Alfreds Čepānis, 6.Saeimas priekšsēdētājs, vakar, 1.oktobrī, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Mums izdevās pārliecināt gan Baltkrievijas prezidentu Lukašenko, gan premjerministru, gan citas augstas amatpersonas un uzņēmējus, ar ko tikāmies traktoru rūpnīcā, pulksteņu rūpnīcā "Luč" un citur, ka baltkrievu produkcija varētu daudz izdevīgāk iet caur Ventspils un Liepājas ostām.

Krists Skuja tikās ar baltkrievu muitas dienesta vadītāju un vienojās, ka daži lielākie ķīmisko kravu apjomi tiks novietoti Baltkrievijā tajā stacijā, no kuras tos transportē tālāk. Un tad neapstājoties pa dzelzceļu kravas varētu iet līdz Ventspilij, kur Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji tās muitotu. Līdz ar to tiktu paātrināta šo kravu virzība. Tādējādi apjoms varētu palielināties par 2 miljoniem tonnu, kas dotu Latvijas valsts budžetā papildus vismaz 6—7 miljonus dolāru. Domāju, ka tādēļ vien bija vērts braukt uz Baltkrieviju.

Pārrunājām arī jautājumus, kas saistīti ar robežas demarkācijas paātrināšanu. Baltkrievi ir uzsākuši šo darbu, tas virzās uz priekšu. Mēs lūdzām Lukašenko, jo viņam tomēr ir tā lielākā noteikšana Baltkrievijā, mēģināt ietekmēt valdību, lai tā šiem darbiem piešķirtu vairāk līdzekļu. Jo citu problēmu tur it kā nav.

Mēģinājām pārliecināt baltkrievu pusi par iespējami drīzāku readmisijas līguma noslēgšanu, proti, par to personu nosūtīšanu, kam nav tiesību uzturēties vienā vai otrā valstī. Baltkrievi šo jautājumu saista arī ar Krievijas nostāju. Bet mēs uzsvērām un mēģinājām ieskaidrot — ja šāds līgums būs, tad lielie bēgļu pūļi, kas šobrīd atrodas Baltkrievijā, vairs nelauzīsies uz Rietumiem. Baltkrievijas premjerministrs Sergejs Linga sacīja, ka šādu tā saukto bēgļu viņu valstī esot jau ap simt tūkstošu. Tādējādi Baltkrievija patlaban kļūst gluži vai par nosēdumu aku. Principā līguma teksts ir gatavs, kam Latvijas puse, kā man ir zināms, piekrīt.

Mūsu vizītes laikā Lukašenko ļoti taktiski, manuprāt, minēja Latvijā esošās nepilsoņu problēmas. Viņš ļoti vēlējās, lai mēs tās iespējami drīzāk un civilizētāk atrisinātu. Es sacīju, ka mēs to darīsim maksimāli demokrātiski, ka būs tautas nobalsošana. Savukārt es novēlēju, lai Baltkrievijā tikpat civilizēti un demokrātiski tiktu atrisinātas tās problēmas, kas viņiem ir radušās, piemēram, sakarā ar ārpilsētas dzīvojamo namu kompleksu "Drozdi", kur līdz šim uzturējās ārvalstu pārstāvniecības. Jo lielākā daļa Eiropas valstu ir liegušas izbraukšanas vīzas Baltkrievijas augstākajām amatpersonām. Vienīgi Polija, Lietuva un Latvija nav pievienojušās šai Eiropas Savienības valstu politikai. Es paudu viedokli, ka mēs esam Eiropas Savienības asociētā valsts, ka mums ir jārēķinās ar Eiropas Savienības rekomendācijām un politiskajām nostādnēm, ka mums ir tiesības paust Baltkrievijai savu viedokli, un to mēs arī izdarījām.

Varu sacīt, ka vizīte bija gluži lietišķa un pragmatiska, balstīta uz abu valstu ekonomiskajām interesēm. Mēs Minskā, starp citu, tikāmies arī ar opozīcijas cilvēkiem — ar bijušajiem Baltkrievijas Augstākās padomes vadītājiem Semjonu Šarecki un Staņislavu Šuškeviču, arī ar 13.sasaukuma Baltkrievijas Augstākās padomes ārlietu komisijas priekšsēdētāju Anatoliju Ļebedko. Mums bija apmēram divas stundas ilga saruna, viņi mums izklāstīja savu redzējumu uz pašlaik Baltkrievijā notiekošo, savus politiskos uzskatus. Biju mazliet pārsteigts par to, ka katrā preses kioskā varēja nopirkt arī opozīcijas laikrakstus. Varbūt tas bija saistīts ar mūsu vizīti? Par to droši nevaru spriest. Taču radās iespaids, ka Baltkrievijā joprojām ir saglabāta kādreizējā sociālistiskās ekonomikas plānveidība. Lielajās rūpnīcās joprojām strādā tūkstošiem cilvēku.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"