Igaunijas Republikā

Tiek "ārstēts" vecais Hermanis

Domkalna cietokšņa stūra tornis Garais Hermanis ir celts no kaļķakmens pirms 600 gadiem, tā augstums no zemes ir 45,6 m, bet no jūras līmeņa - 85 metri.

Pēdējais kaut cik nopietnais ārējais remonts karos un citos kaitējumos cietušajam tornim ir veikts pirms vairāk nekā septiņdesmit gadiem. Tornim nekāda vērība netika veltīta sarkanā karoga laikā. Tagad ap Garā Hermaņa "galvu" ir uzstādītas metāla konstrukcijas, kas sastiprinātas ar pacēlāju.

Hermaņa "galvu" balsta 26 konsoles, kas ir 175 cm garas, no mūra uz āru izvirzītas 45 cm, to platums ir 16-22 cm. Tās ir nofotografētas un aprakstītas, novērtēts to saglabāšanās stāvoklis. Desmit konsoles nāksies krietni remontēt. Par laimi, Veo karjerā ir atbilstošs kaļķakmens slānis, no kura varēs izveidot 17 cm biezas konsoles.

Restaurēšanas gaitā ir radušās dažādas problēmas, kaut vai, piemēram, atbilstošas saistjavas izveidošana. Tornī tā parādās vismaz trīs krāsās. Ūdens, aukstums un baktērijas ir darījušas savu.

Garais Hermanis ir arī Igaunijas valsts karoga tornis, karogs šeit tiek katru rītu pacelts un katru vakaru nolaists. Arī šeit iekšējās kāpnes ir jāremontē, augšējā laukumā jāuzlej jauns asfalts un lietus ūdens jānovada renstelēs.

Pasūtījuma darbu uzraudzības arhitekts Tedi Beklers izteicies, ka darbs ir jāpadara tā, lai arī kādam augstam viesim no torņa varētu parādīt pilsētu vai sarīkot svinīgu karoga pacelšanu.

1991.gada 20.augustā Garais Hermanis sargāja Igaunijas valsti. Valsts kancelejas padomnieks Haralds Keivs teica, ka pirms septiņiem gadiem augustā Garajā Hermanī, kā parasti, bijis uzvilkts zilimelnbaltais karogs. Tornī ievietotā raidītāja antena bijusi nostādīta Helsinku virzienā, lai varētu pārraidīt ziņas gadījumā, ja tiktu ieņemts teletornis. Darba kārtībā bijusi arī jau Petsa laikā ievietotā briesmu sirēna, kas arī vajadzības gadījumā tiktu likta lietā.

Par Domkalna drošību tajās augusta dienās gādājuši zemessargi.

Ģenerāļa Johana Laidonera ordeņu liktenis

Vācu nacistu valdīšanas laikā ģenerāļa Laidonera mājā - Tallinā, Aldara (Óllepruuli) ielā, gan vācieši bija bijuši, aizslēguši to un atslēgas paņēmuši. Ģenerālis jau 1940.gadā bija aizvests uz Sibīriju. Viņa radinieks, pulkvedis Vilems Sārsens iekļuva mājā ar dubultatslēgām, steidzīgi sakravāja koferītī ģenerāļa apbalvojumus un prom bija. Kavēties nedrīkstēja, jo no blakus esošās drošības sargu mājas Laidonera nams tika uzraudzīts. Sārsens arī savās mājās baidījās glabāt ordeņus, jo viņam bija aizdomas, ka vācieši par viņa apciemojumu zina. Sārsens ar draugu aizsūtīja ordeņus uz Somiju, vēlāk uz Zviedriju un visbeidzot uz Ameriku, kur tie glabājas joprojām - Vašingtonā ASV kara vēstures muzejā. Nu jau trīs gadus notiek pārrunas par ordeņu atdošanu Igaunijas valstij.

