" Zemkopja spēks — neatlaidībā un izturībā

Sakarā ar smagajiem apstākļiem ražas novākšanā valdība ir izsludinājusi ārkārtas situāciju laukos. Lielākā problēma — neiegūtā peļņa, jo līdzekļi ir ieguldīti lauksaimnieciskajā ražošanā, katrā hektārā aramzemes. Zemnieks no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ šogad neiegūs ražu un līdz ar to zaudēs diezgan būtisku līdzekļu daļu. Zemkopības ministrija ierosinājusi valdībai kaut nedaudz kompensēt zaudējumus, jeb šo neiegūto peļņu, lai varētu daudzmaz izlīdzināt ienākumus. Lai kāds būtu aprēķins: uz vienu lauksaimniecībā strādājošo vai uz hektāru aramzemes, šī ienākuma bāze valdībai ir jāgarantē. Šī jautājuma izskatīšana valdībā virzās uz priekšu diezgan grūti. Iespējams, ka jāmeklē arī Labklājības ministrijas līdzdalība sociālās palīdzības veidā. Vairs netiek apšaubīta metodika, kā aprēķināti zaudējumi. Tagad galvenais jautājums atrast līdzekļus un arī veidu, kā šo kompensāciju izmaksāt cilvēkiem. Valdībā bija pretenzijas, kad mēs ierosinājām zaudējumus atmaksāt, rēķinot katru ražošanā izmantoto zemes hektāru. Varbūt būs vēl citi priekšlikumi, par kuriem valdība varēs izšķirties, pie tiem patlaban kopīgi strādā Ekonomikas ministrija un Finansu ministrija.

Esam iesnieguši Saeimā budžeta grozījumus. Nekādā gadījumā nepiekrītam priekšlikumam šos zaudējumus segt no subsīdijām paredzētajiem līdzekļiem. Mēs jau samazinām zaudējumu daļu par subsīdiju bloku. Tādējādi jau esam rēķinājušies ar zaudējumiem, un divreiz rēķināties ar vienu un to pašu naudu vienkārši nebūtu korekti. Mēs nepiekrītam Finansu ministrijai un iesakām meklēt citus līdzekļu ieguves avotus, pretējā gadījumā tā vairs nebūs kompensācija, bet naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā.

— Vai subsīdiju nolikumā jau ir izdarītas izmaiņas?

— Nācām pretī cilvēkiem, kas bija stipri cietuši. Daļu no 300 tūkstošiem latu esam izmaksājuši. Tiklīdz naudu saņemam pēc stingri noteiktiem grafikiem, tā atkal dodam projām. Bet šos līdzekļus nevaram attiecināt uz visiem neieņemtajiem līdzekļiem.

— Šogad subsīdiju nolikums, salīdzinot ar citiem gadiem, bija izstrādāts daudz detalizētāk, un no zemniekiem tika prasīta arī līdzdalības daļa kredīta veidā. Bet tagad, iespējams, būs grūti šos kredītus atdot.

— Viens no veiksmīgākajiem ir šis otrais tehnoloģijas un tehnikas atjaunināšanas projekts, kur sedzam 30 procentus no kredīta apjoma, kas ir ņemts, lai iegādātos jauno tehnoloģiju. Tādējādi laukiem esam piesaistījuši aptuveni 18 miljonus latu. Domāju, ka tas lauku attīstībā ir devis ievērojamu ieguldījumu, un ļāvis novirzīt naudu zemnieku saimniecību pamatlīdzekļu iegādei.