KONKURENCES PADOMES DOKUMENTI

Konkurences padome

Atzinums Nr.1-505

Par situāciju labības iepirkšanas tirgū

Sakarā ar Ministru prezidenta lūgumu izvērtēt situāciju graudu tirgū un sniegt atzinumu par tirgus monopolizāciju un iespējamo (eksistējošo) karteļa tipa vienošanos starp graudu iepircējiem Konkurences padome savas kompetences ietvaros veic labības iepirkšanas tirgus izpēti. Ņemot vērā to, ka graudu iepirkšanas tirgu ietekmējošu faktoru un apstākļu noskaidrošana ir ilgstošs process un tas var noslēgties tikai tad, kad būs apkopoti labības iepirkšanas rezultāti un izvērtēta valsts labības ražošanas un patēriņa 1998.gada bilances izpilde, tagad varam sniegt viedokli par šā procesa pašreizējo situāciju un konkurences apstākļu izvērtējumu labības tirgū.

Konkurences padome 12.augustā uzsāka lietas izpēti par iespējamo vienošanos labības (pārtikas kviešu, rudzu) iepirkšanas tirgū, kas varētu būt izpaudusies kā graudu iepirkšanas uzņēmumu noruna novilcināt graudu iepirkšanu, lai tādējādi tiktu panākta izejvielas iepirkšanas cenas pazemināšana.

Minētās darbības saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta pirmo daļu varētu kvalificēt kā tirgus dalībnieku vienošanos vai saskaņotu darbību, kuras mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

Procesā varētu būt iesaistīti labības pārstrādes uzņēmumi, kas ir graudu iepircēji Latvijas Republikā, jo situācijas analīze tirgū rāda: lai gan ar šo uzņēmējdarbības veidu nodarbojas vairāk nekā 50 uzņēmumu, lielākie no tiem ir kļuvuši par tirgus līderiem. Ņemot vērā ievērojamo katra uzņēmuma tirgus daļu un augsto koncentrācijas līmeni — četriem lielākajiem uzņēmumiem labības iepirkšanas tirgus daļa 1997.gadā bija 61% —, pastāv risks, ka, atrodoties dominējošā stāvoklī konkrētā tirgū, tie šo stāvokli varētu ļaunprātīgi izmantot pret citiem tirgus dalībniekiem, to skaitā graudu audzētājiem. Pētījumos konstatēts, ka optimālais graudu transportēšanas attālums ir līdz 100 kilometriem. Līdz ar to Latvijas teritoriju var iedalīt reģionālajos tirgos ap šiem uzņēmumiem, kuros tiem ir dominējošā pozīcija. Tomēr šo koncentrācijas efektu samazina pārstrādes uzņēmumu mēģinājumi iespiesties konkurentu reģionālajā tirgū, tai skaitā veidojot labības iepirkšanas punktus. Labības sekundārajā tirgū šī koncentrācija nav tik ievērojama, jo tas saistīts ar šo uzņēmumu mārketinga stratēģiju un aktīvu konkurenci šajā tirgū.

Pašlaik graudu iepirkuma cenas pārstrādes uzņēmumos ir līdzīgas, un tās ir vidēji par 20% zemākas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Turklāt tādi lielie pārstrādes uzņēmumi kā a/s "Rīgas dzirnavnieks", a/s "Daugavpils dzirnavnieks", a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" graudu iepirkumu sāka novēloti, t.i., tikai augusta pēdējā nedēļā, piemēram, a/s "Rīgas dzirnavnieks" — 24.augustā, a/s "Daugavpils dzirnavnieks" — 26.augustā, a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" — 31.augustā. Ražas novākšana bija uzsākta jau augusta sākumā, un uzņēmumos tika nodotas glabāšanā pirmās graudu kravas. Jāatzīmē, ka graudu pieņemšana glabāšanā šogad veido lielāko darījumu apjomu starp graudu audzētājiem un pārstrādātājiem. Iepirkto graudu īpatsvars no glabāšanā pieņemtajiem septembra vidū vidēji bija 28%. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu četriem lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem 1998.gada 1.augustā bija aptuveni divas reizes vairāk graudu atlikumā un glabāšanā.

Izvērtējot konkurences apstākļus labības tirgū, Konkurences padome secina, ka būtiska loma ir valsts regulācijai, kas tiek realizēta kā tirgus intervence, graudu iepirkšana valsts rezervē un tās pārdošana, noteiktā norēķinu kārtība par graudiem, subsīdiju politika u.c.:

1. Šogad noteicošais labības tirgu ietekmējošais faktors ir tirgus intervence. Šā gada jūlijā bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Labības tirdzniecības aģentūra" (turpmāk — Aģentūra) organizēja konkursu graudu iepirkšanai valsts rezervei. Izvērtējot piedāvājumu un pieprasījumu, tika noteikta vidēji svērtā graudu iepirkuma cena — Ls 67 par tonnu. Nosauktā cena atspoguļoja šā gada reālo graudu tirgus cenu, ņemot vērā tirgus konjuktūru, sakarā ar intervences pasākumu uzsākšanu, valsts rezerves konkursa rezultāti tika anulēti.