Johans Laidoners bija apbalvots arī ar Lāčplēša Kara ordeņa I šķiru, Igaunijas Brīvības Krustu, Baltās zvaigznes ordeni un Ērgļa Krustu, Francijas Goda leģiona ordeņa komandiera krustu, Anglijas Sv.Miķeļa un Jura bruņinieku krustu un vēl daudziem ārvalstu ordeņiem, vērtīgākais bija cariskās Krievijas Sv.Jura zelta zobens.

Laidonera muzeja vadītājs Tanels Lēns cer, ka uz ģenerāļa 115.dzimšanas dienu nākamā gada februārī ordeņi atgriezīsies dzimtenē Igaunijā

Prezidents Meri projektē pats sev māju

Prezidents Lennarts Meri pats zīmē sev mājas projektu, ko viņš ir iecerējis sākt būvēt rudenī Vīmsi pussalas pašā galā.

Prezidentu viņa vasaras rezidencē Paslepā apmeklējis Vīmsi pagasta arhitekts Haldo Oravass, kurš apgalvoja, ka Meri pats projektē vienstāva māju ar jumta stāvu. Projekta skices gan vēl neesot gatavas, prezidents izdomā un zīmē.

Lennarts Meri arī agrāk ir saskāries ar projektiem. Astoņdesmito gadu sākumā viņš esot piedalījies starptautiskajā arhitektu konkursā Rovaniemi Ziemeļu centrā (Somijā). Kopā ar arhitektiem Aini Padriku un Vilenu Kinnarpū sagatavotais darbs ieguvis godalgu.

Vīmsi pussalā prezidentam piederošie 6,9 hektāri ietilpst zaļajā zonā, un tikai mazā daļiņā ir atļauts uzcelt trīs ēkas. Zemes gabals ir aptuveni 450 m garš un platākajā vietā 150 m plats. Tur aug kadiķi un jauns priežu mežs. Uz gruntsgabala atrodas arī padomju robežsardzes skatu torņa paliekas. Prezidents šo zemes gabalu iegādājās pērngada februārī par 300 000 kronām.

Aizsaulē - Rīgā dzimušais igauņu diplomāts

Ņujorkā 93 gadu vecumā 4.septembrī miris izcilākais Igaunijas diplomāts Ernsts Jāksons, kurš valsts dienestā pavadījis 79 gadus.

Ernsts Jāksons dzimis 1905.gada 11.augustā Rīgā. Pēc Rīgas Vācu ģimnāzijas beigšanas studējis ekonomiku Latvijas Universitātē un Tērbatas Universitātē, bet jurisprudenci - Kolumbijas universitātē, iegūstot bakalaura grādu ekonomikas zinātnēs.

1919.gadā Jāksons uzsācis diplomāta karjeru Igaunijas vēstniecībā Rīgā. No 1926. līdz 1928.gadam bijis obligātajā karadienestā. Pēc karadienesta strādājis Igaunijas Ārlietu ministrijas informācijas birojā. 1929.gadā ticis nosūtīts darbā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet 1932.gadā uzsācis darbu Igaunijas ģenerālkonsulātā Ņujorkā.

Ernsts Jāksons kļuva par diplomātu, kurš nesa Igaunijas pēctecību līdz neatkarības atgūšanai: kopš 1965.gada viņš bija Igaunijas ģenerālkonsuls Ņujorkā un vienīgais Igaunijas valsts diplomātiskais pārstāvis ASV. 1991.gadā pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas Ernsts Jāksons tika iecelts par otro vēstnieku ASV un Igaunijas pirmo pārstāvi ANO. No 1993.gada viņš turpināja veikt ģenerālkonsula pienākumus Ņujorkā un kļuva par pasaulē lielākā ģenerālkonsulārā korpusa vecāko.

1995.gadā Igaunijas prezidents Lennarts Meri apbalvoja Jāksonu ar Igaunijas Valsts Ģerboņa goda zīmes pirmo šķiru par Igaunijas valstiskuma nepārtrauktības uzturēšanu.

Pirmskara Igaunijas laikā 1940.gada februārī viņš tika apbalvots ar Igaunijas Baltās Zvaigznes ordeni.

