Valsts prezidents:

— telefonsarunā ar Austrijas prezidentu

Vakar, 6.oktobrī, notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa telefonsaruna ar Austrijas federālo prezidentu Tomasu Klestilu.

Austrijas prezidents, kurš ir arī Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts vadītājs, savas valsts vārdā apsveica Latvijas tautu un prezidentu ar Latvijas pilsoņu izdarīto izvēli tautas nobalsošanā par grozījumiem Pilsonības likumā.

Austrijas prezidents pauda gan savas valsts, gan ES viedokli, ka Latvijas pilsoņu balsojums referendumā starptautiski tiek novērtēts kā pārliecinošs apstiprinājums Latvijas centieniem veidot integrētu sabiedrību.

T.Klestils uzsvēra, ka referenduma rezultāti pilnībā atbilst ES darbības principiem. Austrijas prezidents izteica G.Ulmanim savas valsts vēlmi turpināt ciešu sadarbību ar Latviju un uzsvēra, ka Austrija pilnībā atbalsta Latvijas centienus kļūt par ES dalībvalsti.

G.Ulmanis atzīmēja, ka pašreiz ir radīti visi priekšnoteikumi, lai Krievija parādītu politisku gribu dialoga atjaunošanā ar Latviju. Valsts prezidents uzsvēra, ka robežlīguma parakstīšana tuvākajā laikā starp Latviju un Krieviju būtu ievērojams solis šajā virzienā.

— telefonsarunā ar Polijas prezidentu

Vakar, 6.oktobrī, notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa telefonsaruna ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvašņevski.

Polijas prezidents augstu novērtēja Latvijas pilsoņu izdarīto izvēli, balsojot par grozījumiem Pilsonības likumā, un nosauca to par vēsturisku sasniegumu abu valstu attiecībās. Kā zināms, viens no Saeimas 22.jūnijā pieņemtajiem grozījumu punktiem paredz ārpuskārtas pilsonības iegūšanas iespēju Latvijā dzīvojošajiem poļiem, kuri uz 1939.gada 1.septembri bija Polijas pilsoņi, kā arī to pēcnācējiem.

Abi prezidenti bija vienisprātis, ka Latvijas referenduma rezultāti ļaus būtiski padziļināt abu valstu divpusējo sadarbību.

Prezidenti sarunā sprieda par situāciju Kievijā un abu valstu attiecībām ar Krieviju. G.Ulmanis atzīmēja, ka Latvijas pilsoņu tālredzīgi izdarītā izvēle ir radījusi jaunu iespēju abu valstu politiskā dialoga attīstībai, kā arī Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanai. Pēc G.Ulmaņa sacītā, Latvijas un Krievijas robežlīguma, kuru Latvijas valdība ir jau apstiprinājusi, parakstīšana ir atkarīga no Krievijas politiskās gribas.

— sarunā ar Latvijas vēstnieku Zviedrijā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis aizvakar, 5.oktobrī, tikās ar Latvijas Republikas vēstnieku Zviedrijā Jāni Dripi.

Vēstnieks informēja Valsts prezidentu, ka Zviedrijā atzinīgi uztverti tautas nobalsošanas rezultāti Latvijā. Pēc J.Dripes sacītā, pieņemtais lēmums par atbalstu Latvijai valsts valodas apgūšanas programmās ir lielisks piemērs Zviedrijas ieinteresētībai šajā jautājumā. Zviedrijas valdība ir piešķīrusi 3 miljonus Zviedrijas kronu integrētas sabiedrības veidošanas projektiem Latvijā.

Valsts prezidents un vēstnieks pārrunāja vēlēšanu rezultātus Latvijā un Zviedrijā. G.Ulmanis pauda viedokli, ka jaunā valdība būs stabila, bet referenduma rezultāti paver Latvijai plašas iespējas apliecināt, ka tā pieder pie Eiropas. Pēc G.Ulmaņa domām, ir svarīgi, ka referendums licis sabiedrībai iedziļināties integrācijas procesos. Valsts prezidents uzsvēra, ka sekos līdzi tam, lai partiju pirmsvēlēšanu solījumi par pilsoniskas sabiedrības veidošanu tiktu arī īstenoti.

J.Dripe sacīja, ka par Valsts prezidenta teikto informēs 29 Latvijā akreditētos vēstniekus, kuri rezidē Zviedrijā.

