Koksne un tās iztrādājumi (bez mēbelēm un papīra) ir Latvijas lielākā eksportpreču grupa. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 1998. gada pirmajā pusgadā Latvija eksportēja koksni un tās izstrādājumus par 179 miljoniem latu. Tas veidoja 31,96 procentus no 560,145 miljonus latu lielās eksporta kopvērtības. Salīdzinājumā ar 1997.gada pirmo pusgadu koksnes un koksnes izstrādājumu eksports šogad pirmajā pusgadā bija pieaudzis par 34,62 miljoniem latu.

Apjoma un vērtības ziņā svarīgākā koksnes eksporta pozīcija ir zāģmateriāli. 1998.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 1997.gada pirmo pusgadu to eksports pieauga par 166559 kubikmetriem un sasniedza 1263559 kubikmetru kopapjoma. Šīs eksporta preces vērtība šā gada pirmajā pusgadā bija 96,74 miljoni latu.

Koksnes un tās izstrādājumu eksportā otrajā vietā pēc vērtības un pirmajā vietā pēc fiziskā apjoma bija apaļkoki. To eksports, salīdzinot jau minētos laikposmus, pieaudzis par 345265 kubikmetriem, sasniedzot 1381665 kubikmetru kopapjoma. Eksportēto apaļkoku vērtība pieauga par 8,379 miljoniem latu un sasniedza 27,199 miljonus latu. Vēl salīdzinājumam piebildīšu, ka 69592 kubikmetru eksportētā saplākšņa vērtība bija 21,7 miljoni latu.

Minētie statistikas dati pietiekami skaidri parāda, ka no tautsaimniecības viedokļa, tātad no Latvijas valsts viedokļa, ir neizdevīgs izejvielas — apaļkoku — eksports. Iegādājoties Latvijā ražotus zāģmateriālus, saplāksni, skaidu un kokšķiedras plāksnes, mēbeles (šā gada pirmajā pusgadā to eksporta vērtība bija 20,85 miljoni latu), pircējs pērk ne vien izejvielu, bet arī Latvijā veiktu darbu. Tas nodrošina darbavietas kokapstrādes rūpniecībā. Kā liecina minētie dati, šī Latvijas rūpniecības nozare, ievērojot zināmus priekšnosacījumus, pašlaik ir konkurētspējīga. Tomēr mazie kokapstrādes uzņēmumi nepiedāvā koksnes piegādātājiem tik augstas cenas, kādas ir Eiropas tirgū.

Lai kavētu valstij neizdevīgo nepārstrādāto apaļkoku izvešanu no Latvijas, ir noteikta izvedmuita. Tās likme ir Ls 6 par kubikmetru skujkokiem, kas garāki par 3 metriem, Ls 17 un Ls 20 finierklučiem un sērkociņu klučiem un Ls 2 par kubikmetru papīrmalkai un malkai. Muitu par apaļkoku eksportu Latvija ir tiesīga iekasēt tikai līdz šā gada 31.decembrim. Saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības "Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienām un to dalībvalstīm no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses" 14.panta 1. punktu, līguma 4. pielikumā noteiktie muitas tarifi Latvijai ir jāatceļ līdz 1998.gada beigām. Minētajā pielikumā ir ietverti arī apaļkoku izvedmuitas tarifi. Eiropas līgums ir ratificēts, saskaņā ar to Latvijas Republika uzņēmusies starptautiskas saistības. Latvijas un Eiropas Savienības asociācijas līgums tika parakstīts 1995.gada 12. jūnijā, un Latvijas Republikas Saeima to ratificēja 1995.gada 11.augustā.

Kaut arī kokapstrādes nozares uzņēmēju apvienības gan pirms diviem gadiem, gan pirms gada pievērsa sabiedrības uzmanību negatīvajām sekām, kādas var rasties, atceļot izvedmuitu apaļkokiem, tomēr liberālās ekonomikas piekritēji Saeimā un valdībā to atstāja bez ievērības.

