Par Latvijas Pilsonības likuma izmaiņām

ASV valdība ir sekojusi Latvijas valdības un iedzīvotāju centieniem izmainīt Latvijas Pilsonības likumu saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijām. Latvijas parlaments pieņēma šos likumdošanas grozījumus 1998.gada 22.jūnijā. Šā gada 3.oktobrī Latvijas iedzīvotāji piedalīsies referendumā, lai noteiktu, vai grozījumiem jāstājas spēkā vai tie jāatceļ.

ASV valdība respektē Latvijas iedzīvotāju tiesības izlemt šo jautājumu saskaņā ar Latvijas konstitūciju. Tajā pašā laikā mēs nepārtraukti esam atbalstījuši Latvijas valdības, prezidenta un Saeimas pūliņus veicināt sociālo integrāciju, izdarot grozījumus Pilsonības likumā. Mēs ceram, ka Latvijas iedzīvotāji referendumā nolems, ka šiem grozījumiem jāstājas spēkā. Mēs ticam, ka šāds lēmums paātrinās Latvijas integrāciju globālajās un eiroatlantiskajās organizācijās un būs nozīmīgs ieguldījums ASV un Latvijas divpusējo attiecību tālākajā attīstībā.

Mūsu nostāja par labu grozījumiem tika skaidri formulēta prezidenta Klintona vēstulē prezidentam Ulmanim šā gada 31.augustā. ASV vēstnieks Latvijā ir skaidrojis mūsu nostāju, vairākkārt tiekoties ar Latvijas vadošajiem politiķiem un medijiem. Valsts sekretāre Madelaine Olbraita par referendumu runāja, tiekoties ar prezidentu Ulmani Apvienoto Nāciju Organizācijā. Tikšanās reizē valsts sekretāre vairākkārt izteica cerību, ka Latvijas pilsoņi 3.oktobrī balsos par likuma grozījumu stāšanos spēkā.

Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, — "Latvijas Vēstnesim"

Šādi virsraksti pēdējās pāris dienas rotājuši Zviedrijas sociāldemokrātu partijai tuvu stāvošas avīžu slejas. Tie ir vārdi, kas pauž neviltotu gandarījumu par to, ka nu vairs Eiropas Savienībā (ES) tikai divas valstis (Spānija un Īrija) ir labā spārna valdību rokās. Kreiso spēku dominance Eiropā ir skaidri manāma. Tāpat nomanāms, ka sociāldemokrātiskie spēki par visvēlamāko valdības sadarbības partneri uzskata partiju vai partijas, kas atrodas tām pa kreisi uz politiskās krāsu paletes.

Šāda attīstība nomanāma Zviedrijā, un tas pats tagad arī redzams Vācijā, nerunājot vēl par Franciju, Itāliju un citām valstīm.

Zviedrijas ministru prezidents Jērans Pērsons ( Göran Persson ), manāmi atvieglots par vēlēšanu iznākumu Vācijā, vairākkārt zviedru masu mediju pārstāvjiem paziņojis, ka šī esot valdošā tendence Eiropas politikā un ka tamdēļ nekas dīvains neesot saskatāms apstāklī, ka Pērsons draudzējas ar kreiso (komunistu) partiju un zaļajiem.

Tomēr premjers nevarēja noslēpt izbrīnu un pārsteigumu par to, ka vācu kristīgie demokrāti atpalika ar tik daudziem procentiem. Pērsons arī izteicies, ka sociāldemokrātu nākšana pie varas gandrīz vai visās Eiropas Savienības (ES) valstīs esot uzskatāma par cerību pilnu attīstību attiecībā uz kopīgo ES politiku.

Zviedru konservatīvais laikraksts "Svenska Dagblad" šai sakarībā izsaka izbrīnu. Redaktors nevar saprast par ko šeit Pērsons jūsmo? Vācijas tālāk ejamais ceļš nav pats par sevi saprotams. Nedrošību izraisa Gerharda Šrēdera ( Gerhard Schröder ) vispārējā neskaidrā nostāja, kā arī sociāldemokrātu gaidāmie koalīcijas partneri — Zaļā partija. Vācija ir un būs ES centrs — šis apstāklis kombinācijā ar Šrēdera pausto domu visā visumā sekot Kola pēdās (attiecībā uz ES politiku) redaktora uztverē pierāda, ka izmaiņas nebūs pārāk lielas. Taču ticams esot, ka Vācija ar jauno kancleru piebremzēs savu aktivitāti savienības paplašināšanas jautājumā. Arī Briselē komentētāji secinājuši, ka izmaiņas diez vai būs pārāk manāmas. Bet, ja tā — par ko tad Pērsonam daudz jūsmot, kad Kola vietā nostājies Šrēders.