Okupācijas gados Jāksons bieži Amerikas presē uzstājās par to, ka ir jāpanāk PSRS okupācijas izbeigšana Baltijas valstīs, un norādīja uz Padomju Savienības noziedzīgo rīcību Igaunijā. 1985.gadā Ņujorkā iznāca viņa grāmata "Estonia's Struggle for Freedom" ("Igaunijas cīņa par brīvību"), bet 1995.gadā igauņu valodā - piemiņas grāmata "Igaunijai".

Pirms trim gadiem izcilais igauņu diplomāts savā 90 gadu jubilejas gadā apciemoja Igauniju un Latviju, Rīgā viesojās igauņu biedrībā, tikās ar tautiešiem un Igaunijas vēstniecībā ar diplomātiem.

Ernsts Jāksons tika apglabāts 14.septembrī Ņujorkā, Kensiko kapsētā, blakus sievai. Igaunijas valsti bērēs pārstāvēja ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess.

Prezidents Lennarts Meri šajā sakarā izteicās:

- Igauņu tauta ir zaudējusi lielāko cīnītāju par mūsu valsts kontinuitāti. 1998.gada 4.septembrī Ņujorkā ir miris vēstnieks Ernsts Jāksons. Viņš mira trīs nedēļas pēc savas 93.dzimšanas dienas un 79.nepārtrauktā valsts darba gadā.

Šie gada skaitļi ir plaši pazīstami diplomātu pasaulē. Viņš ir nosaukts par leģendāro diplomātu. Bet ne jau īpaši garais dienests ir tas, kas darīja viņu ievērojamu. Viņa neparastā autoritāte un vērtējuma nozīmīgums izriet no tā, ka viņš Igaunijas Republikas pastāvēšanu jebkurā situācijā turēja augstāk par savu personu un tās labumu. Viņš bija Igaunijas valsts pirmo soļu liecinieks, un savu tēvuzemi viņš nesa sevī kā savu bērnību un nākotni ar vieglu smaidu un nepiekāpīgu taisnīgumu. Viņš bija šķietami vienkāršs, kā jau cilvēks ar augstu morāli, no kura visiem bija un ir ko mācīties. Tagad viņš ir nonācis vēstures grāmatā blakus citiem mūsu valsts tēviem.

Somijas lieluzņēmums iegādājas lielāko daļu Rakveres gaļas kombināta

Rakveres gaļas kombināta vadība aptuveni trīs ceturtdaļas no akcijām, ko iegādājās Somijas firma "HK Ruokatalo", izmantos, lai nostādītu uz kājām "Rīgas miesnieku". Rakveres gaļas kombināta valdes priekšsēdētājs Pēters Maspanovs izteicies, ka darījums ir labvēlīgs abām pusēm, jo somiem ir Eiropas pieredze, bet "mēs savukārt labāk pazīstam Austrumu tirgu". Ir cerības nākotnē ar dažiem desu izstrādājumiem iekļūt Somijas tirgū, bet populārākie izstrādājumi - Rakveres cīsiņi - ir kļuvuši populāri Ukrainā, Latvijā un Lietuvā. Pēc Maspanova domām, darījums palielinās darbinieku drošības sajūtu un arī palīdzēs apgūt efektīvākas darba iemaņas, tāpat arī lielas cerības tiek liktas uz to, ka somi ātrāk palīdzēs ieviest Eiropas standartus, bet strauja algu paaugstināšana sākotnēji netiek solīta.

"HK Ruokatalo" 75 procentus Rakveres gaļas kombināta akciju iegādājās par 180 miljoniem Somijas marku jeb 473 miljoniem Igaunijas kronu.

Igaunijas dienas laikraksts "Päevaleht" uzdod jautājumu dažiem gaļas pārstrādes uzņēmējiem: vai ārzemju kapitāla ienākšana pārdalīs gaļas tirgu?

Ains Lānsalu, AS "Tastent Grupp" valdes priekšsēdētājs: "Pārmaiņas var gaidīt pēc gada. Gan jau somi sāks diktēt gaļas uzpirkšanas cenas, jo Somijā gaļu var iepirkt lētāk. Ja viens uzņēmums tiek pārdots, tas vēl nav pasaules gals. Nav izslēgta iespēja, ka vēl kāds lielāks uzņēmējs izveidos jaunu uzņēmumu. To var izdarīt arī ar Igaunijas kapitālu."

Kalevs Villems - AS "MAITSE" gaļas pārstrādes uzņēmuma vadītājs: "Patērētāju tas neietekmēs, drīzāk gan vietējos cūkaudzētājus. Domājams, ka somi caur Rakveres kombinātu ievedīs Igaunijā Somijas gaļu, bet Igaunijas ražotājiem stāvoklis kļūs smagāks. Lai konkurētu, ir vai nu lētāk jāražo, vai dārgāk jāpārdod. Varētu paredzēt arī sīko gaļas ražotāju apvienošanos, bet trūkst naudas. Pašlaik gandrīz visi gaļas ražotāji un pārstrādātāji strādā bez peļņas vai pat ar mīnusiem."

Olevs Rahumeē (Rahumäe), apvienības "Igaunijas gaļas eksports" ģenerāldirektors: "Viss ir atkarīgs no īpašnieku stratēģijas. Rakveres gaļas kombināts tika uzcelts, lai ieņemtu Ļeņingradas tirgu, un te viņiem šajā jomā ir liela pieredze. Neticu, ka viņi būtu ieinteresēti šeit iepirkt jēlgaļu, jo dienvidos tā ir lētāka. Jāražo ir tur, kur ir patērētājs. Ja Igaunijā pēc lauksaimnieciskiem ražojumiem nav pieprasījuma, tad tie jāved uz citurieni, kur ir tirgus un kur tos var efektīvāk pārdot, piemēram, uz Ukrainu."

Urmass Lahts, Viru gaļas apvienības valdes priekšsēdētājs: "Tas ir ļoti bīstams precedents, kas ierobežos Igaunijas gaļas tirgu. Somijā gaļas ražotāji saņem no valdības un no Eiropas Savienības 10 kronas dotācijās uz katru gaļas kilogramu. Tas ierobežos vietējos ražotājus, jo šejienes gaļas uzpirkšanas un pārdošanas cenas ir zemākas nekā ražošanas izdevumi. Tas neļaus attīstīties vietējiem ražotājiem."

Oļegs Gross, AS "Elektra" valdes priekšsēdētājs. Šo faktu vērtē pozitīvi, jo somi jau nenāk šeit konkurēt ar sīkajiem uzņēmējiem, bet gan ar plašāku mērķi - no šejienes ar saviem ražojumiem izlauzties pasaules tirgū.

Igaunijas eksports un imports 1998.gadā

Pēc Statistikas pārvaldes datiem šā gada jūlijā Igaunijas eksports ir nokrities līdz zemākajam rādītājam - 3,1 miljardam kronu. Preču jūlijā eksportēts par 16 procentiem mazāk nekā jūnijā, bet imports samazinājies par 9 procentiem. Igaunijas ārējās tirdzniecības deficīts jūlijā bija 2,4 miljardi kronu.

Krievijas daļa Igaunijas eksportā ir samazinājusies no 22,3 procentiem pērn līdz 13,5 procentiem šā gada jūlijā. Tajā pašā laikā palielinājās eksports uz Eiropas Savienības valstīm no 44,9 procentiem pērn līdz 51,6 procentiem šogad. Jūlijā salīdzinājumā ar jūniju samazinājās eksports uz Krieviju par 90 miljoniem kronu. Samazinājās arī eksports uz Zviedriju, Somiju un Dāniju, bet palielinājās - uz Latviju un Lietuvu.

Tallinas policija aicina darboties kopā

Policijas piedāvātajā kopējā darba variantā vietējo apsardzes un taksometru firmu dispečeri no policijas saņem ziņas par zagtajām automašīnām, bet apsardzes firmu patruļas mašīnas un taksometru vadītāji - ziņas par zagto automašīnu kustību.

