Kad referendums par Latviju Eiropas Savienībā kļūst realitāte

Sabiedrībā pieaug neizpratne par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā

Nedaudz ir sarucis sabiedrības atbalsts Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES) — par to liecina februārī samazinājies Sociāli korelatīvo datu sistēmas (SKDS) veiktās sabiedriskās aptaujas rezultāti. Lai arī ES atbalstītāju skaits nedaudz samazinājies, tomēr kopumā iedzīvotāju nostāju pret Latvijas iestāšanos ES varētu vērtēt kā stabilu, — prezentējot jaunākās aptaujas rezultātus, atzina Eiropas integrācijas biroja direktors Edvarts Kušners.

Ja referendums par Latvijas iestāšanos ES būtu noticis februārī, par iestāju ES būtu balsojuši 41,4%, bet pret — 32,7% aptaujāto. Salīdzinot ar pagājušā gada novembri, iestāšanās atbalstītāju skaits sarucis par gandrīz 4%. Arī pret Latvijas dalību ES būtu balsojuši par 1,5% mazāk nekā pirms trim mēnešiem. Bet par 5,5% pieaudzis to respondentu skaits, kuri nav spējuši paust konkrētu nostāju.

Kā atzina E.Kušners, šādi rezultāti vērtējami visai pozitīvi, jo atšķirībā no iepriekšējo divu gadu pieredzes, kad februārī bija vērojams vislielākais pozitīvās attieksmes kritums, šogad iedzīvotāju nostāja pret ES ir saglabājusies visai stabila. Tomēr Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ES kopumā pasliktinājusies, pozitīva attieksme pret ES kritusies par 8,5% un februārī tādu pauda jau nedaudz mazāk nekā puse (49,7%) aptaujāto iedzīvotāju. Tā skaidrojums varētu būt arī dažādu mājlopu slimību uzliesmojums ES pēdējo mēnešu laikā, kas visai plaši atspoguļota arī Latvijas masu medijos. Bet, skaidrojot tā saucamo eironezinīšu (cilvēki bez konkrētas nostājas attiecībā pret ES) visai straujo pieaugumu, E.Kušners secināja, ka tas noteikti varētu būt saistīts ar informācijas trūkumu par Latvijas sarunām attiecībā uz iestāšanos ES. Masu mediji informē, ka Latvija strauji virzās uz priekšu sarunās ar ES, nemitīgi tiek atvērtas un slēgtas jaunas sarunu sadaļas, bet trūkst informācijas, ko tad šis process mainīs Latvijā, par ko vienojas valdība ar Eiropas Savienību. Tādejādi lielai daļai iedzīvotāju šis process kļūst arvien sarežģītāks un neskaidrāks.

Par informācijas trūkumu liecina arī fakts, ka vairāk nekā puse 54,9% aptaujas dalībnieku atzīst, ka nespēj nosaukt konkrētas organizācijas, par kuru rīkotajiem sabiedrības informēšanas pasākumiem viņi būtu dzirdējuši. Lai arī Eiropas integrācijas birojs ieņem pirmo vietu (29,1%) starp respondentu nosauktajām organizācijām, tomēr to nevarētu vērtēt pozitīvi, jo tā ir arī vienīgā respondnetu minētā valsts institūcija, kas saistīta ar šo procesu. Kā pastāstīja E. Kušners, ar sabiedrības informēšanu nodarbojas visas ministrijas, bet, kā rāda aptaujas rezultāti, šī darbība ir diezgan nesekmīga un nav pietiekami pamanīta.

Aptaujas rezultāti arī parāda, ka iedzīvotājiem vēl aizvien trūkst tieši pamatinformācijas par ES kopumā, bet, izdalot atsevišķas nozares, kā visnezināmākās tika minētas sociālā un veselības aizsardzība, nodarbinātības politika, darba likumdošana un cilvēktiesību aizsardzība. Šie dati norāda arī uz aktuālākajiem jautājumiem Latvijas iedzīvotāju ikdienā.

Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par ES un Latvijas integrāciju šajā organizācijā, Eiropas integrācijas birojs šonedēļ iecerējis laist klajā brošūru, kurā būs iespējams atrast visaptverošu informāciju par vietām, iestādēm, bibliotēkām, kur Latvijā atrodama informācija par Eiropas Savienību.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors

Terminu skaidrojums

Izlase

— Latvijas iedzīvotāju mikromodelis.

Reģions

Rīga

— Rīgas pilsēta.

Vidzeme

— Jūrmalas pilsēta, Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Madonas, Ogres rajons.

Kurzeme

— Liepājas, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus rajons.

Zemgale

— Dobeles, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles rajons.

Latgale

— Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Krāslavas rajons.

Apdzīvotās vietas tips

Rīga

— Rīgas pilsēta

Cita pilsēta

— Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas.

Lauki

— pagasti, lauku viensētas.

Izglītība

Pamata

— respondents ar pamata vai vidējo nepabeigto izglītību.

Vidējā

— respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību.

Augstākā

— respondents ar augstāko izglītību.

Nodarbinātības sfēra

Valsts sektors

— respondenti, kuri strādā valsts iestādēs vai uzņēmumos ar valsts kapitālu.

Privātais sektors

— respondenti, kuri strādā uzņēmumos ar privāto kapitālu.

Nestrādā

— respondenti: mājsaimnieces, pensionāri, skolēni, studenti, bezdarbnieki.

Cits

— respondenti, kuriem ir gadījuma darbi, strādā apmaksātu darbu sabiedriskās organizācijās, kā arī tie respondenti, kuri nezināja konkrētu nodarbinātības sektoru.

Nodarbošanās

Vadītājs, menedžeris

— uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs.

Speciālists

— profesionāls speciālists, kas nav vadošos amatos.

Kalpotājs

— kalpotājs valsts iestādē, ierēdnis.

Strādnieks

— ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā.

Zemnieks

— persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā.

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs— pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts, ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks.

Pensionārs

— persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu.

Skolēns, students

— persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm.

Mājsaimniece

— persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu.

Bezdarbnieks

— persona, kas ir darbaspējīgā vecumā un nekur nestrādā.

Ienākumu līmenis

Ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.).

Zemi

— līdz Ls 42

Vidēji

— no Ls 43 līdz 84.

Vidēji augsti

— no Ls 85 līdz 126.

Augsti

— vairāk par Ls 127.

