Ar dziesmām. Plecu pie pleca, roku rokā. Toreiz — pirms 10 gadiem

Latvijas Tautas frontes veidošanās un vēsturiskā misija vienas atsevišķas nodaļas prizmā atspoguļojas grāmatā "Atmiņas nākotnei", ko sagatavojuši kādreizējie LTF Liepājas nodaļas biedri. Tās sastādītāji ir dzejnieks Olafs Gūtmanis, latviešu valodas skolotāja Sandra Šēniņa un filoloģijas doktors Edgars Lāms.

Grāmatas veidošanā piedalījušies simtiem liepājnieku — ne vien tie, kas uzrakstījuši savas atmiņas, bet arī tie, kas ziedojuši naudas līdzekļus. Šādas grāmatas droši vien tapušas vai taps arī citos novados, jo Tautas frontes nodaļas pirms desmit gadiem veidojās un pašaizliedzīgi cīnījās visā Latvijā.

Ar grāmatas sastādītāju atļauju ieskatīsimies tās lappusēs, citēsim dažus izteikumus, kas vispilnīgāk pauž tās kopskaņu:

"Vai mūsu nākamās paaudzes noticēs, kad stāstīsim par to, kā atguvām brīvību pēc piecdesmit okupācijas gadiem?

Ienaidniekam bija spēcīga, pārapbruņota armija, pieredzes bagāti represīvie institūti — starp tiem milicija, specvienības, VDK ar stukaču armiju pēc principa: spiegs spiega galā, bet mums tikai stipra griba un ticība brīvai Latvijai."

"Bieži uzdod jautājumu — ja būtu nepieciešams, vai tu to visu darītu vēlreiz? Atbilde ir viennozīmīga — jā! Tautas fronte man deva daudz ko: gan māku strādāt ar cilvēkiem, gan interesantas tikšanās, arī strīdus, apziņu, ka tava patiesība nav vienīgā, māku uzklausīt cilvēkus. Bet galvenais — pārliecību, ka mēs esam vajadzīgi Latvijai. Tas bija mūsu laiks, un mēs bijām savā laikā."

"Man reizēm ir jautājuši: kam man to vajadzēja, kas būtu bijis, ja es tajā visā nebūtu piedalījies? Tad parasti atbildu: "Ja nebūtu bijis manis, nemainītos nekas, bet, ja nebūtu bijis tūkstošiem tādu kā es, tad nebūtu NEKĀ...""

Pašlaik grāmatu iespiež apgāds "Zvaigzne ABC", lai lasītāji to varētu saņemt Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas dibināšanas gadskārtā, kas tiks svinēta novembrī.

"LV" informācija

Ēvalds Valters:

Mana mīļā, drosmīgā arāju tauta! Drosmīgā, sīkstā, izturīgā — ja tu tāda nebūtu, tad nekad daina nevēstītu mums tādus vārdus: "Man pieder Tēvu zeme ar visām atmatām, Man pašam kungam būt, man pašam arājam." (Aplausi.) Kaut šie vārdi būtu dziļi sirdī ierakstīti arī mūsu Tautas frontei! Pagāja gadu simti, un šos pašus drosmīgos vārdus atkārtoja izcils mūsu tautas dzejnieks — "mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē, mēs gribam te paši sev likumus lemt. Šī zeme ir mūsu, šīs pilsētas mūsu, mēs negribam lūgt to, kas mūsu, bet ņemts". (Aplausi.) Un lai arī šie vārdi būtu dziļi sirdī ierakstīti mūsu Tautas frontei! Un visai tautai.

No uzrunas, atklājot Tautas frontes dibināšanas kongresu 1988.gada 8.oktobrī

Māra Zālīte:

Es ceru uz Lāčplēša gēnu mūsu tautā. Uz varonību un vīrišķību, uz spēku un izturību. Šis laiks ir liels, jo Lāčplēsis ir atkal saticis savu Laimdotu. Laimdota ir sagaidījusi laiku, kad mūsu tautā atkal kondensējas Lāčplēša spēks un Lāčplēša gars. Bet nemānīsim sevi — tā nav vairs tā pati baltā, šķīstā Laimdota. Viņas sudraba rotas ir izvazātas, viņas baltās drānas ir aptraipītas un viņas vainags ir rupju roku noņemts. Bet tieši tādai viņai visvairāk vajadzīga Lāčplēša mīlestība. Mīlestība, kurā jāatdzimst Latvijai un mums visiem.

No uzrunas tautas manifestācijā "Pat tiesisku valsti" 1988.gada 7.oktobrī

Mežaparkā 1988.gada 7.oktobrī runā Dainis Ivāns…

… Jānis Peters…

… Džemma Skulme…

atbild Jānis Vagris,

klausās Eduards Berklavs,

dzied Ieva Akurātere

Foto: Arnis Blumbergs, pirmpublicējumi

a