Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, — speciāli "Latvijas Vēstnesim" 1998.gada 5.oktobrī

Turpinājums

no 1.lpp.

Redaktors zināmu uzmanību veltī arī atlikušajām partijām: Tautas saskaņas partijai, sociāldemokrātiem un Jaunai partijai, kas visas trīs (dažādās pakāpēs) uzrādot manāmas tendences uz kāpinātu valstisku ekonomijas kontroli — "Saskaņa" turklāt aģitē pret Latvijas iestāšanos NATO. Šīs partijas kopā saņēma vairāk nekā 34 procentus balsu. Redaktora uztverē tās reprezentējot gan Latvijas pagātni, gan reakciju pret valsts atjaunošanos.

"Svenska Dagbladet" secina, ka Latvija, pateicoties referenduma iznākumam, nonākusi soli tuvāk Eiropas Savienībai — taču ne pietiekami tuvu. Lai droši varētu spert atlikušos soļus, Latvijai vajadzīga ārpasaules un it īpaši Zviedrijas palīdzība. "Izcili svarīgs Zviedrijas valdības uzdevums ir ES iekšienē atbalstīt Latvijas uzņemšanu, tiklīdz uzstādītās prasības būs īstenotas."

Liberālā "Upsala Nya Tidning" norāda, ka Latvija spērusi nozīmīgu soli ceļā uz politisku un parlamentāru stabilitāti. Saeimas vēlēšanu iznākums liek secināt, ka pārstāvēto partiju skaits manāmi samazināsies (no 12 uz 6 partijām) un ka lēnā garā saredzama arvien skaidrāka politiski ideoloģiska skala ar kreiso un labo spārnu.

Kaut arī Andra Šķēles vadītā Tautas partija uzskatāma par vēlēšanu uzvarētāju, tomēr iepriekšējo rezultātu pareģojuma ēnā Šķēles rezultāti uzskatāmi par daļēju neveiksmi. Bijušais premjers tiek raksturots kā rīcībspējīgs vadītājs — taču tam cauri spīd izplatītie apvainojumi par autoritārisma tendencēm.

"Upsala Nya Tidning" arī pauž gandarījumu par sociāldemokrātu ienākšanu Saeimā. Iemesls tam ir, tas esot loģiski un arī veselīgi politiskajam un sabiedriskajam līdzsvaram. Svarīgi toties esot, ka šī partija Saeimas darbības laikā noslīpē uzkrītošās programmpolitiskās neveiklības.

Attiecībā uz Rubika un Jurkāna Tautas saskaņas partijas nākotnes izredzēm cerības netiek liktas pārāk augstu. ""Saskaņa" līdz šim vienmēr pēc katrām Saeimas vēlēšanām izjukusi."

Vērojot jauno Saeimas sastāvu, redaktors konstatē: tātad vairs tikai sešas partiajs pārstāvētas (mazāk nekā Zviedrijā), un tas izraisa cerības, ka iespējams izveidot stabilu un rīcības spējīgu valdību — "ja abi ticamākie premjerkandidāti Šķēle un Krištopans spēs pārvarēt piekšvēlēšanu kampaņas laikā skaidri izrādītās savstarpējās antipātijas".

Arī "Upsala Nya Tidning" cer, ka valdību veidos TP, LC un TB/LNNK.

"Labrīt, Latvija!" — ar šādu virsrakstu vadošā zviedru finanšu avīze "Dagens Industri" rotā savu lielo redaktora ievadrakstu. Rakstā dominē Šķēles vārds. Te, tāpat kā iepriekš minētajos rakstos, lasāmas pārdomas, ka galvenām trim dominējošām partijām būtu jāveido valdība.

Redaktors norāda, ka Šķēles vārds tiekot saistīts ar kārtību, labu pieaugumu un prātīgām reformām — bet Šķēle atgriezies visai sarežģītā laika posmā. "Pēc pusgada rekorda pieauguma (7%) Krievijas krīze tagad ar pilnu spēku ietekmē latviešu ražotni un galvenokārt pārtikas produkciju, kas lielā mērā atkarīga no Krievijas tirgus.

Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, tagad jāpārorientē tirdzniecība uz Rietumeiropu un Viduseiropu. Tas būs grūts process, kas prasīs daudz pūļu no jaunās valdības." "Dagens Industri" arī raksta, ka Latvijas attīstība no zviedru viedokļa ir interesanta ne tikai drošības, politisko iemeslu dēļ, bet arī ekonomisko iemeslu dēļ — jo kā nekā ekonomiskais pieaugums Baltijā nozīmē skaidras priekšrocības arī Zviedrijā.

Tamdēļ redaktors secina: tā ir veca patiesība, ka kaimiņvalstis vienmēr ir lielākie tirdzniecības partneri, un ar trim Baltijas valstīm zviedriem "radies jauns kaimiņš", kas ir apmēram tikpat liels kā Somija. Starpība tikai ir tā, ka Baltijas valstīs būs krietni ātrāks pieaugums nekā mūsu senajos kaimiņos". Raksta nobeigumā redaktors retoriski jautā: līdz šim Igaunija tika izcelta kā reģiona "tīģerekononomija" — varbūt Latvijai pienācis laiks pārņemt šo lomu?

Tātad būtībā visi zviedru laikraksti (arī radio un televīzija) uzsver to, ka referenduma iznākums atvieglinājis ceļu uz integrēšanos ES. Tomēr, lai nu kā katrs domā, interesants ir fakts, ka ES jau pirms gada (tātad pirms šī jautājuma saasināšanas) akceptēja politisko stāvokli Latvijā. Nav teikts, ka viņiem patika, — bet viņi akceptēja. Vienīgais iemesls Latvijas toreizējai "diskvalifikācijai" — atreferējot Zviedrijas valsts sekretāru, galveno atbildīgo par ES jautājumiem Zviedrijā Gunāru Lundu ( Gunnar Lund ) — tikai un vienīgi bija ekonomiska attīstība. Neviens nav prasījis, lai Latvija grozītu pavalstniecības likumu kā priekšnoteikumu sarunu uzsākšanai par iestāšanos Eiropas Savienībā..."