ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 17. septembra Tūrisma likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.10.1998., Nr. 287 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50026
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Tūrisma likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) aktīvais tūri sms — tūrisma veids, kurā tūrists visas nepieciešamās darbības veic pats;
2) dabas tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos;
3) gids — fiziskā persona, kas veic algotu darbu, pavadot atsevišķu tūristu vai tūristu grupu un sniedzot tai informāciju;
4) kultūras tūrisms — tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām;
5) kūrorts — ar dabiskiem dziedniecības līdzekļiem (minerālūdeņiem, ārstnieciskajām dūņām u.tml.), kūrortiestādēm un tūrisma infrastruktūru nodrošināta teritorija;
6) rekreatīvais tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus;
7) sporta tūrisms — sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā;
8) starptautiskais tūrisms — ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports);
9) tūrisms — personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu;
10) tūrists — fiziskā persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu;
11) tūrisma aģentūra — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas pilda starpnieka funkcijas starp tūristiem un tūrisma operatoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem;
12) tūrisma infrastruktūra — tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību;
13) tūrisma nozare — tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana;
14) tūrisma operators — tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas izstrādā un pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus;
15) tūrisma pakalpojums — mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai;
16) tūrisma resursi — dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses;
17) vietējais tūrisms — Latvijas iedzīvotāju tūrisms Latvijā.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā, noteikt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un tūrisma uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) darbojas tūrisma jomā, un aizsargāt tūristu intereses.
3.pants. Tūrisma n ozares uzdevumi
Tūrisma nozares galvenie uzdevumi ir šādi:
1) nodrošināt tūrismam brīvas un vienlīdzīgas iespējas, celt tā ekonomisko efektivitāti un radīt jaunas darba vietas;
2) veicināt Latvijas integrāciju starptautiskajā tūrisma apritē;
3) veicināt vietējā tūrisma attīstību un tūrisma pakalpojumu eksportu;
4) veicināt kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī nodrošināt kultūras un dabas tūrisma attīstību;
5) veicināt kūrortu resursu saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī nodrošināt rekreatīvā tūrisma attīstību;
6) paaugstināt tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) konkurētspēju;
7) veicināt atvieglojumu piešķiršanu pensionāru, invalīdu, jauniešu un bērnu tūrismam;
8) nodrošināt vispusīgu un precīzu informāciju par tūrisma resursiem un tūrisma pakalpojumiem;
9) veicināt tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sniegto pakalpojumu kvalitātes un tūrisma nozarē strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu;
10) nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību saskaņā ar dabas aizsardzību tā, lai tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas aizsardzību.
II nodaļa. Tūrisma politika
4.pants. Tūrisma politikas mērķis
(1) Valsts veido tūrisma politiku tā, lai nodrošinātu tūrisma resursu racionālu izmantošanu un aizsardzību un īpaši veicinātu vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību.
(2) Tūrisma politikas īstenošanai tiek izstrādāta kompleksa un ilglaicīga tūrisma attīstības nacionālā programma, kurā ietverts veicamo pasākumu kopums tūrisma nozares attīstības nodrošināšanai vidējā vai ilgā laika posmā.
5.pants. Tūrisma politikas valstiskās īstenošanas veidi
Tūrisma attīstības veicināšanai valsts, ievērojot sociālās, ekonomiskās, kultūras un reģionālās attīstības stratēģiju, izmanto:
1) ilglaicīgu, stabilu un tūrisma attīstību veicinošu nodokļu politiku;
2) valsts finansu un kredīta politiku;
3) vietējās un ārvalstu investīcijas;
4) vietējā un starptautiskā tūrisma attīstības programmas un projektus;
5) starptautiskos nolīgumus par sadarbību tūrisma jomā;
6) tūrisma attīstību veicinošu vīzu režīmu un robežšķērsošanas kārtību.
6.pants. Valdības kompetence tūrisma attīstības nodrošināšanā
(1) Tūrisma attīstības valsts politiku izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un apstiprina Ministru kabinets.