Lauksaimniecības likuma 1.panta 11.punktā dotais termina "tirgus intervence" definējums nosaka, ka tirgus intervence ir lauksaimniecības produkcijas valsts iepirkuma nodrošinājums iekšējā tirgū par noteiktām intervences cenām gadījumos, kad tirgus cenu līmenis ir zemāks par šīm cenām.

Tātad valsts intervences pasākumi paredzēti, lai aizsargātu zemnieku situācijā, kad graudu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu (gadījumos, kad ir izveidojies sezonālais graudu pārpalikums) un iepirkuma tirgus cena samazinās zem valsts intervences cenas.

1998.gada 11.augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.305 "Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū". Saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī sekojošiem grozījumiem tajos, tirgus intervences pasākumus īsteno, iepērkot labību valsts uzkrājumiem no Latvijas labības audzētājiem par noteiktām (fiksētām) cenām. Valsts, pieņemot lēmumu par graudu iepirkšanu intervencē no 1.septembra, ir radījusi situāciju, kas būtībā neatbilst tirgus intervencei, bet gan valsts rezerves iepirkšanai, jo teorētiski tirgus intervence valstī būtu jāpiemēro pārpalikumu uzpirkšanai tikai tad, kad labības iepirkšana jau beigusies un graudu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Tomēr Latvijā 1.septembrī nevarēja runāt par graudu pārpalikumu, jo iepirkšanas sezona bija tikko kā uzsākta. Bez tam, kā liecina pašreizējie graudu pieņemšanas rezultāti un prognozes, šogad varētu netikt nodrošināts pieprasījums pēc atsevišķām graudu kultūrām. Gadījumā, ja pieprasījums netiks apmierināts, vietējo graudu iepirkumu cenai būtu jāpalielinās, jo importēto graudu cena, ņemot vērā papildu izmaksas, pašreiz nevarētu būt konkurētspējīga iekšējā tirgū.

2. Tirgus intervences pasākumus veic Aģentūra. Tā ir uzskatāma par tirgus dalībnieci Konkurences likuma izpratnē, jo atrodas konkurējošos apstākļos graudu iepirkšanā. Aģentūra nodarbojas ar graudu pirkšanu un pārdošanu, kā arī netieši veic cenu regulējošo darbību (skat. 3.punktu) labības iepirkšanas tirgū. Tādējādi uz to varētu attiecināt Konkurences likuma normas. Arī graudus realizējot, Aģentūrai būtu jādarbojas kā tirgus dalībniekam. Rudenī iepirktie graudi no valsts uzkrājumiem nevarētu tikt pārdoti Latvijas teritorijā zemāk par to iepirkuma cenu, kā tas notika šā gada pavasarī. Šādas darbības negatīvi ietekmē citus tirgus dalībniekus un deformē konkurenci sekundārajā labības tirgū.

3. Graudu iepirkšanas cenas noteikšana labības pārstrādes uzņēmumos ir atkarīga no valsts noteiktās cenas iepirkšanai valsts rezervē. Šogad tika noteikta cena tirgus intervencei. Valsts, nosakot cenu, ņem vērā arī esošās graudu cenas pasaulē (šogad Eiropā kviešu cena salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir zemāka par 20%). Graudu pārstrādes uzņēmumi vadās pēc šīs valsts noteiktās cenas (šo faktu apliecināja graudu pārstrādes uzņēmumu vadītāji). Iepriekšējos gados pārstrādes uzņēmumi gaidīja valsts rezerves cenas apstiprināšanu, savukārt šogad — tirgus intervences cenu. Par to liecina fakts, ka labības pārstrādātāji graudu iepirkšanas cenu paziņoja tikai pēc intervences cenas apstiprināšanas. Tātad šai valsts noteiktajai cenai ir būtiska nozīme graudu iepirkšanas uzsākšanā. Bez minētā graudu pārstrādes uzņēmumi, nosakot iepirkuma cenas, ņem vērā tādus faktorus kā graudu pārstrādes pašizmaksa, miltu (saistītais tirgus) cena Latvijā un citur, graudu cena Baltijas valstīs.

