Skaitļi. Fakti. Analīze

Pēdējo preses konferenci pirms 7. Saeimas vēlēšanām 30. septembrī ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs ievadīja ar informāciju un pārdomām par negludumiem dažu valsts īpašuma objektu privatizācijā.

— Man bieži uzdoti jautājumi, kālab bija nepieciešams paplašināt Privatizācijas aģentūras valdes sastāvu no pieciem līdz septiņiem valdes locekļiem, kādēļ man kā valsts pilnvarniekam Privatizācijas aģentūrā bija nepieciešams pieņemt lēmumu un izsludināt konkursu arī uz pastāvīgās komisijas piecu dalībnieku atlasi. Esmu vairākkārt uzsvēris, ka arī iepriekšējie pilnvarnieki un ekonomikas ministri Guntars Krasts un Atis Sausnītis nodarbojās ar privatizācijas procesa pārraudzību. No šā gada 4. maija turpinu viņu iesākto darbu. Redzot, ka līdz 1. jūlijam neizdosies pamatvilcienos pabeigt valsts uzņēmumu privatizāciju, kā tas ir paredzēts valdības Deklarācijā, radās nepieciešamība papildus iepazīties ar informāciju par situāciju privatizācijas procesā un pieņemt iepriekšminētos lēmumus. Kopš šā gada 2. jūnija Privatizācijas aģentūras valdes sastāvs ir noteikts septiņu cilvēku sastāvā, taču divas vietas joprojām nav aizpildītas. Vēlos ar dažiem piemēriem raksturot, kādēļ patiešām bija nepieciešams veikt iepriekšminētos pasākumus.

Klupšanas akmeņi uzņēmumu privatizācijā

Preses konferencē tika sniegta informācija divos privatizācijas procesa aspektos — par pārkāpumiem un neskaidrībām valsts akciju sabiedrības (VAS) "Lokomotīve" kontrolpaketes izsoles pretendentu atlasē un par VAS "Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"" privatizācijas neatbilstību likuma "Par akciju sabiedrībām" prasībām utt., kā arī par Privatizācijas aģentūras valdījumā esošo valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju un bankrotu.

L.Strujevičs uzsvēra, ka saņemtas vairākas sūdzības par uzņēmumu privatizācijas norisi, kuras izskatītas gan Ekonomikas ministrijas Juridiskajā, gan Privatizācijas departamentā, gan PA padomē, taču šīs divas pēdējās un aktuālākās — par VAS "Lokomotīve" un "Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"" (PTC "Rīga") — uzskatāmi pierāda nesakārtotību šajā procesā. Sūdzībās minētie fakti apstiprinājušies un tālab nepieciešams atgriezties pie abu uzņēmumu privatizācijas sagatavošanas procesa caurlūkošanas.

— VAS "Lokomotīve" privatizācijas sakarā esam saņēmuši sūdzību no SIA "Āgenskalna vairogs"par to, ka no diviem pretendentiem — SIA "Āgenskalna vairogs" un a/s "Remlok" — kā vienīgais komisijā tika izvēlēta a/s "Remlok". Iepazīstoties ar attiecīgajiem materiāliem un informāciju, kas bija PA rīcībā, mēs secinājām, ka pieļauti divi būtiski pārkāpumi, ko savā vēstulē apstiprina arī PA ģenerāldirektors Jānis Naglis. Pirmām kārtām — uz kontrolpaketi pretendējošās "Remlok" dalībnieks un valdes loceklis Juris Mukāns vienlaikus bija arī privatizējamās "Lokomotīves" valsts pilnvarnieks. Savukārt VAS "Lokomotīve" valdes priekšsēdētājs Emīls Bušs vienlaikus ir arī a/s "Remlok" dalībnieks, valdes priekšsēdētājs un prezidents. Šeit skaidri saskatāms interešu konflikts.

25. septembrī pēc PA valsts pilnvarnieka L.Strujeviča atgādinājuma Privatizācijas aģentūra izbeigusi pilnvarojuma līgumu ar J. Mukānu. Ekonomikas ministrs sacīja, ka šo interešu konflikta situāciju Privatizācijas aģentūras darbiniekiem acīmredzami vajadzēja pamanīt jau laikus, sagatavojot informāciju par kontrolpaketes izsoles pretendentiem, un procesa tālākvirzību apturēt. Tomēr atlases komisija izvēlējās tikai vienu pretendentu — "Remlok", un, kā zināms, tādos gadījumos izsolē kontrolpakete tiek pārdota par PA noteikto sākumcenu. J.Naglis sniedzis informāciju, ka kontrolpaketes pretendentu atlases rezultātus valde vēl nav apstiprinājusi.

