• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Straumes" atziņa: sāncensībā tomēr uzvar korektākais. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.1998., Nr. 284/285 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50012

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ziņu teikumi

Vēl šajā numurā

02.10.1998., Nr. 284/285

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Straumes" atziņa: sāncensībā tomēr uzvar korektākais

Par konkurētspējīgu ražošanu

M2.JPG (18682 BYTES) Maksis Rozenbergs

Tukuma kombinētās spēkbarības ražošanas paju sabiedrības "Straume" produkcijas izplatītāji, reklamējot savu preci, nekad nemēdz teikt: "Mūsu ražotā spēkbarība ir labākā valstī!" Drīzāk gan otrādi — dīleriem jeb tās izplatītājiem nākas sastapties ar nezināmas izcelsmes graudu maluma tirgotāju, kurš savu preci pārdod kā "Straumes" kombinēto spēkbarību.

Protams, to, vai uzticēties "Straumes" piedāvājumam, vai meklēt citās firmās ražoto, izlems paši lauku saimnieki. Par klientu trūkumu "Straumē" nesūdzas. Tā, piemēram, Valkas rajona Launkalnes pagasta "Sprīdīšu" saimniece Inta Māliņa pēc spēkbarības savam prāvajam rukšu ganāmpulkam regulāri mēro 230 km garo ceļu uz Tukuma "Straumi". Acīmredzot brauciens atmaksājas. Savulaik paju sabiedrības "Straume" direktors Maksis Rozenbergs bija tas, kurš ierosināja Māliņas kundzei pāriet uz jauno cūku nobarošanas tehnoloģiju pēc holandiešu parauga. Saimniecību vadītāji un "Straumes" speciālisti vairākkārt devušies uz Holandi, lai mācītos slavenajā firmā "Provimi" un citās saimniecībās. Tas ļāva paju sabiedrībā "Straume" izstrādāt projektu "Cūkgaļas ražošanas efektivitātes palielināšana". Projektā paredzēts nobarot cūkas realizācijai sešu mēnešu laikā. Lai to panāktu, jāpalielina dzīvsvara pieaugums līdz 800 gramiem dienā vidēji visā periodā no atšķiršanas brīža, jāuzlabo kombinētās spēkbarības izmantojamības pakāpe līdz 2,5 — 3,0 kg uz vienu dzīvsvara kilogramu, jāsamazina sivēnu krišana līdz 8 — 9 procentiem, jānodrošina labs cūku veselības stāvoklis. Visi šie faktori ļaus palielināt peļņu, ko dod cūkgaļas ražošana. Projektā ir konkrētas norādes, kā iespējams ietaupīt ražošanas līdzekļus. Uzstādot barotavas, spēkbarības zudumi samazinās no 10 līdz 1 procentam. Kā piemērs projektā minēts aprēķins — ja viena cūka nobarošanas laikā apēd līdz 300 kg spēkbarības, tad tiek ietaupīti 24 kg barības.

"Straumes" speciālisti aprēķinājuši, ka izdevumi, pēc attiecīgās tehnoloģijas nobarojot vienu bekonu, sasniedz Ls 60,43. Nododot 95 — 110 kg smagu bekonu, ja iepirkuma cena ir aptuveni Ls 0,70 par vienu kilogramu, par cūku saņem apmēram Ls 70. Tātad peļņa ir Ls 10, rentabilitāte — apmēram 17 procentu. Tiesa gan, šogad iepirkuma cenas cūkgaļai ir kritušās, bet paju sabiedrībā "Straume" samazinātas arī spēkbarības cenas. Konsultācijas par projektu un cenu izmaiņām sniedz paju sabiedrības "Straume" konsultante lopu ēdināšanas jautājumos Ieva Freidenfelde. Aizvien vairāk saimniecību, kur nodarbojas ar cūkkopību, ievieš iepriekšminēto projektu. Vēl nesen "Straumei" blakus esošās paju sabiedrības "Dzimtene" speciālisti bija atturīgi un brāķēja piedāvāto spēkbarību kā dārgu. Tomēr nepagāja ne gads, un projekts ieviests arī "Dzimtenē".

