciju statūtus vai nolikumus;

18.3. akadēmijas dibināto biedrību un uzņēmumu statūtus;

18.4. akadēmijas amatu nolikumus;

18.5. uzņemšanas papildu noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

18.6. studiju programmas un studiju plānus;

18.7. noteikumus par studijām akadēmijā;

18.8. rektora ikgadējo pārskatu par budžeta izpildi.

19. Senāts lemj:

19.1. par būtiskiem akadēmiskās, zinātniskās pētniecības un saimnieciskās darbības jautājumiem;

19.2. par akadēmijas struktūrvienību, kā arī biedrību un uzņēmumu izveidošanu, reorganizāciju un likvidēšanu;

19.3. par akadēmijas budžeta struktūru un izmantošanu;

19.4. par Satversmes sapulces sasaukšanu.

Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus akadēmijas darbības jautājumus.

20. Akadēmijas rektors īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju.

Rektoru no akadēmiskā personāla vidus uz pieciem gadiem ievēlē Satversmes sapulce, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

Rektora atcelšanu var ierosināt akadēmijas Senāts vai Padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk kā 50 procentu balsu no akadēmijas Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Satversmes sapulces lēmumu par ierosinājumu rektora atcelšanai iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai. Jautājumu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās.

21. Rektors ir personiski atbildīgs par:

21.1. likumu un citu normatīvo aktu izpildīšanu;

21.2. akadēmijas finansiālo darbību;

21.3. akadēmijas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

21.4. akadēmijas darbības atbilstību Satversmei.

22. Revīzijas komisija ir akadēmijas darbības kontroles institūcija. Revīzijas komisiju triju cilvēku sastāvā uz trim gadiem no akadēmijas profesoru, docentu, vadošo pētnieku un lektoru vidus ievēlē Satversmes sapulce.

23. Revīzijas komisija pārbauda visu akadēmijas darbības jomu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, akadēmijas Satversmei un akadēmijas vadības institūciju lēmumiem. Par veikto pārbaužu rezultātiem Revīzijas komisija ziņo Senātam ne retāk kā reizi gadā.

24. Šķīrējtiesa ir akadēmijas lēmējinstitūcija. Šķīrējtiesu piecu cilvēku sastāvā no akadēmiskā personāla vidus uz pieciem gadiem ievēlē Satversmes sapulce.

25. Šķīrējtiesa izskata:

25.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;

25.2. strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

26. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

27. Akadēmijas Padomnieku konvents ir institūcija, kas konsultē Senātu un rektoru akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventu izveido Senāts, par tās locekļiem uzaicinot satiksmes ministru, Latvijas jūrniecības savienības priekšsēdētāju, kā arī ievērojamus izglītības un jūrniecības nozaru organizatorus un speciālistus. Padomnieku konventa nolikumu apstiprina Senāts.

28. Akadēmiskā padome ir akadēmijas lēmējinstitūcija, kas pārzina studiju, zinātniskās darbības un saimnieciskā darba organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas rektora vadībā, un tajā ietilpst prorektori, nodaļu direktori un katedru vadītāji.

Lemjot jautājumus, kas skar konkrētas struktūrvienības un studentus, akadēmiskajā padomē piedalās attiecīgo struktūrvienību pārstāvji un studentu pašpārvaldes pārstāvji. Šo jautājumu izlemšanā minētajām personām ir balsstiesības.

Akadēmiskās padomes nolikumu apstiprina Senāts.

29. Zinātnes padome pārzina akadēmijas zinātniskās pētniecības darba organizāciju, tematiku un koordināciju. Zinātnes padomi vada viens no akadēmijas profesoriem.

Zinātnes padomes nolikumu apstiprina Senāts.

IV. Akadēmijā studējošo pašpārvalde

30. Studējošajiem ir vienota pašpārvalde - Studentu padome ar juridiskās personas tiesībām (pēc reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā).

31. Studentu padome:

31.1. pārstāv studējošos akadēmijas, valsts un starptautiskajā dzīvē;

31.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmijā un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs;

31.3. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un Senātā.

32. Studentu padomes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

33. Studējošajiem Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas attiecīgo jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar 2/3 balsu vairākumu.

34. Studentu padomes darbību reglamentē akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

35. Studentu padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, kā arī saņemt paskaidrojumus no jebkura akadēmijas struktūrvienības vadītāja par jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

36. Studentu padomes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties visu līmeņu akadēmijas institūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

V. Akadēmijas pamatstruktūra

37. Akadēmijas struktūrvienības ir nodaļas, katedras, laboratorijas, mācību daļa, neklātienes studiju daļa, personāla un juridiskā daļa, saimniecības daļa, grāmatvedība. To izveidošana un likvidēšana ir akadēmijas Senāta kompetencē. Katrai akadēmijas struktūrvienībai ir savs nolikums, kuru apstiprina akadēmijas Senāts.

