INFORMĀCIJA

Par Latviju SVF un PB sanāksmē

Trešdien, 7.oktobrī, finansu ministrs Roberts Zīle, Latvijas Bankas prezidents Einars Repše un viceprezidents Ilmārs Rimševičs tikās ar Starptautiskās valūtas fonda (SVF) 2. (Eiropas) departamenta direktoru Odlingu Smī. Tikšanās laikā pārunāta Latvijas fiskālā politika, īpaši budžeta izpilde šajā gadā un 1999.gada budžeta projekts. "Šī valūtas fonda interese par bužetu, ievērojot kaimiņvalstī un pasaulē vērojamo finansu krīzi, ir saprotama un pamatota. No mūsu puses apliecināju, ka, ievērojot nesen notikušo vēlēšanu rezultātus, neredzu pamatu bažām, ka jaunā valdība varētu atteikties no līdzšinējās fiskālās politikas pamata — finansiāli sabalansēta budžeta," teica R.Zīle. Sarunas laikā skarti arī jautājumi par Latvijas banku sektoru.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pilnvarnieku tikšanās laikā ar Pasaules bankas (PB) prezidentu Džonu Volfensonu, kurā piedalījās arī R.Zīle, Dž.Volfensons apliecināja, ka par savu primāro uzdevumu uzskata PB augsta kredītreitinga uzturēšanu. Tāpēc, neraugoties uz spiedienu, netiks veikti aizdevumi valstīm, kurās būs augsts korupcijas līmenis, vājš menedžments un vāja sociālās aizsardzības sistēma. Pretējā gadījumā piešķirtie aizdevumi netiktu izlietoti pēc vajadzības un nozīmes.

"Tikšanās laikā tika arī uzsvērts, ka Baltijas valstīm pašreizējā situācijā svarīgākais ir noturēt starptautisko uzticību savai finansu un ekonomikas politikai. Mums ir jāsaprot, ka pēdējo gadu laikā mēs šo uzticību tik grūti esam ieguvuši, lai to kāds nepārdomātas rīcības rezultātā zaudētu," teica R.Zīle.

Baltijas valstu vārdā uzrunu gada sanāksmē trešdien teica Igaunijas finansu ministrs Marts Opmans, īpaši uzsverot, ka pasaulē jaušamā finansu krīze nav ietekmējusi triju Baltijas valstu makroekonomikas stabilitāti, tādējādi attaisnojot līdz šim īstenoto stingto fiskālo politiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Kā atzīmēts Baltijas valstu ziņojumā, pēdējos divos gados Baltijas valstīs bijusi stabila ekonomiskā izaugsme, valstu budžeti bijuši sabalansēti vai ar nelielu deficītu.

"Jā, mūsu valstīs nav kritisku Krievijas krīzes seku. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs varam vienaldzīgi noraudzīties visā, kas pašlaik notiek pasaules finansu sistēmā un ko daudzi jau atļaujas nosaukt par gadsimta finansu krīzi," izteicās finansu ministrs. "Latvijai ir reāli jādomā par to, kā palīdzēt konkrētiem uzņēmumiem konkrētos apstākļos pārvarēt īslaicīgās tirgus problēmas un kā šajos finansiāli sarežģītajos apstākļos nezaudēt attīstības tempus valstij kopumā."

Par vienu no veidiem, kā varētu palīdzēt jaunu tirgu meklēšanā Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, SVF un PB gada sanāksmes laikā Latvijas delegācija runāja gan ar PB viceprezidentu Johannesu Linnu, gan ar PB grupas organizācijas "Starptautiskā finansu korporācija" (IFC) pārstāvjiem. "Nav izslēgta iespēja, ka ar PB palīdzību Latvijā varētu tikt realizēts projekts, kas, palīdzētu tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pārvarēt problēmas, kas radušās līdz ar Krievijas tirgus zaudēšanu. Tā varētu būt gan tehniskā, gan informatīvā palīdzība, kā arī kredītlīnijas. To tikšanās laikā apliecināta arī J.Linns. Pasaules banka ir gatava ar mums sadarboties, taču mums ir labi jāsaprot, ka neviens cits mums neteiks priekšā — ko īsti vēlamies. Ekonomikas ministrijai ir jābūt skaidri izstrādātam projektam ar starptautiski pieņemamām metodēm, kādai šai palīdzībai jābūt," pastāstīja R.Zīle.

Tiekoties ar IFC pārstāvjiem, noskaidrots arī, ka šīs organizācijas aktivitātes dažādos privātos projektos Latvijā pēdējā gada laikā aktivizējusies, kaut gan arī šī PB grupas organizācija ir cietusi zaudējumus finansu krīzes rezultātā dažādos pasaules reģionos. "Neraugoties uz šo krīzes situāciju, IFC apliecināja, ka tā turpinās savu darbību Austrumeiropas un Viduseiropas reģionā, tātad — arī Latvijā," pēc tikšanās teica finansu ministrs.

IFC ir viena no Pasaules bankas grupas organizācijām, kas piedalās kā līdzfinansētāja (līdz 25% no kopējā apjoma) lielos privātos investīciju projektos bez valdības garantijām.

Finansu ministrijas

preses dienests