Taču, ja izmaiņas būs patiesi manāmas, tad jautājums ir — kā tas izpaudīsies, un tad Pērsona prieks šķiet vēl jo nesaprotamāks, konstatē "Svenska Dagbladet".

Raksta turpinājumā redaktors norāda uz gaidāmo kopīgo vācu un franču projektu, kas skar bezdarba apkarošanu un zināmā mērā arī kopīgu finansu un nodokļu politiku. Šai piekšlikumā saredzamas skaidras tendences uz centralizētu Eiropas valstu darbību, kas īstenojama 11 valstīs, kuras no paša sākuma iesaistīsies monetārajā sadarbībā. Tā būtu pirmā pazīme tam, par ko Pērsons izteicis bažas — proti, ka kopīgā valūta radīs pārmērīgi centralizētu politiku. Arī šāds kontinentāls sociāldemokrātu pagrieziens diez vai var būt iemesls Pērsona gavilēm, ironiski komentē redaktors.

Neatkarīgi liberālā "Dagens Nyheter"savukārt neizslēdz iespēju, ka Vācijas sociāldemokrāti ar laiku būs spiesti pamest zaļos partnerus un griezties pie politiskajiem pretiniekiem un vēlešanu zaudētājiem — kristīgiem demokrātiem (CDU/CSU). Kā nekā šīm partijām daudzos svarīgos jautājumos ir līdzīgāki uzskati nekā sociāldemokrātiem ar zaļajiem. It īpaši atšķirības saskatāmas ārpolitikā un drošības politikā. Zaļā partija ir izteikta pretiniece NATO. Savukārt Gerhards Šrēders vairākkārt uzsvēris nepieciešamību uzturēt labas attiecības ar Vašingtonu. Tamdēļ var jautāt — kā jaunā valdība rīkosies attiecībā uz vācu militāro līdzdalību NATO operācijā ārpus allianses teritorijas? Šis un tamlīdzīgi jautājumi var radīt nopietnas krīzes Vācijā un Eiropā (arī Zviedrijā sociāldemokrāti sadraudzējušies ar partijām, kas prasa Zviedrijas izstāšanos no ES un pilnīgu attālināšanos no NATO). Tamdēļ plašā koalīcija ar Kristīgo demokrātu savienību/Kristīgi sociālo savienību neesot izslēdzama.

"Dagens Nyheter" toties saredz arī citas problēmas. Šrēderam nāksies tikt galā ar partijas viskreisāko spārnu, ko visspilgtāk pārstāv partijas priekšsēdis Oskars Lafontēns ( Oskar Lafontaine ).

Kola zaudējums vēlēšanās "Dagens Nyheter" uztverē izskaidrojams ar to, ka tauta visā visumā pēc 16 gadiem vēlējās ko jaunu. Izšķiroši bijis arī tas, ka iedzīvotāji bijušajā VDR Kolam pagrieza muguru. Kols lielā mērā savu politisko pamatkapitālu būvēja uz ārpolitikas jautājumiem. Viņš ES saredzēja kā "miera celtniecības projektu". Viņš pieder pie tās ģenerācijas, kas pati ar savām acīm redzēja un piedzīvoja kara briesmam, — Šrēders ne. Taču vēlēšanās reti uzvar tas, kas uzsvaru liek uz ārpolitiku.

Šo aspektu uzsver arī sociāldemokrātiskā "Aftonbladet", kas secina, ka Vācijā pie varas nonākusi jauna paaudze, kas vairs negrib tēlot "labu eiropieti" tikai tamdēļ, lai citi no viņa nebaidītos. Redaktors paredz, ka Vācija uzrādīs jaunu seju — mazliet agresīvāku. Taču šī "agresivitāte" neapdraudēs citus — tas izpaudīšoties tā, ka vācieši vairāk sākšot domāt par sevi. "Vācijai ir apnicis vienmēr maksāt par citiem." Šrēders vairākkārt kritizējis Kolu par to, ka tas vienmēr atvēris maku tad, kad Eiropā kaut kas sagājis greizi.

"Aftonbladet" norāda, ka Šrēders vēloties mazliet piebremzēt ES paplašināšanas tempu. Viņš arī vēlas panākt, lai citas valstis saprastu, ka Vācija vēlas samazināt savu devu kopīgajam ES budžetam, ka Vācijai jārūpējas par pašu austrumdaļas sakārtošanu.

Eiropa tagad, redaktora uztverē, būs "mazliet sarkanāka un mazliet jaunāka". Taču ar to nav teikts, ka tā būs labāka.