Zvērināta advokāta palīdze

Evelīna baumane – Šķerberga:

Par Eiropas Savienības pilsonību

nr.284/285., 02.10.1998.

Referāts akceptēts Latvijas Zvērinātu advokātu padomē 1998. gada septembrī

Māstrihtas līguma normu vispārējs vērtējums

Māstrihtas līguma normas attiecībā uz Savienības pilsonību pēc savas būtības ir dinamiskas un elastīgas, tāpēc nepilnības, kas atklājas to praktiskajā realizācijā, ir iespējams novērst. Formāli pamats šādiem iespējamiem uzlabojumiem likts paša Līguma tekstā. Balstoties uz ziņojumiem, kuri par Līguma II daļas izpildi reizi trijos gados ir jāsniedz Komisijai (Līguma 8.E pants), Padome, darbojoties vienprātībā pēc Komisijas priekšlikuma un konsultējot Eiropas Parlamentu, var pieņemt normas, lai palielinātu II daļā noteiktās tiesības, rekomendējot šīs jaunās normas pieņemt dalībvalstīm saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Zināmu iniciatīvu šai ziņā jau ir parādījis Eiropas Parlaments, ierosinot EK līguma II daļu papildināt ar diviem jauniem pantiem — 8.F un 8.G .13

1994.gadā Līgumā galīgi tika nostiprinātas normas par to, ka Eiropas Savienības pilsoņi var balsot un piedalīties vēlēšanās jebkurā Savienības valstī, kurā tobrīd viņi uzturas; atrodoties ārpus Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, Savienības pilsoņi var prasīt diplomātisko un konsulāro palīdzību jebkurā Eiropas Savienības valsts pārstāvniecībā; Eiropas Savienībai ir jārespektē cilvēktiesības, kuras garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencija un kuras izriet no konstitucionālajām tradīcijām, kas pieņemtas ES dalībvalstu starpā.14

Eiropas Savienības pilsoņiem ļoti bieži pat nav zināms, ka viņiem pieder kaut kādas "īpašas" tiesības, jo šo tiesību lielākā daļa ir acīmredzama un pašsaprotama. Piemēram, fermeriem ir tiesības uz garantētām cenām savai produkcijai, tadējādi viņiem tiek garantēti arī noteikti ienākumi. Zvejniekiem arī ir šādas tiesības. Tirgotāji var uzskatīt kopīgo Eiropas Savienības tirgu par savu potenciālo tirgu, un tādā veidā viņi var tirgot jebkurā Savienības valstī un pārdot vienalga ko jebkurā Savienības vietā bez daudzuma ierobežojumiem vai nodokļiem importam. Industriālo nozaru pārstāvji ir tiesīgi nodibināt filiāles jebkurā Eiropas Savienības vietā, ja vien viņi redz labvēlīgas attīstības iespējas savām sabiedrībām, kā arī ir tiesīgi pārvietot to kapitālu starp šīm filiālēm bez ierobežojumiem. Juristi, arhitekti, ārsti utt. var nodibināt savu praksi un praktizēt savu profesiju jebkurā Savienības valstī.

Vienkārši strādnieki var meklēt darbavietu jebkurā Savienības valstī, iekārtot savas mājas tajā valstī, kurā viņi ir apmetušies strādāt, atvest uz turieni savas ģimenes un palikt šajā valstī pat tad, ja viņi zaudē savu darbavietu. Strādniekiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajām garantijām kā šīs Savienības valsts pilsoņiem.

text of the Draft EC on Nationality", EP, 06.09.1994.

5 "Report ... " (sk. 2.atsauci)

6 Turpat

7 Turpat

8 Turpat

9 Turpat

10 Turpat

11 Turpat

12 Turpat

13 "1993 The New Treaties European Parliament proposals ", p.85

14 "People`s Europe", Europe from A to Z, W.Weidenfeld, W.Wessels,1997,p.183

15 "Handbook of European Union", Nicholas Moussis,1995, p.298–299

16 "Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā", ‘’Latvijas Vēstnesis", 1997.gada 7.augusts

17 "Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā", "Latvijas Vēstnesis", 1997.gada 8.augusts