G.Ulmanis un J.Dripe sprieda arī par gaidāmo Latvijas neatkarības 80.gadadienas atzīmēšanu Zviedrijā un šī notikuma atspoguļošanu zviedru presē. J.Dripe pastāstīja par veiksmīgi īstenotiem abu valstu projektiem kultūras jomā, minot Vizmas Belševicas "Billes" tulkojumu zviedru valodā, Jura Kronberga tulkotās latviešu tautasdziesmas, mūzikas festivālu "Zviedru laiki mūzikā", Baltijas kultūras centra darbību u.c.

Par paredzētajām Valsts prezidenta vizītēm

Valsts prezidents Guntis Ulmanis 15.oktobrī dosies vienas dienas vizītē uz Briseli. G.Ulmanim paredzēta tikšanās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Žilu Robli Delgado. Vācijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, kā arī NATO ģenerālsekretāru Havjeru Solanu un NATO padomes locekļiem. NATO mītnē Valsts prezidents un NATO ģenerālsekretārs teiks uzrunas. Pēc tikšanās G.Ulmanis un H.Solana sniegs preses konferenci.

No 19. līdz 24.oktobrim Valsts prezidents dosies vizītē uz Beļģiju, Vāciju un Franciju.

19.oktobrī Briselē G.Ulmanim notiks sarunas ar Beļģijas reģiona premjerministru Šarlu Pikē, Beļģijas premjerministru Žanu Luku Dehāni, Flandrijas premjerministru Luku van den Brandi. Valsts prezidents piedalīsies Latvijas tekstilmākslas izstādes atklāšanā un Latvijas vēstniecībā Briselē tiksies ar Beļģijas latviešu kopienu, vēstniecības un pārstāvniecības darbiniekiem.

20.oktobrī paredzētas darba brokastis ar Eiropas Komisijas prezidentu Žaku Santēru un ārlietu komisāru Hansu van den Bruku, pēc kuras G.Ulmanis un Ž.Santērs sniegs īsu preses konferenci. Rīta pusē Valsts prezidents tiksies ar Senāta priekšsēdētāju Franku Svalenu un dosies uz EK, kur notiks G.Ulmaņa sarunas ar ES komisāru seru Leonu Britenu, atbildīgo par tirdzniecības politiku un attiecībām ar PTO un ESAO.

21.oktobrī Valsts prezidents ieradīsies Vācijā, lai iepazītos ar Ziemeļreinas—Vestfālenes landtāgu un tiktos ar tā prezidentu Ulrihu Šmitu, premjerministru Volfgangu Klementu, ekspremjerministru Johannesu Rau. Pēc sarunām G.Ulmanis piedalīsies bankas "Westdeutsche Landesbank" rīkotajā seminārā "Latvija — vieta drošām un izdevīgām investīcijām".

22.oktobrī G.Ulmanis izlidos uz Frankfurti, lai tiktos ar Eiropas Centrālās bankas prezidentu Vimu Duisenbergu. Pēc tikšanās Valsts prezidents dosies uz Parīzi, kur paredzēta tikšanās ar UNESCO ģenerālsekretāru Frederiku Majoru, G.Ulmaņa, F.Majora uzrunas UNESCO Kongresu zālē, kā arī UNESCO iepazīstināšana ar Nacionālās bibliotēkas maketu.

23.oktobrī Valsts prezidents ieradīsies Vīsbādenē, kur tiksies ar Hesenes zemes premjerministru Hansu Aihel, iepazīsies ar Hesenes zemes landtāgu un tiksies ar tā prezidentu Klausu Peteru Molleru. Dienas noslēgumā G.Ulmanis Frankfurtē sniegs interviju laikrakstam "Frankfurter Allegemeine Zeitung" un iepazīsies ar Frankfurtes nacionālo bibliotēku.

24.oktobrī Valsts prezidents izlidos uz Osnabriku, lai tiktos ar Vācijas prezidentu Romānu Hercogu un piedalītos dievkalpojumā Sv.Marijas baznīcā. Pēc tā abu valstu vadītāji Rātsnamā noklausīsies Osnabrikas birģermeistara un Lejassaksijas Ministru prezidenta uzrunas. G.Ulmanis un Vācijas prezidents dosies uz Minsteri, apmeklēs Rātsnamu un Minsteres muzeju.

Valsts prezidenta preses dienests