Ministru kabineta noteikumi Nr.392
Rīgā 1998.gada 6.oktobrī (prot . Nr. 55, 7.§)
Dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 20.panta septīto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumos lietotie termini:
1.1. automātiskā luksoforu signalizācija - sistēma, kurā ietilpst pārbrauktuvju luksofori, skaņu signāli, elektriskās sliežu ķēdes (tuvošanās iecirkņi) un vadības aparatūra, kas nodrošina automātisku brīdinājuma padevi uz dzelzceļa pārbrauktuvi un automātisku skaņu un luksoforu signalizācijas ieslēgšanos, vilcienam iebraucot tuvošanās iecirknī. Kad vilciens dzelzceļa pārbrauktuvi atbrīvojis, skaņu un luksoforu signalizācija automātiski izslēdzas;
1.2. ceļu uzturēšanas uzņēmums - persona, kas ir atbildīga par attiecīgās dzelzceļa pārbrauktuves pieejas būvi un uzturēšanu;
1.3. dzelzceļa klātnes robeža - robeža starp ceļa segumu un dzelzceļa pārbrauktuves klātnes konstrukciju. Dzelzceļa klātne ir teritorija starp divām vienas dzelzceļa pārbrauktuves klātnes robežām. Ja dzelzceļa pārbrauktuvē ir vairāki sliežu ceļi, par dzelzceļa klātni uzskatāms arī jebkuras konstrukcijas ceļa segums starp sliežu ceļiem;
1.4. dzelzceļa pārbrauktuves pieeja - autoceļa posms, kas atrodas tiešā dzelzceļa pārbrauktuves tuvumā un veido autoceļa un dzelzceļa krustojumu vienā līmenī;
1.5. dzelzceļa pārbrauktuves luksoforu signalizācija - atkarības iekārta starp dzelzceļa pārbrauktuves signalizāciju un manevru luksoforiem, kas paredzēta ritošā sastāva manevriem, ja nav iespējams ierīkot standarta garuma tuvošanās iecirkni, un izmantojama tikai privātās lietošanas sliežu ceļos;
1.6. dzelzceļa pārejas pieeja - gājēju ceļa (ietves) vai mājdzīvnieku dzīšanas ceļa posms, kas atrodas tiešā dzelzceļa pārbrauktuves tuvumā un veido gājēju ceļa (ietves) vai mājdzīvnieku dzīšanas ceļa un dzelzceļa krustojumu vienā līmenī;
1.7. galvenie sliežu ceļi - sliežu ceļi starp stacijām, kā arī staciju sliežu ceļi (stacijas teritorijā esošie galvenie ceļi, pieņemšanas un aizlaišanas ceļi, šķirošanas ceļi, iekraušanas un izkraušanas ceļi, izvilkšanas ceļi, depo ceļi, savienotājceļi, kā arī pārējie ceļi atbilstoši stacijā veicamajām operācijām), kuri ir tiešs turpinājums sliežu ceļiem starp stacijām un kuriem nav novirzīšanās pārmiju.
2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā ierīkojamas, aprīkojamas, apkalpojamas un slēdzamas dzelzceļa pārbrauktuves (turpmāk - pārbrauktuves) un dzelzceļa pārejas (turpmāk - pārejas).
3. Uzņēmuma teritorijā esošās pārbrauktuves, kur sliežu ceļi šķērso autoceļus, kas paredzēti uzņēmuma tehnoloģiskajām vajadzībām, uzskatāmas par tehnoloģiskajām pārbrauktuvēm, un uz tām šie noteikumi nav attiecināmi.
4. Šajos noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sasauc pārbrauktuves vai pārejas apskates komisiju (turpmāk - komisija), kuras sastāvā ir šādas personas:
4.1. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvis;
4.2. pārstāvis no institūcijas, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem;
4.3. dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieka pārstāvis vai saskaņā ar īpašu pilnvarojumu - ceļu uzturēšanas uzņēmuma pārstāvis;
4.4. attiecīgās pašvaldības pārstāvis;
4.5. Dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis (šo noteikumu 21., 31., 39. un 55.punktā un 27.3.apakšpunktā minētajos gadījumos).
II. Pārbrauktuvju klasifikācija
5. Ņemot vērā vilcienu kustības un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, pārbrauktuves iedala četrās kategorijās (1.pielikums).
