Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Pagājušās nedēļas nogalē jūs piedalījāties starptautiskajā augstāko tiesu institūciju pārstāvju konferencē Varšavā. Kādi ir šādu konferenču mērķi un kādas tur gūtās atziņas pārvedāt mājup?

— Tā bija jau sestā šāda tiesnešu konference, kurā piedalās valstu augstāko tiesu institūciju pārstāvji, galvenokārt to pirmās personas — augstāko tiesu, konstitucionālo tiesu, arī augstāko administratīvo un arbitrāžas tiesu vadītāji, kurās valstīs tādas pastāv. Šādi konferenču sasaukšanas iniciatori bija ASV Demokrātiskais centrs, protams, arī Eiropas Padome (EP). Pērn šāds saiets notika Strasbūrā, šogad — Varšavā, bet nākamgad paredzēts Maskavā.

Ierosme rīkot šādas ikgadējas konferences saistīta ar to, ka saira PSRS, sociālistiskā Austrumvācija, Ungārija, Čehoslovākija un citas sociālisma nometnes valstis, izveidojās neatkarīgas demokrātiskas valstis. Tām jādod iespēja integrēties Eiropas tiesību sfērā, iepazīties ar demokrātisko valstu likumiem. Jāpiebilst, ka šādās tikšanās reizēs, kur notiek domu apmaiņa, pulcējas ne tikai Austrumeiropas un Viduseiropas valstu augstāko, konstitucionālo tiesu pārstāvji, bet arī tiesneši no citām Eiropas un pat Āzijas valstīm (piemēram, Uzbekistānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas u.c.). Protams, arī vairākas Kaukāza reģiona valstis, kas ir EP kandidātvalstis.

Katru gadu tiek izstrādāts apspriežamo jautājumu loks arī nākamajai konferencei. Šajā — Varšavas — konferencē tādi bija vairāki. Viens no tiem — saistībā ar faktu, ka šī gada 1.novembrī stāsies spēkā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11.protokols. Līdz ar to notiek Cilvēktiesību tiesas reorganizācija. Līdz šim bija speciāla instance, Cilvēktiesību komiteja, kas gatavoja lietas izskatīšanai Cilvēktiesību tiesā. Tagad būs pastāvīgi funkcionējoša Eiropas Padomes Cilvēktiesību tiesa, kurā katras valsts tiesneši rezidēs nevis savās valstīs, bet Strasbūrā. Šis pirmais jautājumu loks skāra sadarbību starp valstīm un šo tiesu, jo, kā zināms, Cilvēktiesību tiesā var iesniegt lietas izskatīšanai, ja tās izskatītas attiecīgās valsts visās tiesu instancēs. Tā kā pieredzes līdz šim praktiski nav, konferencē tika uzklausīti daži ziņojumi par ievirzēm šajā jomā, bija arī diskusijas.

— Kāda bija konfences darba valoda, un vai visiem tās dalībniekiem bija pieejami un saprotami ziņojumu, citu materiālu teksti?

— Šādas konferences parasti notiek angļu un franču valodā, taču tulko arī krievu valodā. Polijā turklāt bija nodrošināts tulkojums poļu valodā. Kas attiecas uz lietas materiāliem, ko iesniedz Cilvēktiesību tiesai, tad tie ir tās valsts valodā, no kuras tiek izsūtīti. Pēc tam netiek tulkošana, kas ir visai dārga, turklāt šajā ziņā ļoti svarīgas ir juridiskas nianses, tāpēc nepieciešama gan tiesnešu, gan citu juristu un tulku izglītošana. Cilvēktiesību tiesas procesos ir sinhronā tulkošana, un prasības iesniedzējam, arī indivīdam ir iespējas procesam tā gaitā sekot sev saprotamā valodā.

Otrais jautājumu loks, ko šī konference risināja, bija par starptautiskās Krimināltiesas izveidošanu. Šī tiesa izskatīs tās lietas, kas saistās ar noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem, kuriem nav noilguma, etnisko tīrīšanu, kā, piemēram, Dienvidslāvijā, u.tml.

Darba grupās diskutēja arī par nākamo — 7.— konferenci, kas notiks 1999.gada maijā Maskavā. Tā noritēs ar devīzi "Eiropas Padomei — 50 gadu jubileja". Kā zināms, gadu vēlāk, tas ir, 1950.gadā, tika pieņemta arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Konferencē liela uzmanība būs pievērsta tiesu varas vietai un lomai demokrātijas un tiesiskā valstī, galveno akcentu liekot uz tiesu varas nostiprināšanu, tās neatkarības garantijām. Lai gan pagājuši vairāki gadi, kopš dzīvojam demokrātijas apstākļos, tomēr arvien vēl jāsastopas ar gadījumiem, faktiem par tiesu varas ierobežošanu, ietekmēšanu. Konference Varšavā nolēma, ka valstis izanalizēs tās rekomendācijas, kuras 1994.gadā bija akceptējusi Eiropas Padomes Ministru komiteja. Mēs (šajā konferencē piedalījās arī Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns) saņēmām Eiropas tiesu hartas projektu, ko sagatavojusi darba grupa un ko prezentēs oktobra vidū. Tā skar tiesu neatkarības, tiesnešu sagatavotības un atbildības jautājumus. Izskanēja domas, ka, protams, gan ANO, gan EP Ministru komitejas rekomendācijas, arī šīs topošās hartas saturs tomēr ir vēlējumu, ieteikumu formā, un tā uztver šos priekšlikumus daudzu valstu parlamentārieši. Var šīs rekomendācijas ievērot, var arī ignorēt. Tieši tāpēc konferences dalībnieki atbalstīja ideju, kurai piekrita arī EP Juridiskā departamenta, EP Cilvēktiesību tiesas pārstāvji,— ka lietderīgi būtu pieņemt Eiropas Padomes dalībvalstu konvenciju tiesu neatkarības un garantijas jautājumos. Ja valstis šādu konvenciju parakstītu un parlamenti ratificētu, tad valstīm būtu jāuzņemas atbildība par tiesu varas stiprināšanu, tās neatkarības garantijām. Pašlaik nereti, īpaši postsociālisma valstīs, ir mēģinājumi ietekmēt tiesas. Tādi gadījumi ir bijuši arī EP dalībvalstīs — Čehijā, Rumānijā, Bulgārijā un citur.