Arhīvi runā

Ceļā uz Latvijas Republikas 80–gadi

Dipl. hist. Tālis Pumpuriņš

Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsas

Pētījumi, atmiņas, dokumenti

Saturā

"Tas latviešu karogs, to varu jums patiešām sacīt"

Pirmie tautas krāsu meklējumi

"Pulcējaties zem latviešu karogiem!"

Pirmie latviešu nacionālie karogi

"Brīvības pavasaris"

Sarkans ar baltu strīpots vai ar baltu strīpu

Latvijas iecerēšana — ar zili–zaļi–zeltītām krāsām par Latvijas valsti

"Vivat respublica! Lai dzīvo Latvija!"

Cīņā pret sarkano un melno bruņinieku

Mājupceļš uz Latviju

Sarkanbaltsarkanais karogs Latvijas ūdeņos un pasaules jūrās

Sarkanbaltsarkanais karogs likumdošanas ceļos

Nobeigums. Sākums "LV" nr.231/232., 12.08.98., nr.233/234., 13.08.98.,

nr.235/236., 14.08.98., nr.237., 18.08.98., nr.238/239., 19.08.98., nr.240., 20.08.98.,

nr.241/242., 21.08.98., nr.243/244., 25.08.98., nr.245., 26.08.98., nr.246/247., 27.08.98., nr.248., 28.08.98., nr.249/250., 01.09.98., nr.251., 02.09.98., nr.253/254., 04.09.98., nr. 255/256., 08.09.98., nr.257/260., 09.09.98., nr. 261/264., 10.09.98.,

nr. 267/268., 15.09.98.; nr. 269., 16.09.98.; nr. 270., 17.09.98.; 271/272., 18.09.98.; nr. 273/275., 22.09.98.; nr. 276/277., 23.09.98.; nr. 278., 24.09.98.; nr. 283., 01.10.98.

nr. 284/285., 02.10.98.; nr. 286., 06.10.98.; nr. 287., 07.10.98.; 288., 08.10.98.

Latvijas karogu zīmējumi

Sarkanbaltsarkanais karogs likumdošanas ceļos

"Likuma par Latvijas valsts, tirdzniecības, amata personu un atsevišķu iestāžu un karakuģu karogiem" 1.un 2.lasījums notika Saeimas I sesijas 7.sēdē 1922. gada 13.decembrī.

Par likumā izdarītajām izmaiņām ziņoja referents P.Lejiņš:

"Deputātu kungi! Šis likums par valsts, tirdzniecības, amata personu un atsevišķu iestāžu flagām un karakuģu karogiem ir izdots kā noteikumi 1919.gada 16.jūlija likuma kārtībā un iespiests "Valdības Vēstnesī" šī gada 189.numurā. Karalietu komisija pie šī likuma atrada par vajadzīgu izdarīt dažus sīkus pārlabojumus. Pirmkārt, pie 1.panta — par samēru: noteikumos ir ņemta karogam garuma un platuma attiecība 3:2, bet, apskatot paraugus, komisija nāca pie pārliecības, ka glītāki un labāki būtu, ja samērs būtu 2:1. Tāpēc arī komisija ieveda šādu pārlabojumu. Tad visā likumā nosaukums "flaga" atmests un viņa vietā likts nosaukums "karogs". Par likuma nepieciešamību komisijā nekādas domu starpības nebija, jo viņa ieviešanu prasa starptautiskās parašas."28

Debatēs neviens nepieteicās un deputāti pārgāja uz likumprojekta lasīšanu pa pantiem (skat. dokumentu pielikumā).

3.lasījumā likumu bez pārlabojumiem vienbalsīgi pieņēma Saeimas I sesijas 9.sēdē 1923. gada 9.janvārī.29

1923. gada 16.janvārī Saeimas sēdē Redakcijas komisijas referents K.Skalbe vēl ziņoja par dažiem sīkiem redakcionāliem pārlabojumiem.30

