Latvijas lauki ceļā uz Eiropas Savienību

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) vadība: LLMZA zinātniskais sekretārs Mārtiņš Belickis, prezidente Baiba Rivža un viceprezidents Aleksandrs Jemeļjanovs              Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Temats, par kuru daudz un bieži runā. Laukos daudz neizmantotu zemes platību. Arī apsaimniekotajās teritorijās nereti nav vajadzīgās kārtības. Tā, piemēram, pēdējos gados skābo Latvijas augšņu kaļķošana gandrīz pārtraukta. Tādās augsnēs nav cerību gūt to, ko zeme var dot. Tādēļ arī saprotams, ka Agroķīmisko pētījumu centrā 12. martā notika Latvijas lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) izbraukuma prezidija sēde. Tajā piedalījās arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektorāts un vadošie pētnieki. Galvenā saruna bija par to, kas neatliekami darāms.

Agroķīmisko pētījumu centra direktors Mārtiņš Bušmanis, izvērtējot šīs zinātniskās iestādes šīsdienas darbību, atgādināja, ka Latvijas teritorijā augsnes pētī jau otro gadu simtu. 1985. gadā augšņu izpētei Latvijā bija moderna iekārta, kuru montēja somu, zviedru un vācu speciālisti, piedaloties arī citām Eiropas valstīm. Pašreiz pētījumi ir sašaurinājušies. Tikai nelielu daļu pētījumu izdevumu finansē Zemkopības ministrija un savu iespēju robežās daži simti saimniecību. Pētījuma centra direktora teikto papildināja direktora vietniece zinātniskajā darbā Regīna Timbare.

Pēdējā laikā (1997–2001) Agroķīmisko pētījumu centra zinātnisko pētījumu galvenie virzieni ir šādi:

— pilnveidot augsnes agroķīmisko rādītāju diagnostiku atbilstoši starptautiskajām prasībām, nodrošinot efektīvu informāciju augsnes ielabošanas, kultūraugu izvietojuma, to ražu plānošanas un mēslošanas jautājumu optimālai risināšanai lauku saimniecībās;

— noskaidrot dažādu mēslošanas līdzekļu, to lietošanas devu un paņēmienu ietekmi uz ražu, tās pašizmaksas un kvalitāti un sniegt ieteikumus konkurētspējīgas laukaugu produkcijas ražošanai, nepiesārņojot vidi;

— ieviest ES prasībām un nacionālajām interesēm atbilstošu likumdošanu mēslošanas līdzekļu jomā, nodrošinot valsts uzraudzību un kontroli mēslošanas līdzekļu tirgū;

— iegūt informāciju par toksisko savienojumu saturu Latvijā ražotajā augkopības produkcijā, analizēt nepieļaujama to daudzuma uzkrāšanās cēloņus un sniegt ieteikumus nekaitīgas produkcijas ražošanai.

LLMZA prezidija sēdes dalībnieki atzinīgi vērtēja veikto un pašlaik darāmo. Lūk, daļa no zinātniskajām izstrādēm:

— veikts augsnes agroķīmisko īpašību rādītāju noteikšanas metožu salīdzinājums Latvijā, Dānijā, Vācijā un Somijā un izstrādāti regresijas vienādojumi vienā valstī iegūto analīžu rezultātu pārrēķināšanai uz rezultātiem, kas iegūti ar citā valstī lietotajām metodēm. Tādējādi iespējams salīdzināt augšņu auglības līmeni starptautiskā mērogā un izmantot citu valstu zinātniskās izstrādes racionālā zemes apsaimniekošanā;

— ieviesta jauna, starptautiski atzīta metode (EDTA metode) mikroelementu vara, cinka un mangāna noteikšanai. Pilnveidota bora noteikšanas tehnoloģija šī rādītāja precīzākai noteikšanai;

