Diplomātija

Par Latvijas un Somijas Ārlietu ministriju konsultācijām

7. oktobrī notika politiskās konsultācijas starp Latvijas un Somijas Ārlietu ministrijām. Latvijas delegāciju vada Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Somijas delegāciju — Somijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Juka Valtasāri ( Jukka Valtasaari ). Tikšanās laikā apsprieda Eiropas Savienības paplašināšanās, kā arī Eiropas drošības un reģionālās sadarbības jautājumus.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Par diplomātiskajām attiecībām ar Malāvi Republiku

Ņujorkā parakstīts Latvijas Republikas un Malāvi Republikas protokols par diplomātisko attiecību nodibināšanu vēstnieku līmenī. Protokolu mūsu valsts vārdā parakstīja Latvijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā Jānis Priedkalns, bet Malāvi Republikas vārdā — šīs valsts vēstnieks ANO Dāvids Rubadiri. Abas valstis, vadoties no ANO statūtu un starptautisko tiesību principiem, izteikušas vēlmi attīstīt un nostiprināt draudzīgas attiecības starp abām tautām un izveidot abpusēji izdevīgu sadarbību. Latvijas un Malāvi attiecības tiks veidotas saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām.

Malāvi Republika ir vidēji liela valsts Āfrikas kontinenta austrumos. Iedzīvotāju skaita ziņā (11,37 miljoni) Malāvi vairākkārt pārsniedz Latviju, bet Malāvi teritorija (118,484 kvadrātkilometri) ir nepilnas divas reizes lielāka par mūsu valsti. Malāvi ir apmēram divreiz lielāks iedzīvotāju blīvums, nekā mūsu zemē — vidēji 94 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Malāvi nacionālais kopprodukts kopš 80. gadu vidus izaudzis no 1122 miljoniem ASV dolāru uz 1410 miljoniem. Taču sakarā ar straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu vidēji uz katru malāvu nacionālais kopprodukts kopš 80. gadu vidus ir krities no 155 līdz 130 ASV dolāriem. Malāvi ir agrāra valsts. Rūpniecībā nodarbināti tikai 5% no ekonomikā iesaistītajiem valsts iedzīvotajiem, un viņu īpatsvars desmit gados pieaudzis tikai par 0,2%. Savukārt lauksaimniecībā nodarbināto malāvu īpatsvars desmit gados samazinājies par 0,7%, un tagad ir 86,2%. Lauksaimniecības produkcijas indekss pēdējos desmit gados (par 100 pieņemot 1979./1980. gadu līmeni) bijis nemainīgs, taču pārtikas produkcijas indekss samazinājies no 101 līdz 97 vienībām. Iedzīvotāju skaits Malāvi pieaug vidēji par 3,5% gadā, un 46,7% iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem.

Pilsētās dzīvo 14% malāvu, viņu īpatsvars pieaug vidēji par 6,2% gadā. Izglītībai Malāvi valdība izdod 3,5% no nacionālā kopprodukta. Valstī vidēji uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 157 studenti.

Malāvi ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle kopš 1964. gada 1. decembra.

Malāvi Republika ir jau 123. valsts, ar ko Latvijai nodibinātas diplomātiskās attiecības.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Par Baltijas apdrošināšanas tirgus attīstību un perspektīvām

Pagājušajā nedēļā, 1. un 2. oktobrī, Latvijas Apdrošinātāju asociācija sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas apdrošinātāju apvienībām Rīgā viesnīcā "Radisson SAS Daugava" rīkoja otro starptautisko konferenci "Apdrošināšana Baltijā ’98".

Pasākumā piedalījās aptuveni 200 Baltijas reģiona apdrošināšanas tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvju un apdrošināšanas tirgus dalībnieku no Baltijas un Eiropas Savienības valstīm, kā arī Krievijas.

Konferences pamatmērķis, līdzīgi iepriekšējam šāda veida pasākumam pagājušajā gadā, bija gan apdrošinātāju, gan apdrošināšanas uzraudzības iestāžu pieredzes apmaiņa ar nolūku nākotnē visā Baltijā ieviest vienotu apdrošināšanas tirgus modeli, kas šajā reģionā, tāpat kā Eiropas Savienībā, vienā valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai bez papildu formalitātēm ļautu darboties arī citās valstīs. Turklāt kontroli pār šī tirgus subjekta darbību arī veiktu tikai viena uzraudzības iestāde — no tās valsts, kurā apdrošināšanas sabiedrība reģistrēta.

Ne mazāk svarīgs konferences darba temats bija nacionālās likumdošanas saskaņošana ar Eiropas Savienības pieredzi apdrošināšanas jomā.

Konferences dalībnieki apsprieda transportlīdzekļu vadītāju obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas ieviešanu Baltijas valstīs, dažādu veidu brīvprātīgās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, apdrošināšanas sabiedrību krāpšanas problēmas, informācijas tehnoloģiju izmantošanu

apdrošināšanas procesā, kā arī Latvijai nākotnē aktuālo valsts sociālās apdrošināšanas un brīvprātīgās apdrošināšanas saikni.

Sakarā ar ekonomisko krīzi Krievijā aktuāls bija arī jautājums par Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu drošību šajā valstī. Kā kļuvis zināms jau iepriekš, aptuveni desmit procenti no Latvijas apdrošināšanas sabiedrību aktīviem līdz šai ekonomiskajai krīzei ir bijuši investēti tieši Krievijā. Tomēr, kā sarunā ar žurnālistiem uzsvēra viens no konferences dalībniekiem Krievijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Igors Jurgens, Krievijas Federācijas valdības parāda restrukturizācijas plānā Baltijas valstu apdrošinātāju investīciju atdabūšanai tiks piešķirta tāda pati nozīme kā nacionālo ieguldījumu atgūšanai.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Par sadarbību ar Rāvensburgas sociālās apgādes iestādi

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) kopš 1997.gada jūnija īsteno Rāvensburgas (VFR) sociālās apgādes iestādes (RSAI) un Latvijas Republikas Labklājības ministrijas vienošanos par savstarpējo atbalstu sociālā kaitējuma atlīdzības jautājumos. Kaitējuma atlīdzību var pieparsīt vērmahta dalībnieki, kuri piedalījušies kaujās un guvuši ievērojamu kaitējumu veselībai. Sociālo pabalstu var saņemt arī karavīru atraitnes, kuru vīri krituši kaujās vai miruši no karā gūto ievainojumu sekām. Pašlaik Latvijā kaitējuma atlīdzību saņem vairāk nekā 300 bijušo karavīru un atraitņu.

Lai uzlabotu un paātrinātu dokumentu nokārtošanas procesu, septembra beigās Veingartenē tikās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras delegācija un Rāvensburgas sociālās apgādes iestādes darbinieki. Lai gan katras lietas izskatīšana ir ilgs un darbietilpīgs process, sarunu gaitā rastas iespējas saīsināt lietu tehniskās apstrādes laiku.

Tikšanās laikā noskaidrotas iespējas radiniekiem turpināt lietas kārtošanu, ja iesniedzējs ir miris lietas izskatīšanas laikā. Tas iespējams, ja dokumentāri ir pierādīti galvenie priekšnosacījumi — par dienestu vācu armijā un karā gūto ievainojumu.

Delegācijas apspriedušas arī tulkojumu un citu klientiem sniegto pakalpojumu izmaksu segšanas iespējas. VSAA turpinās kaitējumu atlīdzības pieprasītāju bezmaksas apkalpošanu, veicot nepieciešamo dokumentu tulkošanu un nosūtīšanu. Arī RSAI pieprasītie medicīniskie izmeklējumi tiks apmaksāti.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Rāvensburgas sociālās apgādes iestāde vienojās par turpmāku sadarbību atlīdzības pieprasītāju lietu izskatīšanas procesa paātrināšanā.

Edīte Olupe,

VSAA preses sekretāre

Par Latvijas laboratorijām Eiropas saimē

Latvijas Laboratoriju asociācija "Latlab" uzņemta Eiropas laboratoriju asociācijā "Eurolab". Par to vakar, 8. oktobrī, no Cīrihes Ekonomikas ministrijai paziņoja "Latlab" prezidents profesors Imants Matīss.

Līdz ar to "Latlab" apvienojušās testēšanas laboratorijas varēs sadarboties ar pasaulē atzītu testēšanas laboratoriju apvienību. Latvijas tautsaimniecībai paveras plašākas iespējas iekļauties Eiropā, nodrošināt ražojumu kvalitātes kontroli atbilstoši Eiropas prasībām. Vienlaikus tas ir solis Ekonomikas ministrijas vadītās kvalitātes nacionālās programmas īstenošanā.

Kā informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Lilija Stelpe, Latvijas laboratoriju asociācijā ir apvienotas dažādu nozaru testēšanas laboratorijas. Asociācijas kodolu veido dažādas Zinātņu akadēmijas sistēmas pētniecības laboratorijas, kas pārorientējušās dažādu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai.