20.janvārī Valsts prezidents J.Čakste ar savu parakstu izsludināja "Likumu par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu un karakuģu karogiem". Tas publicēts "Valdības Vēstnesī" 22.janvārī31 un "Likumu un ministru kabineta noteikumu krājuma" 1.burtnīca 30.janvārī.32 16.martā kā pielikums 1.burtnīcai iznāca Valstspapīru spiestuvē iespiestie "Latvijas karogu zīmējumi",33 kuros krāsās attēloti visi likumā noteiktie un aprakstītie karogi. Tie bija kā etalonparaugi attiecīgo karogu zīmēšanai vai izgatavošanai. Līdz šim nav izdevies precizēt, kurš šos zīmējumus izgatavojis, taču tā kā šajos karogos attēlotā simbolika daudz neatšķīrās no citu valstu praksē sastopamiem analogiem, tad tas vairāk bija tīri tehniskā izpildījuma, nevis mākslinieciskās jaunrades jautājums. (Skat. dokumentu pielikumā.)

Tādējādi bija noslēdzies karogam veltītās likumdošanas process Latvijas parlamentā. Gan valsts, gan arī citi apstiprinātie karogi savu izskatu saglabāja līdz padomju okupācijai 1940.gadā. Dažādām sīkākām pārmaiņām, kas galvenokārt bija saistītas ar karoga lietošanu vairs nevajadzēja akceptēšanu Saeimā.

Šis likums mūsdienās atguvis savu spēku.

1923.gadā — valsts piektajā gadā — bija noslēdzies Latvijas valsts karogu sistēmas izveidošanās process. Turpmākajos gados karoga lietošana gāja plašumā, un būtu nepieciešami pētījumi arī par valsts un citu karogu tradīciju veidošanos 20.un 30.gados, kā arī par sarkanbaltsarkano krāsu lietotāju likteņiem padomju un vācu okupācijas laikā. Plašāks un pilnīgāk apkopots darbs vajadzīgs arī par karoga atgūšanas procesu ar unikālo tautas aptauju Trešās atmodas laikā. Arī šajā grāmatā aplūkotā laikaposma karoga vēstures jautājumu izpēte būtu jāturpina.

28 Latvijas Republikas Saeimas stenogrammas. R.,1923.-81.sleja.

29 Turpat, 121.sleja.

30 Turpat, 138.sleja.

31 Valdības Vēstnesis.-Nr.17.,1923.g. 22.janvārī.

32 Likumu un ministru kabineta noteikumu krājums.-1.burtnīca.-1923.g.30.janv.-2.,3.lpp.

33 Turpat, Pielikums pie 1.burtnīcas.-1923.g.16.martā.

Noteikumi cietokšņiem un kara kuģiem

par salutēšanu

1. Salutē 1) cietokšņi, kuros uzstādītas speciālas salutbaterijas, un 2) I. II. šķiras ka®a kuģi.

1. piezīme. Zemūdens laivas nesalutē.

2. piezīme. Kuģi, stāvot ostā pie piestātnes, nesalutē.

2. Salutēšanu izdara:

1) pie satikšanās uz jūras — no saules lēkta līdz saules rietam;

2) ostās, uz reidiem vai kad viens no kuģiem ir noenku®ots — no karoga pacelšanas līdz nolaišanas laikam.

3. Salutēšanai lietojami tikai maza kalibra lielgabali līdz 4". Salutēšana notiek ar vienāda kalibra lielgabaliem. Salutējošo lielgabalu skaits nevar būt mazāks uz kuģiem par 2 un cietokšņos par 4. Salutēšanai lieto dūmu pulveri.

4. Latvijas valsts amatpersonām vai viņu flagām salutē:

Valsts prezidentam ar 21 šāvienu

Ministru prezidentam „ 19 „

armijas virspavēlniekam un

apsardzības ministram „ 17 „

karaspēka inspektoram,

admiralim, ģeneralim,

ārkārtējam sūtnim un pilnvarotam ministrim „ 15 „

jūras kapteinim zem komandvimpeļa, rezidējošam ministrim,

Chargč d’Affaires un ģenerālkonsulam „ 11 „

konsulam „ 7 „

5. Salutu nodod pēc 4.p. minētiem nosacījumiem:

1) Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, armijas virspavēlniekam, apsardzības ministrim, karaspēka instruktoram, admiraļiem, ģeneraļiem un jūras kapteinim zem komandvimpeļa, kā Latvijas, tā ārzemju ūdeņos, un

2) ārkārtējiem sūtņiem un pilnvarotiem ministriem, rezidējošiem ministriem, Chargč d’Affaires, ģeneralkonsuļiem un konsuļiem, tās ārvalsts ūdeņos, pie kuras viņi akreditēti.

