Amerikas Savienoto Valstu valdība apsveic Latvijas tautas balsojumu 3.oktobrī par grozījumu īstenošanu Latvijas valsts pilsonības un naturalizācijas likumā. Šis lēmums ir sasniegts demokrātiski — tautas referendumā. Tas liecina par Latvijas tautas stingro uzticību starptautiskajām cilvēktiesību normām, kuras Latvija pieņēma, iestājoties Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO). Latvijas rīcība pilnībā atbilst šogad parakstītajā ASV un Baltijas valstu partnerattiecību hartā uzsvērto mūsu kopīgo saistību garam — īstenot EDSO atbilstošu likumdošanu, kas pilnīgi un taisnīgi aizsargā cilvēktiesības. Jaunie grozījumi atbilst visām Latvijas starptautiskajām saistībām pilsonības un naturalizācijas jomā, nekaitējot latviešu valodas un kultūras attīstībai. Šis likums ir svarīgs un nepieciešams solis Latvijas ceļā uz pilnīgu integrēšanos Eiropas un Eiroatlantiskajās institūcijās.

Savienotās Valstis cerīgi raugās uz sadarbību ar Latvijas jauno valdību, lai pēc iespējas ātrāk ieviestu šo likumu un atvieglotu naturalizācijas iespējas Latvijas etnisko krievu minoritātei. Mēs jau esam piešķīruši 500 000 dolāru programmai, kas naturalizācijas procesu padarītu pieejamāku, pētām arī citas palīdzības iespējas. Mēs arī ceram, ka Latvijas parlaments saskaņos likumus ar EDSO normām citās jomās.

ASV Valsts departamenta

preses sekretārs Džeimss Rubins

"LV" (Laura Dūša) tulkojums no angļu valodas

— Eiropas drošības un sadarbības organizācijas starptautiskie novērotāji

EDSO starptautisko novērotāju grupa, kuras sastāvā bija 15 vēlēšanu eksperti no dažādām valstīm, tostarp Austrijas, Bulgārijas, Dānijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas, Lielbritānijas un ASV, ir sagatavojusi paziņojumu presei, kurā sniegts vērtējums par 7.Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanas norisi Latvijā.

EDSO eksperti atzīst, ka 7.Saeimas vēlēšanas un tautas nobalsošana organizētas augstā atklātības un organizētības līmenī. Eksperti atzinīgi novērtējuši Centrālās vēlēšanu komisijas (LCK) locekļu kompetenci un bezpartijisko attieksmi, kas ir likumīga un korekta vēlēšanu procesa pamatā. EDSO novērotāji atzīmē arī vēlēšanu komisiju profesionalitāti, kam bija nozīmīga loma vēlēšanu procesa vadīšanā. Paziņojumā norādīts arī uz dažiem nenozīmīgiem tehniskiem trūkumiem, kurus novērotāji sīkāk aprakstīs savā galaziņojumā.

Novērtējot tautas nobalsošanas norisi, eksperti atzīmēja referenduma jautājuma formulējuma atkarību no likumdošanas prasībām, kā arī atzinīgi novērtēja CVK un vēlēšanu iecirkņu komisiju veikto izskaidrošanas darbu pirms vēlēšanu dienas, kas palīdzēja balsotājiem izprast uzdotā jautājuma būtību un izdarīt savu izvēli.

Detalizēts EDSO novērotāju ziņojums par 7.Saeimas vēlēšanu norisi tiks iesniegts pēc vēlēšanu procesa oficiālā noslēguma.

