Alfreds Čepānis, 6.Saeimas priekšsēdētājs, vakar, 1.oktobrī, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jau ir pienākusi septītās Saeimas vēlēšanu diena. Bet kā šajā pirmsvēlēšanu gaisotnē sestās Saeimas Prezidijam ir izdevies būt politiski neitrālam un vēlēšanu kaislībās neiesaistītam?

— Kā zināms visiem lasītājiem, pieci Prezidija locekļi pārstāv trīs politiskās partijas — es un Andris Ameriks pārstāv trīs politiskās partijas — es un Andris Ameriks esam no Demokrātiskās partijas "Saimnieks", Māris Rudzītis un Jānis Straume pārstāv "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet Indulis Bērziņš ir no "Latvijas ceļa". Jau tad, kad šis Prezidijs pirmo reizi sanāca kopā, kad Aigara Jirgena vietā Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā nāca Jānis Straume, mēs tūdaļ vienojāmies — tepat, manā kabinetā, organizējot Saeimas un tās Prezidija darbu, kārtojot dokumentu apriti, atmetīsim nost savas politiskās piederības intereses, bet domāsim tikai par Latvijas parlamenta interesēm. Negribētu teikt, ka tas ir mans nopelns, bet, manuprāt, visi Prezidija locekļi šajā ziņā bijuši politiski pietiekami nobrieduši cilvēki. Un ir lieliski sapratuši savu sūtību. Esmu patiesi gandarīts, ka mums patiešām izdevās ievērot neitralitāti.

"LV" lasītāji, iepazīstoties ar Saeimas sēžu stenogrammām, droši vien būs pamanījuši, ka Prezidija locekļi, debatēs runājot par to vai citu likumprojektu, neatkarīgi no politiskās piederības vienmēr ir centušies runāt tikai par jautājuma būtību. Man par to ir bijis līdz šim prieks un gandarījums. Šajā ziņā mēs Saeimas Prezidijā atradām kopīgu valodu.

— Droši vien labs paraugs varētu būt kādreizējais otrās, trešās un ceturtās Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, kas, būdams sociāldemokrāts, aizvien bija īpaši demokrātisks un politiski iecietīgs, neizrādot savas partejiskās simpātijas.

Ja nu vien mūsu Saeimas Prezidija darbu varētu salīdzināt ar Paula Kalniņa rīcību un nostāju, tas mums būtu liels gandarījums un faktiski uzslava. Varbūt mēs nemaz neesam to pelnījuši. Taču varu droši sacīt, ka tagadējie Prezidija locekļi ir centušies pārstāvēt nevis savas politiskās partijas, bet visu parlamentu. Lai Saeimas darbs būtu iespējami ražīgāks. Domāju, ka, pateicoties tieši šai mūsu līdzšinējai savstarpējai izpratnei un saskaņai, septītā Saeima saņems mantojumā tikai dažus neizskatītus likumprojektus vai lēmumprojektus. Esam nolēmuši godprātīgi pabeigt savu darbu.

Ne jau vienmēr Prezidijā ir izdevies uzreiz atrast kopīgu valodu. Dažkārt ir bijuši strīdīgi jautājumi. Bet tad tas mums tomēr ir izdevies saprast vienam otru un piekāpties, par ko esmu gandarīts. Jo, tikai pasperot solīti pretī savam partnerim, var atrast kopsaucēju. Mūsu darbā nebija arī sīkumainības. Nebūtiskas lietas nemēdzām celt principialitātes augstumos. Tātad aizvien atradām kopīgu valodu.

— Kā jūs vērtējat Saeimas darbu septembrī kopumā?

— Es tomēr gribētu to vērtēt negatīvi, jo pirmsvēlēšanu gaisotne neļāva mums izdarīt to, ko mēs septembrī būtu varējuši veikt. Daudzajās Saeimas sēdēs — gan kārtējās, gan ārkārtas — daudzi jautājumi tika gauži politizēti. Deputāti bieži vien uzstājās tikai tādēļ vien, lai reklamētu sevi vai savu politisko partiju. "Latvijas Vēstneša" lasītāji droši vien jau būs ievērojuši, ka, piemēram, Andris Rubins, Gundars Valdmanis un vēl viens otrs, kas ir nākuši Saeimas tribīnē, vispirms ir pieteikuši sevi par kādas politiskās partijas pārstāvi, un tikai pēc tam ir runājuši par apspriežamo jautājumu. Bet nereti nemaz nav runājuši par to, bet par ar to nesaistītām politiskām lietām, tātad nodarbojušies ar klaju politisko aģitāciju, manuprāt, neefektīvu. Lai nu viņiem visiem veicas, bet es domāju, ka tieši šīs neauglīgās runas septembrī Saeimas plenārsēžu zāles tribīnē daudziem deva nevis plusus, bet mīnusus. Bet tās jau ir šo partiju problēmas.