Arī PTC "Rīga" privatizācijas gaitā atklājušies vairāki interesanti fakti. Akcionāru ārkārtas pilnsapulce 3. septembrī notikusi bez uzņēmējsabiedrības valsts pilnvarnieku pienācīgas informēšanas un piedalīšanās tajā; PA ģenerāldirektors īpaši šim gadījumam pilnvarojis pārstāvēt 100 procentus valsts kapitāla kādu aģentūras darbinieku. Šajā ārkārtas pilnsapulcē ievēlētās valdes sastāvs neatbilst likuma "Par akciju sabiedrībām" 74. panta 1. daļas prasībām — ārzemju kapitāla daļai akciju sabiedrībā nepārsniedzot 30 procentus, vairāk nekā puse valdes locekļu nav Latvijas Republikas pilsoņi vai tās pastāvīgie iedzīvotāji, kas šeit nodzīvojuši ne mazāk par 21 gadu. Turklāt akciju kontrolpaketes pircējs "OU NEOTRUST" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitāls ir 10 tūkstoši EEK, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa atbilst Ls 435. Tātad jāizvērtē, kādi PA rīcībā ir dokumentālie pierādījumi, kas pamato šīs nelielās uzņēmējsabiedrības iespējas izpildīt privatizācijas noteikumus un trīs gadu laikā PTC "Rīga" ieguldīt 1 miljonu latu.

J.Strujevičs uzsvēra — ja rodas šāda situācija, kad tiek iesniegtas pamatotas sūdzības, kad ar kāda uzņēmuma privatizācijas lietām šajā sakarā jānodarbojas gan ministram, gan ministrijas un Privatizācijas aģentūras vadošajiem darbiniekiem, tas nozīmē, ka privatizācijas procesa shēmā, kas darbojusies jau gadiem, ir būtiski trūkumi. Nenoliedzot visu pozitīvo, kas aizvadītajos gados mūsu valstī privatizācijā sasniegts, L.Strujevičs izteica viedokli, ka tomēr bija iespējams šajā jomā strādāt labāk.

Uzņēmumu maksātnespēja un likvidācija — dārgs un pretrunīgs process

Komentējot valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas un bankrota lietas, L.Strujevičs teica:

— Privatizācijas mērķis ir veiksmīgi un izdevīgi kaut ko pārdot. Ja pārdodam neveiksmīgi un pēc tam vēl nākas piemaksāt kādai fiziskai vai juridiskai personai, var uzskatīt, ka šī pārdošana bijusi neveiksmīga. No valsts īpašuma objektu privatizācijas veidojas valsts budžets.Bankrotējošie, likvidējamie uzņēmumi ir kā spogulis, kas parāda, kā privatizācija noritējusi. Bieži vien uzņēmumi tiek pārdoti lētāk par to faktisko vērtību, darba vietas maksātnespējīgajos uzņēmumos zaudējuši vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku. Tie ir fakti, kuriem nevar nepievērst uzmanību.

Līdz septembra beigām no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem izmaksāti 3, 975 miljoni latu, vēl jāizmaksā ne mazāk par 1,6 miljoniem latu. Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieki ir iesnieguši prasījumus par algu parādu uzņēmumu maksātnespējas izsludināšanas brīdī par Ls 3 831 785.Ekonomikas ministrija, izpildot pienākumu pārzināt privatizācijas gaitu valstī, īpaši pievērsusies PA valdījumā esošo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas un likvidācijas procesam. Par šiem jautājumiem paredzēts lemt arī PA padomes šīsdienas sēdē.

Kā norit kompensācijas sertifikātu dzēšana

Atbilstoši likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 67 000 personu piešķirti 3,9 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu. Likums paredz iespēju 7600 personām sertifikātu vērtību izmaksāt naudā par kopējo summu 16,4 miljoniem latu. Šobrīd izmaksātas kompensācijas un izsūtīti uzaicinājumi 1627 personām; izmaksu summa ir 3,6 miljoni latu. Paredzēts, ka šogad kompensācijas 3,1 miljona latu apjomā saņems vēl 1520 cilvēku.

Lai 1999. gadā īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu varētu pabeigt, no valsts budžeta vai Valsts īpašuma privatizācijas fonda nepieciešami vēl 9,7 miljoni latu, kas izmaksājami 4450 personām. Ja likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam" būs paredzēti tikai 4 miljoni latu, tad kompensāciju naudā nesaņems 2640 personas, no kurām 37 procenti ir pensijas vecumā. Tā liecina EM sniegtā informācija.

Savukārt atbilstoši likumam "Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti", Latvijas Attīstības aģentūras Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram (LAA PSINC) 20 rajonu pašvaldības ir nosūtījušas kompensāciju saņēmēju sarakstus. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju šobrīd kompensācija pienākas 267 personām par kopējo summu 1,92 miljoni latu.

Diemžēl, kā informēja Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors Aivars Bernāns, daudzos gadījumos pašvaldības nepareizi piemēro kārtību, kādā dzēšami īpašuma kompensācijas sertifikāti par administratīvi nepamatoti izsūtītām personām atņemto mantu. Pārbaudot no pašvaldībām saņemtos lēmumus, LAA PSINC konstatējis, ka kļūdaina informācija iesniegta par 102 personām (38 procenti no lēmumu kopskaita). Lielākās vienai personai nepamatoti piešķirtās naudas summas ir 197 514,8 lati un 187 376 lati. Analizējot pašvaldību sniegto informāciju, atklāti fakti, kas liecina ne tikai par nelikumīgiem lēmumiem attiecībā uz sertifikātu dzēšanu, izmaksājot kompensāciju naudā, bet arī par kompensācijas sertifikātu piešķiršanu. Lai šādas nelikumības novērstu, tuvākajā laikā tiks veiktas pārbaudes piecās pašvaldībās.

Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules Bankas ikgadējā sanāksme Vašingtonā

No 4. līdz 9. oktobrim Vašingtonā notiks Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules bankas (PB) ikgadējā sanāksme. Pērn tā notika Honkongā. Latviju šajā pasākumā pārstāvēs Ekonomikas ministrija, Finansu ministrija, Latvijas Banka un Privatizācijas aģentūra. Delegāciju vienpadsmit cilvēku sastāvā vadīs finansu ministrs Roberts Zīle. Sanāksmē paredzēts apspriest PB un SVF darbības principiālas izmaiņas un ieteikt vairāk koordinēt un saskaņot šo abu starptautisko institūciju darbību. Ekonomikas ministram L.Strujevičam kopā ar citiem Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ministriem ir paredzēta tikšanās ar PB prezidentu un citas lietišķas sarunas. Baltijas valstis sniegs kopīgu ziņojumu par PB problēmām, ko Baltijas valstu vārdā nolasīs Igaunijas finansu ministrs. Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm arī būs kopīgs ziņojums, ko nolasīs Islandes ārlietu ministrs.

Valsts ekonomiskās attīstības iespēju izvērtējums

Ekonomikas ministrijas speciālisti izstrādājuši apjomīgu dokumentu "Valsts ilgtermiņa stratēģija" (ekonomiskās attīstības iespēju izvērtējums). EM Makroekonomiskās analīzes un prognožu departamenta direktors Oļegs Barānovs , šo darbu priekšāstādot, teica:

— Kā zināms, valdības Deklarācijā paredzēts izstrādāt valsts ekonomisko stratēģiju. Šā gada pavasarī valdībā tika akceptēta vidēja termiņa ekonomiskā stratēģija, mēs šo darbu turpinājām, lai ieskatītos ekonomiskās attīstības tālākās perspektīvās. Darbā formulēts ilgtermiņa ekonomiskās politikas mērķis: panākt stabili līdzsvarotu un ilgtspējīgu izaugsmi. Galvenais uzsvars likts uz izaugsmes pamatfaktoru izvērtējumu. Uz šīs analīzes pamata modelēti divi attīstības varianti līdz 2025. gadam. Pamatvariants un paātrinātās attīstības variants. Prognozē paredzēts, ka Latvija iekļausies Eiropas Savienībā apmēram 2005. gadā. Pamatvariantā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums paredzēts 5 — 6 procentu robežās katru gadu, bet paātrinātās attīstības variantā tas plānots straujāks — atsevišķos gados sasniedzot pat 8 procentus. Pamatvariants rāda ekonomiskās attīstības gaitu, īstenojot valdības akceptēto vidējā termiņa ekonomiskās attīstības stratēģiju līdz 2003. gadam. Tad 2025. gadā Latvija gan būs tuvinājusies ES normām IKP uz vienu iedzīvotāju, sasniedzot aptuveni 60 procentu no tā, tomēr mūsu valsts iedzīvotāju labklājības līmenis būs ievērojami zemāks. Paātrinātais variants paredz straujāku tempu pieaugumu. Lai to īstenotu, jāievēro šādi noteikumi: jāpaaugstina uzkrājumu līmenis, jāsaglabā ārvalstu tiešo investīciju apjomi arī pēcprivatizācijas periodā, jo īpaši tās piesaistot augstas tehnoloģijas nozarēm; būtiski jāpaaugstina eksporta apjomi, uzlabojot Latvijas preču konkurētspēju, kā arī nepieciešama ātra integrācija Eiropas Savienībā un labvēlīga ārējā vide, tajā skaitā — politiskā un ekonomiskā stabilitāte kaimiņvalstīs. Kā vienu no būtiskākajiem riska faktoriem O.Barānovs uzsvēra nevienmērīgos iedzīvotāju ienākumus dažādos valsts reģionos un plaša vidusslāņa trūkumu.

O.Barānovs atzīmēja, ka Latvijas plusi ir laba ostu infrastruktūra, salīdzinoši lēts un viegli apmācāms, jaunām iemaņām atvērts darbaspēks un stabila makrovide. Mīnusi — zemais menedžmenta, tehnoloģijas un iedzīvotāju tiesiskās apziņas līmenis. Taču šos faktorus laika gaitā iespējams uzlabot. Latvijas attīstība nav atdalāma no pasaules ekonomikā notiekošajiem globalizācijas, savstarpējās integrācijas un citiem procesiem. Visas reformas Latvijā jāaplūko saistībā ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Dokumenta izstrādē piedalījušies Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki. Šobrīd tas iesniegts Ministru prezidentam un nosūtīts dažādām valsts institūcijām, kuras var iesniegt savus priekšlikumus tā papildināšanai.

Mudīte Luksa, "LV"