Atbildes uz jautājumu

"Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?"

Lai noskaidrotu, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Respondenti savu attieksmi pret Eiropas Savienību varēja novērtēt skalā "pozitīva", "drīzāk pozitīva nekā negatīva", "negatīva", "drīzāk negatīva nekā pozitīva".

Lai veiktu detalizētāku analīzi, ir izmantoti septiņu veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2001. gada februārim. Jāatzīmē, ka 1999. gada novembra aptaujā un 2000. gada februāra un maija aptaujās šāds jautājums netika iekļauts. Sekojošā grafikā iegūtās atbildes ir attēlotas "savilktā" veidā, t.i., summējot atbildes "pozitīva" ar atbildēm "drīzāk pozitīva nekā negatīva" un atbildes "negatīva" ar atbildēm "drīzāk negatīva nekā pozitīva".

 

Kā redzams, šajā aptaujā gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju savu attieksmi pret Eiropas Savienību ir vērtējuši kā kopumā pozitīvu (49,7%). Nedaudz vairāk nekā 1/3 jeb 36,3% respondentu savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā negatīvu, bet 14% aptaujas dalībnieku nav spējuši sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu un minējuši atbildi "nezinu/NA".

Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar 2000. gada novembrī veikto aptauju, par 8,6% ir samazinājies to respondentu skaits, kuri savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā pozitīvu (11.2000. – 58,3% un 02.2001. – 49,7%). Salīdzinot ar sešu līdz šim veikto aptauju rezultātiem, redzams, ka šomēnes relatīvi mazāks skaits Latvijas iedzīvotāju ir snieguši kopumā pozitīvu savas attieksmes vērtējumu pret Eiropas Savienību. Tomēr jāatzīmē, ka gandrīz pusei aptaujas dalībnieku vēl aizvien ir raksturīga kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību.

Trīs mēnešu laikā par 6,6% ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri nav spējuši sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu (11.2000. – 7,4% un 02.2001. – 14%). Tā kā aptaujas dalībnieku skaits, kuri savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā negatīvu, pēdējo trīs mēnešu laikā nav būtiski mainījies, jāsecina, ka daļa līdz šim pozitīvu attieksmi izteikušie respondenti šajā aptaujā ir atturējušies paust konkrētu nostāju (atbilde: "nezinu/NA").

Grafikā Latvijas iedzīvotāju sniegtās atbildes uz jautājumu par viņu attieksmi pret Eiropas Savienību ir attēlotas "pilnā" skalā.

 

Dati liecina, ka 2001. gada februāra aptaujā Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši biežāk savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā "drīzāk pozitīvu" (33%). Nedaudz mazāk nekā 1/4 jeb 23,6% respondentu savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā "drīzāk negatīvu". Pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību ir atzīmējuši 16,7% Latvijas iedzīvotāju, bet 12,7% ir norādījuši, ka viņiem ir negatīva attieksme pret Eiropas Savienību.

Dati sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās tiks analizēti pēc "savilktās" skalas, t.i., summējot atbildes "pozitīva" ar atbildēm "drīzāk pozitīva nekā negatīva" un atbildes "negatīva" ar atbildēm "drīzāk negatīva nekā pozitīva".

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no respondenta dzimuma, atklājas, ka vīrieši (40,2%) caurmērā biežāk nekā sievietes (32,9%) ir norādījuši, ka viņiem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību. Savukārt sievietes relatīvi biežāk nekā vīrieši nav spējušas sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (attiecīgi 16,4% un 11,2%).

Atbilžu sadalījumā atkarībā no respondentu vecuma vērojama sakarība, ka pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir gados jaunākiem respondentiem, it īpaši tas vērojams vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Tā 66,9% šīs vecuma grupas pārstāvju ir pauduši kopumā pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību. Salīdzinoši respondentu vidū, kuri ir vecāki par 55 gadiem, šis rādītājs ir 35,9%. Jāatzīmē, ka pēdējo trīs mēnešu laikā gados vecāko respondentu vidū ir vērojama arī salīdzinoši lielāka pozitīvās attieksmes pret Eiropas Savienību samazināšanās (11.2000. – 46,9% un 02.2001. – 35,9%).

Vērojama sakarība, ka pozitīvā attieksme pret Eiropas Savienību Latvijas iedzīvotāju vidū pieaug līdz ar iegūtās izglītības līmeni. Salīdzinoši 55,7% respondentu ar augstāko izglītību, 49,6% respondentu ar vidējo izglītību un 41,4% respondentu ar pamata izglītību ir minējuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Jāatzīmē, ka aptaujas dalībnieki ar pamata izglītību gandrīz divas reizes biežāk nekā vidēji ir atzīmējuši, ka viņiem grūti sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu (24,8%). Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar 2000. gada novembra aptauju, to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuriem ir vidējā un augstākā izglītība, labvēlīgā attieksme pret Eiropas Savienību ir samazinājusies par ~8%, kamēr aptaujas dalībnieku vidū, kuriem ir pamatizglītība, šis rādītājs nav mainījies.

Latvieši biežāk nekā cittautieši ir minējuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību (attiecīgi 55% un 43,2%). Salīdzinot iegūtās atbildes ar iepriekšējās aptaujas datiem (2000. gada novembris), redzams, ka abu tautību grupu vidū ir samazinājies pozitīvo atbilžu īpatsvars, turklāt latviešu vidū mazāk (par 6,6%) nekā cittautiešu vidū (par 10,9%).

Grafikā ir attēlotas LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes uz jautājumu: "Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?".

 

Aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka LR pilsoņiem ir kopumā pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem bez LR pilsonības (attiecīgi 53,3% un 37,4%). Tā ir arī nedaudz pozitīvāka nekā caurmērā (attiecīgi 53,3% un 49,7%). Tomēr datu dinamika liecina, ka pēdējos trīs mēnešos LR pilsoņu vidū pozitīvo atbilžu īpatsvars ir samazinājies par 7%, bet respondentu bez LR pilsonības vidū pat divas reizes vairāk (par 14,9%). Jāatzīmē, ka respondenti bez LR pilsonības vidēji biežāk ir minējuši, ka viņiem ir grūti sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu (19,1%).

Pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību, salīdzinot ar nestrādājošiem Latvijas iedzīvotājiem (44,7%), ir gan valsts sektorā strādājošajiem respondentiem (56,6%), gan privātajā sektorā strādājošajiem aptaujas dalībniekiem (51,3%).

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no Latvijas iedzīvotāju nodarbošanās, redzams, ka salīdzinoši pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir skolēniem, studentiem (66,3%), vadītājiem, menedžeriem (62,8%), mājsaimniecēm (57,4%), speciālistiem (54,5%) un kalpotājiem (54,9%). Caurmērā kritiskāka attieksme (atbilde: "negatīva") pret Eiropas Savienību tradicionāli ir izrādījusies zemniekiem (80%), pensionāriem (44,1%) un uzņēmējiem (40%).

Vērojama tendence, ka aptaujas dalībniekiem ar augstāku ienākumu līmeni ir pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem ar zemāku ienākumu līmeni. Tā, piemēram, 65,8% Latvijas iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (virs Ls 127) ir norādījuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, bet šādu attieksmi ir pauduši 44,7% aptaujāto ar zemu ienākumu līmeni (līdz Ls 42). Jāatzīmē, ka aptaujas dalībnieki ar zemu ienākumu līmeni (līdz Ls 42) vidēji biežāk nav spējuši paust konkrētu nostāju šajā jautājumā (21,1%).

Vidēji pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir Zemgales (52,8%) iedzīvotājiem. Salīdzinoši rezervētākie savā attieksmē (atbildes: "negatīva") ir izrādījušies Vidzemē dzīvojošie (40,4%). Savukārt Latgales iedzīvotāji vidēji biežāk nav spējuši paust konkrētu nostāju šajā jautājumā (25,3%).

Laukos un arī Rīgā dzīvojošie ir izrādījušies nedaudz kritiskāki (atbildes: "negatīva") savā attieksmē pret Eiropas Savienību nekā citās Latvijas pilsētās dzīvojošie. Tā 39,1% lauku iedzīvotāju un 38,4% rīdzinieku ir norādījuši, ka viņiem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību. Citu Latvijas pilsētu iedzīvotāju vidū šis rādītājs ir zemāks (33,6%).

 

 

Atbildes uz jautājumu

"Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?"

Lai noskaidrotu, kā Latvijas iedzīvotāji balsotu iespējamajā referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Aptaujas dalībnieki attiecībā uz savu balsojumu varēja sniegt pozitīvu ("par") vai negatīvu atbildi ("pret").

Grafikā ir attēlotas aptaujās iegūtās Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?".

Lai veiktu detalizētāku analīzi, ir izmantoti desmit veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2001. gada februārim.

Aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka 2001. gada februārī par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 41,4% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt mazāk nekā 1/3 jeb 32,7% aptaujāto balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Nedaudz vairāk nekā 1/4 jeb 26% respondentu nav spējuši paust konkrētu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu (atbildes "nezinu/NA").

Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš (2000. gada novembrī) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju vidū ir relatīvi samazinājies par iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaits (par 3,9%) (šeit jāņem vērā, ka pētījuma iespējamā kopējā statistiskā kļūda ir +/— 3%). Pēdējos trīs mēnešos ir nedaudz pieaudzis eironezinīšu skaits (par 5,5%). Pret iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaits, salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju, nav būtiski mainījies.

Šīs aptaujas rezultāti liecina, ka vīrieši (36%) biežāk nekā sievietes (29,7%), balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savukārt sieviešu vidū (27,9%) salīdzinot ar vīriešiem (23,8%), ir augstāks atbilžu "nezinu/NA" īpatsvars.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu vecuma griezumā, atklājas, ka, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, arī šajā vērojama sakarība, ka lielākie eirooptimisti ir gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji, it īpaši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Puse jeb 51% šīs vecuma grupas pārstāvju balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Salīdzinoši iedzīvotāju vidū, kuri ir vecāki par 55 gadiem, šis rādītājs nepārsniedz 32,3%. Aplūkojot datu dinamiku pēdējo trīs mēnešu laikā, redzams, ka visās vecuma grupās (izņemot respondentus no 35 līdz 44. g.) ir vērojams zināms eirooptimisma kritums. Jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī gados vecāko (virs 45 g.) aptaujas dalībnieku vidū pēdējo trīs mēnešu laikā ir salīdzinoši straujāk pieaudzis atbilžu "nezinu/NA" īpatsvars (par 7% — 8%).

Saglabājas tendence, ka aptaujas dalībniekiem ar augstāku izglītības līmeni ir raksturīgs pozitīvāks balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 44,7% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību, 41,1% aptaujas dalībnieku ar vidējo izglītību un 37,9% respondentu ar pamatizglītību. Jāatzīmē, ka gandrīz 1/3 jeb 30,3% Latvijas iedzīvotāju ar pamata izglītību nevar konkrēti definēt savu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu referendumā; viņu vidū pēdējo trīs mēnešu laikā vērojams arī straujāks atbilžu "nezinu/NA" īpatsvara pieaugums (par 9,1%). Salīdzinot ar iepriekš (2000. gada novembrī) veikto aptauju, lielāks eiroskepticisma pieaugums ir vērojams to respondentu vidū, kuriem ir augstākā izglītība (par 9,9%).

Salīdzinot iegūtos rezultātus atkarībā no respondentu tautības, redzams, ka latvieši (45,3%) biežāk kā cittautieši (36,5%) balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka 28,1% citas tautības pārstāvju nav spējuši paust konkrētu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu. Latviešu vidū šīs atbildes īpatsvars nepārsniedz 24,3%.

Grafikā ir attēlotas LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?"

 

Rezultāti liecina, ka, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, LR pilsoņiem salīdzinoši ar respondentiem bez LR pilsonības ir raksturīgs pozitīvāks balsojums. Par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 43,6% LR pilsoņu un 33,6% respondentu bez LR pilsonības. Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju, respondentu bez LR pilsonības vidū ir vērojams zināms eiroskepticisma pieaugums (11.2000. – 32,1%; 02.2001. – 40,4%).

Valsts sektorā strādājošie ir vidēji biežāk norādījuši, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (48,1%). Salīdzinājumā ar 2000. gada novembra aptaujā iegūtajiem rādītājiem valsts sektorā strādājošo vidū nav notikušas izmaiņas "par" balsojumā. Savukārt nestrādājošie aptaujas dalībnieki līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, biežāk nekā caurmērā ir minējuši atbildi "nezinu/NA" (30,2%).