Bet, kopumā vērtējot, Saeimas darbs septembrī diemžēl nav bijis auglīgs. Mēs nevienas plenārsēdes ieplānoto darba kārtību neesam līdz galam izskatījuši. Lai gan, ja būtu iztikuši bez šīs politiskās aģitācijas, būtu iecerēto paveikuši.

Tagad man ir cerība, ka jau 7. oktobrī, kad ir izziņota ārkārtas sēde par izglītības likumu, ka 8. oktobrī, kad turpināsim ārkārtas sēdi par Valsts valodas likumu, un arī nākamajās trīs oktobra nedēļās situācija mainīsies. Mēs Saeimas Prezidijā esam runājuši par to, ka oktobrī katru nedēļu būs divas vai pat trīs Saeimas sēdes, lai spētu pabeigt izskatīt iesniegtos likumprojektus, kas nākuši no Ministru kabineta, no Saeimas komisijām, no frakcijām, no deputātu grupām.

Es ceru, ka šā gada oktorbis sestajai Saeimai būs daudz produktīvāks.

— Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli ikviens deputāts par katru priekšlikumu, kas iesniegts likumprojekta lasījumam, var runāt septiņas minūtes — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Attiecībā uz Valsts valodas likumu, bija iesniegti 119 grozījumu priekšlikumi. Tātad teorētiski viens deputāts varētu runāt par likumprojektu gandrīz 14 stundas.

— Jā, tā tas ir. Bet es ceru, ka šīs politiskās kaislības drīz izbeigsies, un sestās Saeimas deputāti, kas būs iekļuvuši septītajā Saeimā, turpinās godprātīgi strādāt un turpināt iesāktos darbus, būdami pārliecināti, ka iekļuvuši arī nākamajā parlamentā.

Tiem, kas nebūs iekļuvuši septītajā Saeimā savukārt vairs nebūs iemesla aģitēt par sevi vai savu partiju. Jo tauta jau būs izdarījusi savu izvēli.

— Daudzi izsaka nožēlu, ka tā arī netika līdz Saeimas vēlēšanām pieņemts Valsts valodas likums.

— Domāju, ka Valsts valodas likuma iekļaušana speciālas ārkārtas sēdes darba kārtībā — pirms Saeimas vēlēšanām — bija savā ziņā pirmsvēlēšanu populisms. Tas, kā zināms, šonedēļ beidzās ar neveiksmi.

Nākamās, septītās Saeimas pirmā sēde saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi notiks mēnesi pēc vēlēšanām — tātad 3. novembrī, otrdienā. Tad arī tiks ievēlēts jaunās Saeimas Prezidijs, ievēlēs Saeimas komisiju vadītājus. Domāju, ka līdz tai dienai būs izveidojušās arī Saeimas frakcijas. Ja ievēlēto partiju pārstāvji būs atraduši kopīgu valodu, varbūt jau šajā sēdē tiks apstiprināta jaunā valdība. Tā ir optimistiskā prognoze. Vai tā īstenosies, man ir grūti pateikt.

— Nupat bijāt vizītē Baltkrievijā. Kādi ir jūsu iespaidi par to, kā to vērtējat?

— Līdz šim šajā pirmsvēlēšanu gaisotnē esmu ievērojis, manuprāt, gluži nepelnītus vērtējumus vai pārmetumus no Latvijas žurnālistu puses. Bija pat runa par to, ka baltkrievs Čepānis esot aizbraucis uz Baltkrieviju meklēt kaut kādas savas ģeneoloģiskās saknes vai ko tamlīdzīgu. Tas viss, protams, ir muļķības. Es pat nepievēršu tam visam uzmanību. Kā mēdz teikt, suņi rej, bet karavāna iet tālāk.

— Bet vai jūs, būdams baltkrievs, maz zināt daudzmaz baltkrievu valodu?

— Protams, nezinu. Es esmu dzimis un audzis Latvijā, mācījies latviešu skolās. Vienīgi pa mammas līniju man ir saikne ar šo tautu.

Mēs Baltkrievijā bijām darba vizītē, lai kārtotu abu valstu sadarbības jautājumus. Kā zināms, 15.un 16.maijā Baltkrievijas premjerministrs Sergejs Linga bija Daugavpilī, kur ar Krasta kungu parakstīja vairākus starpvalstu līgumus. Tie visi ir jau ratificēti Saeimā. Un mēs aizbraucām uz Baltkrieviju turpināt iesākto sadarbību. Man ir patiešām gandarījums par to, ka mums tas izdevās.

Delegācijā bija Saeimas sekretāra biedrs Māris Rudzītis, deputāts Leonards Tenis, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, bija arī akciju sabiedrības "Ventamonjaks" prezidents Krists Skuja. Pēdējais delegācijā tika iekļauts tieši tādēļ, ka caur viņa uzņēmumu iet lielākais Baltkrievijas tranzītkravu apjoms. Tie ir kālija mēslojumi, dažādi citi ķīmiskie produkti. Tās ir vienas no nedaudzajām Baltkrievijas eksporta precēm, kas nonāk caur mūsu ostām citur Eiropā.