Par Baltijas valstu iekšējā tirgus aizsardzību

Pagaidām lielākās pretenzijas pret importa apjoma straujo pieaugumu no Lietuvas un Igaunijas izteikusi Latvija.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše atzina, ka pašlaik svarīgākais ir rast kompromisu sarunu ceļā, bez ievērojamām sankcijām. Igaunijas darba grupas vadītājs, lauksaimniecības ministrijas valsts kanclers Ilmārs Tupits atzīmēja, ka sarežģītā situācija kaimiņvalstu iekšējā eksporta tirgū radusies galvenokārt Krievijas krīzes dēļ. Savukārt Lietuvas lauksaimniecības ministra vietnieks Vītauts Grušausks piebilda, ka Baltijas valstīm nevajadzētu strīdēties savā starpā, jo kopumā triju valstu starpā noslēgtais Baltijas Brīvās tirdzniecības līgums vairāk uzskatāms par pozitīvu aspektu tirgus paplašināšanā. Tomēr Latvija ir nobažījusies, ka joprojām akciju sabiedrība "Rīgas miesnieks" gaļas produktu ražošanai izmanto tikai no Igaunijas ievesto cūkgaļu. Latvijā no šīs valsts ienāk ceturtā daļa kopējā cūkgaļas importa. Nākamajā nedēļā ieplānotas zemkopības ministra Andra Rāviņa sarunas par šo problēmu ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Andresu Variku.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmums akciju sabiedrība "Žemaitijas piens" Latvijā tirgo sviestu par dempinga cenām. Lietuvā šis ražojuma kilograms maksā Ls 1,34, Latvijā - Ls 0,70. Zemkopības ministrijā ir arī dati, ka augustā vien no Lietuvas ievests apmēram 800 tonnu piena, tajā pašā laikā no gada sākuma līdz martam - tikai 20 tonnu. Arī lietuvieši un igauņi atzina, ka abu valstu tirgu traucējot arī daži Latvijas izstrādājumi. Piemēram, lietuviešiem "neērts" ir Latvijā ražotais šampanietis, konfektes, cepumi, kartupeļu ciete, bet igauņiem "nepatīk" tur tirgotais Latvijas piens. Mūsu speciālisti prognozē, ka tuvākajā laikā Latvijā varētu sākt ieplūst arī lētāki piena produkti no Igaunijas, jo tur pakāpeniski samazinās piena iepirkuma cenas, bet Latvijas ražotāju iepirkuma cenas ir augstākas.

Tomēr Latvijas lielākā problēma ir tā, ka mūsu ražotāji nespēj izmantot visas dotās iespējas, kā to dara kaimiņvalstīs. Brīvais tirdzniecības līgums sniedz visiem vienādas iespējas. Diemžēl Latvijas uzņēmēji ir mazaktīvi.

Sarunu noslēgumā ar igauņiem panāca vienošanos, ka līdz 15. oktobrim tiks darīts viss iespējamais, lai atrastu kompromisu par akciju sabiedrībām "Rakveres gaļas kombināts" un "Rīgas miesnieks". Savukārt ar lietuviešiem ir norunāts, ka tiks tālāk izpētīts jautājums, vai "Žemaitijas piena" produkcija Latvijā tiek importēta par dempinga cenām. Lietuvieši arī noskaidros un līdz 10. oktobrim informēs par iespējamiem piena produktu (saldo sieriņu) importa diskriminācijas gadījumiem, apliekot ar akcīzes nodokli. Šis jautājums ar Lietuvas muitu tiks atrisināts.

Visi eksperti bija vienisprātis, ka ievedmuitas paaugstināšana ir pēdējais pasākums cīņai par tirgus aizsardzību. Tika atbalstīta arī ideja, ka jāturpina risināt kopīgās iekšējā tirgus aizsardzības problēmas. Piemēram, kopīga problēma ir putnu gaļas, subproduktu un maltās gaļas imports no Polijas un ASV. Šos jautājumus varētu daļēji atrisināt, izstrādājot kopīgus aizsardzības un kvalitātes noteikumus.

Darba grupa, kas izvērtēja veterinārijas un pārtikas produkcijas kvalitātes jautājumus, nolēma, ka līdz 1. novembrim ir jāapkopo un jāapmainās ar tiem piena, gaļas un zivju pārstrādes, kā arī olu un olu produktu ražošanas uzņēmumu sarakstiem, kuriem atļauts eksports uz Baltijas valstīm. Tāpat jāpastiprina importētās dzīvnieku izcelsmes pārtikas veterinārā robežkontrole, īpaša uzmanība jāveltī veterinārās dokumentācijas atbilstībai (veterinārie sertifikāti un kvalitāti apliecinošie dokumenti), kā arī kravas identifikācijai un transportēšanas apstākļiem. Savukārt veterinārajiem dienestiem regulāri katru mēnesi vai pēc pieprasījuma ir jāapmainās ar Baltijas valstu iekšējā tirgus aizsardzībai nepieciešamo informāciju.

Notika domu apmaiņa arī par integrāciju Eiropas Savienībā. Šo sarunu rezultātā nolemts regulāri informēt visas trīs Baltijas valstis par norisēm ar Eiropas Savienības Komisiju (likumdošanas caurskatīšana, pozīcijas definēšana u.c.). Vēl tiksies darba grupas, kas nodarbojas ar Eiropas Savienības likumdošanu. Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā koordinēs to institūciju darbu, kas iesaistītas Eiropas Savienības integrācijā un "Phare". Un, visbeidzot, novērtējot lauksaimniecības sektoru, jālieto vienota un kopīgi apstiprināta statistikas datu apstrāde, ieskaitot tiešo iekšējo lauksaimniecības sektora atbalstu.

Baltijas valstu delegāciju parakstītajā protokolā arī atzīmēts, ka visas trīs valstis veicinās savstarpējo sadarbību starp atbilstošajām aģentūrām labības produktu tirgū.

Dagnija Muceniece -

"Latvijas Vēstnesim"

Latvijas ārējā tirdzniecība ar lauksaimniecības precēm Baltijas valstīs 1997./1998.g. janvārī-jūnijā