Valsts rezerves (šogad arī tirgus intervences) cenai vajadzētu būt zināmai jau pirms iepirkšanas sezonas sākuma, jo šī cena tirgū veic cenu līderes funkcijas, pēc kuras vadās tirgus dalībnieki. Tomēr šāda cenu līdera esamība tirgū deformē konkurenci. Intervences cenas ekonomiskajam pamatojumam ir jābūt balstītam uz pieprasījuma un piedāvājuma faktoru mijiedarbību un tirgus konjuktūru, bet tā nevarētu tikt veidota, vadoties no graudu audzēšanas izmaksām un neparedzamo apstākļu zaudējumiem. Pretējā gadījumā zaudē nozīmi valsts intervences mērķis un valsts rezerves veidošanas mehānisms. Neparedzēto zaudējumu segšanai būtu jālieto cita kārtība, kas diferencētu to kompensāciju katrā konkrētā gadījumā atkarībā no zaudējumu apjoma. Ja daļēja zaudējumu kompensācija tiek iekļauta intervences cenā, tad lielāku kompensāciju saņem graudu audzētāji, kam ir mazāki zaudējumi un lielāka raža.

4. Šā gada situāciju graudu iepirkšanas tirgū būtiski ietekmēja 1998.gada 15.janvārī izdarītie grozījumi likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem", kura 2.pants nosaka, ka pārstrādes uzņēmumiem noslēgtajos graudu iepirkuma līgumos paredzamais samaksas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi. Šī norma neveicina ilgtermiņa līgumu attiecību veidošanos starp labības tirgus dalībniekiem, un šo noteikumu faktiskās izmaksas ir piekritīgas tieši graudu audzētājiem. Šīs normas ieviešanai būtu bijis nepieciešams salīdzinoši ilgstošāks pārejas periods, lai pārstrādes uzņēmumi varētu izveidot atbilstošus uzkrājumus, jo nepieciešams liels apgrozāmo līdzekļu apjoms, kurus uzņēmumi var iegūt tikai pēc graudu pārstrādes un miltu realizācijas. Tāpēc pārstrādes uzņēmumi vairumā gadījumu slēdz ar zemniekiem līgumus sākotnēji tikai par graudu glabāšanu, kas ievērojami atšķiras no situācijas iepriekšējā gadā, kad galvenokārt tika slēgti pirkšanas līgumi. Uzņēmumi piedāvā šādu līgumattiecību formu, lai, no vienas puses, piesaistītu sev labības krājumus, un no otras, ievērotu likumdošanā noteikto norēķinu kārtību. Zemnieki slēdz minētos līgumus, apstākļu spiesti (slapju graudu uzglabāšanai trūkst jaudas kaltēs). Glabāšanas līgumi starp labības audzētājiem un labības pārstrādātājiem ir vienīgais risinājums nepārkāpt likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem" noteikto kārtību.

5. Situācijas izpētes gaitā saņemtā informācija liecina, ka pastāv neuzskaitīti labības iepirkšanas un miltu ražošanas apjomi. Nepilnības tirgus uzraudzībā ietekmē konkurences apstākļus pārtikas labības iepirkšanas tirgū, kā arī saistītajos — miltu un maizes‚ tirgos. Šāda "nelegāla" darbība varētu radīt negodīgas konkurences precedentu, jo tādējādi netiek ievēroti saimnieciskās darbības godīgas prakses principi. Sekas iepriekš minētajām darbībām ir neprecizitātes 1998.gada labības patēriņa bilancē.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka graudu iepirkšanas tirgus nedarbojas kā tirgus, kurā ir brīva konkurence starp šā tirgus dalībniekiem — graudu pircējiem un arī graudu audzētājiem. Labības iepirkšanas cena neveidojas piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, bet tā tiek noteikta, vadoties no valsts nosauktās valsts rezerves iepirkuma un/vai tirgus intervences cenas. Valsts regulējošo darbību rezultātā, sniedzot atbalstu vienai lauksaimniecības nozarei, būtu detalizētāk jāanalizē ietekme uz saistītajiem tirgiem. Tie būtu labības pārstrādes produktu tirgus, kā arī citi lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistītie tirgi. Jāatzīmē, ka no konkurences aizsardzības un veicināšanas viedokļa ievērojams valsts atbalsts vienai noteiktai nozarei var negatīvi ietekmēt kopējo tautsaimniecības struktūru un līdzsvarot dažādu nozaru (t.sk. lauksaimniecības nozaru) attīstību. Konkurence arī lauksaimniecībā ir līdzeklis, kā pilnīgāk apmierināt patērētāju intereses, t.i., saņemt preci vai pakalpojumu par zemāku cenu un augstākā kvalitātē.

Par izpētes rezultātiem, kas uzsākta sakarā ar iespējamo aizliegto vienošanos starp graudu pārstrādes uzņēmumiem, informēsim pēc lietas izpētes pabeigšanas un attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks