Arhīvi runa

Ceļā uz Latvijas Republikas 80–gadi

Dipl. hist. Tālis Pumpuriņš

Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsas

Pētījumi, atmiņas, dokumenti

Saturā

"Tas latviešu karogs, to varu jums patiešām sacīt"

Pirmie tautas krāsu meklējumi

"Pulcējaties zem latviešu karogiem!"

Pirmie latviešu nacionālie karogi

"Brīvības pavasaris"

Sarkans ar baltu strīpots vai ar baltu strīpu

Latvijas iecerēšana — ar zili–zaļi–zeltītām krāsām par Latvijas valsti

"Vivat respublica! Lai dzīvo Latvija!"

Cīņā pret sarkano un melno bruņinieku

Mājupceļš uz Latviju

Sarkanbaltsarkanais karogs Latvijas ūdeņos un pasaules jūrās

Sarkanbaltsarkanais karogs likumdošanas ceļos

Turpinājums. Sākums "LV" nr.231/232., 12.08.98., nr.233/234., 13.08.98.,

nr.235/236., 14.08.98., nr.237., 18.08.98., nr.238/239., 19.08.98., nr.240., 20.08.98.,

nr.241/242., 21.08.98., nr.243/244., 25.08.98., nr.245., 26.08.98., nr.246/247., 27.08.98., nr.248., 28.08.98., nr.249/250., 01.09.98., nr.251., 02.09.98., nr.253/254., 04.09.98., nr. 255/256., 08.09.98., nr.257/260., 09.09.98., nr. 261/264., 10.09.98.,

nr. 267/268., 15.09.98.; nr. 269., 16.09.98.; nr. 270., 17.09.98.; 271/272., 18.09.98.; nr. 273/275., 22.09.98.; nr. 276/277., 23.09.98.; nr. 278., 24.09.98.; nr. 283., 01.10.98.

nr. 284/285., 02.10.98.; nr. 286., 06.10.98.

Sarkanbaltsarkanais karogs likumdošanas ceļos

Tie arī praktiski bija visi nozīmīgākie oficiālie, ar karogu saistītie dokumenti. Turpmākie dokumenti par karogu saistāmi ar laiku pēc brīvības cīņām. Dažkārt publicētie materiāli plašāk rāda to kontekstu, kādā tika apspriests karoga jautājums. Lai lieki neatkārtotos, turpmākie "karoga ceļi" likumdošanas iestādēs būs tikai ieskicēti, tādējādi ļaujot lasītājam pašam pasekot tiem līdzi dokumentu publikācijās.

Augstākā likumdevēja — Satversmes Sapulces locekļu uzmanības lokā valsts karogs nonāca 1920.gadā. 17.septembrī šī komisija jautājumā par to, vai ir nepieciešama heraldiskā apakškomisija, "pēc garākām debatēm vienojās, ka tāda ir vajadzīga, sastāvoša no 3 personām. Vienbalsīgi ievēl heraldiskā komisijā M.Skujenieku, A.Bergu un J.Goldmani."9

Nākošajā Satversmes komisijas sēdē 23.novembrī par heraldiskās apakškomisijas darbību referēja M.Skujenieks. Spriežot pēc šīs sēdes protokola, visi jautājumi saistījās ar paredzēto jaunā Latvijas ģerboņa konkursu. Prakstiski viss heraldiskās apakškomisijas turpmākā darbība bija veltīta ģerboņa izstrādei. Par karogu Satversmes komisijas protokolos pirmās ziņas parādījās 1921. gada 9.jūnija sēdes ierakstos, kad komisijas dienas kārtībā bija 1) ģerboņa pieņemšana un 2) likuma par Latvijas Republikas karogu un ģerboni pieņemšana.10 Attiecībā uz karogu, likumprojekts tikai papildināts ar vārdu "horizontāla", kas norādīja, kā karogā novietojama baltā svītra.11

1921.g.12.jūnijā Satversmes komisijas prezidijs 9.jūnija komisijas sēdē pieņemto "Likumu par Latvijas republikas karogu un ģerboni" nosūtīja Satversmes Sapulces Prezidijam tālāk virzīšanai un Satversmes Sapulces kopsēdi.12 Par referentu bija izvirzīts Marģers Skujenieks.

"Likumu par Latvijas republikas karogu un ģerboni" steidzamības kārtā divos lasījumos pieņēma Satversmes Sapulce III.sesijas 35.sēdē 1921.gada 15.jūnijā. Gan referenta M.Skujenieka runā, gan debatēs plaši tika apskatīts un apspriests ģerboņa jautājums. M.Skujenieks norādīja, ka "līdz šim Latvijā nav noteikts ar likumu mūsu valsts karogs un nav arī noteikts, kādam ir jābūt Latvijas valsts ģerbonim". Tālāk viņš atzīmēja, ka: "Valsts karogs ir noteikts sarkans ar baltu svītru, tādos apmēros, ka katra sarkanā strīpa ir divreiz platāka par vidējo balto. Šis karogs mums jau ir nodibinājies, viņš atrodas lietošanā un tādā kārtā šis likums attiecībā uz karogu tikai likuma kārtā noteic to, kas jau patiesi ieviests. Šis karogs ir diezgan laimīgi izvests, jo tam jau vēsturiskas tiesības, jo kāds kroniķis ir atstāstījis gadījumu no 13.gadusimteņa, kur latviešu kara pulki gājuši uz Rīgas pusi un nesuši līdzi karogu, kas bijis sarkans ar baltu švītru, un kroniķis saka, ka patiesi es varu apgalvot, ka šis karogs ir latviešu karogs.

Tā kā attiecībā uz karogu mums ir noteikts klasisks liecinieks, kas nosaka, kādam jābūt mūsu karogam. Bez tam atsvabināšanas cīņas un kari izcīnīti zem šī sarkan—balti—sarkanā karoga un tamdēļ domāju, ka vispieņemamākais būtu še likumā fiksēt jau pastāvošo karogu."14

M.Skujenieks bija norādījis Latvijas karoga saistību gan ar tā idejisko prototipu XIII gs. cēsnieku karogu, gan ar tiem sarkanbaltsarkanajiem karogiem, zem kuriem izcīnīja Latvijas neatkarību.

Sarkanbaltsarkanais karogs bija izcīnījis sev vietu, tā ka arī neviens no debatētājiem to neapšaubīja. Tāpat kā likumprojekts izstrādāšanas laikā, arī tā pieņemšanā galvenās problēmas sagādāja ģerbonis. Debates šai jautājumā publicētas grāmatas nobeigumā. Šeit tikai jāatzīmē, ka galīgajā variantā grafiķa Riharda Zariņa izstrādātais lielais valsts ģerbonis lentas veidā ietvēra sarkanbaltsarkanās karoga krāsas.

Šo likumu Satversmes Sapulce pieņēma ar 68 balsīm, atturoties 30. Neviens nebija pret.15 Tādējādi ar parlamenta apstiprinātu likumu Latvijas valsts karogs pirmoreiz noteikts 1921.gada 15.jūnijā.

Problēmas Satversmes Sapulcei sarkanbaltsarkanais karogs sagādāja 1921.gada 4.oktobrī, kad IV sesijas 7.sēdē pa pantiem lasīja Latvijas Republikas Satversmes projektu. Pareizāk sakot, problēmas sagādāja neatkarīgais strādnieku priekšstāvis Vilis Dermanis, kurš debatēs apvainoja Latvijas valsti un tās karogu (skat. dokumentu pielikumā). Satversmes Sapulces prezidents J.Čakste Dermani izslēdza uz vienu sēdi, bet sociāldemokrāti, kas ar šo lēmumu nebija apmierināti, atstāja zāli. Tikai izvirzīts jautājums par sēdes pārtraukšanu.

Tikai pēc Latgales kristīgo zemnieku savienības deputāta F.Trasūna teiktā atlikušie deputāti sēdi nepārtrauca. Trasūns savā runā citu starp uzsvēra: "No viena Satversmes Sapulces locekļa tika apvainots valsts karogs un visa valsts. Tas jau, mani kungi, es domāju, ir kaut kas tāds, kas Satversmes Sapulcē un parlamentā, nedrīkst būt pielaists.(..) Ja mēs gribam tik tālu novest lietu, ka Satversmes Sapulcē katrs varēs apvainot vai nu parlamenta prezidentu, vai valsts karogu, vai pašu valsti utt., un mums nebūs nekāda līdzekļa, kā pret to reaģēt, tad mums pašiem būs jāiet projām. Pēc manas pārliecības Dermaņa kungu mums nevajadzēja vis izslēgt uz vienu sēdi, bet mazākais uz kādām trim sēdēm. Ja mēs tagad sēdi slēdzam, tad iznāks tikai farss. Iznāk, ka mēs jokojam ar to visu un tāpēc, pēc manām domām, nekādā ziņā šodien sēdi slēgt nedrīkst."16

Pēc šīs runas zālē atlikušie deputāti vienbalsīgi pieņēma Satversmes 4.pantu, kurā teikts, ka "Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu strīpu".

1 Baltijas Ziņas.-Nr.170.,1918.g. 20.novembrī.

2 Līdums. Nr.237. 1918.g. 11.dec..

3 Pagaidu Valdības Vēstnesis.-Nr.3., 1918.g. 24.decembrī.

4 Turpat.

5 Latvijas Sargs.-Nr.38.,1919.g.5.martā.

6 Turpat,-Nr.37.,1919.g.4.martā.

7 Valdības Vēstnesis.-Nr.8., 1919.g. 9.augustā.

8 Turpat, Nr.15., 1919.g. 17.augustā.

9 LVVA 5486.f.,1.apr.,103.lieta,2.lp.

10 Turpat, 29.lp.

11 Turpat, 31.lp.

12 Turpat, 33.lp.

13 Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammas 12.burtnīca, 1199.lpp.

14 Turpat.

15 Turpat, 1204.lpp.

16 Turpat, 16.burtnīca, 1497.lpp.

IZVILKUMS NO SATVERSMES SAPULCES STENOGRAMMAS

III sesija 35. sēde 15. jūnijā 1921. gadā

Atklāta plkst. 6.20 pēc pusdienas:

Likums par Latvijas Republikas karogu un ģērboni (steidzamības kārtā pieņemts divos lasījumos).

Prezidents J.Čakste : Satversmes Sapulces sēde atklāta.

Dienas kārtība tiek vēl papildināta ar sekošiem likumiem: 1) Likums par konvenciju starp Latviju un Lietavu par robežas novilkšanu dabā; 2) Likums par konvenciju starp Latviju un Lietavu par pilsoņu tiesībām un 3) likums par Latvijas valsts iestāšanos vispasaules pasta savienībā un starptautiskā telegrāfa savienībā.

Vispirms augsto sapulci nodarbinās likums par Latvijas republikas karogu un ģerboni. Referents Skuujenieks.

Referents M. Skujenieks : Augstā sapulce! Kā mums visiem zināms, tad līdz šim mums Latvijā nav noteikts ar likumu mūsu valsts karogs un nav arī noteikts, kādam ir jābūt Latvijas valsts ģērbonim. Satversmes komisija sakarā ar to, ka satversmju lielākā daļā ir noteikts valsts karogs un dažās satversmēs arī valsts ģerbonis, ir izstrādājusi likumprojektu par Latvijas valsts ģerboni un karogu. Šī likuma pirmā daļa runā par valsts karogu. Valsts karogs ir noteikts sarkans ar baltu svītru, tādos apmēros, ka katra sarkanā strīpa ir divreiz platāka par vidējo balto. Šis karogs mums ir jau nodibinājies, viņš atrodas lietošanā un tādā kārtā šis likums attiecībā uz karogu tikai likuma kārtā noteic to, kas jau patiesi ir ievests. Šis karogs ir diezgan laimīgi izvests, jo tam jau vēsturiskas tiesības, jo kāds kroniķis ir atstāstījis gadījumu no 13. gadsimteņa, kur latviešu kara pulki gājuši uz Rīgas pusi un nesuši līdzi karogu, kas bijis sarkans ar baltu svītru, un kroniķis saka, ka patiesi es varu apgalvot, ka šis karogs ir latviešu karogs.

Tā kā attiecībā uz karogu mums ir noteikts klasisks liecinieks, kas nosaka, kādam jābūt mūsu karogam. Bez tam Latvijas atsvabināšanas cīņas un kari izcīnīti zem šī sarkan=balt=sarkanā karoga un tamdēļ domāju, ka vispieņemamākais būtu še likumā fiksēt jau pastāvošo karogu.

Kas attiecas uz ģērboni, tad šī jautājuma atrisināšana ir daudz grūtāka, jo līdz šim mums Latvijā nebija ģerbonu. Saules motīvu, kuru lieto kā ģerboni, nevarētu apstiprināt ne no mākslinieciskā ne no heraldiskā, ne no juridiskā redzes stāvokļa un viņš neizpilda tās prasības, kuras uzstādamas pret ģerboni. Ģerbonim jābūt dekoratīvam, krāsu un figūru sakopojumam. Šim sakopojumam jābūt izdarītam pēc noteiktiem likumiem un Vakareiropā gadu simteņu laikā ir nodibinājušies zināmi likumi, pēc kuriem tiek izgatavoti ģerboņi. Pie šiem heraldiskiem likumiem nolēmuši pieturēties satversmes komisija ne tāpēc, ka šie likumi ir veci un cienijami, bet gluži vienkārši tāpēc, ka viņi izteic gadu simteņu laikā sakrātos novērojumus par krāsu efektiem un citiem tēlošanas momentiem. Arī Latvijas ģerbonī, kaut gan tā mums nav vēsturiska tradīcija, visām figūrām jābūt motivētām un tāpēc satversmes komisija liek priekšā pieņemt ģerboni, kurš sastāvētu no vairoga, kura augšējā daļā atrastos saules motīvs un apakšējā daļa sadalīta divās daļās: pirmā daļā sarkans lauva sudraba laukā un otrā — sudraba greifs sarkanā laukā. Šo sakopojumu satversmes komisija domā pamatot ar to, ka saules motīvs ir tas, kurš bieži, it sevišķi pēdējā laikā tika izlietots kā ģerbonis Latvijas neatkarības cīņās, otrkārt, lauva un greifs ir Latviju sastādošo zemju ģerboņi. Lauva — Kurzeme un Zemgale, greifs — Latgale un Vidzeme. Še varētu teikt, ka šīs heraldiskās figūras nederētu pieņemt mūsu ģerbonī, tāpēc, ka tanī laikā, kad tās radās, Latvijas sastāvdaļas nebija brīvas un šos tēlus ir ieviesušas svešas tautas.

Šos iebildumus varētu tomēr atspēkot ar daudziem argumentiem. Vispirms jau ar to, ka visas jaunās valstis, kuras ir nodibinājušās, ir pieņēmušas vēsturiski nodibinājušos ģerboņus, kā tas ir Somijā, kura ir paturējusi veco ģerboni — zelta lauvu, kurš ievests no zviedru valdības; Igaunija ir paturējusi 3 zilos lauvas, kuri ievesti no dāņu valdības un vēlāk pastāvēja arī ordeņa laikā. Tāpat arī Lietava un Čeho=Slovākija ir piepaturējušas veco ģerboni. Mūsu ģerboņa projektā pie tam vēl atrodas izteikta zinama ideja. Ģerboņa apakšējā daļā, subordinētā daļā, atrodas šīs dekoratīvās figūras, kuras reprezentē mūsu valsts sastāvdaļas, bet augšējā dalā, dominējošā, noteicošā vietā atrodas saules motīvs, kurš tā tad stāv pāri par agrākiem laikiem. Tā tad ģerbonis izteiks to, ka tās zīmes, zem kurām tika izcīnīta Latvijas neatkarība, atrodas pāri par vēsturisko laiku simboliem un simbolizē Latvijas tautas uzvaru. Iebildumi, ka šie tēli — lauva un greifs, būtu vāciski, ir pilnīgi nepamatoti gluži vienkārši tāpēc, ka šie tēli sastopami ģerboņos visās Vakareiropas zemēs un arī daudzu valstu ģerboņos. Tā sarkans lauva atrodas Skotijas un līdz ar to Anglijas valsts ģerbonī. Bez tam ļoti daudz ir sastopams zelta lauva — Norvēģijas, Holandes, Bulgārijas, Bavārijas, Zviedrijas, Spānijas un citu valstu ģerboņos. Šis tēls — lauva ir jau bieži lietots grieķu un ēģiptiešu ornamentikā un heraldikā; lauva nozīmē drošsirdību un spēka simbolu. tāpat arī greifs nebūt nav kautkas vācisks, un greifa figūra ir izcēlusies Mezopotāmijas kultūras tautās, vēlāk pārnests uz Grieķiju un uz Romu un lietota visu kultūras valstu heraldikā, kur tas simbolizē gudrību un uzmanību. (Starpsaucieni: "Parādīt!). Jūs taču esiet redzējuši. Šo ģerboņu projektu komisija lūdz pieņemt staidzamības kārtībā tāpēc, ka ģerbonis mums nepieciešams daudziem darbiem, kuri tagad tiek strādāti.

Prezidents J. Čakste : Referents liek priekšā steidzamību. Es likšu uz balsošanu steidzamību un lūdzu pacelties tos, kas ir pret steidzamību. Nav. Es lūdzu pacelties tos, kas atturas no balsošanas. Vienam atturoties steidzamība pieņemta. Tiek atklātas vispārējas debates. Vārds M. Gailītim.

M. Gailīts

(bezpartejisko bezzemnieku un mazsaimnieku grupa): Tautas vietnieki! No satversmes komisijas mums priekšā liktais Latvijas valsts ģerbonis satur četras emblēmas: sauli, zvaigznes un divus nezvērus. Ģerboņa augšpusē liktais saules motīvs ir mīļš un dārgs latvju tautai caur gadu simteņiem. Zem saules zīmes gāja cīņā Latvijas strēlnieki, zem viņas cīnījās un uzvarēja mūsu nacionālā armija, par viņu dzied mūsu tautas dziesmas, viņu sapratīs, viņam atsauksies katra latvja sirds Latvijas republikā. Tikpat mīļš tuvs un dārgs tautai ir zvaigžņu emblems, kurš kronē ģerboņa vairogu zelta zvaigžņu trijotnes veidā. Viņas ir Latvijas valsts trejapvienības izteicējas. Līdzīgi lēcošai saulei, viņām ir vieta Latvijas valsts ģerbonī. Ja metam skatu uz ģerboņa vairoga skaldīto apakšdaļu, tad, domāju, par tiem emblemiem, kas tur ievietoti un tiek celti priekšā augstā nama pieņemšanai, jāsaka, ka viņi ir tāli, sveši, pat pretīgi mūsu tautai un tamdēļ noraidāmi. Te mēs redzam pilnīgi svešus zvērus (smiekli), redzam tos pašus zvērus, ar kuriem sadūrās Latvijas zemnieki 1905. gadā uz muižniecības zīmogiem pie līgumiem un solījumiem, kad gāja sarunas par Skrīveru muižā apcietināto 50 muižnieku atsvabināšanu. Viltus un meli slēpās aiz šiem zvēriem toreiz. Tas ir tas pats greifs, tas pats lauva, ko jūs redzat uz sienām un bleķiem šinī namā. Tas pats greifs, tas pats lauva stāvēja arī uz zīmogiem pie nodevības dokumentiem, kurus atņēma februāra mēnesi 1919. gadā uz zināmā tvaikonīša "Runneburg’a". Tos pašus zvērus nes zīmogi pie tiem nodevīgiem sūdzības rakstiem, kurus muižniecība iesniedza tautu savienībai pret mūsu valsti, un šos zīmogus ir nesusi tā cilts, zem kuras smagās dūres smakusi latvju tauta gadu simteņus, pret kuru cīnoties viņa beidzot ir uzvarējusi un izcīnījusi sev brīvību un patstāvību. Domāju, būtu vairāk nekā pietiekoši, ja šiem arhaiskiem nezvēriem atstātu vietu ģērboņa rāmī, bet nekādā ziņā nedrīkstam likt viņus Latvijas valsts ģerboņa vairogā, it kā viņi būtu to pamatu, to spēku izteicēji, kuri lika pacelties Latvijas brīvības saulei.

Kas bija Latvijas tautas spēks un pamats? Kas deva mums iespēju radīt brīvu valsti? Tie bija: tautas darbs un vienotas tautas griba uz savu valsti. Mūsu pienākums tad arī ir likt Latvijas valsts ģerbonī, pirmkārt, darba simbolu un, otrkārt, gribas, drosmes un spēka simbolu. Kā pirmo lieku priekšā tā darba izteicēju, kuru strādājusi mūsu tauta visos tumšos verdzības laikos un strādā arī tagad nospiedošs tautas vairākums un tas būtu zemkopja arkls. Kā otru zobenu; ar ieročiem rokā tauta izcīnija Latvijas neatkarību, sev brīvību, ar vienu roku vadot arklu, ar otru zobenu mēs nodibinājām savu valsti. Tā tad lauvas vietā sudraba arklu zaļā laukā un greifa vietā sudraba zobenu sarkanā laukā.

Šādus pārlabojumus iesniedzu pie otrā panta.

Prezidents J. Čakste : Turpināsies vispārējas debates. Neviens pie vārda nepieteicās, es likšu uz nobalsošanu pāreju uz pantu lasīšanu un lūdzu pacelies tos, kas ir pret pāreju uz pantu lasīšanu. Nav. Lūdzu pacelties tos, kas atturas no balsošanas. Pāreja uz pantu lasīšanu pieņemta, 29 balsīm atturoties. Virsraksts.

(Likums par Latvijas republikas karogu un ģerboni.)

Iebildumu nav? Pieņemts. Pirmais pants. (Balsis: "Lūdzam nolasīt!) Vaj augstā sapulce vēlas, lai to nolasītu? (Balsis: "Lūdzam!") Tad es lūdzu sekretāru to nolasīt.

Sekretārs R. Ivanovs : "Latvijas valsts karogs ir sarkans ar horizontālu baltu svītru. Karoga apakšējai un augšējai daļai katrai jābūt divas reizes platākai par vidējo balto daļu (2:1:2)."

Prezidents J. Čakste : Iebildumu nav? Pieņemts. 2.pants.

Sekretārs R. Ivanovs : " Valsts lielā ģerboņa vairogs ir dalīts un apakšā skaldīts. Augšā: no zilā laukuma apakšējās malas paceļas zelta saules puse. Apakšā labā pusē: stāvošs pa kreisi pagriezies sarkans lauva sudrabā (Kurzeme un Zemgale). Apakšā kreisā pusē: sarkanā laukā stāvošs, pa labi pagriezies sudraba greifs ar zobenu labajā ķetnā (Vidzeme un Latgale). Virs vairoga: trīs zelta piecstarainas zvaigznes. Vairoga turētāji: sarkans lauva labajā pusē un kreisā pusē sudraba greifs. Zem vairoga: stilizēts ozollapu pinums un sarkan=balt=sarkana lenta valsts karoga samēros."

Prezidents J. Čakste : Pie šī panta ir ienests no Satversmes Sapulces locekļa M. Gailīša sekošais pārlabojums:

"Otrā panta trešo teikumu rediģēt sekoši: "Apakšā labā pusē: sudraba arkls zaļā laukā", un otrā panta ceturto teikumu rediģēt sekoši: "Apakšā kreisā pusē: sarkanā laukā sudraba zobens"."

Vārds Ozolam.

A. Ozols

(darba partija): Es gribu izteikties pret ienesto pārlabojumu. Gailīša kungs aizrādīja, ka lauva un greifs simbolizējot līdzšinējo varu, kas pastāvēja Latvijā, un tamdēļ nebūtu pieņemami Latvijas valsts ģerbonī un liek priekšā citus: arklu, sirpi, ja nemaldos un no otras puses zobenu, motivējot ar to, ka šīs emblēmas nebūtu tādas, kas varētu atsaukties uz veciem laikiem. Lai Gailīša kungs apskatas uz šiem bleķiem (rāda uz zāles sienām) un viņš atradīs tur arklu, sirpi un zobenu un daudz citus, tā tad tie simbolizē tāpat mazāk vaj vairāk to varu kuru mēs esam uzvarējuši. Uz projektētā vapeņa ir saule, zem kuras mūsu kara pulki gājuši pret ārējiem ienaidniekiem. Pārējās divas figūras, greifs un lauva, nostādītas subordinētā stāvoklī zem saules. Ar to Gailīša motīvi pret greifu un lauvu krīt tāpat uz viņa izraudzītiem arklu un zobenu. Motīvs, kas liek apstāties pie greifa un lauvas, jau izteikti no referenta un man tie nav jāatkārto. Ja kādreiz šīs figūras ir simbolizējušas mums nevēlamo bijušo varu, tad tagad, kad vara ir pārgājusi uz mūsu pašu tautu, nav pamata pieņemt citas figūras varas simbolizēšanai. Arī citas jaunās valstis, kā jau referents norādīja, gandrīz visas bez izņēmuma ir pieņēmušas ģerboņos vecos heraldiskos simbolus. Tāpēc es esmu pret Gailīša kunga pārlabojumu un izsakos par satversmes komisijas projektu. Mūsu frakcija balsos par komisijas priekšlikumu.

Prezidents J. Čakste : Vārds M. Gailīšam.

M. Gailīts

: Šoreiz būšu īss, jo domāju, ka pietiekoši aprādīju savā pirmā runā, ka vienīgi darbs, drosme un vīrišķība bija tie pamata spēki, kas mūsu valsti nodibināja un atbrīvoja. Salīdzinot dažādās darba nozares redzam, ka zemkopība ir tā, kurai savus spēkus ziedojušas pagātnē visas 100% un ziedo tagad pāri par 80% Latvijas pilsoņu. Tā tad arklam, kā tautas darba simbolam, būtu gan vieta valsts ģerbonī: ar vienu roku vadīdama arklu, otrā zobenu latvju tauta nodibināja savu valsti. Kas attiecas uz tiem diviem nezvēriem, tad tie mums zināmas naidīgas varas atribūti, tos viņa , šī melnā pretvara, ir zemē ar uguni un zobenu ienesusi, tai uzspiedusi. Viņiem nav absolūti nekāda organiska sakara ar latvju tautas pagātni, ar Latvijas pilsoņu vairākuma garu un cēlām tieksmēm. Vaj lai mēs tagad steidzamības kārtā šos emblemus — lauvu un greifu, kurus tauta var atcerēties vienīgi kā tās mūžam naidīgās pretvaras cīņas zīmogus, pretvaras, ar kuru latvju tauta vedusi vēsturisku cīņu uz dzīvību un nāvi kā senatnē, tā arī tuvākā pagātnē, liekam mūsu valsts ģerbonī, brīvās Latvijas vairogā?! Ja gribiet viņus kā vēsturisku piemiņu paturēt, tad ierādiet viņiem vietu mazākais ārpusē, kā ģerboņa rāmī. Ierādīt šiem muižniecības varas emblemiem vietu Latvijas brīvvalsts vairogā būtu — sist sejā tautai.

Prezidents J. Čakste : Neviens vairāk pie vārda nav pieteicies. Es lūgšu referenta atsauksmi.

Referents M. Skujenieks : Figūru skaits, kuru mēs varētu ievietot ģerbonī, ir neaprobežots un tur var ievietot visu, ko mēs tikai iedomājamies. Gailīša kungs vēlas zobenu un arklu, tos var uzskatīt kā kareivju un zemkopības kārtas simbolu, bet var pacelties jautājums, kāpēc mēs nevarētu pieņemt āmuru, kurš būtu rūpniecības simbols? Pēc satversmes komisijā ienākušām vēstulēm ģerbonī būtu jāieliek kuģis, jo Latvija savā ziņā ir arī jūrniecības valsts, un beidzot, tā kā mēs esam rakstnieki, tad mums ģerbonī vajadzētu ievietot arī tintes pudeli un spalvu. Vispāri nemotivēti izraudzīt tēlus un ievietot ģerbonī ir ļoti grūti, turpretim komisija liek priekšā divas lietas: Vispirms ir nepareizi teikt, ka šīs ir figūras, kas būtu sastopamas tikai pie mums, bet varu teikt, ka viņas ir sastopamas visās Vakareiropas figūrās un simbolos. Viņām ir noteikti jēdzieni: Lauva apzīmē spēku un drosmi un greifs — gudrību un uzmanību. Tā tad pret šiem simboliem no heraldiskā redzes stāvokļa iebildumus nevarētu celt. Kas attiecas uz to, ka šīs figūras jau agrāk mūsu dzimtenē lietotas, tad es atrodu ka tas ir motīvs, lai šos simbolus mūsu ģerbonī ievietotu. Es gribu aizrādīt uz to, ka visas jaunās valstis, kas atrodas tādos pašos apstākļos, kā mēs, ir pārņēmušas pilnā mērā vecos ģerboņus, piemēram Igaunija ir pārņēmusi agrāko veco ģerboni bez pārgrozībām. Tāpat arī Somija, lai gan tā toreiz bija apspiesta no Zviedrijas. Somijas ģerbonī ir pat palicis lauva ar kroni uz galvas, bet mēs vismas Kurzemes lauvai sarkano kroni esam atņēmuši. To pašu var teikt attiecībā uz Lietavu, Poliju Čeho=Slovākiju. Par citām dienvidus valstīm es nezinu. Tas būtu pēc būtības. No otras puses arī mēs dažreiz politiskās sarunās ar ārzemniekiem aizrādam uz to, ka Latvijas sastāvdaļas jau agrāk bija valstiskas, piemēram Kurzeme. Šie ģerboņi nav bijušās muižniecības kārtas ģerboņi, bet ir gan valsts ģerboņi. Pats svarīgākais ir tas, ka mūsu ģerboni tādā veidā, kādu to komisija liek priekšā, ir izteikta zinama ideja. Tā ideja ir tāda, ka pāri par veco, kas mums te gadu simteņiem ir pastāvējis, ir pacēlusies Latvijas saule, kura ieņem galveno vietu, noteicošo, dominējošo vietu, un zem saules subordinētā stāvoklī atrodas vecie simboli. Tā tad šis ģerbonis tādā veidā, kādā tas tiek likts priekšā no komisijas, taisni simbolizē Latvijas saules uzvaru pār agrāko veco, kas še gadu simteņiem ir pastāvējis. Bet galvenais, man liekas, pie ģerboņa ir tas — un pilnīgi liekas ir tik plašas sarunas, jo tas ģerbonis, ko pie mums tagad lieto, ne no viena nav pieņemts, ne no viena nav apstiprināts, bet ir ieviesies un tiek lietots—, ka tiem nolūkiem, kādiem ģerbonis kalpo, viņš ir noderīgs. Tas, ko komisija liek priekšā, atstāj dekoratīvu iespaidu un ir saskaņots ar heraldikas nosacījumiem, kuri tiek lietoti visā Vakareiropā un kur tie piemēroti.

Prezidents J. Čakste : Gailīša iesniegtais pārlabojums skan tā:

"Otra panta trešo teikumu rediģēt sekoši: "Apakšā likt labā pusē: sudraba arkls zaļā laukā", otra panta ceturto teikumu rediģēt sekoši: "Apakšā kreisā pusē: sarkanā laukā sudraba zobens"."

Es likšu tagad šo pārlabojumu uz balsošanu, pie kam referents izsakas pret šo pārlabojumu. Lūdzu pacelties tos, kas ir par šo Gailīša pārlabojumu. Tagad lūdzu pacelties tos, kas ir pret šo pārlabojumu. Beidzot lūdzu pacelties tos, kas atturas no balsošanas. Balsošanas iznākums sekošais: Par Gailīša pāralabojumu nodotas 36 balsis, pret to 65, atturējušās 5; tā tad šis pārlabojums atraidīts. Es likšu tagad visu šo otro pantu uz balsošanu un lūdzu pacelties tos, kas ir pret otrā panta pieņemšanu. Nav. Lūdzu pacelties tos, kas atturējās no balsošanas. Otrais pants pieņemts, 33 balsīm atturoties. 3.pants.

Sekretārs R.Ivanovs : Valsts mazais ģerbonis ir lielā ģerboņa vairogs ar trīs piecstarainām zelta zvaigznēm virs vairoga.

Prezidents J. Čakste : Iebildumu nav? Pieņemts. 4.pants.

Sekretārs R. Ivanovs : Valsts lielo ģerboni lieto svarīgos gadījumos valsts galva un valsts amata personas un iestādes, kurām uz to dod tiesību valsts galvas rīkojums.

Prezidents J. Čakste : Iebildumu nav? Pieņemts. 5.pants.

Sekretārs R. Ivanovs : Valsts mazo ģerboni lieto visas pārējās valsts amata personas un iestādes, kurām ir tiesības lietot savu zīmogu.

Prezidents J. Čakste : Iebildumu nav? Pieņemts. Es tagad likšu šo likumu visā visumā uz balsošanu un lūdzu pacelties tos, kas ir par šī likuma pieņemšanu. Tad lūdzu pacelties tos, kas ir pret šī likuma pieņemšanu. Pretim nav neviens. Lūdzu pacelties tos, kas atturas no balsošanas. Šis likums pieņemts ar 68 balsīm, neviens nav pret, bet atturējās 30 balsis.