6. Ņemot vērā pārbrauktuvju regulējamību, tās iedala šādās grupās:
6.1. regulējamas pārbrauktuves - pārbrauktuves, kurās transportlīdzekļu satiksmi regulē dzelzceļa pārbrauktuves luksoforu signalizācija;
6.2. neregulējamas pārbrauktuves - pārbrauktuves, kuras nav aprīkotas ar dzelzceļa pārbrauktuves luksoforu signalizāciju.
7. Ņemot vērā pārbrauktuvju apsargājamību, tās iedala šādās grupās:
7.1. apsargājamas pārbrauktuves - pārbrauktuves, kuras apkalpo dežurējošā apkalpe;
7.2. neapsargājamas pārbrauktuves - pārbrauktuves, kuras neapkalpo dežurējošā apkalpe.
III. Pārbrauktuvju un pāreju ierīkošana
8. Pārbrauktuves ierīkojamas uz taisniem sliežu ceļu un autoceļu posmiem vietās, kur ir laba redzamība. Ceļu krustojuma leņķim jābūt 90°. Ja tas nav iespējams, ceļu krustojuma leņķis nedrīkst būt mazāks par 60 °. Pārbrauktuves, kurās ceļu krustojuma leņķis ir mazāks par 60°, pārbūvējamas attiecīgā autoceļa posma rekonstrukcijas laikā, un rekonstrukcijas projekts saskaņojams ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.
9. Jaunas IV kategorijas pārbrauktuves ierīko un slēgtas pārbrauktuves atjauno ieinteresētā persona pēc saskaņošanas ar institūciju, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieku, attiecīgo pašvaldību un Dzelzceļa tehnisko inspekciju, kā arī:
9.1. uz stratēģiskas nozīmes (valsts nozīmes) sliežu ceļiem, kur vilcienu kustības ātrums ir 80-100 km/h, - saskaņā ar Satiksmes ministrijas atļauju un attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja lēmumu;
9.2. uz pārējiem publiskās lietošanas sliežu ceļiem - saskaņā ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja lēmumu;
9.3. uz privātās lietošanas sliežu ceļiem, kuros vilcienu kustība tiek nodrošināta ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras īpašniekam piederošajiem vilces līdzekļiem, - saskaņā ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka lēmumu.
10. Ja vilcienu kustības ātrums ir lielāks par 140 km/h, sliežu ceļu un autoceļu krustošanās vienā līmenī nav pieļaujama.
11. Nedrīkst ierīkot šādas jaunas pārbrauktuves:
11.1. I, II un III kategorijas pārbrauktuves;
11.2. IV kategorijas pārbrauktuves šādos gadījumos:
11.2.1. ja autoceļš šķērso trīs galvenos sliežu ceļus un vairāk;
11.2.2. posmos, kur vilcienu kustības ātrums ir lielāks par 100 km/h;
11.2.3. vietās, kur nav nodrošināta redzamība saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām;
11.2.4. ja saskaņā ar šo noteikumu V nodaļas 1.apakšnodaļu pārbrauktuves apkalpošanai nepieciešama dežurējošā apkalpe.
12. Nedrīkst atklāt tramvaju un trolejbusu satiksmi pār esošajām pārbrauktuvēm. Ja pārbrauktuve ir aprīkota ar signalizāciju, regulāru sabiedriskā transporta (autobusu un taksobusu) satiksmi var atklāt pēc saskaņošanas ar institūciju, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieku un attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.
13. Pārejas ierīko:
13.1. ja autoceļam dzelzceļa pārbrauktuves pieejā ir ietve;
13.2. stacijās - pie pasažieru platformām un vietās, kur ir intensīva dzelzceļa dienestu personāla kustība;
13.3. citās vietās, kur ir intensīva gājēju kustība;
13.4. vietās, kur pāri sliežu ceļiem masveidā tiek dzīti mājdzīvnieki, ja tuvumā nav citu pārdzīšanai piemērotu vietu.
14. Pārejas ierīko vietās, kur ir laba redzamība. Ceļu krustojuma leņķim jābūt 90°. Šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minētajos gadījumos pārejas ierīko paralēli pārbrauktuvei tādā krustojuma leņķī ar sliežu ceļu, kāds ir attiecīgajai pārbrauktuvei. Ja persona vēlas ierīkot pāreju, minētais jautājums saskaņojams ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un attiecīgās dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieku.
IV. Pārbrauktuvju un pāreju aprīkošana
1. Aprīkojuma vispārīgās prasības
15. Pārbrauktuves un pārejas aprīkojums ir pārbrauktuves un pārejas darbībai nepieciešamie konstruktīvie elementi un tehniskie līdzekļi, kas nodrošina drošu vilcienu kustību, transportlīdzekļu satiksmi un gājēju un mājdzīvnieku kustību, šķērsojot pārbrauktuvi vai pāreju, kā arī brīdina satiksmes dalībniekus par pārbrauktuves vai pārejas darba režīmu.
16. Pārbrauktuvēm un pārejām nepieciešamo aprīkojumu un prasības tā darbībai nosaka Ministru kabinets.
17. Pārbrauktuvju un pāreju aprīkojumam jāatbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, šiem noteikumiem, citiem normatīvajiem aktiem, tipveida projektiem un ceļu satiksmes organizēšanas tehnisko līdzekļu standartiem. Projektējot un būvējot jaunas pārbrauktu v es un pārejas, kā arī rekonstruējot esošās pārbrauktuves un pārejas, jāievēro būvniecību reglamentējošie normatīvie akti un standarti.
18. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par:
18.1. pārbrauktuvju seguma ierīkošanu dzelzceļa klātnē;
18.2 . darbinieka norīkošanu šo noteikumu 19.1.apakšpunktā noteikto uzdevumu izpildei dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieka vai - viņa uzdevumā - ceļu uzturēšanas uzņēmuma noteiktajā laikā;
18.3. pārbrauktuvju aprīkošanu ar elektroapgādes iekārtām, dzelzceļa darbībai nepieciešamajām iekārtām un ierīcēm starp divām 134.ceļa zīmēm "Viensliežu dzelzceļa pārbrauktuve" (turpmāk - 134.ceļa zīme) vai divām 135.ceļa zīmēm "Daudzsliežu dzelzceļa pārbrauktuve" (turpmāk - 135.ceļa zīme), vai starp barjerām.
19. Dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks vai - viņa uzdevumā - ceļu uzturēšanas uzņēmums ir atbildīgs par:
19.1. autoceļa un autoceļa inženierbūvju (izņemot šo noteikumu 18.punktā minētās inženierbūves) izbūvi starp divām 134.ceļa zīmēm vai divām 135.ceļa zīmēm, vai starp barjerām. Minētie darbi jāveic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norīkota darbinieka uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par vilcienu kustības drošību minēto darbu izpildes laikā;
19.2. ceļa zīmju (arī 134. un 135.ceļa zīmes), signālstabiņu un cita autoceļu aprīkojuma uzstādīšanu virzienā no sliežu ceļa aiz 134. vai 135.ceļa zīmes vai aiz barjeras.
20. Dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieks ir atbildīgs par pieejas aprīkošanu līdz pārejas segumam, kā arī par brīdinājuma uzrakstu un pārejas norobežojuma iekārtu uzstādīšanu.
2. Kārtība, kādā regulējamas pārbrauktuves tiek pārveidotas par neregulējamām pārbrauktuvēm
21. Lai regulējamu pārbrauktuvi pārveidotu par neregulējamu pārbrauktuvi, persona, kas to ierosina, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam vai viņa pilnvarotai personai iesniedz pārbrauktuves pārveidošanas pieteikumu. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sasauc komisiju un vienojas ar tās locekļiem par attiecīgās pārbrauktuves apskates laiku.
22. Komisija pārbrauktuvi apskata dabā, lai novērtētu iespēju attiecīgo regulējamo pārbrauktuvi pārveidot par neregulējamu pārbrauktuvi. Apskates rezultātus norāda pārbrauktuves apskates aktā (turpmāk - akts) un nosaka pasākumus, kas veicami, lai attiecīgo pārbrauktuvi pārveidotu par neregulējamu, kā arī minēto pasākumu izpildītājus un termiņus. Aktu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Aktam pievieno shēmu, kurā norādīts esošais un paredzētais stāvoklis, kā arī iezīmēti esošie un paredzētie redzamības trijstūri.
23. Katram komisijas loceklim no sūta vienu akta un šo noteikumu 22.punktā minētās shēmas eksemplāru.
24. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar aktu izdod rīkojumu par pārbrauktuves pārveidošanu un norāda datumu, ar kuru attiecīgā pārbrauktuve uzskatāma par neregulējamu. Pamatojoties uz minēto rīkojumu, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var veikt nepieciešamos projektēšanas darbus un izdarīt grozījumus tehniskajā dokumentācijā, instrukcijās un staciju tehniskās rīcības dokumentos.
25. Ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms attiecīgās pārbrauktuves pārveidošanas par neregulējamu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs paziņo institūcijai, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašniekam un attiecīgajai pašvaldībai, kā arī publicē vietējā laikrakstā paziņojumu par attiecīgās regulējamās pārbrauktuves pārveidošanu par neregulējamu pārbrauktuvi.
26. Pēc aktā noteikto pasākumu veikšanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs demontē automātikas un elektroapgādes iekārtas, un dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks vai - viņa uzdevumā - ceļu uzturēšanas uzņēmums saskaņā ar LVS 77:1996 "Ceļa zīmes" un komisijas aktu uzstāda 207.ceļa zīmi "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts" (turpmāk - 207.ceļa zīme).
V. Pārbrauktuvju un pāreju apkalpošana
1. Vispārīgās prasības
27. Dežurējošās apkalpes nepieciešamas šādās pārbrauktuvēs (neatkarīgi no pārbrauktuves kategorijas):
27.1. vietās, kur galvenais sliežu ceļš krustojas ar tramvaja vai trolejbusa līniju;
27.2. ja autoceļš šķērso trīs un vairāk galvenos sliežu ceļus;
27.3. ja autoceļš ir I tehniskās kategorijas valsts autoceļš. Ja minētās kategorijas autoceļu šķērso viens vilciens diennaktī vai retāk, jautājumu par dežurējošās apkalpes nepieciešamību izskata komisija saskaņā ar ieinteresētās personas iesniegumu.
28. I un II kategorijas pārbrauktuvēs nav jābūt dežurējošai apkalpei, ja transportlīdzekļu satiksmi pārbrauktuvē regulē automātiskā luksoforu signalizācija un ir ievērotas šādas prasības:
28.1. vilcienu redzamība atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām;
28.2. autoceļa un sliežu ceļa krustošanās leņķis ir 60 ° vai lielāks;
28.3. autoceļš ne mazāk kā 10 m garā posmā no malējās sliedes ir horizontāls vai atbilst sliežu ceļa šķērskritumam (ja sliežu ceļš veido līkni);
28.4. autoceļa garenslīpums ne mazāk kā 20 m garā posmā pirms šo noteikumu 28.3.apakšpunktā minētā horizontālā posma nepārsniedz 50 %.
29. III un IV kategorijas pārbrauktuvēs nav jābūt dežurējošai apkalpei, ja transportlīdzekļu satiksmi pārbrauktuvē regulē automātiskā luksoforu signalizācija un ir ievērotas šādas prasības:
29.1. vilcienu redzamība atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām;
29.2. autoceļa un sliežu ceļa krustošanās leņķis ir 60° vai lielāks.
2. Dežurējošās apkalpes atcelšana un atjaunošana
30. Dežurējošo apkalpi var atcelt, ja ir mainījušies pārbrauktuves darba apstākļi, piemēram:
30.1. vilcienu kustības vai transportlīdzekļu satiksmes intensitātes samazināšanās dēļ mainīta pārbrauktuves kategorija;
30.2. uzlabota redzamība dzelzceļa pārbrauktuves pieejās ;
30.3. pārbrauktuve aprīkota ar automātisko luksoforu signalizāciju.
31. Lai atceltu dežurējošo apkalpi, persona, kas to ierosina, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam vai viņa pilnvarotai personai iesniedz dežurējošās apkalpes atcelšanas pieteikumu. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sasauc komisiju un vienojas ar tās locekļiem par attiecīgās pārbrauktuves apskates laiku.
32. Komisija, ņemot vērā vilcienu kustības un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti attiecīgajā pārbrauktuvē (1.pielikums), nosaka, kurai kategorijai pārbrauktuve atbilst, un saskaņā ar šo noteikumu V nodaļas 1.apakšnodaļu novērtē iespēju atcelt dežurējošo apkalpi. Vilcienu kustības intensitāti nosaka, pamatojoties uz vilcienu kustības grafiku attiecīgajā sliežu ceļu posmā. Transportlīdzekļu satiksmes intensitāti nosaka, pamatojoties uz dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieka rīcībā esošajiem skaitīšanas datiem. Ja minēto datu nav, komisija nosaka laiku un kārtību, kādā ieinteresētajai personai jāiesniedz komisijā nepieciešamās ziņas.
33. Pārbrauktuves apskates rezultātus norāda aktā un nosaka pasākumus, kas veicami, lai atceltu dežurējošo apkalpi, kā arī minēto pasākumu izpildītājus un termiņus. Aktu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Aktam pievienojama shēma, kurā norādīts esošais un paredzētais stāvoklis, kā arī iezīmēti esošie un paredzētie redzamības trijstūri.
34. Katram komisijas loceklim nosūta vienu akta un šo noteikumu 33.punktā minētās shēmas eksemplāru. Pamatojoties uz aktu, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var veikt nepieciešamos projektēšanas darbus un izdarīt grozījumus tehniskajā dokumentācijā, instrukcijās un staciju tehniskās rīcības dokumentos.
35. Ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms dežurējošās apkalpes atcelšanas labi redzamā vietā jāuzstāda brīdinājuma uzraksti ar šāda satura tekstu: "No (datums) pārbrauktuvē nav dežurējošās apkalpes". Uzrakstu izvietojums jāsaskaņo ar institūciju, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem. Uzraksti noņemami mēnesi pēc dežurējošās apkalpes atcelšanas.
36. Pirms dežurējošās apkalpes atcelšanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs attiecīgi aprīko pārbrauktuvi, bet dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks vai - viņa uzdevumā - ceļu uzturēšanas uzņēmums uzstāda attiecīgas ceļa zīmes.
37. Pirms dežurējošās apkalpes atcelšanas komisija atkārtoti apskata pārbrauktuvi, lai pārbaudītu aktā noteikto pasākumu izpildi. Ja aktā noteiktie pasākumi ir izpildīti, apskates rezultātus norāda atkārtotās apskates aktā un pieņem lēmumu atcelt dežurējošo apkalpi. Atkārtotās apskates aktu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Katram komisijas loceklim nosūta vienu atkārtotās apskates akta eksemplāru.
38. Pēc atkārtotās apskates akta saņemšanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izdod rīkojumu par pārbrauktuves automātisko barjeru, pusautomātisko barjeru vai elektrobarjeru un citu ierīču demontāžu, kas saistītas ar dežurējošās apkalpes darbību.
39. Dežurējošās apkalpes atjaunošana sakarā ar vilcienu kustības vai transportlīdzekļu satiksmes intensitātes palielināšanos, vilcienu kustības ātruma palielināšanos vai citiem apstākļiem notiek saskaņā ar attiecīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīkojumu. Rīkojums izdodams, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, institūcijas, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, vai attiecīgās pašvaldības priekšlikumu, kā arī pēc komisijas sasaukšanas, akta sastādīšanas un nepieciešamo sagatavošanas pasākumu veikšanas.
3. Pārbrauktuvju un pāreju uzturēšana un remonts
40. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par:
40.1. pārbrauktuvju seguma uzturēšanu dzelzceļa klātnē;
40.2. darbinieka norīkošanu šo noteikumu 41.1.apakšpunktā noteikto uzdevumu izpildei dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieka vai - viņa uzdevumā - ceļu uzturēšanas uzņēmuma noteiktajā laikā;
40.3. elektroapgādes iekārtu un citu dzelzceļa darbībai nepieciešamo iekārtu un ierīču uzturēšanu un remontu starp divām 134.ceļa zīmēm vai divām 135.ceļa zīmēm, vai starp barjerām.
41. Dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks vai - viņa uzdevumā - ceļu uzturēšanas uzņēmums ir atbildīgs par:
41.1. autoceļa un autoceļa inženierbūvju (izņemot šo noteikumu 40.punktā minētās inženierbūves) uzturēšanu un remontu starp divām 134.ceļa zīmēm vai divām 135.ceļa zīmēm, vai starp barjerām. Minētie darbi jāveic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norīkota darbinieka uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par vilcienu kustības drošību minēto darbu izpildes laikā;
41.2. ceļa zīmju (arī 134. un 135.ceļa zīmes), signālstabiņu un cita autoceļu aprīkojuma uzturēšanu un remontu virzienā no sliežu ceļa aiz 134. vai 135.ceļa zīmes vai aiz barjeras.
42. Dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieks ir atbildīgs par pieeju uzturēšanu un remontu līdz pārejas segumam (arī par pārejas seguma uzturēšanu un remontu, ja pārejai ir atsevišķs lietotājs), kā arī par brīdinājuma uzrakstu un pārejas norobežojuma iekārtu uzturēšanu un remontu. Pārejas seguma remontdarbi veicami dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norīkota darbinieka uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par vilcienu kustības drošību minēto darbu izpildes laikā.
43. Ja paredzams, ka pārbrauktuves aprīkojuma remonta laikā tiks traucēta vai apgrūtināta transportlīdzekļu satiksme, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saskaņo ar institūciju, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, un ceļa īpašnieku kārtību, kādā organizējama transportlīdzekļu satiksme pāri pārbrauktuvei vai tās apbraukšana pa apvedceļu.
44. Remontdarbu veikšanas laikā uzņēmums, kurš veic minētos darbus, neapsargājamās pārbrauktuvēs uzstāda 207.ceļa zīmi (10 m attālumā no malējās sliedes), bet apsargājamās pārbrauktuvēs - brīdinājuma uzrakstus par apgrūtinātu sliežu ceļu šķērsošanu, kā arī norādi par iespējamo sliežu ceļu šķērsošanas vietu.
4. Satiksmes drošība uz pārbrauktuvēm un pārejām
45. Lai pārbaudītu, vai pārbrauktuves tiek uzturētas lietošanas kārtībā, katru gadu maijā vai jūnijā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sasauc komisiju un vienojas ar tās locekļiem par attiecīgās pārbrauktuves apskates laiku. Ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms komisijas sanākšanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs par komisijas sanākšanas vietu un laiku paziņo Dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, kura lemj par nepieciešamību piedalīties attiecīgās pārbrauktuves apskatē. Ja Dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis ierodas u z pārbrauktuves apskati, viņš apskatē piedalās kā komisijas loceklis.
46. Komisija pārbrauktuvi apskata dabā, lai noteiktu pārbrauktuves aprīkojuma un ierīču, kā arī blakus esošo ceļu iecirkņu atbilstību dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, šiem noteikumiem, citiem normatīvajiem aktiem, tipveida projektiem un ceļu satiksmes organizēšanas tehnisko līdzekļu standartu prasībām.
47. Pārbrauktuves apskates rezultātus norāda aktā un nosaka pasākumus, kas veicami, lai novērstu trūkumus, kā arī minēto pasākumu izpildītājus un termiņus. Aktu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Katram komisijas loceklim nosūta vienu akta eksemplāru.
48. Ja Dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis pārbrauktuves apskatē nav piedalījies, akta kopija piecu darbdienu laikā pēc tam, kad to parakstījušas šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktā minētās personas, nosūtāma Dzelzceļa tehniskajai inspekcijai informācijai.
49. Ja nepieciešams, pāreja tiek apskatīta saskaņā ar ieinteresētās personas iesniegumu. Šādā gadījumā komisijas sastāvā ir ieinteresētā persona, dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieks un attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.
50. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par:
50.1. regulāru (reizi gadā) komisijas sasaukšanu;
50.2. tā pārziņā esošā pārbrauktuves un pārejas tehniskā aprīkojuma uzturēšanu tehniskā kārtībā;
50.3. satiksmes drošības kontroli, ja pārbrauktuvi šķērso lielgabarīta transportlīdzekļi, kā arī speciālie transportlīdzekļi, kuri pārvadā sevišķi smagas kravas;
50.4 . satiksmes drošības kontroli, ja pārbrauktuvi, kura atrodas zem elektrificētas līnijas, šķērso transportlīdzekļi ar kravu, kas augstāka par 4,5 m;
50.5. informācijas sniegšanu sabiedrības informācijas līdzekļos par visām pārmaiņām pārbrauktuves ekspluatācijā (pārbrauktuves atvēršanu, atjaunošanu vai slēgšanu vai dežurējošās apkalpes atcelšanu vai atjaunošanu).
51. Dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks vai - viņa uzdevumā - ceļu uzturēšanas uzņēmums ir atbildīgs par:
51.1. autoceļa seguma, ūdensnovades ietaišu un citu autoceļa konstrukciju, ceļa zīmju, horizontālo apzīmējumu un citu viņa pārziņā esošo iekārtu uzturēšanu tehniskā kārtībā;
51.2. kompetentu pārstāvju piedalīšanos komisijās.
52. Dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieks ir atbildīgs par:
52.1. dzelzceļa pārejas pieejas un viņa pārziņā esošā pārejas aprīkojuma uzturēšanu lietošanas kārtībā;
52.2. kompetentu pārstāvju piedalīšanos komisijās.