Pamazām kombinētās spēkbarības ražotne pilnveidojas un attīstās. Tiek domāts par klientiem, viņu izglītošanu, lai viņi paši spētu izrēķināt, kas ir izdevīgi un kur nevajadzētu ieguldīt līdzekļus. Tāpēc uzņēmumā ir iekārtota mācību klase un materiāli tehniskās apgādes bāze.

Mācību klasē regulāri notiek lekcijas un semināri par dažādiem ar lopu ēdināšanu saistītiem jautājumiem, piemēram, par liesas cūkgaļas ražošanu, gaļas lopu audzēšanu, augstražīga piena ganāmpulka uzturēšanu u.c. Zemnieki un lauksaimniecības speciālisti šeit tiekas ar augsti kvalificētiem speciālistiem, Lauksaimniecības universitātes pasniedzējiem un zinātniekiem, kā arī ar dažādu lauksaimniecības ražošanas līdzekļu izplatītājfirmu pārstāvjiem, pieredzējušiem zemniekiem — praktiķiem. Mācības ziemas mēnešos notiek regulāri pa interešu grupām, nereti — sadarbībā ar rajona lauksaimniecības konsultāciju biroju.

Atnākot uz mācībām, zemnieki iepazīstas arī ar visjaunāko materiāli tehniskās apgādes bāzes piedāvājumu — dzirdnēm, barotavām, lopbarības piedevām, dažādu fermu tehnisko aprīkojumu, sildlampām, darba apģērbiem un citām fermas ikdienai nepieciešamām lietām. Daži interesējas par zemnieku saimniecības "Strēļi" īpašnieka Alda Limauska piedāvāto lēti un vienkārši izgatavoto sivēnu barotavu. Pieprasītas ir Ulbrokas firmas "Stars" un Tukuma firmas "NIK" (agrākais "Lauktehnikas" nestandarta iekārtu cehs) piegādātās barotavas.

Respektējams paju sabiedrības klients ir LLU mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" speciālisti, kuri augstu vērtē "Straumē" ražotās spēkbarības kvalitāti. Katru ceturtdienu uzņēmumā konsultācijas par lopbarības ražošanu sniedz profesors Jānis Neilands. Tiek piedāvāta visdažādākā spēkbarība — nobarojamām cūkām, sivēniem, sivēnmātēm, govīm, jaunlopiem, putniem, trušiem. Pēdējā laikā īpaša interese ir par spēkbarību zivsaimniecībai. Iespējams arī pēc attiecīgām receptēm spēkbarību pasūtīt.

"Straume" ir pirmā un vienīgā vieta Latvijā, kur ražo suņu barību. To sāka darīt jau tad, kad veikalu plauktos vēl nebija parādījušās ārzemēs ražotās košā iepakojuma kārbas. Toreiz mēnesī izlaida apmēram tonnu šīs produkcijas. Recepšu autore — tukumniece, veterinārārste Aelita Baumane:

— Tā bija sagadīšanās. Man toreiz nebija darba. "Straume" piedāvāja izstrādāt receptes. Es biju priecīga par iespēju strādāt, turklāt man pašai ir izstādes suņi un tāpēc tas interesēja īpaši. Neiztrūkst arī gandarījuma, jo, lietojot šo suņu barību, man nav bijis problēmu sagatavot savus suņus izstādei.

Kaut arī pēc "Straumes" suņu barības ir liels pieprasījums, tomēr grūti sacensties ar labi noformēto un reklamēto importa suņu barību. Lai palielinātu konkurētspēju, pavasarī uzņēmumā uzstādīja Amerikas Savienotajās Valstīs ražotas iekārtas, ar kuru palīdzību izgatavo suņu barību granulās. Iekārtas maksā Ls 20 000. Ar šīm iekārtām ražo arī barību kaķiem, mazajiem dzīvniekiem un zivīm. Latvijas suņu barības tirgū "Straume" patlaban aizņem 8 — 10 procentus, bet tiek plānots sasniegt 30 procentu. Pircējam vietējā ražojuma suņu barība iznāk uz pusi lētāka nekā importētā — kilograms maksā Ls 0,35. Turklāt, kā pastāstīja A.Baumane, šī barība nesatur antioksidantus, kas nereti izraisa alerģiju. Arī krāsvielas šai barībai netiek pievienotas, jo tās faktiski barību dara tīkamu suņa saimniekam, nevis sunim.