Ekonomikas ministrijas

preses dienests

Par informācijas tehnoloģiju sistēmas uzlabošanu

Vakar, 8. oktobrī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un Somijas firma "Oy International Business Machines Ab. (IBM Finland)" rīkoja kopīgu preses konferenci, lai informētu par noslēgto līgumu par valsts nozīmes informācijas sistēmas izstrādi Latvijas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai.

Pašreizējā VSAA izmantojamā informācijas tehnoloģiju sistēma (ITS) ir izveidota 70. gadu beigās, izmantojot tos tehnikas līdzekļus un programmatūras, kādas bija pieejamas sistēmas izstrādes brīdī, ņemot vērā toreizējos ESM potenciāla ierobežojumus. Divdesmit gados tā jau ir morāli novecojusi un kļuvusi neelastīga. Problemātiska kļūst esošās sistēmas lietošana, sistēma vairs nespēj reaģēt uz tām izmaiņām, kādas prasa jaunā sociālās apdrošināšanas likumdošana. Tā nespēj nodrošināt ne pilnu klientu informatīvo servisu, ne pietiekamu informāciju vadības līmenī, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai, nedz arī pamatfunkciju izpildi. Piemēram, pensiju un pabalstu administrēšanu.

Sistēmas pārveides nepieciešamību noteica trīs galvenie iemesli: izmaiņas likumdošanā, uz klientu orientētas sistēmas ieviešana un ierobežotās tehniskās iespējas.

Lai veiktu šādas radikālas pārmaiņas, tika izstrādāts projekts, kas paredzēja novecojušo tehnoloģiju nomaiņu, izvirzot prasības jaunajai sistēmai: elastību, kvalitāti, ātrumu, drošību, pārnesamību, dzīvotspēju. Šajā projektā paredzēts ieguldīt 11 miljonus ASV dolāru. Galvenais finansēšanas avots ir Pasaules bankas aizdevums. 1997. gadā tika izsludināts starptautisks konkurss, kurš beidzās šovasar jūlijā. Konkursā uzvarēja firma "Oy International Business Machines Ab. (IBM Finland)". Oktobra sākumā VSAA un šī firma parakstīja līgumu par tehnoloģiju piegādi un programmatūras izstrādi. Firma strādās kopā ar četrām Latvijas firmām: SIA "IBM Latvija", a/s VAR, SIA "Ermitāžas tehnoloģijas" un SIA "Data pro".

Projektu paredzēts ieviest divarpus gados. Ieguvēji būs VSAA klienti, jo uzlabosies pakalpojumu kvalitāte, datu apstrāde un informācijas iegūšana vairs neprasīs tik ilgu laiku kā līdz šim, jebkurš klients tiks apkalpots daudz īsākā laikā.

Edīte Olupe,

VSAA preses sekretare

Par Latvijas jaunieti — Eiropas Jaunatnes foruma viceprezidenti

Valsts prezidenta privātsekretāre Inga Pelša ir ievēlēta par Eiropas Jaunatnes foruma viceprezidenti.

Eiropas Jaunatnes forums (EJF) ir Eiropas nevalstisko jaunatnes organizāciju pārstāvniecība, kas apvieno ap 100 nacionālās jaunatnes padomes un starptautiskās nevalstiskās jaunatnes organizācijas. EJF aizstāv jauniešu tiesības un intereses Eiropas Savienības (ES) institūcijās, Eiropas Padomē (EP) un ANO, īpašu uzmanību veltot izglītībai un profesionālai apmācībai, jaunatnes programmām, sociālajai sfērai, vienlīdzības un cilvēktiesību jautājumiem, jaunatnes iesaistei demokrātijas attīstībā.

No 1. līdz 4.oktobrim Austrijā, Zalcburgā, notika EJF ģenerālā asambleja, kurā pieņemts darba plāns nākamajiem diviem gadiem, kā arī ievēlēts jauns valdes sastāvs.

EJF valdē ir divi viceprezidenti, kuru pienākumos ietilpst arī darbs ar ES un EP, kā arī demokrātisku jaunatnes organizāciju attīstības veicināšana. Latvijas Jaunatnes padomes pārstāve I.Pelša pirmā no Austrumeiropas valstīm ir ievēlēta Eiropas jaunatnes struktūru vadībā.

Valsts prezidenta preses dienests