53. Jebkuras personas pienākums ir informēt dzelzceļa infrastruktūras pārstāvjus par apstākļiem, kas var apdraudēt vai apdraud satiksmes drošību uz pārbrauktuvēm vai pārejām.
54. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja darbinieku pienākumus, kas saistīti ar pārbrauktuves darbību un ekspluatāciju, nosaka Ministru kabinets.
VI. Pārbrauktuvju un pāreju slēgšana
55. Lai slēgtu pārbrauktuvi, persona, kas to ierosina, vispirms vienojas ar attiecīgajiem komisiju veidojošo institūciju dienestiem par iespēju slēgt pārbrauktuvi.
56. Ja saņemta šo noteikumu 55.punktā minēto dienestu piekrišana, persona, kas ierosina slēgt pārbrauktuvi, iesniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam vai viņa pilnvarotai personai pārbrauktuves slēgšanas pieteikumu. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sasauc komisiju un vienojas ar tās locekļiem par attiecīgās pārbrauktuves apskates laiku.
57. Komisija pārbrauktuvi apskata dabā, lai novērtētu iespēju to slēgt. Apskates rezultātus norāda aktā un nosaka pasākumus, kas veicami, lai pārbrauktuvi slēgtu, kā arī minēto pasākumu izpildītājus un termiņus. Aktu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Katram komisijas loceklim nosūta vienu akta eksemplāru.
58. Ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms pārbrauktuves slēgšanas attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs paziņo institūcijai, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem, attiecīgajai pašvaldībai un personai, kas ierosinājusi slēgt pārbrauktuvi, kā arī publicē vietējā laikrakstā paziņojumu par attiecīgās pārbrauktuves slēgšanu.
59. Ne vēlāk kā mēnesi pirms pārbrauktuves slēgšanas labi redzamā vietā jāuzstāda brīdinājuma uzraksti ar šāda satura tekstu: "No (datums) pārbrauktuve slēgta". Uzrakstu izvietojums jāsaskaņo ar institūciju, kas pārrauga satiksmes drošību uz autoceļiem.
60. Pirms pārbrauktuves slēgšanas persona, kas ierosinājusi slēgt pārbrauktuvi, izbūvē attiecīgās dzelzceļa pārbrauktuves pieejās laukumus, lai transportlīdzekļi varētu apgriezties.
61. Pēc pārbrauktuves slēgšanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izdod rīkojumu par:
61.1. pārbrauktuves seguma noņemšanu, dzelzceļa pārbrauktuves pieeju aizšķērsošanu ar barjerām visā dzelzceļa pārbrauktuves pieejas platumā (ne mazāk kā 10 m attālumā no malējās sliedes) un, ja nepieciešams, - ar grāvi (attālumā, kas nav mazāks par 2 m no barjeras uz dzelzceļa pusi);
61.2. aprīkojuma un ierīču demontāžu.
62. Pēc pārbrauktuves slēgšanas dzelzceļa pārbrauktuves pieejas īpašnieks noņem uz pieejām un pārbrauktuvēm izvietotās brīdinājuma zīmes un uzstāda zīmes ar apbraukšanas ceļa shēmu un citas atbilstošas ceļa zīmes.
63. Ja pārbrauktuve tiek slēgta īslaicīgi (piemēram, uz remontdarbu laiku vai avārijas seku likvidēšanas laiku), pēc šo noteikumu 55., 56., 57., 58., 59. un 60.punktā minēto pasākumu veikšanas automātiskās luksoforu signalizācijas ierīces tiek izslēgtas, bet rezerves barjeru brusas tiek novietotas tā, lai nepieļautu transportlīdzekļu satiksmi, un noslēgtas ar atslēgām.
64. Lai slēgtu pāreju, persona, kas to ierosina, minēto jautājumu saskaņo ar dzelzceļa pārejas pieejas īpašnieku un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.
65. Ja saņemta šo noteikumu 64.punktā minēto personu piekrišana, persona, kas ierosinājusi slēgt pāreju, vienojas ar pārejas aprīkojuma īpašnieku par aprīkojuma demontēšanu un nodrošina to. Demontāžas darbi veicami dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norīkota darbinieka uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par vilcienu kustības drošību minēto darbu izpildes laikā.