(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas galvenie uzdevumi tūrisma jomā ir šādi:
1) izstrādāt tūrisma attīstības nacionālo programmu un pārraudzīt tās realizāciju;
2) izstrādāt likumprojektus un normatīvo aktu projektus;
3) pārstāvēt valsts intereses tūrisma nozarē;
4) plānot līdzekļus tūrisma informācijas centru izveidei un darbībai;
5) izveidot Latvijas tūrisma informācijas datu bāzi un nodrošināt tās finansējumu;
6) koordinēt tūrisma attīstības reģionālo programmu un starptautisko projektu izstrādāšanu;
7) sa gatavot un īstenot starptautiskos nolīgumus par sadarbību tūrisma jomā.
(3) Tūrisma attīstības valsts politikas īstenošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā tiek izveidota valsts institūcija — Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra.
(4) Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
7.pants. Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras kompetence
Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra:
1) popularizē ārvalstīs tūrisma iespējas Latvijā;
2) organizē Latvijas tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju piedalīšanos starptautiskajos gadatirgos;
3) piesaista privāto un nevalstisko organizāciju finansu līdzekļus tūrisma attīstībai;
4) veido un uztur Latvijas tūrisma informācijas datu bāzi;
5) veido t ūrisma informācijas birojus ārvalstīs un Latvijā;
6) veic vietējā un starptautiskā tūrisma tirgus izpēti;
7) reģistrē tūrisma uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) datu bāzes izveidei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
8.pants. Pašvaldību kompetence tūrisma jomā
Pašvaldības tūrisma jomā:
1) izstrādā attīstības plānus un teritorijas plānojumus, nosakot tajos tūrisma attīstības perspektīvas;
2) saskaņā ar attīstības plānu un teritorijas plānojumu nodrošina resursus un pasākumus tūrisma attīstībai, kā arī savas teritorijas tūrisma iespēju popularizēšanu;
3) nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām;
4) piedalās teritoriālo tūrisma informācijas centru izveidošanā un finansēšanā;
5) veicina kultūrizglītojošo darbu tūrisma jomā un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.
9.pants. Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome
(1) Ministru kabinets izveido Latvijas Tūrisma konsultatīvo padomi kā koleģiālu, konsultatīvu un koordinējošu institūciju, kurā iekļauti tūrisma politikas īstenošanā iesaistīto ministriju, pašvaldību, tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
(2) Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(3) Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes darbības mērķis ir veicināt tūrisma politikas īstenošanā iesaistīto ministriju, pašvaldību, tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un sabiedrisko organizāciju sadarbību, lai sekmētu tūrisma attīstību, veicinātu tūrisma nozares integrāciju valsts sociāli ekonomiskās attīstības procesā un aizstāvētu tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) intereses.
10.pants. Tūrisma fonds
(1) Lai radītu tūrisma nozares papildu finansiālo nodrošinājumu, var izveidot tūrisma fondu.
(2) Tūrisma fonda turētājs ir Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra.
(3) Tūrisma fonda izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
III nodaļa. Uzņēmējdarbība tūrisma nozarē
11.pants. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbība tūrisma nozarē
(1) Tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir noteiktā kārtībā Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kura darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.
(2) Tūrisma uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) pēc darbības veida iedala šādi:
1) tūrisma operators;
2) tūrisma aģentūra;
3) kompleksais tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība).
(3) Komplekss tūrisma pakalpojums ir iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, ja tas pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām vai ietver izmitināšanu.
(4) Kompleksu tūrisma pakalpojumu sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
12.pants. Tūrisma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pienākumi un atbildība
(1) Tūrisma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pienākums, sniedzot kompleksus tūrisma pakalpojumus, ir:
1) sniegt tūristam vispusīgu, precīzu un nepārprotamu rakstveida informāciju par kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, pasu un vīzu režīmu, medicīniskajām formalitātēm, kā arī par kontaktpersonu, pie kuras tūrists, ja nepieciešams, var vērsties pēc palīdzības;
2) noslēgt ar tūristu rakstveida līgumu, tajā norādot:
a) sniedzamo pakalpojumu veidus,
b) sniedzamo pakalpojumu izpildes kārtību,
c) samaksu un kārtību, kādā izdarāma samaksa par sniegtajiem pakalpojum iem,
d) kompensāciju un kārtību, kādā kompensējami zaudējumi, kas radušies sakarā ar pakalpojumu sniegšanu,
e) atbildību par līgumā paredzēto saistību neizpildi.
