Par ceļu līdz pirmajam savas maizes klaipam

Modris Minalto

Šoruden Alojas vārds tiek daudzināts, jo nelielā pilsētiņa ar lauku teritoriju atzīta par vislabāk sakopto Vidzemē. Dažādas komisijas vērtējušas pilsētas attīstību, ēku un ielu, laukumu sakoptību, kā arī priecājušās par brīnišķīgajiem labības un kartupeļu laukiem. Alojas pilsētas padomes priekšsēdētājs Raimonds Ģīmis stāsta, ka šajā pusē nav nezāļainu lauku un nav arī vairs brīvu zemju, jo visas ir apstrādātas.

Alojieši ir graudu un kartupeļu audzētāji. Kā apgalvo viens no pieredzējušākajiem zemkopjiem un zemnieku saimniecības "Līcīši" īpašnieks Modris Minalto, šeit šīm kultūrām ir piemērota augsne. Viņa lauki sākas tepat aiz pilsētas robežas. Vienuviet gan visi 174 hektāri nav, jo paša zeme ir tikai 80, no tiem — 15 hektāru meža, pārējā aramzeme — nomāta. Piemēram, Mazandros 5 hektāros labi auguši rudzi "Puhovčanka", būs visas piecas tonnas no hektāra. Pērn raža bija krietni augstāka — 7 tonnas no hektāra. Šīsvasaras cerības uz rekordražu izplēnējušas nebeidzamajās lietavās. Tādēļ nav nekādu ilūziju, ka visi 50 hektāri būs bijuši tikpat ražīgi. Lijis tā, ka graudi vārpās sadīguši un nekam citam kā vien lopbarībai vairs nav derīgi. Pārējās kultūras aizņem šādas platības: mieži — 30 hektāru, auzas — 22, vasaras kvieši — 5, ziemas kvieši un kartupeļi — 8 hektārus. Nelielās platībās sēts āboliņš zaļmēslojumam un timotiņš sēklai.

Maizes labību M.Minalto parasti nodevis "Rīgas dzirnavniekam". Pēdējo triju gadu pieredze liecina, ka cenas arvien slīdējušas uz leju — 1996. gadā par tonnu graudu maksāti 92 lati, pērn – 86 lati, bet šoruden — vairs tikai 70 latu. Pašizmaksa tiek nosegta tikai tad, ja zemniekam ir pilnīgs nodrošinājums ar tehniku, turklāt pats laukus apsēj un nokuļ. To viņš vienmēr arī centies darīt. Stāsta M.Minalto:

— No 1994. gada esmu ņēmis septiņus kredītus. Trīs no tiem bija pamatlīdzekļu iegādei – traktoram, kombainam un firmas "Kverneland" arklam. Savukārt četri — apgrozāmajiem līdzekļiem, lai savlaicīgi varētu veikt sējas darbus. Parastā procentu likme ir 14, tādu banka man kā uzticamam klientam piedāvā, citiem jau jāmaksā vairāk.

Jāpiebilst, ka traktors un spožais arkls turpat pie mājas stūra vien stāv līdzās dzīvesbiedres Astras rūpīgi koptajām puķu dobēm. Tā ir visdārgākā manta Minalto mājā, ar kuru pats saimnieks neļauj braukt nevienam. Tā arī viss rudens arums un sēja paša spēkiem veikta. Vienīgi māsas dēlam Armandam tiek ļauts laukus kultivēt. Arī pavasarī, tikko zeme vaļā, augas dienas uz lauka vien pavadītas. Toties sēja pabeigta laikus, sējumi saņēmuši virsmēslojumu, savlaicīgi migloti. Labība izaugusi izcili skaista, bez nevienas nezāles. Ja nebūtu lietavu...

Šoruden Stārbeģu graudu kaltē ievestajai labībai mitrums sasniedz pat 35 procentus. Pēdējos gadus tā nav bijis, ka labība jāžāvē vairākas reizes. M. Minalto ir pārliecināts: "Vienalga jākuļ, atstāt uz lauka nedrīkst!" Šeit nav runa tikai par paša audzēto, bet arī par kaimiņu laukiem, jo Stārbeģu kalte izpirkta par pajām. M.Minalto ir galvenais īpašnieks, bet 50 līdzīpašnieki — visi tie zemkopji un arī pensionāri, kas uzticējās, kad tika privatizēta paju sabiedrība "Aloja". Un tagad viņi var būt droši, ka graudi tiks izkaltēti un, ja nepieciešams, arī samalti. Kaltē tiek gatavota arī sēkla, malti lopbarības milti. Visi apkārtējie saimnieki zina, ka Stārbeģos var pieteikt lopbarību, un tā nepieciešamības gadījumā tiks pievesta klāt. Alojā lauksaimniecība iet uz augšu. Apliecinājums tam ir kaltes darbs — 1995. gadā šeit tika izkaltētas 850 tonnas, 1996. gadā – 900 tonnas, bet pērn — jau 1600 tonnas graudu.

Stārbeģos kūsā darbs, kalte ir arī visas saimniecības centrs, jo šeit divas reizes nedēļā pieņemšanas stundas ir pašam saimniekam. Šoreiz jau kā amatpersonai, jo M.Minalto ir arī Alojas pilsētas ar lauku teritoriju lauksaimniecības konsultants. Stārbeģos zemniekiem ir ērtāk, jo, atvedot graudus, pie reizes var saņemt arī kādu derīgu padomu. Visvairāk jau interesējoties par to, kā būtu iespējams saņemt subsīdijas, kā rakstāms biznesa plāns. Varot līdzēt ar padomu arī zemes sastrādāšanā un sējā, jo uzkrāta liela pieredze.

Pats M.Minalto ir inženieris, neklātienē beidzis Lauksaimniecības akadēmiju. Darba gaitas sācis kā traktorists, pēc tam 11 gadus strādājis par galveno inženieri kopsaimniecībā, pēdējos piecus bijis tās vadītājs. Dzīvesbiedre Astra ir diplomēta agronome, patlaban gan veicot zemes ierīkotājas pienākumus Alojas pilsētā. M. Minalto pats savulaik kurzemnieci atvilinājis uz tālo Vidzemi. Tagad jau kopā nodzīvoti ilgi gadi. Astra ir laba ģimenes pavarda kopēja, triju bērnu — Mareka, Anda un Lienītes — audzinātāja un arī Modra padomdevēja. Viņš gan neļaujot skriet saimniecības darbos, tikai vasaras vidū vedot ziedošos labības laukus rādīt un reizē vērtēt paveikto.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Aleksejs Koziņecs