Piezīme. 2. punktā uzskaitītām personām salutē tikai pēc kuģa apmeklēšanas, kuģi atstājot, ja viņas aizbrauc zem savas flagas. Ja šīs personas apmeklē vairākus kuģus vienā dienā, tad viņām salutē tikai no viena vecākā kuģa.

6. Uz salutu atbild:

1) vienkāršiem kara kuģiem — ar 7 šāvieniem;

2) cietokšņiem ar tikpat lielu šāvienu skaitu, kādu nodevis cietoksnis;

3) amatpersonām — pēc viņu amata pakāpes saskaņā ar 4.p. nosacījumiem;

4) tirdzniecības kuģiem — ar 3 šāvieniem mazāk, nekā saņemts, tomēr nekad vairāk, kā ar 5 šāvieniem.

7. Pirmie salutē vienkāršie kara kuģi, cietokšņi un jaunākas amatpersonas.

Piezīme. Par vienkāršu kara kuģi uzskatāms tāds, kurš nenes amatpersonas flagu vai komandvimpeli.

8. Vienkārši kara kuģi savā starpā un ar cietokšņiem salutiem neapmainas.

9. Iebraucot ārzemju ostā, par kurām zinams, ka viņas uz salutu atbild, vai ostā, kur atrodās apmeklējamās valsts kara kuģi, jāuzceļ uz lielmasta (grotmasta) šīs valsts karogs un jānodod "saluts nacijai" ar 21 šāvienu. Uz šo salutu jāsaņem atbildes saluts ar tādu pat šāvienu skaitu.

10. Ārzemju valsts amatpersonām vai viņu flagām salutē, uzceļot uz priekšmasta attiecīgās valsts karogu:

valsts galvām ar 21 šāvienu

admiraļiem „ 17 „

viceadmiraļiem „ 15 „

kontradmiraļiem „ 13 „

jūras kapteiņiem zem komandvimpeļa „ 11 „

1. piezīme. Ja ārzemju flotē dienesta pakāpe ir augstāka par admirali (Admiral of the fleet) — Angļu flote, tad šīs personas flagai salutē ar 19 šāvieniem.

2. piezīme. Ja flotē nav admiraļa dienesta pakāpes (piem., franču flote), tad lielmastā paceltai viceadmiraļa flagai salutē, kā admiraļa flagai ar 17 šāvieniem.

11. Ja apmaiņa ar "salutu nacijai" ir notikuse (9.p.) un reizā atrodas kara kuģi zem mūsu valsts amatpersonas, vai ārzemju flotes amata personas flagas, tad jāsalutē katrai valsts augstākai amata personai, skatoties pēc viņas dienesta pakāpes: vispirms mūsu, tad, ar viņas atļauju, apmeklējamās valsts flotes un pēc tam pārējo ārzemju flotu amatpersonām, pēc 4. un 10.p.p. nosacījumiem.

Tādā pašā kārtā, izņemot "salutu nacijai" salutē, satiekoties uz jūras, ostās, kuras uz salutu neatbild, un ostās, kurās neatrodas apmeklējamo valstu kara kuģi.

12. Cietokšņi un kara kuģi atbild uz ārzemju kara kuģu "salutu nacijai", paceļot šo kuģu valsts karogu uz flagmasta vai lielmasta ar 21 šāvienu. Pēc tam jāsalutē kā noteikts 4. un 11.p.p.

13. Katrai amatpersonai ir tiesība atteikties no viņai pienākošos saluta, ziņojot par to kuģiem un cietokšņiem ar attiecīgu signalu.

Rīgā 1922.g. 23.augustā

Ministru prezidents

Z.Meierovics

Apsardzības ministra vietas izpildītājs, pulkvedis

Laimiņš

Valdības Vēstnesis 1922.g. 25.augustā Nr.189

Izvilkums no Saeimas stenogrammas

I sesijas 7.sēde 1922.gada 13.decembrī

Atklāta 5.30 pēc pusdienas

9. Likums par Latvijas valsts, tirdzniecības, amata personu un atsevišķu iestāžu un karakuģu karogiem (1. un 2. lasījums).