Savukārt daudzus zemniekus "Straume" interesē kā lopbarības graudu pircēja. Lai iegūtu kvalitatīvu spēkbarību, ir jābūt arī attiecīgas kvalitātes graudiem. Par to ziemas mācību laikā ar labības audzētājiem runāja profesors Dr. hab. lauks. Antons Ruža. Šogad, iepērkot labību, vēl nekādas īpašas prasības netika izvirzītas, tomēr nākotnē graudu audzētājiem ar tām jārēķinās. Ražas laikā, kad graudu tirgū valdīja liela spriedze, paju sabiedrības "Straume" attiecības ar labības audzētājiem bija vienas no korektākajām, salīdzinot ar citiem pārstrādātājiem. Lopbarības labību iepirka atbilstoši pavasarī noslēgtajiem nodomu līgumiem.

Kā pastāstīja paju sabiedrības "Straume" direktors Maksis Rozenbergs, turpmākajās sezonās iecerēts slēgt pirkšanas līgumus vispirms ar tiem zemniekiem, kas nodod labību apmaiņai, jo tieši šie zemnieki ir uzņēmuma pastāvīgie klienti, kas tam nodrošina spēju izdzīvot. Līdz šim nodomu līgumu slēgšanā priekšroka tika dota paju sabiedrības īpašniekiem.

Daudzi zemnieki izmanto iespēju un nodod graudus apmaiņai pret spēkbarību, citi — glabāšanā. Ja visi līgumslēdzēji labību nepiegādā, to iepērk no tiem, kuri nodevuši graudus glabāšanā. Zemniekiem izdevīgi ir arī tas, ka "Straumē" graudus var izkaltēt, lai arī cik mitri tie būtu. Lai norēķinātos ar saviem klientiem — graudu ražotājiem, paju sabiedrība bankā ņēma kredītu un izmantoja iespēju, ka valsts subsidēja 9 procentus no kredītlikmes. Paju sabiedrība iepirka labību, lai pusgadu nodrošinātu sev darbu.

Tā kā labība iepirkta salīdzinoši lētāk nekā iepriekšējos gados un kritušās cūkgaļas iepirkuma cenas (to gan nekādi nevar manīt pircējs gaļas veikalā), paju sabiedrība "Straume" pazeminājusi arī spēkbarības cenu katrai tonnai vidēji par sešiem latiem.

Ir arī tādi zemnieki, kuriem bija problēmas ar melnplauku. Kā pastāstīja M.Rozenbergs, vēlāk sarunā ar zemniekiem noskaidrojies, ka vai nu sēta nekodināta sēkla, vai arī lietotas vecas kodnes. Tādējādi vēlme ietaupīt faktiski radījusi milzīgus zaudējumus zemniekam pašam. Uz graudiem konstatēts arī pelējums, kas mitrā laikā ir neizbēgami. Šādus graudus, protams, nepirka.

Patlaban "Straumē" strādā pie spēkbarības granulēšanas līnijas celtniecības. Drīz vien visa spēkbarība būs granulēta. Šāda barība tiek labāk izmantota, kaut gan tonna būs apmēram par Ls 4 — 5 dārgāka.

Fasētai produkcijai uzbūvēta jauna, skaista noliktava. Drīz no Vācijas atdzīs lieljaudas spēkbarības pārvadāšanas mašīnu. Tādējādi varēs ērtāk piegādāt produkciju tiem klientiem, kuri atrodas no "Straumes" un Tukuma attālākos rajonos.

Rūta Fjodorova

M3.JPG (20749 BYTES)
"Straumes" produkcija ceļā pie klientiem Foto: Aleksejs Koziņecs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!