Kad ekonomiskā augšupeja ir kā dzinējspēks integrācijai Eiropā

Latvijas ekonomikā vērojama strauja atveseļošanās, šāds viedoklis pausts Eiropas Komisijas (EK) Ekonomikas un finansu ģenerāldirektorāta nesen publicētajā ziņojumā par ekonomisko stāvokli Eiropas Savienības kandidātvalstīs. Pēc Latvijas ekonomiskās attīstības pagājušā gada pirmo deviņu mēnešu analīzes secināts, ka ir vērojama ievērojama izaugsme, it īpaši salīdzinot ar situāciju 1999. gadā pēc ekonomiskās krīzes Krievijā. Kā secinājuši EK eksperti, galvenie faktori, kas veicinājuši Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir strauji augošais eksports un ārvalstu investīcijas. Sagaidāms, ka šāda tendence saglabāsies arī šogad. Īpaši pozitīvi novērtēts arī fakts, ka ekonomiskais pieaugums nav izraisījis inflācijas līmeņa paaugstināšanos.

Ziņojumā atzīts, ka strauja augšupeja vērojama gandrīz visos ekonomikas sektoros. Īpaši straujš pieaugums novērots pakalpojumu sektorā. Piemēram, darījumos ar nekustamo īpašumu pieaugums salīdzinājumā ar 1999. gadu sasniedzis gandrīz 15 procentus. Bet visstraujākais pieaugums — pāri par 27 procentiem — reģistrēts mežsaimniecībā. Mazāks pieaugums vai pat nemainīgs stāvoklis novērots lauksaimnieciskajā ražošanā, elektroenerģijas, gāzes un ūdens piegādē. Izvērtējot kopējo situāciju, EK atzīst, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā 2000. gadā varētu būt ap 5,5 procenti un šāda izaugsme varētu saglabāties arī šogad.

Ziņojumā norādīts arī uz visai augsto Latvijas tekošā konta deficītu, tomēr atzīts, ka tas ievērojami samazinājies.

Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš Eiropas Komisijas ziņojumu par valsts ekonomikas augšupeju jau pagājušajā nedēļā, tūlīt pēc EK ziņojuma publicēšanas vairākos masu medijos, novērtējis ļoti atzinīgi un atzinis — ir ļoti patīkami, ka tāda autoritatīva institūcija atzinusi Latvijas ekonomikas progresu. Premjers arī atzinis, ka ziņojumā atrodamie skaitļi nav jaunums un kaut kas valdībai nezināms. Par Latvijas ekonomisko augšupeju liecinot arī citu starptautisku organizāciju, piemēram, Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda, vērtējumi, un tas pierāda, ka vērtējums patiešām ir pamatots un objektīvs. Šīs ekonomiskās augšupejas ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem un dzīves līmeni būs jūtama pēc gada vai, iespējams, jau šī gada laikā, atzinis premjers A. Bērziņš. Vērtējot šī ziņojuma ietekmi uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, premjers pauda viedokli, ka tiešas ietekmes ziņojumam uz Latvijas iestāšanās procesu ES nebūs, jo, lai iestātos ES, Latvijai jāveic vēl virkne dažādu uzdevumu. Tomēr vispārējais Latvijas novērtējums, pateicoties šādam ziņojumam, varētu būt pozitīvāks.

Līdzīgi kā Latvijā, arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā ekonomiskā situācija novērtēta pozitīvi. Ņemot vērā nacionālās valūtas spēcīgās pozīcijas, inflācijas līmenis šai valstī bijis īpaši zems. Lietuvas ekonomikā līdzīgi kā Latvijā vērojama atveseļošanās pēc Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvās ietekmes 1999. gadā. Iekšzemes kopprodukts Lietuvā pieaudzis par 2,9 procentiem, kas ir ļoti pozitīvi pēc lejupslīdes iepriekšējā gadā.

Arī Igaunijas ekonomika atguvusies pēc krīzes Krievijā, un tās ekonomikā vērojama strauja augšupeja līdzīgi kā periodā no 1995. gada līdz Krievijas krīzei. Igaunijas ekonomikas augšupejā lielā mērā jāpateicas arī īpaši labajai ģeopolitiskajai situācijai un sadarbībai ar kaimiņos esošajām Ziemeļvalstīm. Tas radījis ievērojamu pieaugumu eksportā un lielus ieņēmumus no tūrisma. Stabilā ekonomiskā augšupeja un likumdošanas atbilstība ES prasībām pozitīvi ietekmē arī investīciju pieaugumu, kas joprojām varētu palielināties arī šogad.

Izvērtējot ES kandidātvalstis kopumā, EK eksperti atzīst, ka daļā kandidātvalstu ekonomiskās reformas dod pozitīvus rezultātus un novērojams progress. Tomēr ziņojumā arī vairākkārt sastopami brīdinājumi stingrāk ievērot finansu disciplīnu un nepieļaut bezdarba palielināšanos.