Pēc Tallinas policijas prefekta Helmuta Pābo izteikumiem, apsardzes un taksometru firma sniegs informāciju, bet ar noziedznieku aizturēšanu, protams, nodarbosies policija. Šāda sadarbība varētu iebiedēt arī auto zagļus. Apsardzes firmām parasti ielās ir 38 automašīnu patruļas, Tallinā ir 1700 taksometru. Kāds arvien kaut ko redz un tad paziņo policijai - tā Helmuts Pābo. Ja šis kopdarbs Tallinā veiksies, to varēs ieviest arī citur Igaunijā.

Iebraucējiem noteikts iztikas minimums

Pēc bēdīgās pieredzes, ka iebraucējiem dažkārt pietrūkst uzturēšanās naudas un līdzekļu atpakaļceļam, turpmāk uz robežas stingrāk kontrolēs, vai iebraucējiem ir robežapsardzes noteiktā naudas summa vai kredītkarte. Noteiktais minimums ir 36 kronas dienā (viena Igaunijas krona - Ls 0,043) un 200 kronas nakšņošanai, Tallinā - 300.

Ar 36 kronām badā nomirt nevar: maizes klaips maksā 8 kronas, litrs piena - tikpat, atliek arī desai. Tallinā lētākais viesnīcas vienvietīgais numurs kopā ar brokastīm un saunu maksā 370 līdz 390 kronas, divvietīgais - 490 līdz 550 kronu. Kafijas tase viesnīcā maksā 6 līdz 7 kronas, salāti - sākot no 10 - 15 kronām, autobusa biļete no ostas līdz pilsētas centram maksā 10 kronas.

Robežapsardzības štāba virsnieks Āre Evisalu izteicies, ka šāda kontrole uz robežas nav nekāda papildslodze, tikai garāks kļūs personu kontrolēšanas laiks. Rudenī samazinās tūristu skaits, tad arī rindas neveidosies.

Pieaudzis dzelzceļa apgrozījums

Pirmajā pusgadā "Igaunijas dzelzceļa" apgrozījums ir bijis 603,4 miljoni kronu, t.i., par 23 procentiem vairāk nekā pērn. Uzņēmums pirmajā pusgadā ir strādājis ar peļņu, bet "Igaunijas dzelzceļa" preses sekretārs izteicies, ka līdz gada beigām netiks atklāts peļņas lielums.

"Igaunijas dzelzceļa" preču pārvadājums pieaudzis sešos mēnešos 1,2 reizes, t.i., līdz 2,61 miljonam tonnu kilometru. Pārvadāti 1,8 miljoni pasažieru, no tiem 1,7 miljoni iekšzemē. Uzņēmums ir investējis pirmā pusgada laikā 230 miljonus kronu.

No somu tūristiem - 7 miljoni kronu dienā

Šā gada pirmajā pusgadā Igauniju apmeklēja 800 000 somu, no tiem trīs ceturtdaļas bija vienas dienas tūristi. Un šajā laikā viņi Igaunijā ir atstājuši 1,67 miljardus kronu (uz katru somu - 2125 kronas).

Iecienītākā iepirkšanās vieta ir Kadaka tirgus, un, kā izteicies tirgus valdes priekšsēdētājs Aivars Leinemans, tirgus darba valoda esot somu, jo ik mēnesi šeit ierodoties aptuveni 50 000 somu.

Tallinas universālveikalā (tirdzniecības namā - Kalbamaja) uz somu rēķina ir aptuveni 10 - 15 procenti apgrozījuma. Galvenokārt somi šeit pērk rūpniecības ražojumus un apģērbu, retāk - pārtiku. Bet Galvenās policijas komisārs Veljo Aleksandrovs izteicies, ka lielākā daļa no šīs somu naudas iet garām valsts kasei, jo populārajos tirgos tiek pārdotas nelegālas preces. Vainīga esot Igaunijas likumdošana, kas neierobežo ēnu ekonomiku.

Salīdzinot ar pērno gadu, ir pieaudzis naudas apjoms, kas tiek tērēts brīvā laika pavadīšanai un izklaidei, un vairāk tērējuši vienas dienas tūristi nekā nakšņotāji.

1988.gada pirmajā pusgadā Igauniju ir apmeklējuši 1,3 miljoni tūristu, no tiem 800 000 somu, t.i., 66 procenti.

Lietuvas Republikā

Valsts nedrīkst stāvēt nomaļus

Statistiķi noteikuši, ka Lietuvā katru gadu pašnāvību izdara ap 1700 personas, t.i., apmēram pieci katru dienu. Vēl desmit reižu vairāk ir to, kas neveiksmīgi mēģina izdarīt pašnāvību.

Uz 100 000 iedzīvotāju Lietuvā ir 46 pašnāvības gadā. Šis skaitlis ir vislielākais visā Eiropā; līdzīga situācija pasaulē ir tikai Šrilankā.

"Katrā sabiedrībā ir zināma tendence uz pašnāvībām. Pašnāvību rādītājs atspoguļo sabiedrības morālo veselību, tas uzskatāms par valsts dzīves kvalitātes izpausmi," apgalvo Vilņas universitātes docente Danute Gailiene, kura uzrakstījusi grāmatu par pašnāvībām Lietuvā "Jie neturējo mirti" (Viņiem nebija jāmirst).

Ļoti skaidri ir redzama sakarība starp pašnāvībām un sociālajām un politiskajām pārmaiņām valstī. Tāpēc zinātnieki uzskata, ka katru pašnāvību nav iespējams izskaidrot tikai ar individuāliem iemesliem. Cilvēkiem trūkst stabilitātes sajūtas un sava vajadzīguma apziņas. Lietuvā pašnāvību skaits strauji sāka palielināties pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Laika posmā no 1989. līdz 1996.gadam pašnāvību skaits palielinājies gandrīz par 74 procentiem. Pašnāvību risku ļoti palielina psihes traucējumi, īpaši depresija, smagas hroniskas slimības, alkohola un narkotiku lietošana (Lietuvā konstatēta ļoti cieša saistība starp alkohola lietošanu un pašnāvībām), satricinājumi ģimenē, ģimenes locekļu nāve vai pašnāvība.

Bez tam ļoti svarīgs ir arī sabiedrības viedoklis šai jautājumā. Kā norāda D.Gailiene, Lietuvā veidojas pašnāvnieciska kultūra - sabiedrība arvien vairāk pierod pie domas, ka iespējams arī šāds problēmu atrisināšanas veids.

Veselības aizsardzības speciālisti atzīst, ka vēlēšanās izdarīt pašnāvību ir pagaidu stāvoklis. Pārvarējuši krīzi, cilvēki no jauna rod spēkus, kā tikt galā ar dzīves grūtībām. Diemžēl Lietuvā netiek sniegta reāla palīdzība tiem, kas jau reizi mēģinājuši izdarīt pašnāvību vai pārdzīvo smagu krīzi. Statistika rāda, ka apmēram katrs trešais no tiem, kas mēģinājuši izdarīt pašnāvību, šo mēģinājumu atkārto.

Sabiedrību vissāpīgāk skar bērnu pašnāvības. 1990.gadā pašnāvību izdarīja 26 bērni - nosacīti vidēji liela vidusskolas klase. No 1994.gada pašnāvības katru gadu izdara jau apmēram divas šādas klases. Viļņietis, bērnu psihiatrs Marijus Žukausks, kurš strādā ar bērniem, kas mēģinājuši izdarīt pašnāvību, priecājas, ka šogad šādu bērnu skaits galvaspilsētā ir krietni samazinājies (pērn - 75 bērni, šogad - tikai 17), taču baidās, ka situācija var pasliktināties, jo ekonomiskās krīzes un lielāka bezdarba dēļ šoruden var pieaugt nesaskaņas ģimenēs, tai skaitā arī vecāku un bērnu attiecībās.

Speciālisti Lietuvā jau vairākus gadus ziņo par trauksmi un mudina uzsākt pašnāvību prevenciju visas valsts mērogā. Līdz šim par šo problēmu ticis daudz runāts, bet valsts vadības līmenī šīs runas nav sadzirdētas. Pašnāvību problēmu mēģināts atrisināt zemākos līmeņos. Lietuvas sociologu asociācija kopā ar ASV farmācijas sabiedrību "Eli Lilly" pārstāvjiem Lietuvā jau no 1996.gada īsteno programmu "Partnerattiecības dzīvības vārdā" - rīko mācību seminārus tām sabiedrības grupām, kuras tieši saskaras ar pašnāvībām vai veido sabiedrības viedokli šai jautājumā - skolotājiem, ārstiem, policistiem, mācītājiem, žurnālistiem. Valsts slimokase ierosinājusi ierobežot modernu antidepresantu lietošanu, jo daudzi no tiem, kas izdara pašnāvības, vieglākā vai smagākā formā slimojuši ar depresiju. Diemžēl no likumā paredzētajiem apmēram 100 psihiskās veselības centriem pašlaik Lietuvā darbojas tikai daži, un vienīgais atbalsts krīzi pārdzīvojošiem cilvēkiem ir psiholoģiskā palīdzība pa tālruni (ar nosacījumu - ja izdodas sazvanīt, jo tas gandrīz nepārtraukti ir aizņemts).

Tāpēc Lietuvas Seims beidzot ir pieņēmis veselības aizsardzības programmu, kurā paredzēts līdz 2010.gadam pašnāvību skaitu Lietuvā samazināt līdz vidējam Eiropas valstu rādītājam, tas ir, gandrīz divkārt. Citu valstu pieredze rāda, ka, liekot lietā atbilstošus līdzekļus, pašnāvību skaits samazinās. Situācija Lietuvā pagaidām diemžēl ir trauksmaina.

Ekonomiskās un politiskās garantijas nākotnei

Lietuvas Seims vārdiskā balsojumā piekritis ASV naftas pārstrādes sabiedrības "Williams" investīcijām Lietuvā, atzinis šo sabiedrību par stratēģisku investētāju un piešķīris tai nodokļu garantijas.

Par akciju sabiedrību "Mažeiķu nafta", "Būtiņģes nafta" un "Naftotiekis" (Naftasvads) reorganizācijas, resp., apvienošanas, likumu balsoja 83, pret bija 8 un atturējās 14 Seima locekļi. Par likumu, ar kuru "Williams" tiek atzīts par stratēģisku investētāju, balsoja 80, pret 6, atturējās 15 parlamentārieši. Triju likumu paketi un Seima lēmumus atbalstīja valdošais Seima vairākums (konservatori un kristīgie demokrāti), tāpat atsevišķu mazāko frakciju pārstāvji. Balsošanā nepiedalījās LDDP frakcija, pret balsoja sociāldemokrāti un daļēji Centra frakcija. Pēc viņu domām, šie likumi ir nepilnīgi, tie ir pretrunā ar Konstitūciju, Akciju sabiedrību, Konkurences un citiem likumiem. LDDP frakcijas līderis Česlovs Juršēns ir pārliecināts, ka firmai "Williams" tiek īpaši apstākļi un ka tas pazemo Lietuvu, jo valsts budžets vai privatizācijas fonds no šā darījuma neko neiegūs. Arī citi parlamentārieši, kas balsoja pret, apgalvo, ka viņiem nav nekas pret "Williams". Viņi uzskata, ka pati Lietuvas valdība neciena valsts likumus un neprot vest sarunas un slēgt līgumus . Sociāldemokrāti griezīsies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neparakstīt šo likumu, bet, ja tas tomēr tiktu parakstīts, viņi vērsīsies pie Konsatitucionālās tiesas.

Pirms minētās likumu paketes pieņemšanas Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vagnoris atbildēja uz daudziem ar "Williams" ienākšanu Lietuvas naftas saimniecībā saistītiem jautājumiem. Kāpēc konkursā piedalījās tikai divas firmas? Vai jaunās emisijas naftas uzņēmumu akcijas bez "Williams" varēs iegūt arī kāda cita akciju sabiedrība? Kāpēc tika izraudzīta tieši "Williams"?

