Par Baznīcas un pašvaldību attiecībām
Mag.iur. Ringolds Balodis, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"Mūsdienu cilvēktiesību fundamentāls pamats ir reliģijas brīvība, kas nav iedomājama bez apvienošanās jeb biedrošanās tiesībām. Katram ir tiesības uz savu uzskatu, un nav būtiski, vai šis uzskats ir teoloģiskas vai ideoloģiskas izcelsmes. Reliģiska organizācija kā jau atsevišķu indivīdu apvienība, kas izveidojusies cilvēktiesību realizēšanai, ir tiesīga publiski paust savu viedokli arī plašākai sabiedrībai presē, televīzijā, citos saziņas līdzekļos un, protams, sabiedriskās vietās. Uzskaitītās vispārzināmās cilvēktiesības visbiežāk asociējas ar atsevišķu indivīdu personīga rakstura tiesībām, tomēr tās piemīt arī juridiskām personām.
Lai apzinātu Latvijas pašreizējo situāciju attiecībā uz sektām, 1997.gadā LR Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departaments (turpmāk — Departaments) aptaujāja visas Latvijas pašvaldības par to teritorijā darbojošos reliģisko organizāciju publiskajām aktivitātēm. Kopumā aptaujātas 590 pilsētu, pagastu un lauku teritoriju pašvaldības. Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai divdesmit pašvaldības atzinušas sarežģījumus ar reliģiskajām organizācijām savā administratīvajā teritorijā. 159 pašvaldības atbildēja tikai pēc atkārtota Departamenta pieprasījuma, bet 93 ignorēja un neatbildēja uz to vispār.