Centrālās vēlēšanu komisijas preses centrs

— Zviedrijas prese, radio, televīzija

Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Visi vadošie zviedru laikraksti bez izņēmuma pauž gandarījumu par referenduma iznākumu Latvijā, kas būtībā aizēnoja 7.Saeimas vēlēšanas. Tiek norādīts, ka latvieši pārvarējuši tā brīža lielāko ienaidnieku — paši sevi — un ka ceļš uz Eiropas Savienību tagad kļuvis manāmi gludāks nekā līdz šim. Taču, kas attiecas uz refernduma nacionālpolitiski emocionālo aspektu, tikai veins zviedru laikraksts izrādījis zināmu situācijas izpratni. Liberālā laikraksta "Västmanlands Läns Tidning" redaktors raksta šādas rindas:

"Ir viegli saprast, ka daudziem baltiešiem grūti akceptēt krievus, kas Latvijā ieradās padomju laikā. Daudzi šos krievus uzskata par okupantiem, kas tur apmetušies uz dzīvi. Viņiem ir drūmas atmiņas no padomju laikiem — viņi baidās, ka lielā krievu minoritāte var kļūt par draudu nacionālajai kopībai un neatkarībai." redaktors turpina: "Mums, zviedriem, kam nekad nav bijis jāpiedzīvo tas, ko igauņi un latvieši izcietuši, vajadzētu būt mazliet piesardzīgākiem, nemācīt, kas ir pareizi un kas — nepareizi. Mūsu loma būtu krietni konstruktīvāka, ja mēs palīdzētu, nevis vienmēr nāktu ar saviem vērtējumiem."

Citi laikraksti šim aspektam uzmanību gluži tā nepievērš. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, ka tagad radīti apstākļi, kas atvieglināšot ceļu uz integrāciju Rietumeiropā, kā arī uz to, ka radīti priekšnoteikumi attiecību normalizēšanai ar Krieviju.

Zviedrijas lielākā dienas avīze — neatkarīgi liberālā "Dagens Nyheter" — raksta, ka no Latvijas jau izskanējušas neapmierinātas balsis par to, ka Latvija netika iekļauta to Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu vidū, kas varēja uzsākt nopietnas sarunas par iestāšanos ES. Igaunijai tika ierādīta vieta šai grupā — Rīgai toties nācās samierināties ar sagatavošanās darbiem. Viens no galvenajiem darbiem, ko Brisele ierosināja veikt, bija ātrāka nelatviešu integrācija.

Redaktors norāda, ka cerības tuvākā laikā iekļauties vēlamo kandidātvalstu starpā būtu varējušas izjukt pagājušās nedēļas nogalē sakarā ar referendumu par pavalstniecības likumu. Viņš uzsver, ka tauta visā visumā akceptē pavalstniecības likuma paketi, bet jautājums par automātisku pavalstniecības piešķiršanu Latvijā dzimušajiem bezpavalstnieku bērniem bez valodas zināšanas prasībām izraisīja nesaskaņas. "Vērotājam no malas var likties, ka šis jautājums būtībā nav pretrunīgs, atrisinot to ar pastiprinātu valodas programmu. Taču latviešiem šai jautājumā pamatā ir jūtas — latviešu valoda ieņem centrālo lomu atbrīvošanā no Padomju Savienības." Raksta beigās "Dagens Nyheter" konstatē, ka galu galā runa esot par demokrātisku briedumu un ka Latvija tagad pierādījusi, ka tā vēl turas līdzi Eiropas Savienības vilcienā.

Otrais lielākais zviedru dienas laikraksts — konservatīvais "Svenska Dagbladet" (SvD), tāpat kā "Dagens Nyheter", pauž gandarījumu par referenduma iznākumu. "SvD" toties lielāku uzmanību pievērš Saeimas vēlēšanu iznākumam, uzsverot faktu, ka Andris Šķēle atgriezies uz oficiālās politiskās skatuves. Redaktors zīlē, ka jaundibinātā Tautas partija veidošot valdību ar "Latvijas ceļu" un "tēvzemiešiem", jo tie kopā saņēma vairāk nekā 50 procentus. Šādai valdībai būtu jāturpina ekonomijas liberalizācija, privatizācija un rūpīga budžeta kontrole.