Izrādās, ka Lietuva par vissvarīgāko uzskata iespēju piedalīties jaunā starptautiskā Dienvidkrievijas un Kazahstānas naftas eksporta projektā, kuru ar citu valstu palīdzību tiecas īstenot "Williams". Šī projekta jauda varētu būt līdz 10-50 miljoniem tonnu gadā. Kā teica Ģ.Vagnoris, Lietuvai atlika tikai izvēlēties, vai piedalīties šajā projektā un ļaut naftas straumei plūst cauri Lietuvas ostām, vai arī atdot apmēram 600 miljonu litu ieņēmumu kaimiņvalstīm. Kā zināms, jau tagad vēl topošajam Būtiņģes terminālam ir 7 konkurenti.

Premjerministrs informēja, ka viss Lietuvas naftas komplekss ir novērtēts krietni vien zemāk nekā pirms sarunu sākšanas ar "Williams" . Bez tam šī firma ir apmierināta ar 33 procentiem akciju un nepieprasa 51 procentu, kā to darīja Krievijas sabiedrība "Lukoil". Tāpēc pārmetumi, ka nav publiski meklēti konkurējoši investētēji un ka akciju emisijas cena ir noteikta pārāk maza, ir nepamatoti. Ģ.Vagnoris arī norādīja, ka naftas kompleksa uzņēmumi vēl netiek privatizēti, ka tajos tiks saglabāta valsts kontrole, kā arī esošās darba vietas, bet trešā daļā šo akciju emisijas tiek realizēta saskaņā ar īpašuma novērtētāju noteiktām akciju izplatīšanas cenām. Premjerministrs uzskata, ka trešdaļu Lietuvas naftas kompleksa akciju "Williams" iegūst par reālu tirgus cenu, bez tam amerikāņiem netiek doti nekādi nodokļu atvieglojumi. Ja "Williams" savu peļņu neizvedīs, bet investēs, viņi, tāpat kā citi Lietuvas uzņēmumi, maksās tikai ieņēmumu nodokli. Ja "Williams" naftas transporta projekts būs veiksmīgs, Lietuvas saimniecība un nodokļu maksātāji katru gadu gūs vairākus simtus miljonus peļņas,apgalvoja premjerministrs.

Valdošā Lietuvas konservatoru frakcija uzskata, ka vienošanās ar "Villiams" ir vēsturiski nozīmīga Lietuvas veiksme, ka "Williams" ienākšana Lietuvā atvērusi ceļu arī citām, vēl lielākām ārzemju investīcijām un ka pasaules krīzes klātbūtnē "Williams" investīcijas Lietuvai ir ne vien ekonomiska, bet arī politiska garantija.

Saskaņā ar akciju sabiedrību "Būtiņģes nafta", "Mažeiķu nafta" un "Naftotiekis" (Naftasvads) reorganizācijas likumu, trīs lielās Lietuvas naftas sabiedrības jau novembrī tiks apvienotas vienā uzņēmumā, kura 33 procenti akciju tiks pārdotas "Williams" līdz ar uzņēmuma pārvaldes tiesībām. Amerikāņi uzreiz samaksās Lietuvai 75 miljonus ASV dolāru, bet par atlikušiem 75 miljoniem dolāru tiks izrakstīts bezprocentu vekselis, kas jāapmaksā līdz 2002.gadam. Līdz ar šo summu vairāku gadu laikā "Williams" no savas peļņas Lietuvas naftas saimniecībā reinvestēs vēl 150 miljonu ASV dolāru.

Pēc reorganizētā naftas kompleksa "Mažeiķu nafta" akciju pārdošanas valstij atliks ap 57 procenti šī kompleksa akciju, kuras tiek plānots pārdot vēlāk, kad būs palielināta to vērtība. Bet pēc kompleksa privatizācijas valsts īpašumā vajadzētu palikt vairāk nekā 25 procentiem "Mažeiķu naftas" akciju.

"Williams" saņēma arī Seima garantijas, ka piecus gadus (ja valdība tam piekritīs, iespējams, pat desmit) netiks mainīti tiešo nodokļu tarifi.

Materiāli par Igauniju - 

Katrīna Ducmane,

par Lietuvu - Evija Liparte