(2) Tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir civiltiesiski atbildīgs par zaudējumiem, kas tūristam radušies tūrisma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vainas dēļ.
13.pants. Tūristu mītņu atbilstības novērtēšana
Tūristu mītņu atbilstības novērtēšanas obligātās prasības un kārtību nosaka Ministru kabinets.
14.pants. Tūrisma informācijas centri
Tūrisma informācijas centri informē par tūrisma pakalpojumiem un sniedz palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā.
15.pants. Gidu darbība
(1) Latvijas teritorijā ir tiesīgi darboties tikai Latvijā sertificēti gidi.
(2) Gidu sertifikācija tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
16.pants. Tūrista iemaksātās naudas drošības garantijas
(1) Tūrisma operatoriem un kompleksajiem tūrisma uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri pārdod Latvijas iedzīvotājiem kompleksus tūrisma pakalpojumus — ceļojumus uz ārvalstīm, obligāti nepieciešama tūrista iemaksātās naudas drošības garantija.
(2) Tūrista iemaksātās naudas drošības garantija tūrisma operatoru un komplekso tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespējas gadījumā nodrošina:
1) saistību neizpildes vai daļējas neizpildes rezultātā radušos zaudējumu kompensāciju tūristam;
2) tūrista atgriešanos viņa mītnes zemē.
(3) Tūrista iemaksātās naudas drošības garantija ir:
1) apdrošināšana vai
2) bankas garantija.
(4) Naudas drošības garantijas iemaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
IV nodaļa. Tūristu tiesību aizsardzība un drošība
17.pants. Tūristu drošība
(1) Tūristam ir tiesības no tūrisma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jebkurā jautājumā saņemt informāciju, kas saistīta ar viņa ceļojumu.
(2) Tūrisma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pienākums ir:
1) pamatojoties uz valsts institūciju sniegtajām ziņām, informēt tūristu par drošības situāciju vietā, uz kuru tūrists vēlas ceļot;
2) pārdodot kompleksos tūrisma pakalpojumus, piedāvāt tūristam medicīnisko vai cita veida ar ceļojumu saistītu apdrošināšanu;
3) nodrošināt vecākus, aizbildņus vai aizgādņus ar informāciju, kas ļautu viņiem uzturēt kontaktus ar personām, kuras ceļo un par kurām viņi ir atbildīgi.
(3) Par tūrista drošību un īpašu drošības tehnikas prasību izpildi aktīvā tūrisma un sporta tūrisma pasākumos ir atbildīgi attiecīgo pasākumu organizētāji.
(4) Tūrists ir atbildīgs par šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par to saistību izpildi, kas paredzētas ar tūrisma uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) noslēgtajā līgumā.
18.pants. Starptautiskā sadarbība tūristu tiesību aizsardzības un drošības jomā
(1) Latvija sadarbojas ar citām valstīm, lai, ja nepieciešams, nodrošinātu:
1) tūrista ātru nogādāšanu mītnes zemē, ja viņš cietis nelaimes gadījumā vai pret viņu vai viņa īpašumu vērsta prettiesiska darbība;
2) nolaupītā un vēlāk atrastā īpašuma nogādāšanu mītnes zemē;
3) neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu;
4) to, ka mītnes zemes rīcībā ātri tiek nodota visa nepieciešamā informācija par cietušā veselības stāvokli un apstākļiem, kādos noticis pret tūristu vērsts prettiesisks nodarījums;
5) tūrista nāves gadījumā viņa mirstīgo atlieku nogādāšanu mītnes zemē.
(2) Latvijas tūristu tiesību aizsardzību ārvalstīs īsteno Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs.
Likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī, bet tā 16.pants — 2000.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 17.septembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 7.oktobrī