Atšķirības iespējamajā balsojumā ir vērojamas arī respondentu vidū ar dažādu nodarbošanos. Optimistiskāki savā balsojumā ir izrādījušies vadītāji, menedžeri (55,1%), kalpotāji (49,6%) un skolēni, studenti (49%). Savukārt kritiskāk noskaņoti attiecībā uz Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (atbildes: pret) ir zemnieki (70%) un uzņēmēji (45%). Bezdarbnieki (41%) un pensionāri (31,3%) caurmērā biežāk nav spējuši sniegt konkrētu atbildi jautājumā par iespējamo balsojumu.

Grafikā ir attēlotas dažādu ienākumu grupu pārstāvju atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?"

 

Kā liecina dati, vairāk nekā puse respondentu ar augstu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī (virs Ls 127) balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (57,5%). Salīdzinoši visskeptiskākie šajā aptaujā ir izrādījušies respondenti ar vidēji augstiem ienākumiem (Ls 85 – Ls 126). Tikai 1/3 jeb 34,2% šīs ienākumu grupas pārstāvju balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pēdējo trīs mēnešu laikā "par" balsojuma īpatsvars ienākumu grupā ar vidēji augstiem ienākumiem ir krities par 19,4%, un tas ir viszemākais rādītājs no visām līdz šim veiktajām aptaujām.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, atklājas, ka biežāk nekā caurmērā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu Vidzemes (44,1%) un Zemgales iedzīvotāji (46%). Savukārt Latgales iedzīvotāju vidū vērojams vidēji lielāks atbilžu "nezinu/NA" īpatsvars (39,2%). Raksturojot izmaiņas, atklājas, ka pēc straujā eirooptimisma kāpuma kurzemnieku vidū 2000. gada novembrī šomēnes ir vērojams tā kritums (par 15,1%), tomēr atbilžu skaits līdzinās un pat nedaudz pārsniedz Kurzemes iedzīvotāju tradicionāli sniegto "par atbilžu" skaitu.

Caurmērā labvēlīgāki savā balsojumā ir izrādījušies lauku iedzīvotāji. 47,1% šīs apdzīvotās vietas grupas pārstāvju balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Salīdzinot ar iepriekš (2000. gada novembrī) veikto aptauju, lauku iedzīvotāju vidū eirooptimisms ir pieaudzis par 8%. Jāatzīmē, ka vairāk nekā 1/4 jeb 28,2% citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji nav spējuši definēt konkrētu nostāju balsojumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas ir nedaudz biežāk nekā vidēji.

Raksturīgi, ka tie respondenti, kuriem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, arī caurmērā biežāk ir norādījuši, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (80,4%). Salīdzinājumā tikai 1,6% aptaujāto, kuriem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību, balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. 82,2% šīs grupas pārstāvju balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savukārt 91,7% aptaujāto, kuri nevar definēt konkrētu attieksmi pret Eiropas Savienību, arī nezina, kā viņi balsotu iespējamajā referendumā.

 

Atbildes uz jautājumu

"Kad, pēc jūsu domām, Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā?"

Latvijas iedzīvotājiem tika uzdots jautājums par to, kad, viņuprāt, Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā. Respondenti savas atbildes varēja sniegt skalā "cik ātri vien iespējams", "2002—2005", "2006—2010", "2011—2020", "pēc 2020" vai "nekad". Aptaujas dalībnieki varēja arī norādīt, ka viņiem ir grūti sniegt konkrētu atbildi ("nezinu/NA").

 

Grafikā attēlotie rezultāti liecina, ka kopumā 60,1% aptaujas dalībnieku uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā, no tiem salīdzinoši lielāks skaits aptaujāto uzskata, ka Latvijai šajā organizācijā vajadzētu iestāties tuvākajā laikā. Tā 15,6% respondentu uzskata, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties, cik ātri vien iespējams, bet 19,1% respondentu uzskata, ka Latvijai šajā organizācijā jāiestājas 2002. – 2005. gadā. 1/4 jeb 25,4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir bijis grūti sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (atbilde: "nezinu/NA"). Savukārt tikai 14,5% Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka Latvijai vispār nevajadzētu iestāties Eiropas Savienībā.

Lai gan vīriešu un sieviešu sniegtajās atbildēs būtiskas atšķirības nav vērojamas, tomēr, jāatzīmē, ka sievietes (26,6%) nedaudz biežāk nekā vīrieši (23,9%) nav spējušas norādīt konkrētu laiku, kad Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (atbilde "nezinu/NA").

Gados visjaunākie aptaujas dalībnieki (18 — 24 g.) biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji ir minējuši, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties tuvākajā laikā. Tā 20,8% šīs vecuma grupas pārstāvju ir norādījuši, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties, cik ātri vien iespējams, un tikpat (20,8%) — ka šajā organizācijā jāiestājas 2002. – 2005. gadā (20,8%). Savukārt gados visvecākie respondenti caurmērā biežāk nav spējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (atbilde "nezinu/NA" 32,3%).

Latvijas iedzīvotāji ar pamatizglītību visbiežāk nav spējuši sniegt konkrētu atbildi jautājumā par laiku, kad Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (29%). Taču jāatzīmē, ka šīs izglītības grupas pārstāvji biežāk nekā citi ir minējuši atbildi, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties, cik ātri vien iespējams (20%), un arī atbildi, ka šajā organizācijā tai nevajadzētu iestāties nekad (20%). Respondenti ar augstāko izglītību caurmērā biežāk ir minējuši, ka Latvijai Eiropas Savienībā ir jāiestājas 2002.—2005. gadā (23,6%) vai 2006. – 2010. gadā (18,2%).

Latvieši biežāk nekā cittautieši ir minējuši, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties tuvākajā laikā, t.i., laikā līdz 2010. gadam (attiecīgi šādas atbildes snieguši 55,3% latviešu un 40,1% cittautiešu). Savukārt cittautieši (16,7%) nedaudz biežāk nekā latvieši (12,8%) ir norādījuši, ka Latvijai vispār nevajadzētu iestāties Eiropas Savienībā.

Grafikā ir attēlotas LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības atbildes uz jautājumu: "Kad, pēc jūsu domām, Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā?"

