Par mazpilsētu dzīves ritmiem un attīstību
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes kārtējā sēdē aizvadītajā otrdienā priekšplānā izvirzījās mazo, vidējo un lielo pilsētu rūpes. Galvenokārt tāpēc, ka Aizputes pilsētas dome, joprojām būdama nesenās 750. gadskārtas noskaņā, nākusi klajā ar priekšlikumu — jau nākamajā gadā rīkot Latvijas pilsētu skati. Domes priekšsēdētājs Pēteris Hanka vēstule Latvijas Pašvaldību savienībai sākotnēji norāda, ka varētu sākt ar tā saucamajām mazpilsētām.Diskusijā piedalījās gandrīz visi LPS valdes locekļi, atzīmējot, ka Latvijā patlaban nav iespējams runāt par pilsētām kopumā, jo vērojamas diezgan lielas atšķirības. Pat pēc Latvijas Pašvaldību savienības pārskatiem, vadoties no 1997. gada datiem, tā saukto mazpilsētu grupā (līdz pieciem tūkstošiem iedzīvotāju) ir 39 pilsētiņas ( skat. 9.lpp. ). Izrādās, ka statistiski šī ir visprāvākā grupa. Jo nākamajā (no pieciem līdz desmit tūkstošiem iedzīvotāju) ir tikai piecpadsmit pilsētas, turklāt diezgan liela grupa (Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Gulbene, Limbaži, Madona, Preiļi) teju, teju pārkāps desmit tūkstošu robežu. To tikko pārsniegušas Bauska, Līvāni un Sigulda. Arī tajā pilsētu kopumā, kurā ir vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju (nerēķinot septiņas mūsu lielpilsētas), patlaban ir sešpadsmit pārstāves.
Kopumā LPS valde atzina, ka priekšlikums rīkot šādu skati pilsētām sasaucas ar tradicionālo konkursu "Sakoptākais Latvijas pagasts". Tam jau ir savas vairāku gadu iestrādes, un tās vajadzētu ņemt vērā. Arī domājot par šajā ziņā visvairāk ieinteresēto ministriju un resoru klātbūtni. Tās vispirms varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī Satiksmes ministrija, jo Zemkopības ministrijai galvenokārt rūp tās pamatkonkurss "Sējējs".
Tika nolemts sarunu turpināt nākamo piektdien, jo16.oktobrī Ogrē pulcēsies LPS pilsētu savienības pārstāvji. Vispirms jāpanāk principāla vienošanās, lai varētu ķerties pie skates nolikuma izstrādāšanas. Jo ierosme gaida turpinājumu.
Mintauts Ģeibāks,
"LV" informācijas redaktors