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis :

(..) Nākošais dienas kārtības punkts ir likums par Latvijas valsts, tirdzniecības, amata personu un atsevišķu iestāžu un karakuģu karogiem. Referents Lejiņš. Vārds referentam Lejiņam.

Referents P.Lejiņš : Deputātu kungi! Šis likums par valsts, tirdzniecības, amata personu un atsevišķu iestāžu flagām un karakuģu karogiem ir izdots kā noteikumi 1919.gada 16.jūlija likuma kārtībā un iespiests "Valdības Vēstnesī" šī gada 189. numurā. Karalietu komisija pie šī likuma atrada par vajadzīgu izdarīt dažus sīkus pārlabojumus. Pirmkārt, pie 1.panta — par samēru: noteikumos ir ņemta karogam ga®uma un platuma attiecība 3:2, bet apskatot paraugus, komisija nāca pie pārliecības, ka glītāki un labāki būtu, ja samērs būtu 2:1. Tāoēc arī komisija ieveda šādu pārlabojumu. Tad visā likumā nosaukums "flaga" atmests un viņa vietā likts nosaukums "karogs". Par likuma nepieciešamību komisijā nekādas domu starpības nebija, jo viņa ieviešanu prasa starptautiskās parašas.

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Tiek atklātas vispārējas debates. Pie vārda neviens nepieteicas? Es likšu uz balsošanu pāreju uz pantu lasīšanu un lūdzu pacelties tos, kas ir pret pāreju uz pantu lasīšanu. Tādu nav. Kas atturas? Nav. Pāreja uz pantu lasīšanu vienbalsīgi pieņemta. Es lūdzu sekretaru nolasīt virsrakstu.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Likums par Latvijas valsts, tirdzniecības, amata personu un atsevišķu iestāžu un karakuģu karogiem."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Iebildumi pret šo virsraksta redakciju nav? Tātad šis virsraksts pieņemts. 1.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Latvijas valsts un tirdzniecības karogs ir sarkan–balt–sarkans, pie kam apakšējās un augšējās daļas divas reizes platākas par vidējo balto daļu (2:1:2), karoga garuma un platuma samērs ir 2:1. Karoga krāsa ir tumši sarkana (karmin)."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Pie vārda neviens nav pieteicies. Es likšu uz balsošanu šo pantu. Kas ir pret šī panta pieņemšanu? Tādu nav. Kas atturas? Nav. Šis pants vienbalsīgi pieņemts. 2.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Valsts Prezidenta štandarta pamatā ir karakuģu karogs, kura centrā, četrstūra veidā, baltā fonā, abās pusēs atrodas lielais valsts ģērbonis. Ģērboņa saules centrs atrodas štandarta centrā. Valsts ģērboņa augstums no apakšējā zemākā lentes sējuma līdz augstākās zvaigznes virsotnei ir 1/3 no štandarta platuma. Štandarta garuma un platuma samērs ir 3:2."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Pie vārda neviens nepieteicas? Es lūdzu pacelties tos, kas ir pret šī panta pieņemšanu. Nav. Kas atturas? Nav. 2.pants pieņemts. 3.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Karakuģa pamats ir balta fona četrstūris, uz kura centra stāvtekus gultekus krustojas valsts karoga krāsas, pie kam šo krāsu platums ir 1/5 no karoga platuma. Karoga garuma un platuma samērs ir 3:2.

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Vārdu neviens nevēlas? Šis pants nāk uz balsošanu. Kas ir pret šo pantu lūdzu pacelties. Nav. Kas atturas? Tādu nav. 3.pants pieņemts. 4.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Cietokšņa karogs un karakuģu bugspritkarogs ir karakuģa karogs, kurš papildināts ar diagonali caur centru krustotām valsts karoga krāsām; pēdējo platums ir 1/5 no karoga platuma. Karoga garuma un platuma samērs ir 3:2.

Bugspritkaroga lielums ir 1/2 no karakuģa karoga lieluma."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Vārdu neviens nevēlas? 4.pants nāk uz balsošanu. Kas ir pret šī panta pieņemšanu? Nav. Kas atturas? Nav. 4.pants pieņemts. 5.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Karakuģa vimpelis sastāv no pamata un balta piešuvuma. Pamats ir 8 cm plats un 24 cm garš karakuģa karogs. Šo pamatu, tādā pat platumā, turpina baltas karogdrēbes piešuvums, kurš ir ne īsāks par 3,5 metriem. Viņa galā ir ķīļveidīgs iegriezums 1 metra dziļumā.