Šobrīd ir apdraudēti ievērojami Latvijas eksporta ieņēmumi, kuri ir jo vairāk svarīgi tādēļ, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva. Kā redzams, jau pastāvot izvedmuitai, apaļkoka eksporta fiziskais apjoms ir vislielākais no koksnes eksporta posteņiem. Atceļot izvedmuitu, par aptuveni astoņiem miljoniem latu pieaugs eksportētāju un samazināsies valsts ienākumi. Pieaugs izejvielas eksporta pievilcība. Uz katru izejvielas eksporta pieauguma latu Latvija var zaudēt divus latus saražotās pievienotās vērtības.

Likumsakarīgs ir jautājums, kādēļ Eiropas Savienības valstīs zāģbaļķu cenas ir augstākas nekā Latvijā. Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas dati liecina, ka tajās Eiropas valstīs, kurās ir attīstīta kokapstrādes rūpniecība, zāģbaļķi tiek izmantoti lietderīgāk. Tiek pārstrādāti zāģmateriālu ražošanas atlikumi un gūta papildu peļņa. Turklāt Eiropas Savienības likumdošanas ietvaros vairākas Eiropas valstis sniedz atbalstu saviem kokapstrādes rūpniecības uzņēmumiem gan slēpta protekcionisma, gan pat subsīdiju formā.

Līdz lielo dimensiju apaļkoku izvedmuitas atcelšanas termiņam atlikuši tieši trīs mēneši. Kaut arī vairāku partiju politiķi Saeimas vēlēšanu kampaņas gaitā ir paziņojuši par savu atbalstu Latvijas tautsaimniecības attīstībai, politiskā prakse ir bijusi pretēja. Nākamā gada budžeta projektā valdība nav paredzējusi līdzekļus ne Ekonomikas ministrijas programmām, kuru mērķis ir Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana, ne reģionu attīstības veicināšanai. Kā zināms, lielākā daļa mazo kokapstrādes uzņēmumu arī atrodas mazpilsētās un lauku apvidos.

Izvedmuitas atcelšana apaļkokiem var kļūt liktenīga vissvarīgākajai Latvijas eksporta produkciju ražojošai nozarei, izraisīt darbavietu zaudumu un līdz ar to palielināt sociālo spriedzi, tādēļ ir nepieciešami steidzami ārkārtas pasākumi, kas bremzētu neapstrādātas izejvielas — apaļkoku— eksportu. Apvienotajā komitejā, kuras sēdes notiek divas reizes gadā, ir jāiesniedz argumentēti priekšlikumi par nepieciešamību saglabāt izvedmuitu apaļkokiem arī pēc 1999.gada 1.janvāra, jāpamato šādas rīcības nepieciešamība, jo izvedmuitas atcelšana nodarīs ievērojamu kaitējumu Latvijai. Asociācijas līguma apvienotajā komitejā Latvijas pusi pārstāv Ārlietu ministrija. Vienlaikus jāapsver citu risinājumu iespējas.

Tomēr jāņem vērā, ka mūsu ražotāju aizsardzības ārkārtas pasākumi nevar būt ilgstoši. Tādēļ ir jāveicina Latvijas kokapstrādes rūpniecības konkurētspējas pieaugums, tādu tehnoloģiju ieviešana, kas nodrošina koksnes "dziļu" pārstrādi. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, neapšaubāmi, ir jāsniedz valsts atbalsts, tai skaitā atbalsts tieši jauno tehnoloģiju ieviešanā. Situācija koksnes un kokapstrādes produkcijas eksporta jomā arī vēlreiz pārliecina, ka nepieciešama jaunas celulozes rūpnīca Latvijā un šo darbu nedrīkst vilcināt. Celulozes ražošana ievērojami paaugstinās koksnes pārstrādi Latvijā un gatavās produkcijas, nevis izejvielas eksportu.