38. Akadēmijas nodaļas nodrošina studijas vispārizglītojošās, vispārtehniskajās un speciālajos studiju priekšmetos attiecīgajās studiju programmās, kā arī veic zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā virzienā. Nodaļas vada direktori - akadēmijas profesori vai docenti (no ievēlētā akadēmiskā personāla).

39. Akadēmijas katedra organizē un īsteno studiju procesu vienā vai vairākās līdzīgās disciplīnās, kā arī veic pētījumus. Katedras vadītāju ievēlē no akadēmiskā personāla. Katedra administratīvi ir pakļauta akadēmijas studiju prorektoram.

40. Pēcdiploma mācību nodaļa nodrošina kuģu virsnieku kvalifikācijas celšanu, atestēšanu, pāratestēšanu un pārkvalificēšanu pēc programmām, kuras atbilst ANO Starptautiskās Jūrniecības organizācijas prasībām. Nodaļa nodrošina arī mācības dažādu ar jūrniecību saistīto speciālistu sagatavošanai un kvalifikācijas celšanai.

Nodaļai ir savs zīmogs.

Pēcdiploma mācību nodaļu vada pēcdiploma mācību prorektors - diplomēts jūrniecības speciālists.

41. Saimniecības daļa organizē un veic saimniecisko darbību akadēmijas Satversmē noteikto funkciju nodrošināšanai. Saimniecības daļu vada rektora vietnieks saimniecības lietās.

42. Akadēmijas sastāvā var tikt izveidota koledža, kuras studiju programmas nodrošina augstskolas koledžas profesionālas izglītības iegūšanu personām ar vispārīgo vidējo izglītību. Izglītība, kas iegūta studējot akadēmijas koledžā, ir daļa no augstākās profesionālās izglītības.

Personām ar jūrskolas izglītību studiju laiks akadēmijas koledžā tiek saīsināts.

43. Akadēmijas koledža darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem un tai nav juridiskās personas tiesību.

44. Akadēmijas pakļautībā ir jūrskola ar tās filiālēm. Akadēmijas jūrskolai nav juridiskās personas tiesību, un tās statusu un darbību regulē akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

45. Saistībā ar studijām un zinātnisko pētniecību, akadēmijai ir tiesības veidot citas struktūrvienības, dibināt biedrības un fondus, rīkot kongresus, konferences un sanāksmes, organizēt dažādus mācību kursus un lekcijas, kā arī veikt izdevējdarbību. Akadēmijā dibinātās biedrības un fondi darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Senāta apstiprinātiem statūtiem.

VI. Studiju pamatnoteikumi

46. Jūrniecības speciālistu sagatavošanā akadēmija piedāvā profesionālo studiju programmas un tālākizglītības programmas jūrniecības speciālistiem.

47. Kuģu speciālistu sagatavošanā akadēmija nodrošina augstāko jūrniecības izglītību un augstskolas koledžas jūrniecības izglītību, kā tas ir noteikts Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas apstiprinātajos Jūrnieku diplomēšanas noteikumos Latvijas Republikā.

48. Akadēmijas pakļautībā esošā jūrskola nodrošina kuģa speciālistu jūrniecības vidēji profesionālo (jūrskolas) izglītību.

49. Akadēmijā uzņem personas ar vispārējo vidējo, kā arī jūrniecības vidējo profesionālo (jūrskolas) izglītību.

50. Kuģu speciālistu studiju programmās studējošo veselības stāvoklim ir jāatbilst prasībām, kādas ir noteiktas jūrniekiem Latvijas Republikā.

51. Akadēmijas absolventi iegūst augstākajai profesionālajai izglītībai un augstskolas koledžas profesionālajai izglītībai atbilstīgu kvalifikāciju saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

52. Studijas kuģu speciālistu studiju programmās un mācības akadēmijas jūrskolā dod iespēju vienlaikus ar profesionālās izglītības kvalifikāciju iegūt arī kuģa speciālista kvalifikāciju atbilstoši Jūrnieku diplomēšanas noteikumiem Latvijas Republikā.

53. Studējošie ievēro akadēmijas Senāta apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumus.

54. Studiju uzsākšana vēlākajos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie studiju pārbaudījumi citā augstskolā vai tos nokārto papildus.

55. Akadēmijas studentu izslēgšanu no studējošo sarakstiem regulē akadēmijas Senāta apstiprinātie noteikumi.

56. Studentiem ir tiesības:

56.1. noteiktā kārtībā izmantot sutdijām un zinātniskajai pētniecībai akadēmijas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas un aparatūru;

56.2. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

56.3. vēlēt un tikt ievēlētam studējošo pašpārvaldē;

56.4. līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

56.5. dibināt biedrības, klubus un citus līdzīgus sabiedriskos veidojumus;

56.6. akadēmijā brīvi paust un aizstāvēt savus uzskatus, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un akadēmijas iekšējās kārtības noteikumiem.

57. Studējošie var izmantot īpašu valsts kredītu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VII. Akadēmijas personāls

58. Akadēmijas personālu veido:

58.1. akadēmiskais personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;

58.2. vispārējais akadēmijas personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;

58.3. pilna laika studējošie, arī doktoranti.

59. Akadēmiskie amati ir: profesors, asociētais profesors, docents, lektors, asistents, vadošais pētnieks, pētnieks.

60. Akadēmijas profesoru un asociēto profesoru štata vietas nosaka un ievēlēšana šajos amatos notiek Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

61. Pārējos akadēmiskajos amatos var ievēlēt:

61.1. docenta amatā:

61.1.1. personu, kurai ir habilitētā zinātņu doktora vai zinātņu doktora grāds;

61.1.2. personu ar vismaz desmit gadu praktiskā darba stāžu.

Prasības, kas izvirzāmas šāda docenta amata pretendentam nosaka Senāts.

61.2. vadošā pētnieka un pētnieka amatos - personu, kurai ir habilitētā zinātņu doktora vai zinātņu doktora grāds;

61.3. lektora un asistenta amatos:

61.3.1. personu, kurai ir vismaz maģistra akadēmiskais grāds;

61.3.2. personu ar augstāko izglītību bez akadēmiskā grāda ar vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžu, kas atbilst mācāmajam priekšmetam. Šādu lektoru un asistentu ievēlēšanas noteikumus nosaka Senāts.

62. Personas akadēmiskajos amatos uz sešiem gadiem ievēlē Senāts atklātā konkursa kārtībā pēc attiecīgās akadēmijas nodaļas ieteikuma.

63. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, nodaļas direktors) akadēmijā var ieņemt līdz 65 gadu vecumam.

64. Rektoram ir tiesības pieņemt darbā akadēmiskajos amatos personas, kurām ir atbilstoši zinātniskie grādi un noslēgt ar tām darba līgumu uz laiku līdz vienam gadam.

65. Doktora grāda piešķiršanai akadēmija var izveidot promocijas padomi. Tās darbība notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".

66. Akadēmiskajam personālam ir jāveic mācību un metodiskais darbs studiju programmu ietvaros, kā arī jāveic zinātniskās pētniecības darbs.

Akadēmiskā personāla kompetenci un darbību nosaka Senāta apstiprināts "Latvijas Jūras akadēmijas akadēmiskā personāla amatu nolikums".

67. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas astoņu nedēļu apmaksāts atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskās pētniecības darba veikšanai.

Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas (trīs mēneši) vai habilitācijas darba (seši mēneši) sagatavošanai.

68. Akadēmiskajam personālam ir tiesības noteiktajā kārtībā piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, izmantojot attiecīgos akadēmijas dienestus un struktūras, vēlēt un tikt ievēlētiem akadēmijas vadības un pārvaldes institūcijās.

69. Akadēmijas personālam savi pienākumi jāveic saskaņā ar attiecīgās struktūrvienības nolikumu.

VIII. Akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

70. Akadēmijai var piederēt zeme (tai skaitā ostas akvatorijs mācību kuģu novietošanai un praktisko mācību nodrošināšanai), cits nekustamais, kustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

71. Akadēmijas budžeta ienākumus veido:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumi;

2) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);

3) citi tiesību aktos paredzētie finansu līdzekļi.

72. Finansu resursi, kuri ir piešķirti atsevišķu mērķprogrammu, projektu un pasākumu finansēšanai, tiek nodoti tai akadēmijas struktūrvienībai, kas īsteno šo mērķprogrammu, projektu un pasākumu.

73. Akadēmijas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un izglītības un zinātnes ministram.

74. Mācību maksu akadēmijā pilnīgi vai daļēji sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko akadēmija noslēgusi ar studējošajiem.

To studentu mācības, kuri izturējuši konkursu uz valsts noteikto vietu skaitu, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

75. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem un attiecīgajiem starpvalstu līgumiem akadēmija ir tiesīga Latvijas Republikā un ārvalstīs:

75.1. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

75.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības atbilstoši akadēmijas darbības mērķiem;

75.3. izsludināt konkursus, pirkt kustamo un nekustamo īpašumu un dažādu mantu un pārdot augstskolai piederošo kustamo un nekustamo īpašumu un dažādu mantu, atbilstoši akadēmijas darbības mērķiem;

75.4. saņemt un izmantot banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus. Akadēmija var saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru un finansu ministru;

75.5. veikt akadēmijas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši akadēmijas mērķim.

76. Akadēmija kā nodokļu maksātāja ir pielīdzināta bezpeļņas organizācijai un nodokļu maksājumos viņai ir tiesības uz atvieglojumiem, kādi ar normatīvajiem aktiem ir noteikti augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

Akadēmijai ir arī citas tiesības un privilēģijas, kādas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm, to skaitā īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās.

IX. Akadēmijas Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība

77. Akadēmijas Satversmi var pieņemt un grozīt tikai akadēmijas Satversmes sapulce.

78. Akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad to ir apstiprinājis Ministru kabinets.