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Vārda nevēlas neviens? Nobalsošanā nāk 5.pants. Lūdzu pacelties tos, kas ir pret šī panta pieņemšanu. Tādu nav. Kas atturas? Nav. 5.pants pieņemts. 6.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Jūras kapteiņa komandvimpelis ir mazāka formāta karakuģa karogs, kura galā piešūts baltas karogdrēbes turpinājums ar ķīļveidīgu izgriezumu. Komandvimpeļa pamata platums attiecas pret garumu kā 2:3. Baltā piešuvuma garums attiecībā pret vimpeļa pamatu ir 1/3 garāks par vimpeļa pamatu. Izgriezuma dziļums — 3/4 no piešuvuma garuma. Komandvimpeli iepriekš piestiprina koka šķērsim, kuru šprīta sējumā uzvelk mastā."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Vārdu neviens nevēlas? Es likšu uz balsošanu 6.pantu un lūdzu pacelties tos, kas ir pret 6.panta pieņemšanu. Nav. Kas atturas? Nav. 6.pants pieņemts. 7.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Admiraļa karogs ir karakuģa karogs, kura virsējā, mastam pieguļošā balta četrstūra vidū ir karminsarkars riņķis (ripa), kura caurmērs līdzinājās 1/5 karoga platumam."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Vārdu neviens nevēlas? Balsošanā nāk 7.pants. Lūdzu pacelties tos, kas ir pret 7.panta pieņemšanu. Tādu nav. Kas atturas? Nav. 7.pants pieņemts. 8.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Ministru prezidenta karoga pamatā ir karakuģa karogs, kura virsējā mastam pieguļošā četrstūrī ievietots lielais valsts ģērbonis. Ģērboņa saules centrs sakrīt ar četrstūra centru. Valsts ģērbonis augstumā ieņem 5/6 no četrstrūra augstuma."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Vārdu neviens nevēlas? Es likšu uz balsošanu 8.pantu un lūdzu pacelties tos, kas ir pret 8.panta pieņemšanu. Tādu nav. Kas atturas? Nav pants pieņemts. Nākošais pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Armijas virspavēlnieka un karaspēka inspektora karoga pamatā ir karakuģa karogs, kura virsējā mastam pieguļošā četrstūrī ievietots cietokšņa karogs."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Vārdu neviens nevēlas? Pants nāk uz balsošanu. Kas ir pret 9.panta pieņemšanu? Nav. Kas atturas? Nav. 9.pants pieņemts. Nākošais, 10.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Apsardzības ministra karoga pamatā ir karakuģa karogs, kura virsējā mastam pieguļošā baltā četrstū®ī stāvus no malas līdz malai ievietota karavīru kokarde (bez nacionālo krāsu lentes). Platumā kokarde aizņem 3/5 no četrstūra platuma."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Vārdu neviens nevēlas? Pants nāks uz balsošanu. Kas ir pret 10.panta pieņemšanu? Nav. Kas atturas? Nav. 10.pants pieņemts. Nākošais 11.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Sūtņa karoga pamatā ir valsts karogs, kura virsējā sakranā strīpa pie masta 2/5 no viņa garuma pārtraukta. Uz šādi rastā baltā pamata, sarkanās strīpas platumā, ievietots lielais valsts ģērbonis."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Vārdu neviens nevēlas? 11.pants nāk uz balsošanu. Kas ir pret 11.panta pieņemšanu. Nav. Kas atturas? Nav. 11.pants pieņemts. Nākošais, 12.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Konsuļa karoga pamatā ir valsts karogs, kura virsējā sarkanā strīpa pie masta 1/3 daļu no viņa garuma pārtraukta. Uz šādi rastā baltā pamata sarkanās strīpas platumā ievietots valsts ģērboņa vairogs."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Lūdzu pacelties tos, kas ir pret šī panta pieņemšanu. Kas atturas? Pants pieņemts. 13.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Ostas valdes karogs ir līdzīgs konsuļa karogam ar to atšķirību, ka valsts ģērboņa vairoga vietā uz pamata ievietoti divi diagonāli krustoti enkuri zilā krāsā. Enkuru ārējie gali atrodas atstatus no baltā četrstūra malām."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : 13.pants nāk nobalsojams. Kas būtu pret 13.pantu? Tādu nav. Kas atturas? Nav. Pants pieņemts. Nākošais, 14.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Muitas valdes karogs ir līdzīgs ostas valdes karogam, ar to atšķirību, ka enkura vietā ievietoti divi zili diognāli krustoti Merkura zižļi."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Lūdzu pacelties tos, kas ir pret 14.pantu. Tādu nav. Kas atturas? Nav. Pants pieņemts.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Pasta karogs ir tāds pat kā ostas valdes karogs, ar to atšķirību, ka enkura vietā ievietots pasta rags dzeltenā krāsā."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Kas būtu pret 15.panta pieņemšanu? Tādu nav. Kas atturas? Nav.Pants pieņemts. Nākošais, 16.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Hidrografijas karogs ir tāds pat kā ostas valdes karogs, ar to atšķirību, ka enkura vietā ievietota kompasa roze zilā krāsā."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Kas būtu pret šī panta pieņemšanu? Nav. Kas atturas? Nav. Šis pants pieņemts. Nākošais, 17.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Loču karogs ir valsts karogs, kuram apkārt iet balta apmale sarkanās strīpas platumā."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Kas būtu pret šī panta pieņemšanu? Tādu nav. Kas atturas? Nav. Pants pieņemts. 18.pants.

