Par politisko neitralitāti kā alternatīvu dalībai Eiropas Savienībā

Vismaz vēl vairākus gadus Eiropas Savienības (ES) kartes pašā centrā būs "caurums" — par to liecina marta sākumā Šveicē notikušā referenduma negatīvais iznākums. Šveices iedzīvotāji 4. martā tautas nobalsošanā ļoti skaidri (ar 76,7 procentiem pret un 23,3 procentiem par noraidīja pilsoņu iniciatīvas grupas "Jā Eiropai!" priekšlikumu Šveicei nekavējoties sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Šāda sabiedrības attieksme sakrīt arī ar valdības nostāju, kas vēlas nogaidīt un sarunas par iestāšanos ES atlikt vismaz līdz 2003. gadam. Pirms referenduma gan Šveices valdība, gan parlaments pauda noraidošu attieksmi un aicināja vēlētājus balsot pret dalību ES. Valdību apmierina pašreizējās attiecības ar ES, un arī turpmāka palikšana ārpus 15 valstu bloka ļautu Šveicei tālāk pilnvērtīgi realizēt vēl tikai pagājušā gada maijā referendumā atbalstītos septiņus divpusējos tirdzniecības līgumus ar ES. Fakts, ka vēl pirms nepilna gada Šveices iedzīvotāji ar visai pārliecinošu pārsvaru (67,2 procenti par) atbalstīja šos ekonomiskās sadarbības līgumus ar ES, eirooptimistiem deva cerību, ka šveicieši, iespējams, varētu nosliekties arī par labu valsts dalībai ES. Tomēr nesenais referendums liecināja par pretējo.

Tomēr, kā pēc referenduma atzinuši Šveices valdības pārstāvji, šāds referenduma iznākums nenozīmē, ka Šveice uz visiem laikiem būtu attiekusies no dalības ES, tā tikai nevēlas tūlītēju pievienošanos šai organizācijai. Arī Eiropas Komisija Šveices noraidījumu uztvērusi, ļoti mierīgi paužot sapratni par Šveices vēlmi nogaidīt.

Viens no galvenajiem referenduma ierosinātāju argumentiem bija pārliecība, ka dalība ES Šveicei dotu ievērojami lielākas iespējas ietekmēt lēmumus, kuri jau pašlaik spēcīgi skar šo valsti.

Bet referenduma pretinieki norādījuši uz ekonomisko neizdevīgumu, ko līdzi nestu iestāšanās ES. Proti, bezdarba līmenis Šveicē pašlaik ir tikai ap 2 procentiem, arī nodokļi Šveicē ir ievērojami zemāki nekā ES. Daudziem arī Eiropas kopējā valūta eiro nešķiet pārāk pievilcīga.

Oponenti brīdinājuši, ka pārlieku lielā steiga ar iestāšanos ES varētu apdraudēt arī Šveices senās demokrātijas tradīcijas. "Šveices tauta nevēlas upurēt savu brīvību," uzsvēris iniciatīvas grupas "Par neatkarīgu un neitrālu Šveici" vadītājs Hanss Fērs, ziņo Šveices plašsaziņas līdzekļi.

Referendumi Šveicē notiek itin bieži, un sabiedrība ļoti aktīvi iesaistās dažādu politisku jautājumu izlemšanā. Šī nav arī pirmā reize, kad tiek lemts par pievienošanos ES. Vistuvāk Eiropai Šveice bija 1992. gadā, kad referendumā tikai ar nelielu pārsvaru 50,3 procenti šveicieši noraidīja pievienošanos Eiropas ekonomiskajai telpai. Šveice ir pazīstama ar savu gadsimtiem ilgo neitralitātes politiku, un, kā pierāda nesenais referendums, neraugoties uz augsto integrācijas pakāpi Eiropā, Šveice joprojām vēlas saglabāt savu neitrālo pozīciju.

Bet jāatzīst, ka skepse pret Eiropas Savienību sastopama ne tikai tādā neitrālā valstī kā Šveice. Negatīva attieksme pret Eiropas vienotību un arvien dziļāko integrāciju itin bieži novērojama arī vairākās ES dalībvalstīs. Vēl tikai pērnā gada septembrī Dānijas iedzīvotāji, kaut ar ļoti nelielu pārsvaru, tomēr nobalsoja pret Eiropas kopējās valūtas ieviešanu savā valstī. Lielbritānija atteicās no referenduma rīkošanas, jo sabiedrības aptaujas skaidri liecināja par negatīvu iznākumu. Un arī Zviedrijas premjers Jērans Pērsons paziņoja, ka Zviedrijā tautas nobalsošana par šo jautājumu nevarētu notikt agrāk kā līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām 2002. gada septembrī. Arī pēdējās sabiedriskās domas pētīšanas institūta "Demoskop" veiktās aptaujas liecina, ka februārī par pievienošanos eiro zonai Zviedrijā balsotu tikai 35 procenti iedzīvotāju. Kā liecina aptauja, neraugoties uz Zviedrijas valdības aktīvo proeiropisko nostāju un faktu, ka Zviedrija šajā pusgadā ir ES prezidējošā valsts, tikpat liela iedzīvotāju daļa (35 procenti), vēlas arī savas valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Tas kārtējo reizi norāda, ka atšķirībā no lielā eirooptimisma, kas valda kandidātvalstu oficiālajā politikā, pašā Eiropas Savienībā attieksme pret vienoto un cieši integrēto valstu savienību nemaz nav tik nepārprotami pozitīva.