66. Persona, kas ierosinājusi slēgt pāreju, uz trijiem mēnešiem (sākot no demontāžas darbu uzsākšanas brīža) labi redzamā vietā uzstāda brīdinājuma uzrakstus ar šāda satura tekstu: "Pāreja slēgta", kā arī norādi par iespējamo sliežu ceļu šķērsošanas vietu.
VII. Noslēguma jautājums
67. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.novembri.
Ministru prezidents G.Krasts
Satiksmes ministrs V.Krištopans
1.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.392
Dzelzceļa pārbrauktuvju klasifikācija,
ņemot vērā vilcienu un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti
Sliežu ceļu veids
|
Vilcienu kustības summārā intensitāte pa galveno sliežu ceļu (vilcieni diennaktī divos virzienos) |
Transportlīdzekļu satiksmes summārā intensitāte (transportlīdzekļu vienības diennaktī divos virzienos) |
||||
līdz 200 (ieskaitot) |
201- 1000 |
1001- 3000 |
3001- 7000 |
vairāk par 7000 |
||
Staciju ceļi un privātās lietošanas dzelzceļa infrastruk- tūras sliežu ceļi
|
neatkarīgi no intensitātes
|
IV kate- gorija
|
IV kate- gorija
|
IV kate- gorija
|
III kate- gorija
|
II kate- gorija
|
Galvenie sliežu ceļi
|
līdz 16 (ieskaitot) |
IV kate- gorija |
IV kate- gorija |
IV kate- gorija |
III kate- gorija |
II kate- gorija |
17-100
|
IV kate- gorija |
IV kate- gorija |
III kate- gorija |
II kate- gorija |
I kate- gorija |
|
101-200
|
IV kate- gorija |
III kate- gorija |
II kate- gorija |
I kate- gorija |
I kate- gorija |
|
vairāk par 200
|
III kate- gorija |
II kate- gorija |
II kate- gorija |
I kate- gorija |
I kate- gorija |
Satiksmes ministrs V.Krištopans
2.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.392
Minimālais redzamības attālums
Transportlīdzekļa ātrums (km/h)
|
Minimālais transportlīdzekļa atrašanās attālums no pārbrauktuves, kad kļūst redzams vilciens (m) |
Minimālais vilciena atrašanās attālums no pārbrauktuves, kad tas kļūst redzams transportlīdzekļa vadītājam (m) |
Minimālais vilciena atrašanās attālums no pārbrauktuves, kad vilciena vadītājam kļūst pārredzams pārbrauktuves centrs (m) |
150 |
300 |
400 |
1000 |
120 |
250 |
400 |
1000 |
100 |
200 |
400 |
1000 |
80 |
150 |
400 |
1000 |
60 |
85 |
400 |
1000 |
50 |
75 |
400 |
1000 |
40 |
55 |
400 |
1000 |
30 |
45 |
400 |
1000 |
Satiksmes ministrs V.Krištopans
3.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.392
Nepieciešamais vilciena redzamības attālums
Vilciena ātrums (km/h)
|
I un II kategorijas pārbrauktuves |
III un IV kategorijas pārbrauktuves |
||||
apdzīvotās vietās |
neapdzīvotās vietās |
|||||
minimālais transport- līdzekļa attālums no tuvākās sliedes (m)
|
minimālais vilciena redzamības attālums no ceļa un sliežu ceļa krustojuma ģeometriskā centra (m) |
minimālais transport- līdzekļa attālums no tuvākās sliedes (m)
|
minimālais vilciena redzamības attālums no ceļa un sliežu ceļa krustojuma ģeometriskā centra (m) |
minimālais transport- līdzekļa attālums no tuvākās sliedes (m)
|
minimālais vilciena redzamības attālums no ceļa un sliežu ceļa krustojuma ģeometriskā centra (m) |
|
121-140 |
50 |
500 |
50 |
400 |
50 |
400 |
81-120 |
50 |
400 |
50 |
300 |
50 |
400 |
41-80 |
50 |
250 |
pie luksofora* |
350 |
40 |
250 |
26-40 |
50 |
150 |
pie luksofora* |
180 |
30 |
150 |
25 un mazāk |
50 |
100 |
pie luksofora* |
120 |
pie luksofora* |
120 |
* Jāapstājas pie luksofora vai 207.ceļa zīmes (pie tā objekta, kas atrodas tālāk no transportlīdzeklim tuvākās sliedes), bet, ja luksofora vai 207.ceļa zīmes nav, - ne tuvāk par 10 m no tuvākās sliedes.
Satiksmes ministrs V.Krištopans