Sekretara biedrs Fr.Trasuns :

"Instrukcijas par šinī likumā apstiprināto karogu lietošanu izdod attiecīgo resoru vadītāji, Ministru prezidents un Valsts Prezidents."

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis : Kas būtu pret šī panta pieņemšanu? Tādu nav. Kas atturas? Nav. Pants pieņemts. Līdz ar to pantu lasīšana nobeigta un likums nāk nobalsojums visā visumā. Es lūdzu pacelties tos, kas ir par šī likuma pieņemšanu visā visumā. Kas būtu pret šī likuma pieņemšanu? Tādu nav. Kas atturas? Nav. Likums vienbalsīgi pieņemts. Trešais lasījums 9.janvārī.

Latvijas Republikas Saeimas stenogrammas. R., 1923. 81.—84.sleja.

Izvilkums no Saeimas stenogrammas

I sesijas 9.sēde 1923.gada 9.janvārī

Atklāta 5.23 pēc pusdienas

10. Likums par Latvijas valsts, tirdzniecības, amata personu un atsevišķu iestāžu un karakuģu karogiem (3.lasījums)

Priekšsēdētājs Fr.Vesmanis :

Nākamais dienas kārtības punkts ir likums par Latvijas valsts, tirdzniecības, amata personu un atsevišķu iestāžu un ka®akuģu karogiem 3.lasījumā. Pārlabojumi nav iesniegti. Referents Lejiņš. Vai referents Lejiņš vēlas vārdu? (Referents P.Lejiņš no vietas: "Nē!") Referents vārdu nevēlas. Es likšu šo likumu visā visumā 3.lasījumā uz balsošanu un lūdzu pacelties tos, kas ir par šī likuma pieņemšanu. Tagad lūdzu pacelties tos, kas ir pret šī likuma pieņemšanu. Tādu nav. Beidzot lūdzu pacelties tos, kas atturas. Nav. Tātad vienbalsīgi šis likums pieņemts 3.lasījumā.

Latvijas Republikas Saeimas stenogrammas. R.,1923. 121.sleja.

Izvilkums no Saeimas stenogrammas

I sesijas 10.sēde 1923.gada 16.janvārī

Redakcijas komisijas ziņojums.

Referents K.Skalbe : Redakcijas komisija izdarījusi sekošus pārlabojumus likumā par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu un karakuģu karogiem. 2.pantā 3.rindā strīpojams vārds "atrodas" un tā vietā jāliek "ir"; tāpat 4.rindā strīpojams vārds "atrodas" un tā vietā liekams vārds "ir". 3.pantā starp vārdiem "stāvtekus gultekus" jāliek vārds "un". 6.panta priekšpēdējā rindā vārda "šprīta" vietā jāraksta "sprīta".

Latvijas Republikas Saeimas stenogrammas. R.,1923. 138.sleja.