— veikta augsnes agroķīmisko īpašību rādītāju (fosfora, kālija, magnija, kalcija, sēra, bora, vara, mangāna un cinka) normatīvo vērtību (augsts, zems, vidējs, optimāls saturs) analīze ES valstīs un Latvijā, sagatavoti precizēti, jaunajām analītiskajām metodēm, tehnoloģijām un ražošanas nosacījumiem atbilstoši agroķīmisko īpašību rādītāju izvērtēšanas normatīvi. Šie normatīvi ir pamats ekonomiski izdevīgu un videi nekaitīgu attiecīgos elementus saturošu mēslošanas līdzekļu lietošanas rekomendāciju izstrādei;

— tiek vākta un uzkrāta informācija par nitrātu un amonija slāpekļa saturu augsnē un tā izmaiņām augsnes aramkārtā;

— izstrādāti regresijas vienādojumi minerālā slāpekļa satura aprēķināšanai.

Augsnes pētījumu centrā pētniece Mirdza Jēkabsone (pirmā no labās) demonstrē modernas iekārtas dažādu elementu noteikšanai augsnē              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Tie dod iespēju sniegt ražošanas apstākļos slāpekļa papildmēslojuma rekomendācijas ziemājiem;

— izstrādāts likuma projekts, Ministru kabineta noteikumu un metodisko norādījumu projekti ES direktīvu prasībām atbilstošas likumdošanas ieviešanai mēslošanas līdzekļu izplatīšanā Latvijā;

— Agroķīmisko pētījumu centrā nodibināta Standartizācijas tehniskā komiteja, kur tiek izstrādāti un apstiprināti nacionālie mēslošanas līdzekļu analīžu metožu standarti, lai novērtētu mēslošanas līdzekļu atbilstību ES direktīvās un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pašlaik iesniegti reģistrācijai "Latvijas Standarts" 15 standarti, izskatīšanai sagatavoti 20.

Tas ir tikai īss uzskaitījums, ko dara pētnieki, sūrojoties par līdzekļu trūkumu jaunu iekārtu iegādei un metožu pilnveidei.

Agroķīmisko pētījumu centra zinātniekus satrauc, ka tas, ko viņi dara, neatbilst ES prasībām. Tur augsnes izpētei un novērtēšanai paredzētas 70 metodes, centrs ierobežotā veidā var īstenot tikai pāris desmitus metožu. Pat tās ar pašreizējo finansējumu pilnībā varētu izpildīt tikai 30 gadu laikā.

Sēdes dalībnieki lūdza valdību sekmēt Agroķīmisko pētījumu centra struktūras pilnveidi, lai neizveidotos tāda situācija, ka ES Latvijai nevarēs dot gan pašiem vajadzīgo, gan viņiem nepieciešamo informāciju.

Atzinīgi prezidija sēdes dalībnieki novērtēja Tirgus veicināšanas centra darbību un informāciju par jaunizveidoto Mārketinga padomi. Vērienīgu kompetenci jutām, noklausoties Tirgus veicināšanas centra direktores Ingūnas Gulbes ziņojumu un atbildes uz daudzajiem jautājumiem. Iepriecinoša bija ziņa, ka centra izdevums "Tirgus cenu apskats" atrodams ne tikai katrā pagasta padomē, bet ka to abonē arī vairākas zemnieku saimniecības.

Sēdē notika arī divu zinātnisku izdevumu atvēršanas svētki. Tas bija 224 lappušu "Agronomijas Vēstu" 3. izdevums (to izdod LLMZA un LLU), kurš jau iznācis 2001. gadā. Kā pozitīvu devumu zinātnē un zinātnes vēsturē novērtēja LLMZA viceprezidenta Aleksandra Jemeļjanova vadībā sagatavoto zinātnes centra "Sigra" izdevumu "Uz gadsimta sliekšņa" par centrā veikto zinātnisko darbību 2000. gadā.

Dr. sc. ing. Sigizmunds Timšāns, LLMZA akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"