 

Grafikā attēlotie rezultāti liecina, ka līdzīgas sakarības kā tautību griezumā ir vērojamas arī atkarībā no tā, vai respondentam ir vai nav LR pilsonības. Tā LR pilsoņi biežāk nekā respondenti bez LR pilsonības ir minējuši, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties tuvākajā laikā, t.i., cik ātri vien iespējams, vai 2002. – 2010. gadā (kopumā šādas atbildes snieguši 52,7% LR pilsoņu un 34,1% respondentu bez LR pilsonības). Savukārt respondenti bez LR pilsonības vidēji biežāk norādījuši, ka Latvijai vispār nevajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (21,3%), vai arī nav spējuši paust konkrētu nostāju šajā jautājumā (29,4%).

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no nodarbinātības sfēras, kurā strādā aptaujas dalībnieki, atklājas, ka valsts sektorā strādājošie (25%) biežāk nekā privātajā sektorā (19,8%) strādājošie un nestrādājošie (14,7%) respondenti ir minējuši, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties 2002. – 2005. gadā. Jāatzīmē, ka nestrādājošie aptaujas dalībnieki vidēji biežāk ir minējuši, ka Latvijai vispār nevajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (17,4%).

To, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties, cik ātri vien iespējams, caurmērā biežāk ir minējuši skolēni, studenti (20%) un mājsaimnieces (19,6%). Vadītāji, speciālisti (35,1%) un kalpotāji (26,8%) vidēji biežāk ir norādījuši, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties 2002. – 2005. gadā. Paust konkrētu nostāju šajā jautājumā salīdzinoši grūtāk ir izrādījies pensionāriem (35,2%) un bezdarbniekiem (39%). Jāatzīmē, ka pensionāri (18,2%) un bezdarbnieki (19,5%) vidēji biežāk ir atzīmējuši arī atbildi, ka Latvijai vispār nevajadzētu iestāties Eiropas Savienībā.

Respondenti ar augstiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (virs Ls127) caurmērā biežāk ir minējuši, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties 2002. – 2005. gadā (23,3%). Savukārt aptaujas dalībnieki ar zemiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (līdz Ls 42) biežāk nekā citu ienākumu grupu pārstāvji nav spējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (33,5%). Pārējo ienākumu grupu pārstāvju vidū šī rādītāja īpatsvars nepārsniedz 22,2%.

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no reģiona, kurā dzīvo respondenti, būtiskas atšķirības nav vērojamas. Varētu atzīmēt, ka Kurzemē dzīvojošie respondenti vidēji biežāk ir minējuši, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties 2006. – 2010. gadā (18,3%). Pārējās grupās šīs atbildes īpatsvars nepārsniedz 11,9%. Savukārt Latgales iedzīvotāji caurmērā biežāk nav spējuši paust konkrētu nostāju šajā jautājumā (33,7%).

Lauku iedzīvotāji jautājumā par laiku, kad Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā, ir izrādījušies relatīvi skeptiskāk noskaņoti nekā pilsētnieki. Tā 9,5% Latvijas lauku iedzīvotāju ir norādījuši, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties pēc 2020. gada (abās pārējās apdzīvoto vietu grupās šīs atbildes īpatsvars nepārsniedz 5,7%).

Interesanti būtu aplūkot, kādas atbildes uz jautājumu par laiku, kad Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā, ir snieguši eirooptimisti, eiroskeptiķi un eironezinīši. Iegūtie dati liecina, ka tie aptaujas dalībnieki, kuri balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, salīdzinoši biežāk ir minējuši, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties līdz 2005. gadam (76%). Abu pārējo grupu pārstāvju vidū šīs atbildes īpatsvars nepārsniedz 8,9%. Eiroskeptiķi visbiežāk ir minējuši, ka Latvijai vispār nevajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (42,2%). Savukārt eironezinīši caurmērā biežāk nav spējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (66,7%).

 

 

Atbildes uz jautājumu

"Par kuras organizācijas rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai jautājumos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā jūs esat dzirdējis?"

Lai noskaidrotu organizācijas, par kuru rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai jautājumos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā respondenti ir dzirdējuši, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Aptaujas dalībnieki varēja atzīmēt kādu no jau piedāvātajām rīkotājorganizācijām (Eiropas Integrācijas birojs, Eiropas Savienības informācijas centrs u.c.), nosaukt vēl citas organizācijas vai minēt atbildi "neesmu dzirdējis par kādu no organizāciju rīkotajiem pasākumiem".

Piezīme

: 0,4% atbilst 4 respondentiem.

Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākas organizācijas, par kuru rīkotajiem pasākumiem viņi ir dzirdējuši, tad atbilžu kopējā summa pārsniedz 100%.

Kopumā 43,5% aptaujas dalībnieku ir spējuši nosaukt organizācijas, par kuru organizētajiem sabiedrības informēšanas pasākumiem jautājumos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā viņi ir dzirdējuši. Savukārt 1,6% (16 respondenti) atzinuši, ka masu medijos ir dzirdējuši par šāda veida sabiedrības informēšanas pasākumiem, bet nevar nosaukt konkrētas to rīkotājorganizācijas. Nedaudz vairāk nekā puse (54,9%) respondentu nav spējuši nosaukt nevienu organizāciju un atzīmējuši atbildes "neesmu dzirdējis par kādu organizāciju rīkotajiem pasākumiem" (37,9%) vai "nezinu/NA" (17,0%).

Kopumā visbiežāk Latvijas iedzīvotāji kā organizāciju, kura rīko pasākumus sabiedrības informēšanai jautājumos par Eiropas Savienību, ir norādījuši Eiropas Integrācijas biroju — to atzīmējuši nedaudz vairāk nekā 1/4 jeb 29,1% aptaujāto. Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko Eiropas Komisijas delegācija Latvijā (12%) un Eiropas Savienības informācijas centrs (12%).

Iespēju papildus norādīt organizācijas, par kuru rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai jautājumos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā viņi ir dzirdējuši, izmantoja 0,4% jeb 4 respondenti. Šie aptaujas dalībnieki norādīja tādas organizācijas kā:

• Ārlietu ministrija (1 respondents);

• Latvijas Universitāte (1 respondents);

• Papardes zieds (1 respondents);

• "Phare "programma (1 respondents).

Vēlreiz jāatzīmē, ka 1,6% aptaujas dalībnieku papildus norādīja, ka masu medijos ir dzirdējuši par sabiedrības informēšanas pasākumiem, bet nevar nosaukt konkrētas organizācijas, kuras tos ir rīkojuši.

Tālāk sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās tiks aplūkotas biežāk minētās atbilžu alternatīvas, t.i., to respondentu sniegtās atbildes, kuri ir dzirdējuši par Eiropas Integrācijas biroja rīkotajiem pasākumiem; kuri nav dzirdējuši par kādu organizāciju rīkotajiem pasākumiem un kuri atturējušies paust konkrētu viedokli un minējuši atbildi "nezinu/NA".

To, ka viņi ir dzirdējuši par Eiropas Integrācijas biroja rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai jautājumos, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kopumā norādījuši 29,1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Aplūkojot vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes, redzams, ka aptaujātās sievietes par Eiropas Integrācijas biroja rīkotajiem pasākumiem ir dzirdējušas nedaudz biežāk nekā vīrieši (attiecīgi 31,3% un 26,6%).

Vērojama sakarība, ka par šīs organizācijas rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai biežāk ir dzirdējuši gados jaunākie aptaujas dalībnieki. Vecumgrupā no 18 līdz 24 gadiem par Eiropas Integrācijas biroja rīkotajiem pasākumiem dzirdējuši 40,3% respondentu, aptaujāto vidū, kas vecāki par 55 gadiem, tādu ir tikai 21,4%.

Respondenti ar augstāko izglītību (40,2%) salīdzinoši biežāk nekā aptaujas dalībnieki ar pamatizglītību (24,3%) vai ar vidējo izglītību (26,6%) ir dzirdējuši par Eiropas Integrācijas biroja rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai.

Aptaujas dati liecina, ka par Eiropas Integrācijas biroja rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai jautājumos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā biežāk ir dzirdējuši latvieši nekā citu tautību pārstāvji (attiecīgi 35,6% un 21,2%).

Līdzīgi arī LR pilsoņi biežāk nekā respondenti bez LR pilsonības ir dzirdējuši par Eiropas Integrācijas biroja pasākumiem (attiecīgi 32,3% un 18,3%).

Salīdzinot pētījumā iegūtos rezultātus dažādās ienākumu grupās, redzams, ka aptaujas dalībnieki ar vidēji augstiem ienākumiem (Ls 85 līdz Ls 126 uz vienu ģimenes locekli mēnesī) Eiropas Integrācijas biroju caurmērā biežāk ir norādījuši kā organizāciju, par kuras rīkotajiem pasākumiem ir dzirdējuši (34,2%).

Jāatzīmē, ka Rīgā (33,7%) un Kurzemē (31,3%) dzīvojošie aptaujas dalībnieki salīdzinoši biežāk nekā respondenti Zemgalē (25,2%) un Latgalē (21,2%) ir dzirdējuši par Eiropas Integrācijas biroja rīkotajiem pasākumiem.

Interesanti, ka lauku (31,7%) un Rīgas iedzīvotāji (33,7%) biežāk nekā respondenti citās Latvijas pilsētās (24,4%) ir dzirdējuši par Eiropas Integrācijas biroja rīkotajiem pasākumiem.

Atbildi "neesmu dzirdējis par kādu organizāciju rīkotajiem pasākumiem" kopumā izvēlējušies 37,9% aptaujas dalībnieku.

Vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes atzinuši, ka nav dzirdējuši par pasākumiem sabiedrības informēšanai jautājumos par Eiropas Savienību (attiecīgi 40,7% un 35,4%).

Lai gan atšķirības nav būtiskas, tomēr jāatzīmē, ka par dažādām sabiedrības informēšanas pasākumu rīkotājorganizācijām relatīvi biežāk nav dzirdējuši gados visvecākie aptaujas dalībnieki (virs 55 g.— 40,7%).

Vērojama sakarība, ka respondenti ar augstāku izglītības līmeni biežāk ir spējuši norādīt organizācijas, par kuru rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai jautājumos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā viņi ir dzirdējuši. Tā, piemēram, atbildi "neesmu dzirdējis par kādu organizāciju rīkotajiem pasākumiem" atzīmējuši 27,7% aptaujāto ar augstāko izglītību, kamēr respondentu ar pamatizglītību vidū tādu bijis jau 41,1%.

Analizējot aptaujas datus dažādās tautību grupās, redzams, ka citu tautību pārstāvji (43,3%) biežāk nekā latvieši (33,4%) nav spējuši nosaukt organizācijas.

Līdzīga tendence vērojama, salīdzinot aptaujāto LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes. Nepilsoņu vidū to, ka nav dzirdējuši par šiem pasākumiem, atzīmējuši gandrīz puse (47,8%) aptaujāto, bet LR pilsoņu vidū šis rādītājs nepārsniedz 35%.

Interesanti atzīmēt, ka rīkotājorganizācijas caurmērā biežāk nav spējuši nosaukt gan respondenti ar zemiem ienākumiem (līdz Ls 42 uz vienu ģimenes locekli mēnesī — 42,7%), gan aptaujas dalībnieki ar augstiem ienākumiem (virs Ls 127 — 42,9%).

Salīdzinot dažādos Latvijas reģionos dzīvojošo aptaujas dalībnieku pausto viedokli, atklājas, ka respondenti Latgalē kopumā biežāk atzinuši, ka nav dzirdējuši par kādu organizāciju rīkotajiem pasākumiem (46,1%).

To, ka nav dzirdējuši par kādu organizāciju rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai jautājumos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nedaudz biežāk nekā aptaujas dalībnieki Rīgā (36%) un laukos (35,9%), norādījuši citās pilsētās dzīvojošie aptaujas dalībnieki (40,3%).

Atbildi "nezinu/NA" kopumā norādījuši 17% aptaujas dalībnieku. Caurmērā biežāk to atzīmējuši respondenti, kas vecāki par 45 gadiem (~23,3%), aptaujātie ar pamatizglītību (21,5%), cittautieši (21,4%), respondenti bez LR pilsonības (21,3%), aptaujas dalībnieki, kuru mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz Ls 42 (25,5%), respondenti Zemgalē un Latgalē (attiecīgi 26% un 20,9%), kā arī aptaujas dalībnieki citās Latvijas pilsētās (ne Rīgā) (20,1%).

Interesanti būtu aplūkot, kā uz jautājumu "Par kuras organizācijas rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai jautājumos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā jūs esat dzirdējis?" ir atbildējuši eirooptimisti, eironezinīši un eiroskeptiķi. Kā liecina aptaujas dati, par Eiropas Integrācijas biroja rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai biežāk ir dzirdējuši tie respondenti, kuri referendumā balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā (38,8%), bet eiroskeptiķi caurmērā biežāk norādījuši, ka vispār nav dzirdējuši par šādiem pasākumiem (44,9%). Jāatzīmē, ka lielākā daļa (71,1%) aptaujas dalībnieku, kuri vēl nav izšķīrušies, kā balsot referendumā, nav spējuši arī nosaukt nevienu organizāciju un atzīmējuši, ka nav dzirdējuši par kādu organizāciju rīkotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (40,1%) vai minējuši atbildi "nezinu/NA" (31%).

 

 

Atbildes uz jautājumu

"Kādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos jums trūkst informācijas?"

Lai noskaidrotu, kādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas, aptaujas dalībniekiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Respondenti varēja atzīmēt kādus no jau piedāvātajiem jautājumiem, kuros viņiem trūkst informācijas par Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām vai norādīt paši savējos.

Piezīme:

1,4% atbilst 14 respondentiem.

Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus jautājumus, kuros viņiem trūkst informācijas par Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām, atbilžu kopējā summa pārsniedz 100%.

Aptaujas dati liecina, ka gandrīz 1/3 jeb 30,1% respondentu trūkst vispārējas (pamata) informācijas par Eiropas Savienību. Apmēram 1/4 aptaujas dalībnieku vēlas iegūt informāciju par sociālās un veselības aizsardzības politiku (25,7%) un nodarbinātības politiku (24,3%). Kopumā nedaudz retāk Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas tādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos kā cilvēktiesību aizsardzība (23,3%) un darba likumdošana (23%). Jāatzīmē, ka apmēram 1/5 jeb 20,4% respondentu ir atturējušies paust savu viedokli un minējuši atbildi "nezinu/NA".

Iespēju papildus nosaukt savu atbildi ("cits") izmantoja 1,4% jeb 14 respondentu, atzīmējot, ka:

• viņi vēlētos iegūt informāciju par etnopolitikas jautājumiem (1 respondents);

• neinteresējas par šiem jautājumiem (7 respondenti);

• netrūkst informācijas par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām (6 respondenti).

Analizējot aptaujas dalībnieku sniegtās atbildes dažādās sociāldemogrāfiskās grupās, redzams, ka vīriešiem vidēji biežāk trūkst informācijas par drošības un aizsardzības politiku (16,2%) un lauksaimniecības un zvejniecības politiku (15,5%), bet aptaujāto sieviešu paustais viedoklis būtiski neatšķiras no kopējā atbilžu sadalījuma.

Kā liecina datu analīze dažādās vecuma grupās, gados jaunākiem respondentiem (18 līdz 24 g.) salīdzinoši vairāk trūkst vispārējas (pamata) informācijas par Eiropas Savienību (33,4%) un informācijas par izglītības politiku (28,9%). Informāciju, kas saistīta ar ekonomisko un monetāro politiku, vidēji biežāk vēlētos uzzināt aptaujas dalībnieki vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (17,2%). Savukārt gados vecākie Latvijas iedzīvotāji caurmērā biežāk atzinuši, ka viņiem trūkst informācijas par sociālo un veselības aizsardzības politiku – respondentu vidū, kas vecāki par 45 gadiem, šos jautājumus minējuši ~29% aptaujas dalībnieku.

Jāatzīmē, ka aptaujātie ar pamatizglītību biežāk nav spējuši formulēt, kuros jautājumos viņiem trūkst informācijas (atbildi "nezinu/NA" minējuši 27,2%), vai arī norādījuši, ka vēlētos saņemt vispārēju informāciju par Eiropas Savienību (35,9%). Respondenti ar augstāko izglītību vēlētos gūt informāciju par konkrētākiem jautājumiem – sociālo un veselības aizsardzības politiku (34,1%) un Latvijas un Eiropas Savienības finansiālajām attiecībām (22,7%), tam seko jautājumi, kas saistīti ar imigrācijas politiku (21,2%), ekonomisko un monetāro politiku (20,3%) un patērētāju tiesību aizsardzību (18,5%).

Salīdzinot latviešu un citu tautību pārstāvju sniegtās atbildes, atklājas interesanta sakarība. Cittautieši biežāk nekā latvieši atzīmējuši, ka viņiem trūkst informācijas par cilvēktiesību aizsardzību (attiecīgi 29,3% un 18,4%), turklāt šie jautājumi cittautiešu vidū ir atzīmēti kā otri aktuālākie aiz vispārējas informācijas par Eiropas Savienību.

Līdzīga sakarība vērojama, analizējot LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes – nepilsoņiem visvairāk trūkst vispārējas informācijas par Eiropas Savienību (29,3%) un cilvēktiesību aizsardzību (29%). Aptaujātie LR pilsoņi caurmērā biežāk minējuši, ka vēlētos vairāk uzzināt par nodarbinātības politiku (25,3%), darba likumdošanu (24,7%) un izglītības politiku (18,7%).

Vērojama sakarība, ka respondenti ar zemiem ienākumiem (līdz Ls 42 uz vienu ģimenes locekli mēnesī) salīdzinoši biežāk vēlētos uzzināt vispārēju informāciju par Eiropas Savienību (37,4%), bet, pieaugot aptaujāto ienākumu līmenim, aktuālāka kļūst informācija par dažādiem konkrētiem jautājumiem — nodarbinātības politiku, cilvēktiesību aizsardzību, ekonomisko un monetāro politiku, reģionālo politiku.

Grafikā salīdzinošā veidā apkopoti 1999. gada februārī un 2001. gada februārī iegūto aptauju rezultāti.

Piezīme:

1,4% atbilst 14 respondentiem.

Apmēram 1/3 Latgalē dzīvojošo aptaujas dalībnieku (36,7%) atzinuši, ka viņiem trūkst vispārējas informācijas par Eiropas Savienību, 26% no tiem norādījuši, ka vēlētos iegūt informāciju par nodarbinātības politiku un cilvēktiesību aizsardzību. Jāatzīmē, ka Rīgā aptaujātie caurmērā biežāk atzīmējuši gandrīz visus piedāvātos jautājumus, norādot, ka tajos viņiem trūkst informācijas.

Analizējot atbilžu sadalījumu atkarībā no apdzīvotās vietas tipa, vērojams, ka citās pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošajiem aptaujas dalībniekiem visvairāk trūkst vispārējas informācijas par Eiropas Savienību (34,4%).

Salīdzinot eirooptimistu, eiroskeptiķu un eironezinīšu norādītos jautājumus, kuros viņiem trūkst informācijas, atklājas, ka respondentiem, kuri vēl nav izlēmuši, kā balsot referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, visbiežāk trūkst vispārējas informācijas par Eiropas Savienību (37,6%). Savukārt eirooptimisti (balsotu par) caurmērā biežāk atzīmējuši, ka vēlētos gūt informāciju jau par konkrētākiem jautājumiem – sociālo un veselības aizsardzības politiku, nodarbinātības politiku, darba likumdošanu u.c. Savukārt eiroskeptiķu sniegtās atbildes būtiski neatšķiras no kopējā atbilžu sadalījuma.

Kā redzams grafikā, salīdzinot ar 1999. gada februāra aptaujas datiem, 2001. gada februāra aptaujā Latvijas iedzīvotāji ir biežāk norādījuši, ka viņiem trūkst vispārējas informācijas par Eiropas Savienību, bet ir mazinājusies konkrētu ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītu jautājumu aktualitāte. Jāatzīmē, ka ir pieaudzis to aptaujas dalībnieku skaits, kuri atturējušies paust konkrētu viedokli (atbilde "nezinu/NA").

 

 

Galvenie secinājumi:

1. Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību (49,7%). Nedaudz vairāk nekā 1/3 jeb 36,3% respondentu savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā negatīvu, bet 14% aptaujas dalībnieku nav spējuši sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu un atzīmējuši atbildi "nezinu/NA".

Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš (2000. gada novembrī) veikto aptauju, par 8,6% ir samazinājies to respondentu skaits, kuri savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā pozitīvu (11.2000. – 58,3% un 02.2001. – 49,7%). Trīs mēnešu laikā par 6,6% ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri nav spējuši sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu (11.2000. – 7,4% un 02.2001. – 14%). Tā kā aptaujas dalībnieku skaits, kuri savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā negatīvu, pēdējos trīs mēnešos nav būtiski mainījies, jāsecina, ka daļa līdz šim pozitīvu attieksmi izteikušo respondentu šajā aptaujā ir atturējušies paust konkrētu nostāju (atbilde "nezinu/NA").

2. Dati liecina, ka 2001. gada februārī par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 41,4% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt nedaudz mazāk kā 1/3 jeb 32,7% aptaujāto balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Nedaudz vairāk kā 1/4 jeb 26% respondentu nav spējuši paust konkrētu nostāju attiecībā uz iespējamo balsojumu (atbilde "nezinu/NA").

Raksturojot izmaiņas, redzams, ka, salīdzinot ar iepriekš (2000. gada novembrī) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju vidū ir relatīvi samazinājies par iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaits (par 3,9%). (Šeit jāņem vērā, ka pētījuma iespējamā kopējā statistiskā kļūda ir +/– 3%.) Pēdējo trīs mēnešu laikā ir nedaudz pieaudzis eironezinīšu skaits (par 5,5%). Pret iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaits, salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju, nav būtiski mainījies.

3. Kopumā 60,1% respondentu uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā, no kuriem salīdzinoši lielāks skaits aptaujāto uzskata, ka Latvijai šajā organizācijā vajadzētu iestāties tuvākajā laikā. Tā 34,7% respondentu uzskata, ka Latvijai Eiropas Savienībā vajadzētu iestāties laika posmā līdz 2005. gadam. 1/4 jeb 25,4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir bijis grūti sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (atbilde "nezinu/NA"). Savukārt tikai 14,5% Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka Latvijai vispār nevajadzētu iestāties Eiropas Savienībā.

4. Kopumā 43,5% aptaujas dalībnieku ir spējuši nosaukt organizācijas, par kuru organizētajiem sabiedrības informēšanas pasākumiem jautājumos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā viņi ir dzirdējuši. Savukārt 1,6% (16 respondenti) atzinuši, ka masu medijos ir dzirdējuši par šāda veida sabiedrības informēšanas pasākumiem, bet nevar nosaukt konkrētas to rīkotājorganizācijas. Nedaudz vairāk nekā puse (54,9%) respondentu nav spējuši nosaukt nevienu organizāciju un atzīmējuši atbildes "neesmu dzirdējis par kādu organizāciju rīkotajiem pasākumiem" (37,9%) vai "nezinu/NA" (17%).

Kopumā visbiežāk Latvijas iedzīvotāji kā organizāciju, kura rīko pasākumus sabiedrības informēšanai jautājumos par Eiropas Savienību, ir norādījuši Eiropas Integrācijas biroju. To atzīmējuši nedaudz vairāk nekā 1/4 jeb 29,1% aptaujāto. Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko Eiropas Komisijas delegācija Latvijā (12%) un Eiropas Savienības informācijas centrs (12%).

5. Aptaujas dati liecina, ka gandrīz 1/3 jeb 30,1% respondentu trūkst vispārējas (pamata) informācijas par Eiropas Savienību. Apmēram 1/4 aptaujas dalībnieku vēlas iegūt informāciju par sociālās un veselības aizsardzības politiku (25,7%) un nodarbinātības politiku (24,3%). Kopumā nedaudz retāk Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas tādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos kā cilvēktiesību aizsardzība (23,3%) un darba likumdošana (23%). Jāatzīmē, ka apmēram 1/5 jeb 20,4% respondentu ir atturējušies paust savu viedokli un minējuši atbildi "nezinu/NA".

Salīdzinot ar 1999. gada februāra aptaujas datiem, 2001. gada februāra aptaujā Latvijas iedzīvotāji ir biežāk norādījuši, ka viņiem trūkst vispārējas informācijas par Eiropas Savienību, bet mazinājusies ir konkrētu ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītu jautājumu aktualitāte. Jāatzīmē, ka ir pieaudzis to aptaujas dalībnieku skaits, kuri atturējušies paust konkrētu viedokli (atbilde "nezinu/NA").